«Esam rakstījuši visiem (varbūt tikai Ziemsvētku vecītim ne), ka Dzintaru koncertzāle ir ne tikai Jūrmalas, bet visas Latvijas un pat Eiropas līmeņa objekts, un tas nozīmē, ka arī valstij vajadzētu piešķirt finansējumu šā objekta rekonstrukcijai. Taču nav nekādas atsaucības,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.
«Pamatojoties uz to, ka nav norādīts apmeklētāju skaits, Kultūras ministrija izmeta no līdzfinansēšanas Dzintaru koncertzāles projektu. Jūrmalai pie tādas attieksmes, protams, nav jāpierod, bet tas nav normāli... Mēs cīnāmies un tiekam galā, maksājot no saviem budžeta līdzekļiem. Parādiet man vienu lielo pilsētu, kas savus lielos objektus būvējusi tikai par saviem budžeta līdzekļiem vai tikai ņemot aizņēmumu no Valsts kases – vai tā būtu Rēzekne ar savu Olimpisko centru, vai tā būtu Jelgava ar Zemgales olimpisko centru, vai kāda cita pilsēta. Protams, tas ir lieliski un tam visam tur ir jābūt, bet kur paliek taisnīgums?» viņš vaicājis.
Uz laikraksta norādi, ka tā ir izplatīta doma - Jūrmala taču ir bagāta, lai pati arī maksā, G. Truksnis atbildējis: «Kādi četrpadsmit Pierīgas pagasti šobrīd ir aizgājuši priekšā Jūrmalai, ņemot par pamatu ienākumus uz vienu iedzīvotāju. Kaut gan – pilsētas budžets, ko pērn pieņēmām, ir labs, un jau tagad mēs redzam, ka to pārpildām. Svarīgākais šobrīd ir sociālā sfēra, bet plašā nozīmē – lai nebūtu tā, ka izaug paaudzes, kas nepārtraukti dzīvo uz pabalstiem. Ir tāds pabalstu slazds: ja cilvēks saņem 70% no tās naudas summas, ko viņš varētu saņemt, atgriežoties darba tirgū, viņam vairs nav nekādas motivācijas, lai tiešām tur atgrieztos.»
«No 19 pabalstu veidiem Jūrmala ir pirmajā vietā aptuveni pusē pabalstu, ieskaitot Rīgu un citas lielās pilsētas. Daudzi to nezina, jo mēs to nereklamējam katru dienu, kā, piemēram, Rīga to dara,» teicis Jūrmalas mērs.
Savukārt, runājot par tūrismu, G. Truksnis Neatkarīgajai stāstījis: «Mēs brīnītos, ja visvairāk tūristu nebūtu no austrumiem. Tam, ko mēs piedāvājam tūristiem, ir jābūt nevis pašmērķim, bet gan līdzeklim, kas nes labumu pilsētai un iedzīvotājiem. Tas attiecas gan uz Jauno vilni, gan uz citiem festivāliem, kas lielākoties orientēti uz austrumiem – šo situāciju veido pieprasījums. Uz šejieni brauc bagāti cilvēki, kas nes naudu pilsētai un rada jaunas darba vietas, bet – izturieties, lūdzu, ar cieņu pret pilsētu un tās iedzīvotājiem. Šobrīd mums ir sarunas ar krievu Comedy Club, kas arī vēlas pilsētā ienākt uz nedēļu. Katram festivālam ir dažādi skatītāju segmenti: KVN ir demokrātisks, studentisks festivāls, uz Comedy Club nāks tā dēvētā zelta jaunatne – šiem krievu jauniešiem nav nostalģijas pēc Latvijas, ne viņi te dzimuši, ne vasaras pavadījuši. Mēs atbalstīsim katru pasākumu – ne par katru cenu, protams –, kas nesīs labumu pilsētai. Un katrā līgumā mēs rakstīsim, ka jābūt cieņai pret vietējo kultūru, latviski jābūt tam, tam un tam.»