Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra ražotāja Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs, liecina Lursoft dati.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Krievijas pilsonis Vsevolods Kovšovs. Padomē ievēlēts arī SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA Riga Coal Terminal padomes loceklis Lenards Ozoliņš, Aleksejs Strahovs un Jānis Svārpstons.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Rīgas ostā tika atklāts beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga fertilizer terminal .

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Rīgas ostā pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība. Šodien notika termināļa atklāšana.

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, komentējot atklāšanu norāda: Riga fertilizer terminal - viens no nedaudzajiem termināļiem Rīgas ostā, kurā tiks pārkrauta kravu īpašnieka produkcija. Tas ir būtisks faktors cenas veidošanas politikai un ekonomikai kopumā. Tiešās piegādes no ražotāja, uz tam piederošu termināli, ievērojami saīsinās kravu piegādes laiku līdz gala saņēmējam. No Rīgas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm».

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Uzņēmuma Uralhim terminālī Riga Fertilizer Terminal Rīgā 2014. gada februāra vidū pārkrauta divmiljonā tonna produkcijas kopš tā nodošanas ekspluatācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Riga Fertilizer Terminal sāka darboties 2013. gada decembrī. Kopš iedarbināšanas brīža terminālī pārkrauti 106 dažādas pilnās kravnesības kuģi. Divmiljonā tonna bija amonija salpetris, kas ražots Uralhim Kirovočepeckas Ķīmijas kombināta Minerālmēslu rūpnīcā. Krava tika nosūtīta ar kuģi Yuilia uz Čīli Dienvidamerikā.

Pēc 2014. gada datiem, terminālī kopumā tika pārkrauts 1,71 miljons tonnu produkcijas.

Termināļa būvniecības investīcijas bija 60 miljoni eiro.

SIA Riga fertilizer terminal noslēgusi iepirkumu konkursu par tehnoloģisko iekārtu atbalsta metāla konstrukciju iegādi par 1,449 miljoniem latu, kurā uzvarējis uzņēmums LNK Industries, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

LNK Industries bija arī vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu konkursā.

SIA Riga fertilizer terminal ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un a/s Vienotās ķīmijas kompānijas Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums. Līdz 2014. gada sākumam Riga fertilizer terminal Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā, plāno izbūvēt minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināli, kura plānotā pārkraušanas jauda ir līdz diviem miljoniem tonnu kravu gadā un plānotais investīciju apjoms - 45 miljoni eiro.

LNK Industries ir LNK Group uzņēmums. LNK Group ietilpst arī LNK Engineering un LNK Properties. A/s LNK Industries dibināta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 504,2 tūkt. Ls. Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Artjoms Milovs un valdes loceklis Jevgenijs Locovs. Uzņēmuma padomi veido Aleksandrs Milovs (padomes priekšsēdētājs), Vadims Milovs (padomes priekšsēdētāja vietnieks) un Nataļja Milova (padomes locekle).

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Piedaloties operatīvo dienestu un uzņēmuma pārstāvjiem, uzņēmuma SIA Riga fertilizer terminal teritorijā norisinājās vietējā līmeņa praktiskās civilās aizsardzības mācības.

Mācību mērķis - pārbaudīt un pilnveidot izveidoto kārtību un pasākumus, kas noteikti uzņēmuma civilās aizsardzības plānā, ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, kā arī pārbaudīt iesaistīto institūciju un uzņēmuma sadarbību, izvērtēt amatpersonu spēju novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus.

“Mācības, kurās tiek simulēti un modelēti dažāda tipa negadījumi gan ostas akvatorijā, gan uz sauszemes, piemēram, ostas termināļos, Rīgas brīvostā sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem tiek organizētas regulāri. Tikai tā mēs realitātei maksimāli pietuvinātos apstākļos varam pārbaudīt operatīvo dienestu – VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts un Pašvaldības policijas, Ostas policijas, Valsts vides dienesta un citu dienestu gatavību sadarboties un mobilizēties avārijas seku novēršanā un likvidēšanā. Mērķis mums visiem ir viens – celt iesaistīto dienestu sadarbības kapacitāti un garantēt ostas, piegulošo teritoriju un visas Rīgas iedzīvotāju drošību,” uzsver Ostas policijas priekšnieks, ģenerālis Valdis Voins.

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

No konkurences pie partnerības – šāds uzdevums šobrīd ir Krievijas dzelzceļam (RŽD), konferencē TransRussia 2014 norādīja RŽD pirmais virceprezidents Vadims Morozovs. Tikai tādējādi turpmāk būšot iespējams efektivizēt kravu plūsmas, jo transporta nozarē spēlētājs viens pats rezultātus sasniegt nevarot. RŽD galvenais mērķis šobrīd esot kompleksa pakalpojuma sniegšana.

Maskavā notiekošajā starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē un konferencē piedalās vairāk nekā 500 kompānijas no divdesmit deviņām valstīm, tostarp vairāk nekā 40 kompānijas, ostas, iestādes no Latvijas. Savukārt deviņām valstīm, tostarp Latvijai iekārtoti savi stendi. Organizatori aplēsuši, ka četru dienu laikā nu jau 19. izstādi apmeklēs 24 tūkstoši nozares profesionāļu.

Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš bija vienīgā amatpersona no Eiropas Savienības valstīm, kas konferencē lasīja referātu. Viņš uzsvēra Latvijas kā uzticama loģistikas partnera lomu, uz ko norāda arī Krievijas biznesa investīcijas ostās, piemēram, Uralhim un Rīgas Tirdzniecības ostas kopuzņēmums Riga Fertilizer Terminal, kā arī UralVagonZavod meitas uzņēmuma UVZ Baltija investīcijas dzelzceļa vagonu ražotnē Jelgavā.

Rīgas brīvostas valdes sēdē skatīts jautājums par SIA Rīgas universālais termināls (RUT) ieceri uzsākt divu piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju par provizorisko summu 5 miljonu eiro vērtībā.

Pamatojoties uz to, ka starp RBP un RUT ir noslēgts ilgtermiņa nomas līgums par konkrētajām piestātnēm, kā arī ņemot vērā, ka šāda projekta realizācija nodrošinātu ostas piestātņu infrastruktūras attīstību, kas ilgtermiņā palielinātu apkalpoto kravu apjomu, RB valde nolēma atbalstīt piestātņu rekonstrukcijas projekta realizāciju, informē brīvostas pārvalde.

Privāto uzņēmumu investīcijas Rīgas brīvostā, pirmkārt, liecina par konkurenci, kas valda ostas uzņēmumu starpā un tādejādi virza to attīstību, otrkārt, šādi kapitālieguldījumi kalpo par indikāciju tam, cik labvēlīgs kopumā ir investīciju klimats Rīgas brīvostā. Pieredze rāda, ka RBP nodrošinātā publiskā infrastruktūra ir efektīva, konkurētspējīga un saistoša gan vietējiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem. Spilgtāko piemēru starpā var minēt gan RUT, kas 2013.gadā piesaistīja Mitsui & Co meitaskompānijas Portek International investīcijas, gan 2013.gadā ekspluatācijā nodoto Riga Fertilizer Terminal, kas ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta un Uralhim meitas uzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums, uzsver brīvostas pārstāvji.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Kamēr partiju pārstāvji priekšvēlēšanu gaisotnē, atsaucoties uz Valsts kontroles, Pasaules Bankas vai kādu citu institūciju vai atsevišķu ekspertu vērtējumu, vai nu peļ vai liela Rīgas brīvostas darbu, tās jaunie terminālu projekti virzās uz priekšu, temps gan ir dažāds.

Jau novembra beigās plānots nodot ekspluatācijā pirmo kārtu, un tad arī sagaidāmas pirmās kravas, par SIA Riga Bulk Terminal (RBT, iepriekš SIA Senpasaule) multifunkcionāla un tehnoloģiski intensīva beramkravu pārkraušanas termināla Kundziņsalā plāniem saka uzņēmuma izpilddirektors Arnis Ronis. Novirze no grafika par pāris mēnešiem saistīta ar papildu nepieciešamajiem būvdarbiem, viņš skaidro.

Arī SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) pirmās kravas gaidāmas jau šoruden. Tās gan lielā mērā būs līdz šim SIA Alpha osta terminālī apkalpotās minerālmēslu kravas, DB uzzināja Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO). Ar regulāru aizķeršanos gan tiesvedību, gan būvniecības konkursu rezultātu apstrīdēšanas dēļ uz priekšu pamazām virzās vērienīgais Krievu salas projekts.

Minerālmēslu termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība Kundziņsalā faktiski pabeigta, un Vides dienests ir pārliecināts par minerālmēslu uzglabāšanas un pārkraušanas drošību.

Nav pamata bažām, ka Kundziņsalā topošais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga Fertilizer Terminal (RFT) būs bīstamāks nekā līdzīgi objekti citviet pasaulē, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas sēdē norādīja Valsts vides dienesta (VVD) direktore Inga Koļegova. VVD ir izsniedzis terminālim B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju, kas gan vēl neatļauj veikt amonija nitrāta pārkraušanu un uzglabāšanu.

Savukārt līdz šā gada 17. jūnijam plānots pabeigt padziļinātu pārbaudi saistībā ar kompleksa būvniecību. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) vērtē VVD izdotās B kategorijas atļaujas izdošanas tiesiskumu, proti, vai ņemti vērā visi ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumu. Tas būs valsts pārvaldes gala lēmums, kuru, protams, vēl varēs pārsūdzēt tiesā, atzina I. Koļegova.

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Minerālmēslu vairumtirgotāja SIA Uralchem Trading apgrozījums sarucis par 7,76%, līdz 1,123 miljardiem eiro, liecina Lursoft dati.

Vēl ievērojamāk nekā apgrozījums pagājušajā gadā samazinājusies SIA Uralchem Trading peļņa, kura pēc nodokļu nomaksas bijusi par 30,64% mazāka nekā 2012.gadā. Aizvadīto gadu apgrozījuma ziņā lielākais Latvijas uzņēmums noslēdzis ar 23,938 miljonu eiro peļņu.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka 2013.gadā SIA Uralchem Trading, kas ir Uralhim grupas sastāvdaļa, kas nodrošina grupā ražoto slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību, pārdevusi 3,977 miljonus tonnu minerālmēslu. Uzņēmuma lielākie noieta tirgi ir Eiropas Savienība un Latīņamerika.

Lursoft esošā informācija rāda, ka šogad SIA Uralchem Trading atzīmē savu piecu gadu darbības jubileju, uzņēmums reģistrēts 2009.gada 15.aprīlī un pieder kipriešu Havenport Investments Limited.

Baltijas lielāko uzņēmumu sarakstā izteikti ir jūtams lietuviešu īpatsvars. Visa Baltijas TOP 100 līderis ir naftas sektora uzņēmums Orlen Lietuva ar 4,565 miljardu eiro lielu apgrozījumu.

Šim uzņēmumam arī pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Baltijā. Tā apgrozījums ir trīs reizes lielāks nekā 2. vietas ieguvējam Lietuvas uzņēmumam Maxima LT, kura apgrozījums 2014. gadā bija 1,494 miljardi eiro. Trijnieku noslēdz Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumus Ericsson Eesti ar 1,362 miljardu eiro lielu apgrozījumu. Savukārt Latvijas lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma ir Uralchem Trading, kas ierindojas topa 4. vietā ar 1,135 miljardu eiro lielu apgrozījumu 2014. gadā, kas ir četras reizes mazāks nekā topa līderim Orlen Lietuva. Uralchem Trading trešo gadu pēc kārtas ir Latvijas lielākais uzņēmums un vienīgais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedz miljardu eiro. Uzņēmums ir Krievijas Uralhim grupas sastāvdaļā un nodrošina grupā ražotā slāpekļa, fosfāta un komplekso minerālmēslu tirdzniecību ārpus Krievijas.

Antverpene lepojas ar naftas ķīmijas rūpniecību; minerālmēslu terminālis Rīgai ir ieguvums, atzīst beļģu ostu eksperti

Antverpenē ir lielākais naftas ķīmijas rūpniecības klasteris Eiropā. Ostā darbojas lielākās šīs jomas kompānijas pasaulē, sarunā ar DB norāda Antverpenes ostas vēstnesis Kriss Hornārts, kurš apmeklēja Rīgu Beļģijas–Latvijas biznesa kluba organizētās beļģu uzņēmēju vizītes laikā.

Ostā ir milzīgs minerālmēslu terminālis, piebilst Gosselin Group loģistikas daļas vecākais direktors un Latvijas Republikas goda konsuls Valters van Mehelens. Krievijas lielākais minerālmēslu ražotājs EuroChem pērn nopirka vācu BASF minerālmēslu termināli Antverpenē par 830 milj. eiro, vēstīja mediji. Tajā tiek ražots, piemēram, amonija salpetris, ko paredzēts pārkraut arī Kundziņsalā būvējamajā Riga Fertilizer Teminal (RFT), kas pieder SIA Rīgas Tirdzniecības osta (49%) un a/s Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim meitas uzņēmumam Uralchem Freight Limited (51%).

"Vai uz gadu (vai pat ilgāk) praktizēts vienpusīgas labvēlības režīms no Eiropas puses pret ukraiņu eksportētājiem Kijevā kavēs reformas? Varbūt tikai mazliet, bet tā noteikti nebūs šādas kavēšanās sakne. Un es pieņemu, ka pat karastāvoklis, kādā faktiski atrodas Ukraina, arī nav tās ekonomikai nepieciešamo reformu bremzēšanās īstais iemesls. Patiesais iemesls drīzāk gan būs vecais labais cilvēciskais faktors nacionālo biznesa īpatnību mērcē". Par to otrdien DB viedoklī Didzis Meļķis.

Uralhim par 55 miljoniem eiro iegādājies SIA Ventamonjaks kontrolpaketi. Nākotnes plānos ir dubultot kravu apgrozījumu.

Pagaidām nākamā gada nozīmīgāko pasākumu – Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē – piekrituši atbalstīt vien autotirgotāji, organizētāji gaida lielāku biznesa aktivitāti .

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Pretstatā lielai daļai jauno uzņēmumu, kuru pamatkapitālu veido tikai vienu eiro, aizvadītajā gadā Latvijas uzņēmumu pulkam pievienojušies arī vairāki jauni komersanti, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos eiro, liecina Lursoft apkopotie dati.

Rekordists reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā aizvadītajā gadā ir nīderlandiešu S.P.I. Regional Business Unit B.V reģistrētā SIA Amber Beverage Group ar 104,536 miljonu eiro lielu pamatkapitālu, kas izveidota ar mērķi nodrošināt vienotu biznesa resursu pārvaldību Baltijā, apvienojot starptautiskās alkoholisko dzērienu kompānijas SPI Group uzņēmumus Baltijas valstīs.

Pērn izveidotajā Amber Beverage Group holdingā ietilpst tādi uzņēmumi, kā AS Latvijas balzams, dzērienu izplatītāji SPI Distribution Latvia, SPI Distribution Estonia un Bennet Distributors Lietuvā, kā arī veikalu ķēde Latvijas balzams veikali Latvijā un Darija Lietuvā.

Latvijas dzelzceļš (LDz) atklās kustību uz Kundziņsalas dzelzceļa parku pa jaunizveidoto sliežu ceļu. Lai izveidotu jauno savienojumu, LDz tajā investēja aptuveni vienu miljonu eiro, Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Māris Ozols.

Jaunais savienojums atslogos «Rīga-Krasta» stacijas darbu un palielinās dzelzceļa caurlaides spēju Rīgas ostas rajonā, teikts LDz oficiālajā paziņojumā.

Līdz šim vilcieni uz Kundziņsalas termināliem varēja nonākt tikai ar apstāšanos un lokomotīves maiņu stacijā «Rīga-Krasta». Šīs stacija vairākus gadus strādā pārslodzes režīmā. Stacijas projektētā jauda paredzēta astoņu vilcienu apstrādei diennaktī, bet šobrīd tajā tiek apkalpoti līdz 13 vilcienu pāriem. Līdz ar jaunā, 301., ceļa izbūvi vilcieni varēs uzreiz nonākt Kundziņsalā.

Oficiālā 301. sliežu ceļa atklāšana notiks 16. jūnjā.

2013. gadā dzelzceļu Kundziņsalā izmantoja vairāki uzņēmumi – SIA Riga Fertilizer Terminal, SIA Skonto Metāls, SIA Rinella Service, SIA Systems Recycling un SIA Baltic Container Terminal. Šie uzņēmumi savos biznesa plānos paredz palielināt piegādājamo kravu apjomu no apmēram 7,28 miljoniem tonnu 2014. gadā līdz 12,45 miljoniem tonnu 2020. gadā, tādējādi jaunatklātais ceļš varēs nodrošināt pieaugošās kravu plūsmas apkalpošanu, liecina Rīgas Brīvostas dati.

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.