AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

ASV piektdien paziņoja par jaunu ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai, kuru mērķis ir palielināt ekonomisko slogu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā un minimizēt Maskavas spējas izvairīties no esošajiem ierobežojumiem.

Jaunās sankcijas vērstas uz virkni nozaru, ieskaitot bankas, kalnrūpniecības, augsto tehnoloģiju un aizsardzības nozares, un tās skars vairāk nekā 200 personas un kompānijas gan Krievijā, gan Eiropā, Āzijā un Tuvajos Austrumos, kas atbalsta Krievijas kara centienus, pavēstīja Baltais nams.

Starp tiem, uz kuriem attiecas jaunas sankcijas, ir "ducis Krievijas finanšu institūciju, kā arī Krievijas amatpersonas un iestādes, kas neleģitīmi darbojas Ukrainā".

ASV Tirdzniecības ministrija noteiks eksporta kontroli gandrīz 90 Krievijas un trešo valstu kompānijām, ieskaitot Ķīnā, par iesaistīšanos sankciju apiešanā, lai atbalstītu Krievijas aizsardzības sektoru, paziņoja Baltais nams.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Pēdējā pusgada laikā piena pārstrādātājs A/S Tukuma piens dubultojis Baltais grieķu jogurtu pārdošanas apjomu, kā arī uzsāk jaunas garšas ražošanu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti iepriecināti par stabilo tirgus pieaugumu grieķu jogurtiem. Tieši tāpēc nolēmām piedāvāt vēl vienu eksotisku garšu, kas veikalos būs pieejama no maija beigām,» saka Tukuma Piens mārketinga vadītājs Armands Artihovičs.

Jau no maija beigām lielveikalos būs iespējams iegādāties Baltais grieķu jogurtu ar vīģu, dateļu un rozīņu džemu. Līdz šim Tukuma Piens ražoja grieķu jogurtus ar melleņu džema piedevu, medu un bez piedevām.

A/S Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar aptuveni 215 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Eiropas Komisijai izvērtēšanai iesniegts reģistrācijas pieteikums aizsargātai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Rucavas baltais sviests, informē Zemkopības ministrija.

Produkts Rucavas baltais sviests ir sviests, kura gatavošanas procesā netiek atdalītas piena sūkalas. Ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido Rucavas baltā sviesta senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā.

Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20. gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī pašlaik gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots Rucavas baltais sviests.

Šonedēļ beidzas Viestura Kairiša filmas «Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes» Krāslavas filmēšanas periods, kurā vienu no svarīgākajām lomām «nospēlēja» kuģis «Baltais gulbis». Kuģa vēsturiskais prototips, kas minēts arī Gunara Janovska romānā, ir pirms Otrā pasaules kara starp Krustpili un Jēkabpili kursējušais tvaikonis «Gulbis».

Īpaši filmēšanas vajadzībām jau pagājušā gada rudenī Varkaļu ostā tika uzsākta Baltā gulbja būvēšana un pielāgošana filmēšanas vajadzībām. Kuģa kapteini filmā tēlo leģendārais lietuviešu aktieris Jozs Budraitis. Režisors Viesturs Kairišs saka: «Baltais kuģis ir simbolisks tēls, tas pārvadā tautas kā Noasa šķirsts un atved skatītājiem nepazīstamo varoni kā gulbis Loengrīnu, lai filmas gaitā mēs uzzinātu, kas īsti par cilvēku slēpjas aiz šā vientiesīgā puiša ar jauko vārdu Ansis.»

Baltais gulbis filmēšanas grupai sagādāja ne mazums grūtību un piedzīvojumu. Vispirms kuģis pa autoceļu tika transportēts no Rīgas uz filmēšanas vietu, tādējādi jau pirms filmēšanas procesa izpelnoties publikas uzmanību. Kad Baltais gulbis veiksmīgi nonāca Krāslavā, izrādījās, ka tā ielaišanu Daugavā apgrūtina zemais ūdens līmenis — sausuma dēļ upē šovasar sevišķi jāuzmanās no sēkļiem un akmeņiem. Tomēr galu galā kuģis godam izpildīja savu lomu.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

A/S Tukuma Piens jauna jogurta ražošanā investējis kopumā 10 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvis Armands Artihovičš.

Pašlaik vietējam tirgum paredzētais jogurts Skyr tiek ražots, izmantojot tradicionālā Islandes jogurta receptūru – to gatavo no vājpiena, tādēļ tam ir zems tauku saturs, taču tajā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielas, nekā citos jogurtos.

Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kas sadarbojas ar 225 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus, tostarp Baltais Exports zīmola svaigos piena produktus, Baltais EKO zīmola ekoloģiskos produktus: jogurtus, biezpienu, krējumu, kefīru u.c. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) ir pieņēmusi lēmumu par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu un par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu sodīt A/S «Tukuma piens» ar naudas sodu 1 000 eiro apmērā, informē VVD.

Lēmumu pieņemot, vides inspektors vērtēja ne tikai konkrēto – gadījumu – saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka A/S «Tukuma Piens» 2017. gadā jau vairākas reizes novadāmajos notekūdeņos ir pārsniedzis piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un kopējā fosfora (Pkop) koncentrācijas, kas pieļaujamas novadīšanai Tukuma pilsētas centralizētā kanalizācijas kolektorā.

VVD Ventspils RVP tika izskatīta administratīvā lietvedība, kas pret A/S «Tukuma piens» tika uzsākta pēc tam, kad naktī no 2. uz 3. novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās «Tīle» no A/S «Tukuma piens» bija nonācis baltu putu slānis. Notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks, kura neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

AS «Tukuma piens» ražo zīmola «Baltais» jogurta kokteiļus ar plūmju, apelsīnu, greipfrūtu, ābolu un vīnogu garšām. Jogurta kokteiļi kā produkts tirgū vairs nav jaunums, taču jaunais iepakojuma dizains veidots, godinot Latvijas valsts simtgadi.

Uz «Baltais» jogurta kokteiļu etiķetēm ir attēloti 140 dažādi Latvijas tautastērpu brunču raksti. Speciālā dizaina iepakojums veikalu plauktos ir kopš maija sākuma, un tā autors ir AS «Tukuma piens» mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs, kurš pats ir kaislīgs tautas deju dejotājs.

Uz etiķetes ir norādīts, kurai Latvijas vietai konkrētais brunču raksts ir piederīgs. Līdz ar to iepakojums ir savā ziņā arī izglītojošs.

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

Baltais nams trešdien paziņoja par jaunu dotāciju un aizdevumu atvēlēšanu gandrīz 20 miljardu dolāru apmērā, lai palielinātu uzņēmuma "Intel" mikroshēmu ražošanas kapacitāti.

"Tirdzniecības ministrija panākusi sākotnēju vienošanos ar "Intel", lai uzņēmumam nodrošinātu tiešu finansējumu līdz pat 8,5 miljardiem dolāru, kā arī aizdevumus 11 miljardu dolāru apmērā," norāda Baltais nams.

Šie finanšu līdzekļi atbalstīs uzņēmuma iespējas uzbūvēt jaunas rūpnīcas un paplašināt jau esošās ražotnes Arizonas, Ohaio, Ņūmeksikas un Oregonas štatos, radot gandrīz 30 000 jaunu darbavietu un atbalstot desmitiem tūkstošu netiešu darbavietu, skaidro Baltais nams.

Tiešais finansējums līdz 8,5 miljardu dolāru apmērā ir līdz šim lielākā dotācija, kas piešķirta 52,7 miljardu dolāru vērtās mikroshēmu ražošanas un zinātnes atbalsta programmas ietvaros.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Tukuma piens», vērojot zīmola «Baltais» grieķu jogurta tapšanas procesu.

Piena pārstrādes uzņēmums «Tukuma piens» plāno ieguldīt 2 miljonus eiro jaunas ražošanas ēkas būvniecībā. Jauno ražošanas ēku tas plāno celt blakus esošajai ražotnei, lai paplašinātos un kāpinātu ražošanas efektivitāti. Iecerēts arī sākt ražot jauna veida produktus.

Ražošanas ēkas būvniecībai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Uzņēmums arī plāno attīstīt esošās produktu grupas. Plānots paplašināt produktu piedāvājumu, kas ir iepakoti pudelēs, kā arī papildināt produktu grupu, kas ražota ar ultrafiltrācijas metodi – grieķu jogurti, fetas siers, krēmsieri.

«Tukuma piens» 2016. gadā strādāja ar 47 miljonu eiro neto apgrozījumu, savukārt 2017. gadā - ar 53 miljonu eiro neto apgrozījumu. Apgrozījumā 92% veido vietējais tirgus un 8% - eksporta valstis, kas ir Lietuva, Igaunija, Somija, Polija, Vācija, Anglija un ASV. Uzņēmuma galvenais fokuss šobrīd ir eksports, jo Latvijā piena patēriņš samazinās. Šobrīd notiek pārrunas par fetas siera eksportu uz Tuvajiem Austrumiem, taču process ir ļoti lēns.

A/s Tukuma piens attīstību balsta ražošanas procesu pilnveidošana un pārdomāta produktu portfeļa izveide, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2009. gada līdz 2014. gadam piena pārstrādes uzņēmums a/s Tukuma piens dubultojis apgrozījumu, kas ļāvis tam iekļūt DB un Lursoft veidotajā Gazeļu jeb strauji augošu kompāniju sarakstā. «Vēl straujāks apgrozījuma kāpums jau būtu raksturojams ar teicienu «gāzi grīdā». Mūsu panākumu atslēga ir pārdomāta produktu portfeļa izveide, ko var īstenot, ja ir gudra investīciju politika un veiktspējīga komanda. Var ieguldīt naudu spīdīgās iekārtās, bet, ja nav komandas, kas to prastu izmantot un lietot, tad nekas nenotiktu,» saka a/s Tukuma piens direktors Ints Poškus.

Patlaban Tukuma piena produktu portfelī ir ap 220 izstrādājumu. Pēdējos piecos gados veiksmīgi ir attīstījusies eko produktu līnija. Tukuma piena direktors uzsver, ka uzņēmums ir līderis jogurta tirdzniecībā Latvijā. Šiem panākumiem nav īpašas receptes, kosmiskas tehnoloģijas, kas ļauj atšķirties no citiem ražotājiem, tā ir komandas spēja paredzēt, ko pircējs gribēs lietot uzturā.

Jelgavā notikusi piecpadsmitā Baltais Piena paku laivu regate, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra Sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Mamedova.

Sestdien, 26. augustā, elpu aizraujoši notikumi risinājās Jelgavā, Lielupes ūdeņos, kur no 43 000 AS Tukuma Piens 1 litra piena pakām pašbūvētos peldlīdzekļos ģimenes, draugu kompānijas un dažādu uzņēmumu kolektīvi piedalījās gada jautrākajā pasākumā «15. Baltais Piena paku laivu regatē»

24 komandas ar sagatavotiem priekšnesumiem prezentēja savas laivas krastā, bet vēlāk piedalījās divos ātruma un parādes braucienos.

Fotogalerijā ieskats pasākuma norisē!

Paskatoties Google Trends, vārda «vegan» meklēšana visā pasaulē piecos gados pieaugusi trīs reizes, laikrakstam Dienas Bizness norāda Vegānfestivāla projekta vadītāja Dainuvīte Roginska.

Vegāno produktu nišā startējis arī ražotājs AS Tukuma Piens, kura pārstāvis Armands Artihovičs gan atzīst, ka uzņēmums vēl svārstās, vai tirgum piedāvāt vēl kādu vegāno produktu:

«Pētot Eiropas un pasaules tendences, redzējām, ka ir pieprasījums pēc vegāniem produktiem. Pagaidām šādu produktu patēriņš Eiropā uz kopējā fona ir neliels, tas varētu svārstīties no trīs līdz piecu procentu robežās. Arī Latvijā veikalu plauktos tie parādās biežāk.Tādēļ arī izlēmām sākt ražot vegānos sieriņa desertus. Recepte šim produktam ir pilnīgi cita, jo piena šajā produktā nav. Līdzīgs ir tikai ražošanas process, tādēļ arī ar samērā nelielām investīcijām varējām uzsākt ražošanu. Skaidrs, ka šis nav lielapjoma, bet izteikts nišas produkts, ar to rēķinājāmies.Salīdzinot ar citiem sieriņiem, šīs kategorijas produktu ražošanas apjomi ir mazi – divi līdz trīs procenti. Vai plānojam vēl kādu produktu piedāvāt vegānā versijā? Vēl nedaudz paskatīsimies, kā attīstīsies mūsu pirmā produkta pārdošana, un tad lemsim.»

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā vides pārvaldē saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamu smaku, kas veidojas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle, kurās savus notekūdeņus attīra arī AS Tukuma piens piena pārstrādes ražotne.

Kā skaidroja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina, Tukuma piens notekūdeņus novada Tukuma pilsētas kanalizācijas kolektorā. Tad šie notekūdeņi nonāk centrālajā sūkņu stacijā, kur sajaucas ar citiem Tukuma pilsētas notekūdeņiem un tiek tālāk sūknēti uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām Tīle. Tieši par smaku pie šīm iekārtām VVD saņēmis iedzīvotāju sūdzību.

VVD pārstāve stāstīja, ka saskaņā ar Ventspils vides pārvaldes rīcībā esošo informāciju Tukuma piens ir nomainījis mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, kas arī varētu būt iemesls, «kāpēc attīrīšanas iekārtas, iespējams, netiek galā ar savu uzdevumu».