Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Uber Lithuania Software and Development", kas maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā, plāno slēgt programmēšanas biroju Viļņā, kompānija apstiprinājusi ziņu portālam "15min.lt".

Tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsvērts uzņēmumā.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka kompānija apņēmusies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

"Lēmuma mērķis ir konsolidēt mūsu inženierijas resursus," pamatoja "Uber".

"Uber" nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tiek slēgts programmēšanas birojs Viļņā.

Emuāra "The Pragmatic Engineer" autors Džerdžliks Orošs, kurš pirmais ziņoja par "Uber" programmēšanas biroja slēgšanu Viļņā, apgalvo, ka tas darbu turpinās līdz 2023.gada jūnijam.

"Uber Lithuania Software and Development" maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā. Jūlijā tās maksātās algas bija otras lielākās valstī/

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lietuvā "Uber Lithuania Software and Development" slēdz savu informācijas tehnoloģiju centru Viļņā, informēja uzņēmumā.

Paziņojumu par atlaišanu saņēmuši 39 darbinieki. Kompānija par plāniem informējusi arī Nodarbinātības dienestu.

Nodarbinātības dienestā apliecināja, ka kolektīvās atlaišanas iemesls ir kompānijas darbības izbeigšana un uzņēmuma likvidācija pēc vienīgā īpašnieka lēmuma. Darbu cita starpā zaudēs 16 inženieri un 12 vecākie programmētāji.

Pašlaik "Uber Lithuania Software and Development" ir 49 darbinieki, liecina Lietuvas sociālās apdrošināšanas fonda "SoDra" dati.

Par plāniem slēgt programmēšanas biroju Viļņā "Uber" paziņoja septembrī, uzsverot, ka tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka uzņēmums apņēmies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

Kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas Uber pasažieri ASV ievietojuši sūdzības vietnē Twitter, jo kādas kļūmes dēļ viņu rēķini bijuši simts reizes lielāki nekā reklamētās cenas, ziņo BBC.

Tā, piemēram, viens brauciens, kuram vajadzēja izmaksāt 96,72 ASV dolārus, maksājis 9672 ASV dolārus, bet daži maksājumi bijuši tik lieli, ka izsaukuši brīdinājumus par krāpšanu.

Šī maksājumu problēma, iespējams, skārusi braucējus Sandjego un Vašingtonā.

Uber informē, ka šis problēmjautājums esot ātri atrisināts, bet atsakās izpaust informāciju, cik daudz pasažierus tas skāris.

Kāda Uber lietotāja vēsta, ka 1905 ASV dolāru rēķins 19.05 ASV dolāru vietā novedis pie tā, ka viņas vīrs palicis bez naudas līdzekļiem savā dzimšanas dienā. Turklāt klienti sūdzējušies, ka nav bijis tieša veida, kā paziņot par šo problēmu Uber.

Uber atzinis, ka saprot, cik šokējoša šī kļūme bijusi pasažieriem, bet pēc tās novēršanas visiem ir piemērotas reklamētās cenas.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» nākamgad plānotajā debijā fondu biržā plāno sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru (86 miljardus eiro), un šis varētu kļūt par visu laiku lielāko tehnoloģiju sektora akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), otrdien paziņoja uzņēmumam pietuvināti informācijas avoti.

Tie norāda, ka «Uber» apsver iespēju paātrināt IPO plānus un fondu biržā debitēt 2019.gada pirmajā pusgadā, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts.

Tikmēr laikraksts «Wall Street Journal» vēsta, ka uzņēmuma tirgus vērtība varētu sasniegt pat 120 miljardus dolāru.

Japānas autobūves kompānija «Toyota Motor Corp.» augustā pavēstīja, ka investēs aptuveni 500 miljonus dolāru «Uber», lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā. Pēc šo investīciju veikšanas «Uber» novērtēts 72 miljardu dolāru apmērā.

Ja «Uber» tirgus vērtība sasniegs 100 miljardus dolāru, tad uzņēmums būs vērtīgāks par trīs autoražotāju «General Motors», «Ford» un «Fiat Chrysler Automobiles» kopīgo tirgus vērtību.

Nīderlandes Datu aizsardzības institūcija (DPA) pirmdien paziņoja, ka ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijai "Uber" piemērojusi 290 miljonu eiro naudassodu per Eiropas šoferu personas datu nodošanu ASV serveriem.

DPA norāda, ka datu nodošana ir "nopietns Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) pārkāpums," jo nav pienācīgi aizsargāta šoferu informācija.

""Uber" nav ievērojis VDAR prasības, lai nodrošinātu datu aizsardzību attiecībā uz to pārsūtīšanu uz ASV. Tas ir ļoti nopietni," skaidro DPA.

DPA vēstī, ka "Uber" apkopojis Eiropas šoferu sensitīvu informāciju, tostarp taksometru vadītāju licences, atrašanās vietas datus, fotogrāfijas, maksājumu informāciju, personu apliecinošus dokumentus "un dažos gadījumos pat šoferu kriminālos un medicīniskos datus".

Divu gadu laikā šī informācija tika nosūtīta "Uber" galvenajam pārvaldes birojam ASV, neizmantojot pārsūtīšanas rīkus, tādējādi personas datu aizsardzība nav bijusi pietiekama.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» plāno debitēt fondu biržā ar akcijas cenu, kas uzņēmumu novērtētu aptuveni 80-90 miljardu dolāru (71,9-80,9 miljardu eiro) apmērā, ceturtdien vēstīja ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Uber» ilgi gaidītais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) tiek paredzēts nākamajā mēnesī, un «Bloomberg», atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, norāda, ka kompānija plāno akcijai noteikt 44-50 dolāru cenu.

Iepriekš analītiķi gan bija izteikuši varbūtību, ka «Uber» tirgus vērtība IPO varētu sasniegt 100 miljardus dolāru.

Kā ziņots, «Uber» 11.aprīlī iesniedza pieteikumu ilgi gaidītajam IPO, kas varētu būt pēdējos gados tehnoloģiju nozarē lielākais.

ASV Vērtspapīru un biržu komisijā (SEC) iesniegtajā pieteikumā gan nebija minēta konkrēta informācija par plānoto akciju pārdošanas cenu vai datumu IPO īstenošanai.

Iepriekš mediji vēstīja, ka «Uber» fondu biržas debijā plāno iegūt aptuveni desmit miljardus dolāru.

Kriptopasaule šobrīd piedzīvo īstu ziemu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kriptovalūtu vērtībai strauji samazinoties, daudzi ir cietuši zaudējumus, bet citi šajā situācija saredz jaunas iespējas. Tostarp, viens no kriptopasaules vecbiedriem, kas veiksmīgi pārdzīvojis ne vienu vien kriptoziemu ir kriptobirža Binance.

Uz sarunu par to, kā biržai sokas šajā tirgus lejupslīdes periodā un, kas cilvēkus vispār mudina pievērsties blokķēžu tehnoloģijām un kriptovalūtām, uz sarunu aicinājām Binance pārstāvi Latvijā un Igaunijā Polinu Brotjē (Polina Brottier).

Kā nokļuvāt kriptovalūtu pasaulē un cik ilgi jau pārstāvat Binance Latvijā un Igaunijā?

Binance sāku strādāt pērnā gada septembrī. Mani ieintriģēja kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģijas. Pirmo kriptovalūtu pati iegādājos 2021. gada sākumā. Pirms manis blokķēdes un kriptovalūtas iesāka apgūt mana māsa. Mums ir kopīgs draugs, kurš mums ieteica izveidot kontus Binance. Māsa to izdarīja pirmā, iepazinās ar platformu un pēc tam apmācīja arī mani. Tāpat kā daudzi citi, sākotnēji arī es biju nedaudz apmaldījusies milzīgajā informācijas apjomā par kripto un vēlējos, lai kāds, kuram es uzticos, man palīdzētu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmums Uber maksās 148 miljonus ASV dolāru par izmeklēšanu saistībā ar 2016.gada datu drošības pārkāpumiem, ko uzņēmums tīši slēpis vismaz gadu, raksta CNN.

Izmeklēšana tiks veikta visos 50 ASV štatos un Vašingtonā, un Uber maksātā nauda tiks sadalīta starp štatiem. Saskaņā ar Ņujorkas ģenerālprokurora teikto, tas ir lielākais datu aizsardzības pārkāpums starp štatiem ASV vēsturē.

Izmeklēšanā tiek prasīts izvērtēt apgalvojumus, ka kompānija ir pārkāpusi likumdošanu, kas paredz ziņot, ka hakeri 2016.gadā nozaguši 57 miljonu lietotāju un autovadītāju personīgos datus. Informācija par šo pārkāpumu netika atklāta līdz pat 2017.gadam, kad Uber ziņoja, ka samaksājis 100 tūkstošus dolāru, lai hakeri iznīcinātu datus.

Uber paralēli lielajam maksājumam apņēmusies arī uzlabot darbinieku apmācību programmu, lai tie ziņotu par pārkāpumiem. Tāpat uzņēmums piekritis adaptēt datu pārkāpumu ziņošanas programmas un nolīgt trešo neatkarīgo ekspertu, kas izvērtētu kompānijas datu aizsardzības praksi.

Ministru kabinets 30. aprīlī atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu neradīt atsevišķu regulējumu sadarbības platformu jeb sadarbības ekonomikas jomas sakārtošanai, bet tā vietā uzlabot esošo regulējumu.

Kā sadarbības ekonomikas piemērus var minēt tādas platformas kā Taxify, airbnb, BlaBlaCar, SnappCar, Uber, Prosper, Wiseed un virkni citu. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, kopumā Eiropas Savienībā (ES) ir 651 šāda platforma. Sadarbības ekonomikas attīstību var tikai apsveikt, vienlaikus skaidrs, ka regulējums ir jāpilnveido. Galvenokārt divu iemeslu dēļ: patērētāju aizsardzība un godīga konkurence.

Jāteic, ka ES valstu presē ir gana daudz rakstu par sadarbības ekonomiku, norādot uz tās ambivalenci. Proti, no vienas puses, pozitīvs ir sadarbības ekonomikas moto attiecībā uz resursiem: pieejamība, nevis īpašumtiesības, tāpat sadarbības platformas daudzus pakalpojumus cenas ziņā padara ļoti pieejamus klientiem, vienlaikus ļaujot gūt papildu ienākumus šo pakalpojumu sniedzējiem, kas pārsvarā nepieder pie sabiedrības turīgākā slāņa. No otras puses, problēmas rada tas, ka šīs platformas apzināti tiek pārvērstas par lieliem biznesiem, tādējādi kropļojot to radīšanas jēgu un veicinot negodīgu konkurenci. Tāpat sadarbības ekonomika izvirza jautājumu par strādājošo aizsardzību, sociālajām garantijām, nodokļu nomaksu.

Dažiem cilvēkiem Austrālijā būs iespēja ar kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas «Uber» zemūdeni doties uz Lielo Barjerrifu, ceturtdien paziņoja ASV bāzētā kompānija.

No nākamās nedēļas pirmo reizi pasaulē Kvīnslendas štata iedzīvotājiem būs iespēja «Uber» lietotnē pasūtīt divām personām paredzētu zemūdeni un doties uz Pasaules mantojumā iekļauto koraļļu rifu.

Ar akumulatoru darbināmais, pilotējamais «scUber», ar kuru brauciens vienai personai izmaksās 1500 Austrālijas dolāru (925 eiro) no 27.maija līdz 18.jūnijam veiks 20 stundu garus braucienus.

Zemūdene divus pasažierus nogādās 20 metru zem jūras līmeņa un izvedīs pa izveidotiem niršanas ceļiem ap rifu. Braucieni notiks partnerībā ar vides aizstāvju grupu «Citizens of the Great Barrier Reef».

«Uber» vadītāja Austrālijā un Jaunzēlandē Sjūzena Andersone sacīja, ka kompānija mudina izmantot kopbraukšanas pakalpojumus, lai veidotu «apzinātas uzvedības izmaiņas» efektīvākiem un ilgtspējīgākiem braucieniem.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānijas «Uber» tīrie zaudējumi pērn ceturtajā ceturksnī samazinājās līdz 865 miljoniem dolāru (768,2 miljoniem eiro), salīdzinot ar 1,1 miljardu dolāru (976,9 miljoniem eiro) attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Tikmēr «Uber» apgrozījums pagājušajā ceturksnī palielinājies par 25% un sasniedzis trīs miljardus dolāru.

Savukārt pērn kopumā uzņēmuma zaudējumi samazinājās par 15% - līdz 1,8 miljardiem dolāru.

Jau ziņots, ka «Uber» šogad plāno īstenot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), cerot sasniegt tirgus vērtību virs 100 miljardiem dolāru.

Informācijas avoti vēsta, ka uzņēmums plānoto IPO varētu īstenot jau 2019.gada pirmajā pusē, nevis otrajā pusgadā, kā paredzēts līdz šim.

Taksometru pakalpojumu nodrošināšanas platforma "Uber" paziņojusi, ka 2017. un 2018. gadā ASV saņēmusi teju 6000 ziņojumus par seksuāliem uzbrukumiem, ziņo BBC.

Ziņojumā minēts, ka puse no norādītajiem pāridarītājiem ir bijuši pasažieri, otra puse - vadītāji.

Šādu gadījumu skaits palielinājies 2018. gadā, sasniedzot 3045 ziņojumus, salīdzinājumā ar 2936 ziņojumiem par uzbrukumiem 2017.gadā. Statistiski apjoms sarucis, palielinoties kopējam braucienu skaitam.

Kopumā divu gadu laikā ASV ar platformas starpniecību veikti 2,3 miljardi braucienu.

Datus par seksuāliem uzbrukumiem uzņēmums publiskojis līdz ar apņemšanos uzlabot "Uber" drošības standartus.

Uzņēmums atzīmē, ka 99.9% gadījumu pasažieru drošība nav tikusi apdraudēta.

Uzņēmuma galvenais jurists Tonijs Vests atzina, ka brīvprātīgi atklāt šādu informāciju nav bijis viegli. "Lielākā daļa uzņēmumu cenšas skaļi nerunāt par seksuālu vardarbību, baidoties no tā, kādas sekas tas varētu veicināt. Taču mēs jūtam, ka tam beidzot jāpieiet citādāk," viņš sacīja.

Japānas autobūves kompānija Toyota Motor Corp. investēs aptuveni 500 miljonus dolāru (430 miljonus eiro) ASV kopbraukšanas pakalpojumu uzņēmumā Uber, lai sadarbotos autonomās vadības automobiļu masveida ražošanā, teikts otrdien publiskotajā Japānas autoražotāja paziņojumā.

Vienošanās paredz, ka abu uzņēmumu izstrādātās tehnoloģijas tiks integrētas «Toyota» automobiļos un nodrošinātas klientiem «Uber» kopbraukšanas pakalpojumu platformā. Pirmās automašīnas varētu tikt izlaistas 2021.gadā.

Abu uzņēmumu kopīgajā paziņojumā teikts, ka masveidā ražotās autonomās vadības automašīnas piederēs un tās pārvaldīs trešā persona - autonomās vadības automobiļu operators.

Analītiķi norāda, ka «Uber» ir starp tiem tehnoloģiju uzņēmumiem un autoražotājiem, kas straujiem soļiem virzās uz nākotni, kurā automašīnas spēs braukt bez šoferiem.

Arī «Toyota» aktīvi iesaistījusies šajā sāncensībā, kurā piedalās pasaulē lielākie autobūves uzņēmumi, kā arī tādi tehnoloģiju giganti kā «Google» un «Alibaba».

Kompānija Uber sākotnējā publiskajā akciju piedāvājumā piesaistījusi 8,1 miljardu dolāru, pārdodot akcijas par cenu, kas ir tuva uzņēmuma noteiktā diapazona apakšējai robežai, raksta Bloomberg.

Uzņēmums pārdevis 180 miljonus akciju, katru par 45 dolāriem. Iepriekš kompānija noteica akcijas cenas diapazonu 44-50 dolārus. Ņemot vērā šo akcijas cenu, Uber vērtība sasniegusi 75,5 miljardus dolāru, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekš lēstie 76 miljardi dolāru. Kopējā vērtība, ņemot vērā arī privātās akcijas, varētu sasniegt aptuveni 82 miljardus dolāru.

Uber ir uzmanīgi izvēlējies investorus, lielākoties akcijas pārdodot institucionālajiem investoriem, kuri, pēc uzņēmuma domām, akcijas turēs ilgāk, nevis pārdos, stāsta kompānijai tuvu stāvoša persona. Tādējādi uzņēmums cer izvairīties no Lyft neveiksmes, kad dažu dienu laikā pēc kotēšanas uzsākšanas, tā akcijas cena saruka zem IPO cenas – 72 dolāriem, un šonedēļ kritums kopš tā laika sasniedza 23%.

Šā gada pirmajā pusē pasaulē noticis par 28% mazāk sākotnējo publisko piedāvājumu darījumu nekā pērnā gada pirmajā pusē, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) pētījums Global IPO Trends: Q2 2019.

Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos 507 IPO darījumos pasaulē investori ieguldījuši 71,9 miljardus ASV dolāru, kas arī ir par 28% mazāk kā līdzīgā periodā 2018. gadā.

Eiropā sākotnējo piedāvājumu skaits šī gada pirmajā pusē ir krities par 44%, bet piesaistīto investīciju apjoms ir par 48% mazāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi.

«Šogad turpinājās pērnā gada tendence, kad tirgū nonāca liels skaits tā saucamo «vienradžu», jeb privātu kompāniju, kuru vērtējums pārsniedz miljardu ASV dolāru. Uber un Lyft IPO darījumi šī gada pavasarī piesaistīja milzīgu tirgus uzmanību un joprojām tirgū tiek gaidīta citu populāru jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju zīmolu ienākšana, taču vispārējais ekonomikas noskaņojums paliek piesardzīgs. Tirdzniecības tarifu konflikti un ģeopolitisks saspīlējums atstāj negatīvu iespaidu arī uz sākotnējo piedāvājumu tirgu, kurā lielu nozīmi ierasti spēlē finanšu tirgu izaugsme un stabilitāte, kā arī uzņēmumu ieņēmumu un peļņas gaidas. Jūtīgā vidē nākotnes perspektīva neizbēgami tiek vērtēta piesardzīgāk,» saka Guntars Krols, EY Partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā.

Autovadītājs, kurš strādājis taksometru pakalpojumu uzņēmumos Uber un Lyft, video, kuros redzami viņa pasažieri, pārraidījis tiešsaistē, bet tagad atlaists no darba, ziņo BBC.

Džeisons Gargaks (Jason Gargac) straumējis pasažieru braucienus video koplietošanas vietnē Twitch, kur skatītāji varēja komentēt gan pasažieru uzvedību, gan izskatu.

Video bijis redzams, piemēram, kā pasažieri skūpstās, vemj, aprunā radiniekus un darba kolēģus. Tagad slēgts arī Dž. Gargaka Twitch kanāls.

Dž. Gargaks strādājis kā nepilna laika darbinieks Uber un Lyft Misūri, ASV.

Pasažieri ne vienmēr esot zinājuši, ka automašīnā uzņemtie video tiek straumēti. Dažos video atklāti gan pasažieru vārdi, gan adreses.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Lyft» iesniegusi pieteikumu akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tādējādi apsteidzot konkurentu Uber.

Uzņēmums kā sākotnējo mērķi noteicis IPO piesaistīt finansējumu 100 miljonu dolāru (87,8 miljonu eiro) apmērā.

Aplēses liecina, ka «Lyft» privātais novērtējums ir 15 miljardu dolāru apmērā, kas ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar «Uber» vērtību, taču tas ir viens no lielākajiem jaunuzņēmumiem, kas vērtīgāks par vienu miljardu dolāru, skaidro analītiķi.

«Lyft» iesniegtie dokumenti IPO pieteikumam arī norāda, ka uzņēmums pērn strādājis ar 911 miljonu dolāru zaudējumiem un 2,2 miljardu dolāru apgrozījumu.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» šogad otrajā ceturksnī strādājusi ar 5,24 miljardu dolāru (4,6 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir tās visu laiku lielākie ceturkšņa zaudējumi, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Zaudējumi skaidrojami ar kompensācijām un izmaksām, kas veikti pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO).

Tikmēr «Uber» apgrozījums pagājušajā ceturksnī palielinājies par 14% un sasniedzis 3,17 miljardus dolāru.

Tāpat uzņēmums norāda, ka pagājušajā ceturksnī par 71% pieauguši tirdzniecības un marketinga izdevumi, tiem sasniedzot 1,22 miljardus dolāru.

Igaunijas tehnoloģiju kompānijas «Veriff» komandu papildina Enns Metsars (Enn Metsar), kļūstot par uzņēmuma biznesa attīstības vadītāju

Iepriekš viņš trīs gadus bija «Uber» vadītājs Baltijā un sāka šīs kompānijas darbību Igaunijā un Lietuvā. «Galvenais iemesls, kāpēc pievienojos «Veriff», ir tas, ka viņi strādā ar ļoti nopietnu problēmu – nodrošināt uzticību digitālajā pasaulē. Daudzi pakalpojumi pārceļas uz digitālo vidi, kas padara tos ātrākus un finansiāli pieejamākus. Taču tiešsaistes biznesus kavē uzticības trūkums starp iesaistītajām pusēm. Jautājums ir par to, vai šis šķērslis ir pārvarams. Es ticu, ka sadarbībā ar «Veriff» tas ir iespējams. Es novērtēju kompānijas profesionālo komandu un man ir bijusi lieliska pieredze, sadarbojoties ar «Veriff» dibinātāju Kārelu Kotkas (Kaarel Kotkas). «Uber» mēs izmantojām «Veriff» pakalpojumus, lai pārbaudītu vadītāju un transportlīdzekļu atbilstību,» saka E. Metsars.

Eiropas ēdienu piegādes uzņēmums "Just Eat Takeaway.com" paziņojis, ka ir noslēdzis vienošanos par ASV konkurenta "Grubhub Inc" iegādi. Pēc darījuma īstenošanas, jaunizveidotais uzņēmums kļūs par lielāko ēdienu piegādes uzņēmumu pasaulē ārpus Ķīnas.

Uzņēmuma pamata darbības lauks būs četri lielākie ēdienu piegādes tirgi - ASV, Lielbritānija, Nīderlande un Vācija.

Darījums uzņēmumam "Grubhub" paver iespēju pārtraukt sarunas ar konkurējošo uzņēmumu "Uber Technologies". Maijā "Uber" uzsāka sarunas ar "Grubhub" par visu uzņēmuma akciju iegādi, kas tika pārtrauktas pagājušajā nedēļā.

Savukārt "Just Eat" iegādājās "Takeaway" tikai šā gada janvārī, darījumam sasniedzot 6,8 miljardu eiro vērtību.

Eksperti pauž viedokli, ka šāda konsolidācija ASV ēdienu piegādes sektorā ilgi ir bijusi nepieciešama, it sevišķi tagad, kad liela daļa cilvēku koronvīrusa ietekmē izvēlas maltītes ieturēt mājās.

Uzņēmumi pauž, ka, pateicoties cilvēku paradumu maiņai, to darījumu skaits aprīlī un maijā galvenajos darbības tirgos esot audzis par 41%.

Varšavā ceturtdien vairāki simti taksometru lēni brauca cauri pilsētas centram, to vadītājiem protestējot pret «Uber» un citiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem, kurus licencēto taksometru uzņēmumi vaino negodīgā konkurencē.

Tradicionālo taksometru operatori norāda, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji nepilda prasības, kas tiek izvirzītas licencēto taksometru operatoriem, kā arī nemaksā nodokļus.

Taksometru vadītāji arī pulcējās pie Tieslietu ministrijas un iesniedza vēstuli ar prasību pieņemt normatīvos aktus, kas regulētu kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju darbību.

«Varšavā ir 12 500 legālo taksometru un apmēram 8000 līdz 9000, kas strādā «Uber», «Taxify» un vēl pārdesmit līdzīgiem uz lietotnēm balstītiem operatoriem,» ziņu aģentūrai AFP sacīja Varšavas Taksometru vadītāju arodbiedrības vadītājs Jaroslavs Iglikovskis.

Viņš apgalvoja, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju dēļ licencēto taksometru vadītāji zaudējot trešdaļu ieņēmumu darba dienās un līdz 70% ieņēmumu brīvdienās.