SIA "Riga Fertilizer Terminal" un SIA "Ventamonjaks" patiesais labuma guvējs vairs nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā iekļautais Dmitrijs Mazepins, bet Amirs Atta Bidvals, informēja "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats.

Viņš norāda, ka abu Latvijas uzņēmumu līdzīpašnieka Kiprā reģistrētā uzņēmuma "Uralchem Freight Limited" dalībnieku struktūrā 1.martā ir notikušas izmaiņas, par "Uralchem Freight Limited" dalībnieku kļūstot Šveices uzņēmumam "Svizraa SA". Tādējādi Mazepins kopš 1.marta vairs nav patiesais labuma guvējs "Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks".

Vienlaikus "Firmas.lv" datubāzē, kā abu kompāniju vienīgais patiesais labuma guvējs, joprojām ir uzrādīts Mazepins, taču, pēc Skadata minētā, ir sākts process attiecīgo izmaiņu iegrāmatošanai Uzņēmumu reģistrā.

Tuvākajā laikā plānotas arī izmaiņas abu termināļu pārvaldes institūcijās.

"Riga Fertilizer Terminal" un "Ventamonjaks" valdes priekšsēdētājs norāda, ka Bidvals ilgstoši darbojies ķīmisko produktu biznesā, tostarp minerālmēslu transportēšanas, loģistikas, piegāžu un izplatīšanas jomās, tāpēc saskatījis potenciālu abu termināļu esamībai viņa aktīvu portfelī un, sekojoši, netiešā uzņēmumu iegādē.

Rīgas ostā pabeigta beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa Riga fertilizer terminal būvniecība. Šodien notika termināļa atklāšana.

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, komentējot atklāšanu norāda: Riga fertilizer terminal - viens no nedaudzajiem termināļiem Rīgas ostā, kurā tiks pārkrauta kravu īpašnieka produkcija. Tas ir būtisks faktors cenas veidošanas politikai un ekonomikai kopumā. Tiešās piegādes no ražotāja, uz tam piederošu termināli, ievērojami saīsinās kravu piegādes laiku līdz gala saņēmējam. No Rīgas kuģi ar minerālmēsliem dosies uz Dienvidameriku, Ķīnu, Indiju, Eiropu, Austrāliju un daudzām citām valstīm».

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Piedaloties operatīvo dienestu un uzņēmuma pārstāvjiem, uzņēmuma SIA Riga fertilizer terminal teritorijā norisinājās vietējā līmeņa praktiskās civilās aizsardzības mācības.

Mācību mērķis - pārbaudīt un pilnveidot izveidoto kārtību un pasākumus, kas noteikti uzņēmuma civilās aizsardzības plānā, ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, kā arī pārbaudīt iesaistīto institūciju un uzņēmuma sadarbību, izvērtēt amatpersonu spēju novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus.

“Mācības, kurās tiek simulēti un modelēti dažāda tipa negadījumi gan ostas akvatorijā, gan uz sauszemes, piemēram, ostas termināļos, Rīgas brīvostā sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem tiek organizētas regulāri. Tikai tā mēs realitātei maksimāli pietuvinātos apstākļos varam pārbaudīt operatīvo dienestu – VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts un Pašvaldības policijas, Ostas policijas, Valsts vides dienesta un citu dienestu gatavību sadarboties un mobilizēties avārijas seku novēršanā un likvidēšanā. Mērķis mums visiem ir viens – celt iesaistīto dienestu sadarbības kapacitāti un garantēt ostas, piegulošo teritoriju un visas Rīgas iedzīvotāju drošību,” uzsver Ostas policijas priekšnieks, ģenerālis Valdis Voins.

Uzņēmuma Uralhim terminālī Riga Fertilizer Terminal Rīgā 2014. gada februāra vidū pārkrauta divmiljonā tonna produkcijas kopš tā nodošanas ekspluatācijā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Riga Fertilizer Terminal sāka darboties 2013. gada decembrī. Kopš iedarbināšanas brīža terminālī pārkrauti 106 dažādas pilnās kravnesības kuģi. Divmiljonā tonna bija amonija salpetris, kas ražots Uralhim Kirovočepeckas Ķīmijas kombināta Minerālmēslu rūpnīcā. Krava tika nosūtīta ar kuģi Yuilia uz Čīli Dienvidamerikā.

Pēc 2014. gada datiem, terminālī kopumā tika pārkrauts 1,71 miljons tonnu produkcijas.

Termināļa būvniecības investīcijas bija 60 miljoni eiro.

Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Latvijas dzelzceļš (LDz) atklās kustību uz Kundziņsalas dzelzceļa parku pa jaunizveidoto sliežu ceļu. Lai izveidotu jauno savienojumu, LDz tajā investēja aptuveni vienu miljonu eiro, Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāvis Māris Ozols.

Jaunais savienojums atslogos «Rīga-Krasta» stacijas darbu un palielinās dzelzceļa caurlaides spēju Rīgas ostas rajonā, teikts LDz oficiālajā paziņojumā.

Līdz šim vilcieni uz Kundziņsalas termināliem varēja nonākt tikai ar apstāšanos un lokomotīves maiņu stacijā «Rīga-Krasta». Šīs stacija vairākus gadus strādā pārslodzes režīmā. Stacijas projektētā jauda paredzēta astoņu vilcienu apstrādei diennaktī, bet šobrīd tajā tiek apkalpoti līdz 13 vilcienu pāriem. Līdz ar jaunā, 301., ceļa izbūvi vilcieni varēs uzreiz nonākt Kundziņsalā.

Oficiālā 301. sliežu ceļa atklāšana notiks 16. jūnjā.

2013. gadā dzelzceļu Kundziņsalā izmantoja vairāki uzņēmumi – SIA Riga Fertilizer Terminal, SIA Skonto Metāls, SIA Rinella Service, SIA Systems Recycling un SIA Baltic Container Terminal. Šie uzņēmumi savos biznesa plānos paredz palielināt piegādājamo kravu apjomu no apmēram 7,28 miljoniem tonnu 2014. gadā līdz 12,45 miljoniem tonnu 2020. gadā, tādējādi jaunatklātais ceļš varēs nodrošināt pieaugošās kravu plūsmas apkalpošanu, liecina Rīgas Brīvostas dati.

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

21,3 milj. eiro – ar šādu summu diviem gadiem, kamēr tiks rekonstruēts Salu tilts, rēķinājās Rīgas dome. Konkursa rezultāti nesa pārsteigumu – pilnsabiedrība LNK Industries Group apņēmusies darbu paveikt par 8,74 milj. eiro, kas ir gandrīz 2,5 reizes mazāka summa.

Tā ir tirgus cena, līdzīgas piedāvāja arī citi konkursa pretendenti – īss ir uzņēmuma vadības komentārs uz DB jautājumu, kādēļ piedāvātā cena ir tik zema. Plašākus komentārus uzņēmums gatavs sniegt pēc līguma parakstīšanas ar pašvaldību. Kad tas varētu notikt, vēl ir pāragri spriest, jo pārējiem pretendentiem vēl līdz jūnija sākumam ir iespējams konkursa rezultātus apstrīdēt. Rīgas domes Satiksmes departamentā gan cer, ka tas nenotiks, jo pašvaldība negrib vilcināties ar būvdarbu sākšanu. Jāatgādina, ka ieilga jau pats konkurss, kas februārī tika pārtraukts un izsludināts atkārtoti.

Mēģina nodrošināties

Rīgas brīvostā šā gada astoņos mēnešos ir pārkrauts vēsturiski lielākais kravu apjoms – 26,66 miljoni tonnu, kas ir par 14,2% vairāk kā iepriekšējā gada atbilstīgajā periodā, informē brīvostas pārstāvji.

Kravu apgrozījuma kāpums vērojams visos kravu segmentos un ar nelielām svārstībām bijis stabils visā atskaites periodā, - vidēji mēnesī Rīgas brīvostas terminālos ir apstrādāts 3,3 miljoni tonnu.

Rīgas brīvostā turpina attīstīties beramkravu segments. Kopumā šā gada astoņos mēnešos apstrādāts 15,15 miljoni tonnu dažādu beramkravu. Šī segmenta attīstību sekmē jauno termināļu darbības uzsākšana. Pagājušā gada nogalē ekspluatācijā ir nodots jaunais minerālmēslu terminālis Riga Fertilizer terminal, kurā šā gada laikā jau ir pārkrauts vairāk par miljons tonnām. Līdz ar to šogad ķīmisko beramkravu grupā kopējais kravu apgrozījums pieaugums sastāda 52%, sasniedzot gandrīz 1,6 miljonus tonnu.

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Holdingā LNK Group, kas ir viens no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā, ietilpstošais uzņēmums akciju sabiedrība LATVIJAS TILTI reģistrē meitas uzņēmumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību LT Piling. Jaundibinātā uzņēmuma SIA LT Piling pamatdarbība ir pāļu pamatu izbūve Baltijas valstīs, informēja pārstāve Inga Domka.

SIA LT Piling rīcībā ir Vācijas koncerna Bauer pārvietojamās urbšanas mašīnas.

SIA LT Piling turpmāk ietilps holdinga LNK Group celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries.

Līdz šim brīdim pāļu pamatu izbūves tehnoloģijas ir pielietotas šādos uzņēmumu grupas LNK Industries projektos: beramkravu terminālis Riga Bulk Terminal, minerālmēslu pārkraušanas un noliktavu korpuss Riga Fertilizer Terminal, daudzfunkcionāls pasažieru un kravas terminālis Klaipēdā, Ventspils brīvostas 12. piestātne, kā arī RTU laboratoriju korpusa un Zinātniskās bibliotēkas rekonstrukcija un būvniecība u.c.

Holdings LNK Group ir dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties).

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

Esošajos infrastruktūras projektos klupšanas akmeņus neredz; arī elektrifikācijas projekts tiek virzīts uz priekšu

Pretstatā no koncerna savulaik nošķirtajai valsts a/s Pasažieru vilciens, kam līdz šim veiksmīgi padevies vienīgi izgāzt savu vienīgo vērienīgo iepirkumu – jaunu vilcienu iegādi – valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) ne tikai veiksmīgi izdevies īstenot tikpat apjomīgus projektus, bet arī aizdot pāris darbiniekus pastarīša iepirkuma glābšanai, kā arī atvēzēties uz teju tikpat iespaidīgu projektu kā Rail Baltica II elektrifikāciju.

Projekti nepieciešami

Ventspils virzienā, kurā strādājam, jaudu trūkums gan nav bijis izjūtams, taču virzienā uz Rīgu LDz infrastruktūras īstenojamie projekti dos lielu pienesumu caurvedes spēju palielināšanā, norāda privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Jānis Blāze. Infrastruktūras jaudas visu laiku ir radījušas galvassāpes, atzīst otra privātā dzelzceļa operatora a/s Baltijas tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis. Un ir tikai loģiski, ka, maksājot par infrastruktūras izmantošanu, pretī tiek uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Piemēram, nesen atklātais 301. ceļš jau šobrīd atvieglo Riga Fertilizer Terminal minerālmēslu kravu piegādi uz Kundziņsalu.

Ņemot vērā to, ka Latvijas Tranzīta biznesa asociācija (LTBA) ir iekļauta ASV Finanšu departamenta Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) uzturētajā sankciju sarakstā, kas papildināts, pamatojoties uz tā saucamo Magņitska likumu (Global Magnitsky Human Rights Accountability Act), SIA "Rīgas tirdzniecības osta" (RTO) grupas uzņēmumi SIA "SKONTO METĀLS", SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "RĪGAS CENTRĀLAIS TERMINĀLS" un AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS" ir izstājušies no LTBA.

Vienlaicīgi SIA "Rīgas tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš ir atstājis LTBA valdes locekļa amatu, šīs izmaiņas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) ir nozīmīgākais ostas aktīvu un transporta pakalpojumu uzņēmumu investors, attīstītājs un operators Latvijas Republikā.

"RTO" ietilpst četras uzņēmējdarbības vienības. Tās sniedz dažādus pakalpojumus, kas ietver stividordardarbību, termināļu darbību, dzelzceļa kravu pārvadājumus un ekspedēšanu, infrastruktūras un inženierkomunikāciju vadību Rīgas ostas teritorijā.

2018. gadā "RTO" uzņēmumu apkalpoto kravu apjoms: termināļu operācijas (13.2 milj. tonnu, 81000 TEU), dzelzceļa pārvadājumi (8.1 milj. tonnu), ekspedēšanas pakalpojumi (12.2 milj. tonnu). 2018. gadā "RTO" uzņēmumu konsolidētais apgrozījums sasniedza 198 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 71 komercķīla, bet 106 tika dzēstas, liecina Lursoft dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 261 miljards eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 173,6 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88,2 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu devusi SIA Riga fertilizer terminal – 61,376 miljonu eiro vērtībā. Ķīlas ņēmējs bijusi AS Swedbank.

Otru lielāko komercķīlu devis uzņēmums Spi Re Holdings S.a.r.l. kopā ar AS Towers Construction, kā parādnieku norādot Spi Re Holdings S.a.r.l. Ķīlas maksimālā nodrošinājuma prasības summa ir 52,22 miljoni eiro, un to ņēmusi Nordea Bank.

Aizvadītajā nedēļā 14,3 miljonu eiro vērtu komercķīlu devuši uzņēmumi Sjoklaedagerdin un 66 North Baltic. Kā parādnieks reģistrēts uzņēmums Sjoklaedagerdin un ķīlu ņēmusi Landsbankinn hf.

Konkurences padome vērtēs saņemto Krievijā reģistrētā minerālmēslu izplatītāja AS "United Chemical Company Uralchem" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār kālija produktu ražotāju AS "Uralkali", liecina paziņojums Konkurences padomes mājaslapā.

Konkurences padomes norāda, ka "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumu darbība saistīta ar minerālmēslu, galvenokārt, slāpekļa un fosfātus saturošu un kompleksu kālija mēslojumu un ķīmisko vielu izplatīšanu. Savukārt "Uralkali" darbība ir saistīta ar kāliju saturošu produktu jeb potašu ražošanu un eksportu, pārvaldot visu tā ražošanas ķēdi - no potašu rūdas ieguves līdz tā piegādei patērētājiem visā pasaulē.

Konkurences padomei apvienošanās ir paziņojama, jo Latvijā ķīmisko produktu eksporta un loģistikas tirgū darbojas vairāki ar "United Chemical Company Uralchem" un "Uralkali" saistītie uzņēmumi.

Latvijā "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmums SIA "Uralchem Trading" pārdod un reklamē tā produktus, "Trading House HaloPolymer" darbojas fluorpolimēru produktu tirgū un piegādā tirgum ķīmiskos produktus, bet SIA "Riga Fertilizer Terminal" nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu un īstermiņa uzglabāšanu. Vienlaikus SIA "Ventamonjaks" pamatdarbības veids ir amonjaka saņemšana, glabāšana, transportēšana un eksports, bet "Uralchem-Trans" ir loģistikas struktūrvienība. "Uralkali" Latvijā pārstāv "Uralkali Trading", ar kura palīdzību tiek eksportēta "Uralkali" produkcija.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Ņemot vērā starptautiskās sankcijas, Latvijas tiesām līdz ceturtdienai nosūtīta informācija par 41 nekustamo īpašumu, kas atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā, valdījumā vai kontrolē, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrija.

Līdz šim sešiem nekustamajiem īpašumiem tiesa veikusi aizlieguma atzīmi.

Jau ziņots, ka līdz trešdienai tiesām nosūtīta informācija par pieciem īpašumiem, kas nepastarpināti pieder sankcionētām personām - Pjotram Avenam, Mihailam Fridmanam, Vladislavam Tretjakam un Ņikitam Mazepinam, kuram pieder divi īpašumi.

Lai nodrošinātu sankciju piemērošanas efektivitāti atbilstoši to noteikšanas mērķim un būtībai, kā arī veicot Uzņēmumu reģistra datu analīzi, līdz trešdienai konstatētas arī septiņas juridiskās personas, kurās patiesais labuma guvējs ir sankcionēta persona.

Šīs juridiskās personas ir SIA "Klauģu muiža RE", fonds "Aven Foundation", SIA "Ezermaļu mežu īpašumi" (patiesā labuma guvējs ir Pjotrs Avens), SIA "Seagull Investments" (patiesā labuma guvējs - Mihails Fridmans), SIA "Severstal Distribution" (patiesā labuma guvējs - Aleksejs Mordašovs), SIA "Riga fertilizer terminal", SIA "Ventamonjaks" (patiesā labuma guvējs - Dmitrijs Mazepins).

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD), kā valsts nozīmes reģistra turētājs, piemērojusi sankcijas 48 transportlīdzekļiem septiņos uzņēmumos, informē CSDD.

Transportlīdzekļi pieder sankcionētām personām vai ir to turējumā, savukārt saskaņā ar uzlikto aizlieguma atzīmi, šobrīd pēc to īpašnieku lūguma transportlīdzekļus nevar noņemt no uzskaites, nevar reģistrēt komercķīlas atzīmi un veikt īpašnieka maiņu.

Sankcionētie transportlīdzekļi ir dažāda veida, sākot no motocikliem, kvadricikliem, busiņiem, vieglajiem auto un līdz pat piekabēm, kas visdrīzāk paredzēti saimnieciskās darbības veikšanai. Arī izlaiduma gadu amplitūda ir vairāk nekā 30 gadu laika nogrieznī. Atsevišķi transportlīdzekļi tiek vērtēti, kā ekskluzīvāki transportlīdzekļi ar pērn vai šajā gadā pirmo reizi veiktu reģistrāciju, bet tādi ir tikai daži.

Kopš marta sākuma Rīgas līcī, Rīgas brīvostas enkurvietā, reidā stāv kuģis, uz kura atrodas 55 000 tonnu kālija hlorīda un kas Krievijas oligarhiem piemēroto sankciju dēļ nevar pamest valsti, vēsta LTV raidījums "De facto".

Minerālmēslu krava pieder firmai, uz kuru attiecas Eiropas Savienības sankcijas, kas tika pieņemtas Krievijai iebrūkot Ukrainā. Atšķirībā no citiem minerālmēslu uzkrājumiem, uz kuriem attiecās sankciju režīms un ko sāka izvest pēc Valsts vides dienesta (VVD) lēmuma, šajā gadījumā dienests neplāno rīkoties līdzīgi.

Kā atzīmē raidījums, kravas kuģis netiek ne projām, nedz arī atpakaļ ostā - uz tā esošais kālija hlorīds pieder firmai, uz kuru attiecas sankcijas, kas uzliktas Kremlim pietuvinātajam krievu biznesmenim Dmitrijam Mazepinam, un tagad vairāku mēnešu garumā dažādas iestādes netiek skaidrībā, kā šo situāciju atrisināt.

Aptuveni nedēļu pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Pēterburgas ienāca daļēji uzkrauts kuģis "Asian Majesty". "Riga fertilizer terminal" to turpināja piepildīt ar kālija hlorīdu, un kopš 5.marta kuģis ar minerālmēslu kravu atrodas Rīgas līcī.

Patlaban Krievijas ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 322,01 miljonam eiro, kas ir par 55,54% mazāka summa nekā 2016.gadā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Kopš 2017.gada bijusi tendence sarukt Krievijas uzkrātajai ieguldījumu summai Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, liecina "Lursoft" pētījuma dati. Apkopotā statistikas informācija atklāj, ka vēl 2017.gadā Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos no Krievijas bija ieguldīti 724,3 miljoni eiro, bet turpmākajos gados uzkrātā summa bijusi ar lejupejošu tendenci, kas nozīmē, ka no pamatkapitāliem izņemto summu apjoms bijis lielāks nekā no jauna ieguldītais. Kritums uzkrāto ieguldījumu apjomā, vien ar retiem izņēmumiem, seko ik mēnesi jau ilgāku laika periodu.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Krievija šobrīd ierindojas astotajā vietā, kamēr pēc uzņēmumu skaita, kuru pamatkapitālos veikti ieguldījumi, - pirmajā pozīcijā. "Lursoft" norāda, ka Krievijas ieguldījumi šobrīd reģistrēti 3521 uzņēmuma pamatkapitālā.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis SIA Riga fertilizer terminal, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 41,4 miljoni latu un to ņēmusi AS Swedbank.

Aizvadītajā nedēļā 20,8 miljonu vērtu komercķīlu reģistrējis SIA Rail Invest, un to ņēmusi AS SEB banka.

Savukārt komercķīlu 14,8 miljonu latu apmērā devusi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps. Ķīlu ņēmusi SIA Nordea Finance Latvia. Uzņēmuma pārstāvji portālam db.lv iepriekš skaidroja, ka komercķīla reģistrēta apgrozāmajiem līdzekļiem, lai varētu norēķināties ar zemniekiem, kā arī iepirkt nepieciešamo preci (piemēram, minerālmēslus) nākamajai sezonai.

Pagājušajā nedēļā komercķīlu 14,6 miljonu latu apmērā devis uzņēmums DCEMF Holdings Ltd, kā parādnieku reģistrējot SIA Rīgas piensaimnieks. Ķilas ņēmējs bijusi Deutsche Bank AG. Tāpat šī banka ņēmusi 14 miljonu latu vērtu ķīlu, ko devis Joss Elastomers B.V. un Joss Chemicals B.V. , kā parādnieku reģistrējot Joss Holding B.V. un Joss Chemicals B.V.