Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.
Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.
Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.
Nesaprot risinājuma būtību
Saeimas deputāts Armands Krauze norādīja, ka situācijā, kad ir vajadzīgi uzlabojumi veselības aprūpes infrastruktūrā, ne sabiedrībai, ne parlamenta deputātiem, un pat slimnīcā strādājošajiem nav skaidrs, kāpēc ir nepieciešamas ļoti dārgs daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekts. "Šķiet, Liepājā kaut kas līdzīgs jau bija — ēka, kurai uz jumta tika izveidots helikoptera nosēšanās laukums, bet galu galā nācās secināt, ka to nebūt nevar izmantot visi tie helikopteri, kuri ir Latvijas rīcībā," norādīja A. Krauze. Viņš arī atgādināja, ka tas ir visdārgākais risinājums un vienlaikus pastāv risks — tur nevarēs nosēsties tie lidojošie aparāti, kādi Latvijā ir un būs nepieciešams iepirkt citus. "Izskatās, ka vispirms uzbūvēsim ēku ar helikoptera laukumu uz jumta un pēc tam vēl pirks pašus helikopterus, kas maksās vēl dārgāk nekā pati stāvvieta ar visu helikopteru nosēšanās laukumu," secināja A. Krauze.
Cita risinājuma nav
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis uzvēra, ka apstiprinātā RAKUS stratēģija 2020.- 2022. gadam paredz divu sliktā stāvoklī esošo stacionāru pārcelšanu uz Gaiļezera slimnīcas teritoriju, kur pašlaik notiek viena no slimnīcas korpusiem remonts – renovācija un arī onkoloģijas slimnīca. Taču jau pašlaik auto novietošana ir izaicinājums un tas vēl lielāks kļūs, tad, kad šajā teritorijā tiks uzbūvēti vēl divas ēkas. Lai tās varētu "iespiest" teritorijā nāksies apbūvēt esošo helikopteru nosēšanās laukumu. Pašas veselības aprūpes infrastruktūras izveidei paredzēts izmantot ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļus, taču no tiem nav iespējams būvēt daudzstāvu autostāvvietu, tāpēc to apsvērts veidot kā publiskās privātās partnerības projekta variants. Sēdē atklājās arī, ka tajā teritorija (Gaiļezera slimnīcas priekšā), kur savulaik bija autostāvlaukums, pieder lielveikalu tīklam, kurš plāno būvēt veikalu.
Vērienīgi projekti
I. Paeglītis uzsvēra, ka pašlaik tiek īstenoti vairāki veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanas darbi, piemēram, neatliekamās palīdzības pacientu uzņemšanas klīnikas infekciju bloka izveide, kas ļoti aktuāli tieši infekciju pandēmiju gadījumā, kā tas ir covid-19 situācijā. 2022. gadā iecerēts uzsākt onkoloģijas stacionāra atjaunošanu, kuru pabeigšana plānota jau 2023. gadā. "Tuvāko gadu laikā tiks rekonstruēti divi lielie stacionāri, kam paredzēs ES finansējums, taču ir grūti vienlaikus veikt rekonstrukciju un sniegt nepieciešamos medicīniskos pakalpojumus," tā I. Paeglītis. Viņš norādīja, ka ir noslēgts līgums ar auditorkompāniju SIA Ernst & Young Baltic par tehniski ekonomiskā pamatojuma un meta izstrādi RAKUS pakalpojumu koncentrēšanai Hipokrāta ielas teritorijā. Savukārt meta izstrādei piesaistīts projektēšanas uzņēmums no Somijas, kam liela pieredze slimnīcu projektēšanā un plānošanā. Šos darbus iecerēts pabeigt 2022. gadā.
Pēc RAKUS valdes priekšsēdētāja sacītā jaunais slimnīcas korpuss, kurā varētu tikt izvietots tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centri, savu darbību varētu uzsākt 2025.- 2026. gadā. Lai šo ieceri īstenotu būs nepieciešams valdība izskatīt attiecīgus informatīvos ziņojumus, kur viens paredzētu zemes gabalu atsavināšanu valsts vajadzībām, jo Onkoloģijas un arī pataloģijas centrs atrodas uz privātas zemes un tad varētu īstenot savienojošās ēkas izveidi.
"Ja jauno ārstniecības iestādes korpusu izvieto, tur, kur to piedāvā Somijas speciālisti, tad esošais helikoptera laukums, kurš aizņem būtisku teritoriju ir jālikvidē, tāpēc arī viens no iespējamajiem risinājumiem, to izvietot uz kādas ēkas un tā varētu būt autostāvvieta," stāstīja I. Paeglītis. Viņš norādīja, ka īstenojot ieceres Gaiļezera kompleksā būs vēl vairāk medicīnas personāla un arī pacientu, tāpēc daudzstāvu autostāvvieta ir vienīgais risinājums, kurš atbilst Rīgas pilsētas prasībām. A. Krauze piekrita, ka vēl divu slimnīcu izvietošana Gaiļezers kompleksa teritorijā radīs vēl lielāku transportlīdzekļu novietošanas saspīlējumu. Taču neesot skaidrs, vai iecerētā daudzstāvu autostāvvieta par sevi to spēs attaisnot? Turklāt nesot pārliecības, vai esošie teritorijas pievadceļi spēs uzņemt paaugstināto transportlīdzekļu plūsmu? Rezultātā esot pamatotas aizdomas par transporta kustības šaurajiem pudeles kakliem, kas varot ne tikai radīt problēmas ar pacientu ātru nokļūšanu mediķu rokās, kam īpašos krīzes brīžos varot būt pat letālas sekas.
Šaubās par termiņiem un risinājumiem
Savukārt A. Krauze norādīja, ka viens uzdevums (arī finansējums) ir uzbūvēt daudzstāvu autostāvvietu, bet pavisam kas cits daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru nolaišanās laukumu uz jumta. Viņš atgādināja, ka Latvijā pacientu pārvadāšanai tiek izmantoti tie helikopteri, kādi mums un tie lielākoties ir tā dēvētie "smagie" un tāpēc iespējamas problēmas. "Šodien ir 2021. gads un uzbūvēt jaunu stacionāru līdz 2025. gadam diez vai ir reāli, jo īpaši, ja tas plānots uz esošā helikopteru nosēšanās laukuma, tāpēc vispirms būs vien jābūvē daudzstāvu autostāvvieta ar helikopteru nolaišanās laukumu uz jumta," šaubījās A. Krauze, Viņš savas šaubas pamatoja ar Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa izveides termiņu pagarināšanos un arī to, ka publiskās privātās partnerības projektu "palaišanai" ir ļoti gari termiņi. "Vai tiešām iespējams paspēt uzbūvēt līdz 2025. gadam," jautāja A. Krauze.
Viņš arī norādīja uz redzēto zīmējumā, kur paredzēts vēl viens ceļš uz veselības aprūpes kompleksu, kurš iezīmēts caur Rīgas pilsētas mežam. "Varbūt vienkāršāk būtu vienoties ar Rīgas pilsētu un uz tai piederošās zemes uzbūvēt jauno helikoptera laukumu, kas būtu lētāk un vienkāršāk," taujāja A. Krauze. I. Paeglīts atzīstot, ka termiņi (līdz 2026. gadam) ir ļoti saspringti, taču tie esot īstenojami. Kaut arī pieminot, ka finansējums daudzstāvu autostāvvietas nav pieejams. "Publiskās privātās partnerības projekta nav vienkāršākais, tomēr tas risinājums ir tikai viens no iespējamajiem," tā I. Paeglītis. Viņš steidza piebilst, ka darbs pie iespējami labākā risinājuma meklēšanas vēl turpinās. RAKUS valdes priekšsēdētāja skaidrojums gan nemainīja A. Krauzes skepsi par 2025. gadu kā jaunās slimnīcas atvēršanas termiņu. "Kas notiks situācijā, ja līdz 2026.gadam netiks realizētas ieceres un Atveseļošanās un noturības un ERAF finansējums netiks apgūts? Kas par to maksās? Ja šīs vērienīgās ieceres šķērslis ir vienīgais šāda veida helihoptera laukums, kas neapšaubāmi ir stratēģiski svarīgs, lai glābtu cilvēku dzīvības, tiktu realizēts uz daudzstāvu autostāvvietas jumta, spēj nodrošināt esošo lidaparātu nosēšanos? Un ja, nē?" pārdomās pēc sēdes dalījās A. Krauze.
Ja daudzstāvu autostāvvietas ar helihoptera laukumu, kā arī neminēto teritorija ceļu, izmaksām nav finansējums tad, pēc A. Krauzes domām, bez tā izbūves nav iespējams realizēt RAKUS jauno korpusu, tāpēc arī sniegtās atbildes par to, ka "līdzekļi vēl tikšot meklēti, visai neparasti un nesaprotami". "Tas nepārliecina un rada pamatotas bažas par spēju projekta realizāciju termiņos, spēju apgūt Atveseļošanas un noturības mehānisma atvēlētās investīcijas, un transporta kustības kvalitāti," tā A. Karuze. Viņš summējot atbildīgās komisijas sēdē runāto redz varbūtību, ka minētās ieceres valstij izmaksās vairāk nekā Veselības ministrijas un RAKUS valdes sniegtās prognozes par 127,0 milj. eiro (no kuriem infrastruktūrai plānots atvēlēt 99,0 milj. eiro un aprīkojumam 28,0 milj. eiro), turklāt neesot skaidrības par lidaparātiem, to iespējamām izmaksām un kam tad tie būs.
Privātais piedāvā slimnīcu kā PPP
Saeimas Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs Ivars Puga interesējās, kas notiek ar Gaiļezera slimnīcas kompleksam līdzēs esošo neuzbūvēto torni, kur savulaik bija paredzēta dzemdību nodaļa. "Tās īpašnieks piedāvāja publiskās privātās partnerības projektu un tā kā alternatīva arī tiek vērtēta, taču tā kā Latvijai ir pieejami ES Attīstības un noturības mehānisma līdzekļi, tad jauno ārstniecības korpusu veidosim, izmantojot šo naudu, jo tas ir izdevīgāks risinājums," skaidro I. Paeglītis.
