Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Sestdien, 12. septembrī Rīgas Dinamo aizvadīs pirmo spēli jaunajā KHL sezonā ar vienu no līgas grandiem - Ufas Salavat Julajev, kuru tiešraidē pārraidīs gan LTV7, gan Viasat Sport Baltic.

Abi TV kanāli konkurēs ne tikai ar spēles pārraidi vien, bet arī netiešu ekspertu dueli, turklāt visas sezonas garumā. Vienīgais Baltijas sporta kanāls Viasat Sport Baltic jauno Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu sāks ar sporta studijas atklāšanu, kuru vadīs sporta eksperts Armands Puče kopā ar hokeja vārtsargu Pēteri Skudru. Sezonas laikā spēļu tiešraidēs studijā viesosies arī Rīgas komandas trenera palīgs un TV3 komentētājs Artis Ābols.

LTV Sporta raidījumu producents Andris Ušackis Db.lv uzsver, ka skatītājiem būs lieliska iespēja ielūkoties spēļu aizkadra procesā, redzēt kā tiek sagatavots ledus, pabūt spēlētāju ģērbtuvēs un noskaidrot fanu viedokļus pirms spēles. Vienlaikus tiek veidota arī videofilma par Rīgas Dinamo gatavošanos sezonai. Tās autors Dāvids Ernštreits sižetā iekļāvis gan spēlētāju profesionālo gatavošanos, gan viņu atpūtas brīžus, gan arī fragmentus no nozīmīgākajām pārbaudes spēlēm. Spēli komentēs žurnālisti Mariss Andersons un Anatolijs Kreipāns. Studijas programmas analītiķa lomā būs hokeja eksperts Gints Bisenieks.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Baltijas valstu iedzīvotāji alkoholiskajiem dzērieniem tērē procentuāli vislielāko izdevumu daļu no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas pārvaldes «Eurostat» pirmdien publicētie dati par 2016.gadu.

Latvijas iedzīvotāji pērn alkoholiskajiem dzērieniem tērējuši 4,8% no kopējiem izdevumiem jeb 734,2 miljonus eiro. Lielāks īpatsvars vien bijis Igaunijā, kuras iedzīvotāji tērējuši 5,6% no izdevumiem jeb 620,1 miljonus eiro, bet Lietuvas iedzīvotāji tērējuši 4,2% no izdevumiem, kas ir 1,033 miljardi eiro.

Baltijas valstīm seko Čehija un Polija (abās valstīs 3,6% no kopējiem iedzīvotāju izdevumiem), Ungārija un Somija (abās valstīs 2,9%), kā arī Islande, Slovākija un Luksemburga (visās valstīs 2,5%).

Savukārt procentuāli no izdevumiem alkoholam vismazāk tērē iedzīvotāji Grieķijā un Itālijā (abās valstīs 0,9%), Austrijā (1,3%) un Portugālē (1,4%).

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

SIA Brain Games, kam pieder zīmola LUDO spēļu veikals, nācis klajā ar četrām Latvijā ražotām kāršu spēlēm, kas tiks tirgotas Baltijas valstīs un, kā cer SIA Brain Games īpašnieks un vadītājs Egils Grasmanis, arī starptautiskajā tirgū.

Kopumā Brain Games izstrādājis četras kāršu spēles - Air King, Central Market, Construction Zone un Food Chain, kas paredzētas spēlēšanai pieaugušajiem un bērniem, sākot no astoņu gadu vecuma. Spēles paredzēta diviem līdz četriem spēlētājiem.

Kāršu spēles ir līdzīgas galda spēlēm, tomēr tās ir kompaktākas un vieglāk pārnēsājamas. «Doma bija sākt ar mazākā formāta kāršu spēlēm, kuras koncepta ziņā daudz neatšķiras no lielajām galda spēlēm. Varētu teikt, ka kāršu spēļu formāts šobrīd ir iemantojis diezgan lielu starptautisku popularitāti,» norāda Brain Games vadītājs.

Nodokļu administrācija bloķējusi SIA Veiksmes studijas bankas kontu, tādējādi paralizējot uzņēmuma darbību, īpašnieks meklē taisnību pie tieslietu un finanšu ministriem, kā arī jaunās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes

«Uzņēmums nespēj izpildīt saistības pret darījumu partneriem par preču piegādi, samaksāt par transporta un citiem pakalpojumiem, samaksāt citus maksājumus, jo pēc 30. janvārī notikušās nodokļu administrācijas darbinieku viesošanās uzņēmumā 5. februārī kredītiestādes uzlika liegumu veikt jebkādas darbības ar kompānijas norēķinu kontiem, to pamatojot ar VID rīkojumu,» stāsta SIA Veiksmes studijas īpašnieks Arturs Korsaks (Arturas Korsakas). Viņu visvairāk izbrīna ne tikai VID kontroli veicošo darbinieku zināšanas, bet jo īpaši attieksme. «Viss sākās 30. janvārī, kad uzņēmumā ieradās VID darbinieku grupa un bez jebkādiem lēmumiem vēlējās sākt datu kopēšanu no uzņēmuma datorsistēmas, kaut arī tika informēti par to, ka šāda darbība padara neiespējamu pasūtījumu apstrādi, tāpēc aicināju to darīt darba dienas nogalē, taču atbildes vietā bija – konfiscēsim datorus un izsauksim policiju,» stāsta A. Korsaks. Viņš atzīst, ka šos «ieteikumus» ņēmis vērā, bet, datu kopēšanu veicot vienlaicīgi, notika serveru avārija, ko kontrolētāji uztvēruši kā speciālas darbības, lai nepieļautu datu kopēšanu. «Pēc tam tika atvērts kases aparāts ar apgalvojumu, ka neesot plombas, bet tāds fakts konstatēts netika, ko apliecināja arī kases aparātu apkalpojošā kompānija,» norāda A. Korsaks. Viņu šokējis fakts, ka 7. februārī, ierodoties VID ar lūgumu izsniegt uzņēmumam lēmumu, uz kāda pamata veiktas attiecīgās darbības un bloķēts konts, atbildi šajā dienā nav izdevies saņemt, bet tāda radusies 8. februārī. «Ir dīvaina nianse. VID 22. janvārī EDS sistēmā bija paziņojums par to, ka esošo kases aparātu (bez uzlabojumiem) izmantošanas termiņš ir 11. februāris, bet pārkāpumu protokolu par tā neatbilstību sastādīja 30. janvārī,» uz jautājumu, vai ar kases aparātiem viss bija kārtībā (vai tie atbilda izvirzītajām prasībām), atbild A. Korsaks. Viņaprāt, šāda rīcība, maigi izsakoties, ir dīvaina, ja vien tā nav apzināta. «Uzņēmumam nebija nodokļu parādu (uz 26.02.2019. gan bija 351 eiro pēc SIA Lursoft datu bāzē esošās informācijas), nav neviena VID lēmuma par kaut kādu nodokļu parādu uzrēķinu un nav arī nekādu cita veida liegumu vai lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, ir tikai kaut kādas aizdomas un nekas vairāk,» sašutis ir A. Korsaks.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Četri politiskie spēki, kas patlaban veido valdošo koalīciju, ir pretlikumīgi tērējuši valsts budžeta finansējumu partijām, naudu izlietojot, piemēram, alkohola, pārtikas, putekļu sūcēja iegādei, sēru vainagiem un citām mantām, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) politisko partiju 2012.gada pārskata pārbaužu rezultāti.

Pārbaužu rezultātā pieņemti četri lēmumi par valsts budžeta finansējuma izlietošanu un maksājumu veikšanas kārtības ierobežojumu pārkāpšanu. Birojs konstatējis, ka politisko partiju apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ir pretlikumīgi tērējusi valsts budžeta finansējumu, apmaksājot biroja mēbeļu, papīra, pildspalvu, durvju plāksnīšu, putekļu sūcēja, printera kārtridžu, saimniecības preču un citu lietu iegādi.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tērējusi no valsts budžeta piešķirto naudu, apmaksājot juridisko palīdzību, kā arī pārskaitījusi naudas līdzekļus no sava speciāla valsts budžeta konta uz savu ziedojumu kontu un sociālpolitiskajai novada attīstības biedrībai Līvāni.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

Latvijas datorspēļu attīstītāju konkursā Beidz runāt, sāc darīt! no nākamajā kārtā tikušajām visvairāk pārstāv piedzīvojumu spēļu segmentu, liecina konkursa rīkotāju sniegtā informācija.

Pēc izvērtēšanas tālāk tikušas arī divas sociālās spēles, un, kā norāda konkursa rīkotājs Elviss Strazdiņš, tās kļūst arvien populārākas.

Kopumā no 18 iesniegtajām spēlēm tālāk tikušas astoņas. Tās no 1.novembra līdz 15.novembrim tika testētas. Šajā posmā vēl varēja labot kļūdas. Tagad izstrāde ir beigusies un sākusies vērtēšana, kas ilgs līdz 1.decembrim. Šajā laika posmā spēles varēs vērtēt portālā "gamedev.lv". Par uzvarētāju kļūs attīstītājs, kurš saņems vislielāko atbalstu. Balvā starp pirmo trīs vietu ieguvējiem paredzēts sadalīt 200 latus, stāstīja Strazdiņš.

Kā liecina konkursa rīkotāju informācija, no astoņām tālāk tikušajām spēlēm pie rīcības un piedzīvojumu spēlēm būtu pieskaitāmas vismaz trīs. Divas pārstāv sociālo spēļu kategoriju, divas uzskatāmas par prāta spēlēm, bet viena ir lomu spēle.

Latvieši, kuri jau daudzus gadus zem nosaukuma Baltic Snowpark Agency Baltijā un citur pasaulē veido sniega un citu ekstrēmo sporta veidu trases, būvēs snovborda trasi olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā.

«Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā testa pasākums olimpiskajām spēlēm,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja "Baltic Snowpark Agency" (SIA BSA Projects) vadītājs Jānis Jansons.

Viņš norādīja, ka bija sarežģīti laika apstākļi - bija vētras un tad, kad viss jau bija uzbūvēts, viss salija, tad viss bija ledū sasalis. Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā Pat alpīnisma dzelkšņus nevar iedurt iekšā. Tūlīt treniņi, visas olimpiskās delegācijas cilvēki jau sabraukuši skatīties,» atcerējās Jansons.

Olimpiskajai liesmai nodziestot, Londonā svētdien noslēdzās četrgades lielākais sporta pasākums. 34 sacensību norises vietās, kur divas nedēļas ik dienu ieradās tūkstošiem apmeklētāju, nu vairs sastopami pārsvarā tikai darbinieki. Lai izvairītos no priekšgājēju kļūdām, kad pēc sacensību finiša apjomīgās sporta celtnes netiek pilnībā noslogotas un prasa lielus uzturēšanas līdzekļus, atbildīgās varasiestādes ir nolēmušas atsevišķos Londonas olimpiskajos objektos samazināt apmeklētāju ietilpību, bet daļu vispār nojaukt, raksta laikraksts Diena.

Laikraksts norāda, ka pirms četriem gadiem Pekinā notikušās olimpiskās spēles bija Ķīnas lielā iespēja visai pasaulei parādīt, ka tā vairs nav nabadzīga komunistu pārvaldīta valsts, bet uzlecoša globāla lielvara. Ķīnieši iztērēja miljardus elpu aizraujošu sporta celtņu radīšanā. Iespaidīgākā no tām bija olimpiskais stadions, kas dizaina dēļ tika iesaukts par Putna ligzdu.

Tomēr pēc spēlēm ligzda palika tukša. Vairāk nekā 400 miljonu dolāru (230 miljardi latu) izmaksājusī arhitektūras megapērle pēdējos četros gados ir izmantota tika retu reizi. Par stadiona apsaimniekotāju izmisīgajiem centieniem piesaistīt tam apmeklētājus liecinot kaut vai fakts, ka pirms dažām ziemām tur tika ierīkoti slidkalniņi šļūkšanai ar ragaviņām.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) otrdien par antidopinga pārkāpumiem piesprieda diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai.

Līdz ar to Krievija nevarēs piedalīties nākamā gada februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Krievu sportisti gan varēs startēt četrgades nozīmīgākajā forumā, taču to viņi drīkstēs darīt zem neitrāla karoga.

SOK savā paziņojumā norāda, ka tās padome otrdien apspriedusi bijušā Šveices prezidenta Semjuela Šmita vadītās komisijas izpētē iegūtos materiālus, kas liecina par sistemātiskām Krievijas antidopinga iekārtas manipulācijām, kas turklāt tieši iespaidojušas Soču olimpiskās spēles. 17 mēnešu garumā Šmita komisija ievākusi pierādījumus un informāciju, kā arī veikusi noklausīšanās ar galvenajiem iesaistītajiem cilvēkiem.

Šmita ziņojumā secināts, ka Krievijā notikusi sistemātiska manipulācija ar antidopinga noteikumiem un sistēmu, tostarp pozitīvu dopinga analīžu pazušanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs.

Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas pēc nedēļas sāksies Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, iespējams, būs mazāk līdzjutēju no Latvijas nekā pirms četriem gadiem Sočos. Par to liecina oficiālā pārdevēja – ASV bāzētās kompānijas Cartan Global DB sniegtā informācija.

Biļešu izplatītāji norāda, ka kopumā ir saņēmuši pieprasījumu par 250 biļetēm un janvāra otrajā pusē no šī skaita ir pārdotas 178 biļetes. Līdz ar to atlikušas vēl 72 biļetes. Tāpat Cartan Global atzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji var pasūtīt biļetes arī Slovēnijā, to paredzot SOK Eiropas Savienības politika. Savukārt uz olimpiskajām spēlēm, kas pirms četrem gadiem norisinājās Krievijas kūrortā Sočos, cilvēki no Latvijas bija nopirkuši aptuveni 360 biļešu.

Latvijas līdzjutējus interesē tādi sporta veidi kā bobslejs, skeletons un kamaniņu sports, visticamāk tāpēc, ka Latvijas sportisti šajos sporta veidos uzrāda labus rezultātus un var cīnīties par medaļām.

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Latvijas bobsleja komanda pirms Phjončhanas olimpiskajām spēlēm iegādājusies prototipu kamanām, kas šogad uzvarēja pasaules čempionātā gan divniekos, gan četriniekos, ceturtdien preses konferencē atklāja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Tāpat Latvija uzskata, ka ir ļoti tuvu, lai jau 2018./19.gada sezonā Siguldas trasē notiktu Pasaules kausa posms bobslejā divniekiem un skeletonā.

«Valsts mūs šajā pavasarī uzklausīja un piešķīra līdzekļus tehnikas atjaunošanai. Ir iegādāti trīs jauni bobi,» stāstīja Ekmanis. «Pirmās sajūtas ir, ka pirkumi sevi attaisnojuši. Ceru, tas būs milzīgs ieguvums olimpiskajām spēlēm. Tiesa, visu parādīs rezultāti sacensībās. Visas mūsu vajadzības tika apmierinātas teju 100% apmērā. Paldies valdībai.»

Latvijas izlase ieguvusi identiskus četriniekus ar kuriem iepriekšējā sezonā sacensībās startēja vācieši Frančesko Frīdrihs un Johaness Lohners, izcīnot pirmo un trešo vietu pasaules čempionātā, kā arī prototipu divniekam ar kuru pērn Frīdrihs pavasarī kļuva par pasaules čempionu. Katrs no abiem četriniekiem maksāja 100 000 eiro.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Japāna otrdien vienojās par Tokijas olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu.

Olimpiskajām spēlēm būs jānotiek līdz nākamā gada vasaras beigām.

Japānas premjerministrs Šindzo Abe otrdien sarunā ar SOK prezidentu Tomasu Bahu pieprasīja šī gada olimpisko spēļu pārcelšanu uz 2021.gadu. "Es piedāvāju spēļu pārcelšanu par aptuveni vienu gadu un Bahs tam piekrita par visiem 100%," paziņoja Abe.

Konferences zvanā Abem un Baham pievienojās arī Tokijas 2020.gada olimpisko spēļu komitejas vadītājs Mori Joširo, olimpisko spēļu ministre Seiko Hašimoto, Tokijas gubernatore Juriko Koike, SOK Koordinācijas komisijas vadītājs Džons Koatess, SOK, ģenerāldirektors Kristofs de Kepers un SOK olimpisko spēļu izpilddirektors Kristofs Dubī.

"Ņemot vērā šī brīža apstākļus un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju. SOK prezidents un Japānas premjerministrs vienojās, ka Tokijas olimpiskās spēles jāpārceļ uz nākamo gadu, bet ne vēlāk par 2021.gada vasaru. Lēmums pieņemts, lai pasargātu sportistu, iesaistīto personu un starptautiskās sabiedrības veselību," teikts SOK paziņojumā.

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju galda spēles nav ierasts laika pavadīšanas veids, tomēr tirdzniecības centrs ir laba vieta, kur auditoriju pie tām mēģināt pieradināt

Tā uzskata Baiba Altena, viena no galda spēļu zīmola Kokmaizītes (IK Kurland Woodcake) idejas autorēm. «Šeit Alfā esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk spēlēt galda spēles, vajag tikai dot iespēju. Arī šādiem dizaina produktiem ir vieta tirdzniecības centrā, bet vajag pieradināt cilvēku, ka kaut kas tāds te ir. Šobrīd tā ir savā ziņā arī misijas apziņa,» atzīst Baiba. Viņa novērojusi, ka jāpaiet laikam, lai cilvēks kaut ko iegādātos – vienā reizē viņš paskrien garām, citā pamana, trešajā atnāk aprunāties un tikai ceturtajā varbūt izdara pirkumu. Daudzi cilvēki paņēma uzņēmuma kontaktinformāciju, domājot par Ziemassvētku dāvanām. «Tā ir mūsu niša, galda spēles šādā izpildījumā pērk dāvanām. Jebkuram šādam tirdzniecības pasākumam atdeve būs ilgtermiņā,» saka Baiba.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) tuvāko četru nedēļu laikā lems par 2020.gada Tokijas Olimpiādes norisi, pieļaujot arī spēļu pārcelšanu.

Jau iepriekš "Reuters" ziņoja, ka SOK strādā pie dažādiem scenārijiem, kas iekļauj olimpisko spēļu pārcelšanu uz vēlāku laiku. SOK ziņo, ka tā saglabā opciju spēles sākt 24.jūlijā un arī pieļauj to pārcelšanu uz vēlāku laiku.

SOK sadarbībā ar olimpisko spēļu rīkotāju komiteju, Japānas varasiestādēm un Tokijas pašvaldību uzsāks detalizētas sarunas, lai izvērtētu situāciju visā pasaulē un to ietekmi uz olimpiskajām spēlēm, iekļaujot pārcelšanas scenāriju. SOK ir pārliecināta, ka sarunas noslēgsies tuvāko četru nedēļu laikā," teikts SOK paziņojumā.

SOK arī uzsver, ka spēļu pilnīga atcelšana nebūtu risinājums un šāda jautājuma nav tās dienaskārtībā.