Jaunākais izdevums

2025. gada janvārī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) uzsāks vērienīgu slimnīcas paplašināšanas projektu – jauna apvienota infekciju un tuberkulozes un plaušu korpusa būvniecību Rīgā, Hipokrāta ielā 2, nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Tas nozīmē, ka no 2027. gada sākuma zem viena jumta strādās un pakalpojumus centralizēti nodrošinās vairāki līdz šim dažādās vietās atsevišķi funkcionējoši stacionāri, tādējādi būtiski uzlabojot pacientu pieredzi. Jauno ēku projektu izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jau salīdzinoši tuvā nākotnē Austrumu slimnīcā gaidāmas vērienīgākas pārmaiņas, ko nesīs jauna ārstniecības korpusa izbūve Hipokrāta ielas teritorijā, Rīgā, apvienojot vairākus stacionārus, tādējādi nodrošinot daudzveidīgu ārstniecības pakalpojumu pieejamību vienuviet.

Slimnīcas vēsturē līdz šim visapjomīgākā projekta rezultātā Hipokrāta ielas teritorijā tiks uzcelta jauna moderna ēka, uz kuru pārcelsies stacionāri “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”, kas patlaban ārstniecības pakalpojumus sniedz ārpus galvaspilsētas robežām Stopiņu pagastā, un “Latvijas Infektoloģijas centrs”, kas darbojas Linezera ielā 3, Rīgā.

“Apvienojot vairākus stacionārus zem viena jumta, mēs radīsim ne tikai mūsdienīgu veselības aprūpes centru, bet arī vietu, kur pacienti varēs saņemt visaptverošu aprūpi visos līmeņos. Mūsu mērķis ir nodrošināt efektīvāku ārstniecību, vieglāku piekļuvi pakalpojumiem un labāku pacientu pieredzi. Šis projekts simbolizē mūsu apņemšanos nodrošināt augstākās kvalitātes aprūpi, veidot nākotnes veselības aprūpi un stiprināt sabiedrības veselību kopumā,” uzsver Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Tādējādi, līdz ar jaunā ārstniecības korpusa būvniecības pabeigšanu, vienā teritorijā tiks apvienoti jau četri Austrumu slimnīcas stacionāri, no kuriem patlaban tikai divi – “Gaiļezers” un “Latvijas Onkoloģijas centrs” – darbojas blakus –, bet no 2026. gada nogales tiem pievienosies arī “Latvijas Infektoloģijas centrs” un “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”. Savukārt stacionārs “Biķernieki” paliks esošajās telpās Lielvārdes ielā 68, taču tam atbilstoši Austrumu slimnīcas ilgtermiņa attīstības stratēģijai paredzēta īpaša loma, orientējoties uz aprūpes un rehabilitācijas virzienu, pielāgojot to īpašām pacientu grupām, kam biežāk nepieciešams pārvietošanās un pašaprūpes atbalsts. Pārējās specializētās klīnikas, kas darbojas “Biķernieku” teritorijā, pārcelsies uz Hipokrāta ielu 2.

Jaunā korpusa būvniecība tiks uzsākta 2025. gada janvārī, un pašlaik tiek plānots, ka celtniecības darbi tiks pabeigti 2026. gadā. Jauno ēku projektu ir izstrādājis Somijas arhitektu uzņēmums “AW2 Architects Oy”, kurš specializējies tieši ārstniecības iestāžu projektēšanā.

Jaunajā ārstniecības korpusā būs tikai vienvietīgas un divvietīgas pacientu palātas, kas aprīkotas ar plašu sanitāro telpu, kurā ērti varēs iebraukt ar sēdratiem. Telpu arhitektūra un tehnoloģiskie risinājumi balstās uz starptautisku pieredzi un pētījumiem par personāla darba procesiem nodaļās, un telpas būs aprīkotas ar modernām iekārtām un tehnoloģijām.

Plānojums paredz plašu dabīgo apgaismojumu telpās, kur tas ir iespējams, un modernu mākslīgo apgaismojumu, kas automātiski pielāgosies un imitēs dienas ciklu.Visās ēkās būs lielas ietilpības vertikālās noliktavas sistēmas, kas paredzētas gan lielajam inventāram, gan medicīnas precēm un nodrošinās ērtu preču loģistiku, kā arī automātisku uzskaiti. Piekļuve vertikālās noliktavas sistēmai būs iespējama no jebkura ēkas stāva.

Patlaban risinās vairāki secīgi un savstarpēji saistīti iepirkumi, kas attiecas uz projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbiem, kā arī piecu apvienoto stacionāru zīmola un vizuālās identitātes izveidi jaunā veidolā, lai, būvniecībai noslēdzoties, būtu iespējams uzskatāmi sakārtot informatīvās norādes un loģistikas ceļus, nodalīt pacientu plūsmas un radīt saprotamu un atpazīstamu ārējo tēlu jaunajā Baltijas valstīs lielākajā slimnīcu infrastruktūrā, kas palīdzēs veidot atpazīstamību starp globālajiem partneriem un pētniekiem arī angļu valodā.

Paralēli ceļā uz Nākotnes slimnīcas attīstību patlaban aktīvi noris vēl vairāku projektu īstenošana, kuru ietvaros notiek publiskā iepirkuma procedūras. Turpinās rekonstrukcijas darbu iepirkums stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” ēkas ārstniecības nodaļu un koplietošanas telpu atjaunošanai un pārbūvei, kā arī iepirkumu process, modernizējot un attīstot Austrumu slimnīcas sniegto pakalpojumu klāstu, iegādājoties medicīnas aprīkojumu un iekārtas.

Tāpat uzsāktas iniciatīvas un iepirkuma process IKT risinājumu uzlabošanai veselības aprūpes jomā “Onkoloģisko pacientu datu koplietošanas platformas un klīnisko universitāšu slimnīcu pielāgojumu tehniskās un iepirkumu dokumentācijas izstrāde”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru