Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel uzsācis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kurā tiks ieguldīti četri miljoni ASV dolāru.

Tīkla modernizāciju Triatel līdz maija beigām turpinās Rīgā un Rīgas rajonā. Uzņēmums norāda, ka tīkla uzlabošanas rezultātā Triatel klienti iegūs desmit reizes ātrāku bezvadu datu pārraidi. Rīga un tās apkaime kā sākuma punkts modernizācijai izvēlēta lielā iedzīvotāju skaita dēļ.

«Triatel pagājušā gada beigās noslēdza līgumu ar kompāniju Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu un kļūtu par modernāko CDMA datu pārraides tīklu pasaulē,» skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš norādīja, ka uzņēmums pirmais pasaulē izmantos jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas EVDO Rev B2 tīkla modernizācijai. «Šobrīd jau ir piegādātas un notestētas jaunās bāzes stacijas, un tiek uzsākta tīkla izbūve,» sacīja R. Peļņa.

Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, pērn strādāja ar septiņu miljonu latu provizorisko apgrozījumu, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā pirms gada, šodien ziņo Dienas bizness.

Kompānijas provizoriskā peļņa bija aptuveni 200 tūkstoši latu, kas ir divas reizes lielāka nekā 2007.gadā, Db pavēstījis Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. Kompānija pagājušā gada darbību vērtē pozitīvi, lai gan gada pēdējā ceturksnī apgrozījuma pieauguma tempi nepieauga tik strauji kā iepriekš prognozēts. Tas, galvenokārt, skaidrojams ar to, ka samazinājās tarifi balss sakaru tirgū un Triatel mobilā interneta klientu skaits pērnā gada pēdējā ceturksnī nepieauga tik strauji kā iepriekšējos mēnešos.

«Kopumā pagājušais gads pagāja ļoti veiksmīgi. Ir izbūvēts tīkls un pašlaik Triatel pakalpojumi ir pieejami visā Latvijā,» sacīja R.Peļņa, vēršot uzmanību, ka šogad uzņēmums plāno uzsākt aktīvu darbību reģionos, kur uzņēmums līdz šim nav pārstāvēts. Kopējais Triatel klientu skaits gada laikā ir pieaudzis par aptuveni 30%, bet mobilā interneta klientu skaits ir divkāršojies.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, 2008. gada pirmajā pusgadā strādāja ar 3.7 miljonu latu lielu apgrozījumu, kas ir par 50% vairāk nekā pirms gada, kad tas bija 2.5 miljoni latu.

„Šī gada sākumā noslēdzām Triatel bezvadu telekomunikāciju tīkla izbūvi visā Latvijā, kas mums tagad ļauj kvalitatīvu bezvadu internetu piedāvāt pat tur, kur līdz šim citi telekomunikāciju operatori nevēlējās piedāvāt savus pakalpojumus. Tāpēc kopš gada sākuma galveno uzmanību esam pievērsuši jaunu klientu piesaistei un esošo klientu apkalpošanas kvalitātes pilnveidošanai visā valsts teritorijā,” apgrozījuma pieaugumu skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel 2007. gada apgrozījums bija 6.3 milj. latu, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa sasniedza 100 000 latu – četras reizes pārsniedzot 2006. gada peļņas rādītājus. 2008. gada pirmajā pusgadā arī lietotāju skaits audzis aptuveni par 50%.

2013.gada maijā dažos attālākajos Latvijas reģionos iedzīvotāji var palikt bez interneta, jo noslēgsies Eiropas Savienības finansētais projekts, ko realizē Triatel. Noslēdzoties projektam, beigsies finansējums, tāpēc valstij ir jāpieņem stratēģiski nozīmīgs lēmums, kā atsevišķos valsts reģionos nodrošināt interneta pakalpojumu pieejamību.

Proti, Triatel pēc 2013.gada maija vairs nebūs pienākums uzturēt bāzes stacijas, kur uzņēmumam nav ekonomiska pamata.

Tāpēc Triatel norāda, ja Eiropa daļu no «vidējās jūdzes» finansējuma veltītu esošā tīkla uzturēšanai, tad Triatel varētu turpināt uzturēt interneta tīklu visā Latvijā.

Triatel ir uzsācis EVDO Rev B2 tīkla būvniecību, kur kopējās investīcijas tīkla modernizācijā veidos vismaz 4 miljonus ASV dolāru.

Īstenojot tīkla modernizāciju, bezvadu interneta ātrums lejuplādei sasniegs 24,5 Mbit/s, augšuplādei – 9 Mbit/s. Šobrīd datu pārraides ātrums ir 3,1 Mbit/s lejuplādei un 1,8 Mbit/s augšupielādei. Tīkla modernizāciju uzņēmums plāno veikt 2012.gada laikā, un modernizācijas darbus iecerēts sākt Rīgā un tās apkaimē.

Triatel apgrozījums deviņos mēnešos ir nedaudz samazinājies, bet peļņa trīskāršojusies.

Telekomunikāciju uzņēmums Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, šogad pirmajos deviņos mēnešos strādāja ar 4.9 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 8% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā laika periodā. «Tas skaidrojams ar tarifu kritumu, pieaugošo cīņu par klientiem un konkurenci,» Db norādīja Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Savukārt Triatel peļņa salīdzinājumā ar 2008.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir pieaugusi vairāk nekā trīs reizes un sasniedz 500 tūkst. Ls. Peļņas pieaugums skaidrojams ar to, ka uzņēmums jau iepriekš optimizējis izmaksas un pielāgojies esošajai ekonomiskajai situācijai. «Sekmīgi pildījām vienu no galvenajiem uzdevumiem - klientu bāzes palielināšanu. Strauji pieaugošā konkurence, kā arī privātpersonu un juridisko personu krasa izdevumu samazināšana negatīvi ietekmēja šā gada apgrozījumu, kas ir nedaudz samazinājies salīdzinājumā ar 2008. gadu,» uzņēmuma darbību vērtēja R.Peļņa. Triatel 2009.gadu plāno noslēgt ar aptuveni 7 milj. Ls apgrozījumu un 700 tūkst. Ls peļņu, kas būtu trīs reizes lielāka nekā pērn.

Galvenā problēma fiksēto balss sakaru jomā ir nesakārtotība cenu regulēšanas jomā, DB norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. «Šā gada 1. martā SPRK, balstoties uz ES regulām, lika samazināt starpsavienojuma cenas vairākas reizes ar domu, ka tādā veidā pakalpojumu lietotāji iegūs izdevīgākus tarifus. Taču nepagāja ne seši mēneši, kā divi konkrēti operatori sāka izmantot šo situāciju, lai pilnībā izslēgtu mazos operatorus no tirgus,» atzīmēja R. Peļņa.

Proti, pēc Triatel datiem, šobrīd Bite Latvija ir uzlikusi vairāk nekā 800% uzcenojumu saviem klientiem zvaniem uz visiem fiksētajiem tīkliem, izņemot Lattelecom, savukārt Tele2 ir uzlikusi 1500% lielu uzcenojumu zvaniem uz fiksēto operatoru tīkliem.

«Līdz ar to ir panākts pilnīgi pretējs efekts – ir vairākkārtīgi samazināti fiksēto operatoru ieņēmumi no darbības un patērētāji ir ieguvuši vairākkārtīgu tarifu palielinājumu. Šī konkrētā situācija rada pavisam nekonkurētspējīgus tirgus noteikumus Latvijā. Ļoti ceram, ka atbildīgās iestādes tuvākajā laikā sakārtos šo jautājumu. Pretējā gadījumā tiks pilnībā pārtrauktas investīcijas šajā nozarē,» turpināja R. Peļņa.

Telekomunikāciju komersants Triatel, kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt bezvada interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzņēmumā skaidro, ka mazā iedzīvotāju skaita dēļ interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā.

«Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klienti paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu,» vēlmi atslēgt internetu raidījumam skaidroja Telecom Baltija, kas darbojas ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš beidzies un kompānija var atteikties no zaudējumus nesošas darbības, norāda De facto.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel noslēdzis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kopumā ieguldot 4 miljonus ASV dolāru, informēja kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums patlaban ir pabeidzis visa tīkla modernizācijas darbus, ieskaitot jaunu bāzes staciju celtniecību.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa norāda, ka kopš pērnā gada beigām ir vērojams straujš klientu skaita kāpums. Gada sākumā bijis 10% pieaugums, tad pēc trīs mēnešiem pieauguma tendence ir palielinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tādējādi, pateicoties klientu skaita pieaugumam, plānots, ka ieguldītie līdzekļi bāzes staciju modernizācijā varētu atpelnīties jau tuvāko trīs gadu laikā.

2011. gada beigās Triatel noslēdza līgumu ar vienu no pasaulē vadošajām telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijām Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu, izmantojot jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas – EVDO Rev B2.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, ir atvēris interneta veikalu, kurā var iegādāties uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un ar tiem saistītus produktus, Db pavēstīja Triatel preses sekretārs Oskars Lakšēvics.

Kompānija darbu pie interneta veikala uzsāka 2008.gada vasarā. Neilgi pēc tam tika palaista arī e-veikala testa versija, kurā varēja iegādāties tikai Triatel pakalpojumus. Šajā laikā tika novērota liela klientu aktivitāte. Galvenokārt Triatel pakalpojumus iegādājās cilvēki, kuriem nebija laika vai gribēšanas ierasties birojā. Rezultāts pārsniedza gaidīto, un tagad līdz ar e-veikala oficiālās versijas palaišanu pircējiem tiek piedāvāts daudz plašāks produktu klāsts.

Triatel ir trešās paaudzes (3G) telekomunikāciju operators Baltijā, kas vairāk nekā 9 gadus klientiem Latvijā piedāvā biznesa klases bezvadu sakaru risinājumus, nodrošinot mobilos telefonsakarus, fiksētos telefonsakarus un bezvadu internetu. Uzņēmums pilnībā pieder vietējiem akcionāriem.

Latvijas telekomunikāciju operators Triatel (AS Telekom Baltija) informē, ka plāno koncentrēties uz nišas tirgu, piedāvājot papildu iespējas tieši reģionos, kuros ir salīdzinoši vājāka IT komunikāciju pieejamība, nevis sacensties ar nozares lielā trijnieka kompānijām.

AS Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka Triatel plāno palielināt savu piedāvājumu klāstu Latvijas reģionos.

V. Topors informē, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. «Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,» uzskata V. Topors.

Jaunā klientu apkalpošanas stratēģija paredz, ka Triatel klientu serviss darbosies tieši un nepastarpināti, tā būs «vienas pieturas aģentūra», kad klients, sazinoties ar uzņēmumu, uzreiz var saņemt nepieciešamo informāciju vai konsultāciju.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, ir dzēsis visas pārdotās obligācijas par kopējo summu 6.7 miljoniem eiro, Db pavēstīja Triatel preses sekretārs Oskars Lakšēvics.

Kompānija atgādina, ka 2006. gadā emisijas ietvaros, ko organizēja AS Parex banka, investori pilnībā izpirka visas izlaistās obligācijas ar dzēšanas termiņu 3 gadi un fiksēto gada procenta likmi 9.25%. Iegūtie līdzekļi bija paredzēti mobilās datu pārraides tīkla izveidei praktiski visā Latvijā. Projekts pilnībā realizēts pagājušā gada vasarā.

Šā gada pirmajā ceturksnī Triatel apgrozījums pieauga par 3% un sasniedza 1.65 miljonus latu. Savukārt uzņēmuma EBITDA peļņa pirmajā ceturksnī bija 430 tūkstoši latu, kas ir par 30% lielāka kā gadu iepriekš. Jau vēstīts, ka Triatel apgrozījums 2008. gadā sasniedza 7 milj. latu, bet ieņēmumi pirms nodokļu nomaksas un amortizācijas bija 1.3 milj. latu.

Izsaka bažas par Lattelecom monopolstāvokļa izmantošanu. «Bieži saskaramies ar situāciju, kad Lattelecom, izmantojot savu monopolstāvokli Latvijas tirgū un plašo pakalpojumu klāstu, sāk subsidēt fiksēto telefoniju no citu pakalpojumu ieņēmumiem - pārsvarā no datu pārraides,» Db bažas pauda Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš paskaidroja, ka pēdējā laikā ir vērojami tarifu piedāvājumi, kas ir zemāki par starpoperatoru noteiktajiem tarifiem - piemēram, Lattelecom par 9.90 Ls nodrošina 2500 sarunu minūtes vienam numuram. Ja atskaita PVN, iznāk, ka minūte klientam maksā 0.003 Ls.

Savukārt starpoperatoru norēķinos Lattelecom no citiem operatoriem prasa 0.008 Ls + PVN, tātad 2.5 reizes vairāk. «Nav skaid­ra arī regulatora nostāja šajā jautājumā - vai tiešām regulējamais operators var sniegt bezmaksas sarunas, ja klients lieto uzņēmuma datu pārraidi, un vai tiešām galapatērētāju tirgū cenas var būt zemākas, nekā tās ir starp­o­peratoru tirgū, ko kontrolē SPRK,» iestājās R.Peļņa.

Vidējais mobilā interneta lietotājs datu pārraides lietošanas paradumos neatšķiras no kabeļinterneta lietotāja. Vidējais operatora klients ir 30–40 gadus vecs un dienā patērē aptuveni 130 līdz 140 Mb datu, secināts Triatel pētījumā.

Vairāk nekā 2/3 klientu internetu visbiežāk lieto mājās. Aptuveni 17% lietotāju mobilo internetu lieto darba vajadzībām, savukārt 83% bezvadu datu pārraidi izmanto ārpus darba. Būtiski mobilā interneta noslodze pieaug uzreiz pēc pulksten 18:00.

«Šie dati pierāda, ka mobilais internets jau šobrīd tiek uztverts kā alternatīvs datu pārraides pieslēgums kabeļinternetam,» ir pārliecināts Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Datu pārraide galvenokārt tiek lietota elektronisko pastu sūtīšanai un sociālo mediju izmantošanai, informācijas ieguvei, izklaidei, mācībām, ikdienas laikrakstu aplūkošanai, pirkumiem internetā, kā arī internetbanku pakalpojumiem.

Telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas strādā ar preču zīmi Triatel, norāda, ka uzņēmuma pielietotās tehnoloģijas CDMA mobilo sakaru pakalpojumi kļūst aizvien pieprasītāki ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā.

Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa vērš uzmanību, ka pēc CDMA attīstības grupas novembra beigās publicētajiem aprēķiniem, ir redzams, ka šī standarta pakalpojumu lietotāju loks strauji pieaug un šobrīd pasaulē CDMA mobilo sakaru pakalpojumus izmanto jau 475 miljoni cilvēku.

No 2007. gada septembra līdz 2008. gada septembrim CDMA lietotāju skaits audzis par 15.7 procentpunktiem. Turklāt Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika ir visstraujāk augošie reģioni, kur CDMA lietotāju skaits pagājušajā gadā vien audzis par 14 miljoniem jeb 125%.

«Šobrīd GSM mobilie sakaru pakalpojumi vēl ir populārāki – īpaši Eiropā, jo šis standarts ir vecāks par CDMA, tāpēc tā ieviešana daudzās valstīs norisinājās ātrāk, kas arī izskaidro tā lielo tirgus daļu. Tomēr pēdējos gados, īpaši pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos, vērojama CDMA mobilo sakaru strauja izaugsme un lietotāju pieaugums. Turklāt CDMA potenciālu pierāda fakts, ka tas kā galvenais mobilo sakaru standarts ir tādās ekonomiski attīstītās valstīs kā Japāna un ASV,» skaidro R.Peļņa.

Telekomunikāciju operatora Triatel pērnā gada peļņa tuvu miljona robežai, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

Latvijas telekomunikāciju operators Telekom Baltija, kas plašāk pazīstams ar zīmolu Triatel, pērno gadu noslēdzis ar 986 tūkst. Ls peļņu, kas ir par nepilniem 11% vairāk nekā pirms gada. Uzņēmuma apgrozījums 2010. gadā sasniedza 6,319 milj. Ls, kas ir par aptuveni 3% mazāk nekā 2009.gadā.

«Esam gandarīti, ka, salīdzinot ar konkurentiem, kuru ieņēmumi kritušies pat par 30%, mums apgrozījumu izdevies noturēt teju iepriekšējā gada līmenī. Aptuveni 3% kritumu ietekmēja tikai un vienīgi lejupslīde balss telefonijas tirgū,» laikrakstam skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa, vienlaikus piebilstot, ka uzņēmums ar nelielo apgrozījuma kritumu bija rēķinājies.

Telekomunikāciju operatora Triatel piedāvājums internetam automašīnā ir interesanta ideja ar līdz galam nenoslīpētu izpildījumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viedtelefonu īpašniekiem jau vairākus gadus piekļuve internetam nav problēma – samaksā dažus eiro mēnesī un rakņājies tīmeklī cik uziet, pat ja sēdi nomaļa ezera krastā vai autobusa pieturā lielceļa malā. Klēpjdatoru un daudzu planšetdatoru lietotāji ir sliktākā situācijā, jo liela daļa no šīm ierīcēm ir bez mobilā tīkla atbalsta. Tātad atliek pieslēgties internetam caur telefonu vai meklēt vēl vienkāršāku risinājumu.

Alternatīva ir telekomunikāciju operatoru piedāvātie mobilie WiFi interneta komplekti, kurus var paņemt līdzi, dodoties ceļā. Viens no tādiem – Triatel piedāvātais un šajā pavasarī pilnveidotais piedāvājums – nonāca arī mūsu rīcībā. Tas tiek reklamēts kā automašīnas komplekts, taču uzreiz jāsaka, ka pēc būtības šim produktam ar auto nav nekāda sakara. Ja nu vienīgi tas, ka komplektā iekļauts auto lādētājs.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 7.septembrī neizskatīja mobilo tālruņu tirgotāja Balttels prasību pret mobilo sakaru operatoru Tele2, kurā dīleris pieprasīja atjaunot iepriekš lauzto izplatīšanas līgumu.

Tiesā Db uzzināja, ka pēc prasītāja SIA Balttels lūguma tiesas sēde atlikta un tā paredzēta 2010. gada 6.septembrī.

2006.gada 1.decembrī Balttels noslēdza sadarbības līgumu ar Tele2, bet pēc nepilna gada Tele2 bija neapmierināts ar dīlera darbību un sadarbību ar Balttels pārtrauca. Pēc Tele2 paziņojuma Balttels vērsās tiesā, jo vēlējās, lai Tele2 atjauno iepriekš lauzto sadarbību un ekskluzīvo dīleru tiesību līgumu, kā arī vēlējās saņemt radītos materiālos zaudējumus.

Sākotnēji tiesas sēde bija nozīmēta 2008.gada maijā, bet sēde tika atlikta līdz pērnā gada 11.novembrim, taču arī tad tiesas sēde nenotika un lietas izskatīšana tika atlikta līdz šā gada 7.septembrim.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

A/s SAF Tehnika 2011./2012. gada finanšu gada trešā ceturkšņa neauditētais neto apgrozījums bija 2,15 milj. Ls, kas ir par 23% mazāk nekā iepriekšējā finanšu gada attiecīgajā periodā. Sabiedrības apgrozījums pieaudzis Amerikas reģionā.

SAF Tehnika 2011./2012. finanšu gada deviņu mēnešu neauditētais neto apgrozījums bija 7,47 milj. Ls, kas ir par 16% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā finanšu gada deviņiem mēnešiem.

«Neņemot vērā pozitīvo pārskata perioda rezultātu, valde nevar sniegt konkrētu prognozi par nākotnes pārdošanas apjomiem un darbības rezultātiem sakarā ar globālās finanšu situācijas un telekomunikāciju tirgus nenoteiktību,» teikts SAF Tehnikas starpziņojumā.

Tāpat tajā norādīts, ka uzņēmums saskata būtiskas perspektīvas Brazīlijas un Persijas līča valstu tirgos, no kuriem tuvākajā nākotnē sagaidām atdevi. «SAF plāno turpināt nostiprināt vietējo pārstāvību šajos un citos mērķa tirgos, pamatojoties uz pozitīvajām indikācijām, kādas redzamas, veicot šādas aktivitātes Ziemeļamerikas tirgū,» teikts uzņēmuma starpziņojumā par 2011./2012. finanšu gada trešo ceturksni un deviņu mēnešu periodu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2020.gada deviņos mēnešos ir 7,23 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, tie samazinājušies par 0,06 miljardiem eiro jeb 0,9 %.

Vērtējot mēnešu griezumā, lielākais ieņēmumu samazinājums vērojams no marta līdz maijam, ko būtiski ietekmēja šajā periodā spēkā esošais ārkārtas stāvoklis, kā arī ieviestie ierobežojumi sakarā ar Covid-19 izplatību.

Ieņēmumi atpaliek no plānotā apmēra, sākot no šī gada marta, jo, sagatavojot likumu “Par valsts budžetu 2020.gadam”, nebija iespējams paredzēt šādu ekonomisko situāciju, skaidro VID. 2020.gada deviņu mēnešu ieņēmumu plāns ir izpildīts par 93 %; līdz plāna izpildei pietrūka 0,55 miljardi eiro.

Visvairāk gan no 2019.gada deviņu mēnešu faktiskā, gan plānotā apmēra šogad atpaliek pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. 2020.gada deviņos mēnešos tie ir 1 825,02 milj. eiro, kas ir par 105,79 milj. eiro jeb 5,5 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā un par 284,27 milj. eiro jeb 13,5 % mazāk nekā plānots.

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

AS «Sadales tīkls» apgrozījums deviņos mēnešos bija 238,8 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 3,5% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn, liecina «Sadales tīkla» nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par deviņu mēnešu periodu, kas beidzās šā gada 30.septembrī.

Kompānijas peļņa šajā periodā bija 23,784 miljoni eiro. Pērn šajā periodā «Sadales tīkls» cieta zaudējumus 3,108 miljonu eiro apmērā. Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 85,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 20%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kad EBITDA bija 71,434 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka, saglabājoties nelielam sadalītās elektroenerģijas apjoma samazinājumam vienas gigavatstundas (GWh) apmērā, «Sadales tīkla» 2017.gada deviņu mēnešu darbības rezultāts ir pieaudzis, kā galvenie pozitīvie faktori bijuši sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums par 12,9 miljoniem eiro vai 6%, darbības izmaksu samazinājums un efektivitātes pieaugums.

2008. gada deviņu mēnešu laikā liepājnieku vidējā alga palielinājusies par 68 latiem, jeb par 19.5%, salīdzinot ar 2007.gada vidējo algu, liecina domes attīstības pārvaldes ekonomikas nodaļas apkopotie jaunākie statistikas dati.

Ja 2008.gada pirmajā pusgadā Liepājā vidējās algas kāpums ir bija lēnāks nekā vidēji Latvijā, tad 2008.gada deviņu mēnešu laikā Liepājā vidējā alga pieaugusi straujāk nekā vidēji Latvijā. Latvijā vidējā alga palielinājusies par 73 latiem, jeb par 19.2%.

Liepājā procentuāli bijis trešais lielākais darba samaksas pieaugums starp septiņām lielākajām Latvijas pilsētām. Vislielākais darba algas pieaugums bijis Daugavpilī (par 20.2% salīdzinājumā ar 2007.gada vidējo darba samaksu). Straujāk nekā Liepājā darba samaksa pieaugusi arī Ventspilī (par 19.6%). Lēnāk darba samaksa palielinājusies Jūrmalā (par 19.4%), Rīgā (par 18.9%), Rēzeknē (par 18.6%) un Jelgavā (par 16.9%).

2017. gada deviņos mēnešos ieguldījumu fondu aktīvi samazinājās par 3,8%, septembra beigās sasniedzot 210 miljonus eiro, savukārt alternatīvo ieguldījumu fondu aktīvi pieauga par 13,8%, trešā ceturkšņa beigās sasniedzot 163.2 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

2017. gada 30. septembrī obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -10,2% līdz 6.6%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 4,1% un septembra beigās sasniedza 173 miljonus eiro.

Jaukto fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -4,9% līdz 6,1%. Šo fondu aktīvi trešā ceturkšņa beigās sasniedza 13,4 miljonus eiro un kopš gada sākuma tie pieauga par 1.9%.

Akciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -4.8% līdz 10.1%. Septembra beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 23.6 miljonus eiro, kopš gada sākuma samazinoties par 4.6%. Bankās turēto naudas līdzekļu īpatsvars kopējos akciju fondu aktīvos deviņu mēnešu laikā samazinājās no 13.5% līdz 8.7%.