Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel uzsācis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kurā tiks ieguldīti četri miljoni ASV dolāru.

Tīkla modernizāciju Triatel līdz maija beigām turpinās Rīgā un Rīgas rajonā. Uzņēmums norāda, ka tīkla uzlabošanas rezultātā Triatel klienti iegūs desmit reizes ātrāku bezvadu datu pārraidi. Rīga un tās apkaime kā sākuma punkts modernizācijai izvēlēta lielā iedzīvotāju skaita dēļ.

«Triatel pagājušā gada beigās noslēdza līgumu ar kompāniju Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu un kļūtu par modernāko CDMA datu pārraides tīklu pasaulē,» skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš norādīja, ka uzņēmums pirmais pasaulē izmantos jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas EVDO Rev B2 tīkla modernizācijai. «Šobrīd jau ir piegādātas un notestētas jaunās bāzes stacijas, un tiek uzsākta tīkla izbūve,» sacīja R. Peļņa.

2013.gada maijā dažos attālākajos Latvijas reģionos iedzīvotāji var palikt bez interneta, jo noslēgsies Eiropas Savienības finansētais projekts, ko realizē Triatel. Noslēdzoties projektam, beigsies finansējums, tāpēc valstij ir jāpieņem stratēģiski nozīmīgs lēmums, kā atsevišķos valsts reģionos nodrošināt interneta pakalpojumu pieejamību.

Proti, Triatel pēc 2013.gada maija vairs nebūs pienākums uzturēt bāzes stacijas, kur uzņēmumam nav ekonomiska pamata.

Tāpēc Triatel norāda, ja Eiropa daļu no «vidējās jūdzes» finansējuma veltītu esošā tīkla uzturēšanai, tad Triatel varētu turpināt uzturēt interneta tīklu visā Latvijā.

Triatel ir uzsācis EVDO Rev B2 tīkla būvniecību, kur kopējās investīcijas tīkla modernizācijā veidos vismaz 4 miljonus ASV dolāru.

Īstenojot tīkla modernizāciju, bezvadu interneta ātrums lejuplādei sasniegs 24,5 Mbit/s, augšuplādei – 9 Mbit/s. Šobrīd datu pārraides ātrums ir 3,1 Mbit/s lejuplādei un 1,8 Mbit/s augšupielādei. Tīkla modernizāciju uzņēmums plāno veikt 2012.gada laikā, un modernizācijas darbus iecerēts sākt Rīgā un tās apkaimē.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel noslēdzis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kopumā ieguldot 4 miljonus ASV dolāru, informēja kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums patlaban ir pabeidzis visa tīkla modernizācijas darbus, ieskaitot jaunu bāzes staciju celtniecību.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa norāda, ka kopš pērnā gada beigām ir vērojams straujš klientu skaita kāpums. Gada sākumā bijis 10% pieaugums, tad pēc trīs mēnešiem pieauguma tendence ir palielinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tādējādi, pateicoties klientu skaita pieaugumam, plānots, ka ieguldītie līdzekļi bāzes staciju modernizācijā varētu atpelnīties jau tuvāko trīs gadu laikā.

2011. gada beigās Triatel noslēdza līgumu ar vienu no pasaulē vadošajām telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijām Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu, izmantojot jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas – EVDO Rev B2.

Telekomunikāciju komersants Triatel, kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt bezvada interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzņēmumā skaidro, ka mazā iedzīvotāju skaita dēļ interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā.

«Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klienti paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu,» vēlmi atslēgt internetu raidījumam skaidroja Telecom Baltija, kas darbojas ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš beidzies un kompānija var atteikties no zaudējumus nesošas darbības, norāda De facto.

Latvijas telekomunikāciju operators Triatel (AS Telekom Baltija) informē, ka plāno koncentrēties uz nišas tirgu, piedāvājot papildu iespējas tieši reģionos, kuros ir salīdzinoši vājāka IT komunikāciju pieejamība, nevis sacensties ar nozares lielā trijnieka kompānijām.

AS Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka Triatel plāno palielināt savu piedāvājumu klāstu Latvijas reģionos.

V. Topors informē, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. «Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,» uzskata V. Topors.

Jaunā klientu apkalpošanas stratēģija paredz, ka Triatel klientu serviss darbosies tieši un nepastarpināti, tā būs «vienas pieturas aģentūra», kad klients, sazinoties ar uzņēmumu, uzreiz var saņemt nepieciešamo informāciju vai konsultāciju.

Galvenā problēma fiksēto balss sakaru jomā ir nesakārtotība cenu regulēšanas jomā, DB norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. «Šā gada 1. martā SPRK, balstoties uz ES regulām, lika samazināt starpsavienojuma cenas vairākas reizes ar domu, ka tādā veidā pakalpojumu lietotāji iegūs izdevīgākus tarifus. Taču nepagāja ne seši mēneši, kā divi konkrēti operatori sāka izmantot šo situāciju, lai pilnībā izslēgtu mazos operatorus no tirgus,» atzīmēja R. Peļņa.

Proti, pēc Triatel datiem, šobrīd Bite Latvija ir uzlikusi vairāk nekā 800% uzcenojumu saviem klientiem zvaniem uz visiem fiksētajiem tīkliem, izņemot Lattelecom, savukārt Tele2 ir uzlikusi 1500% lielu uzcenojumu zvaniem uz fiksēto operatoru tīkliem.

«Līdz ar to ir panākts pilnīgi pretējs efekts – ir vairākkārtīgi samazināti fiksēto operatoru ieņēmumi no darbības un patērētāji ir ieguvuši vairākkārtīgu tarifu palielinājumu. Šī konkrētā situācija rada pavisam nekonkurētspējīgus tirgus noteikumus Latvijā. Ļoti ceram, ka atbildīgās iestādes tuvākajā laikā sakārtos šo jautājumu. Pretējā gadījumā tiks pilnībā pārtrauktas investīcijas šajā nozarē,» turpināja R. Peļņa.

Vidējais mobilā interneta lietotājs datu pārraides lietošanas paradumos neatšķiras no kabeļinterneta lietotāja. Vidējais operatora klients ir 30–40 gadus vecs un dienā patērē aptuveni 130 līdz 140 Mb datu, secināts Triatel pētījumā.

Vairāk nekā 2/3 klientu internetu visbiežāk lieto mājās. Aptuveni 17% lietotāju mobilo internetu lieto darba vajadzībām, savukārt 83% bezvadu datu pārraidi izmanto ārpus darba. Būtiski mobilā interneta noslodze pieaug uzreiz pēc pulksten 18:00.

«Šie dati pierāda, ka mobilais internets jau šobrīd tiek uztverts kā alternatīvs datu pārraides pieslēgums kabeļinternetam,» ir pārliecināts Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Datu pārraide galvenokārt tiek lietota elektronisko pastu sūtīšanai un sociālo mediju izmantošanai, informācijas ieguvei, izklaidei, mācībām, ikdienas laikrakstu aplūkošanai, pirkumiem internetā, kā arī internetbanku pakalpojumiem.

Telekomunikāciju operatora Triatel piedāvājums internetam automašīnā ir interesanta ideja ar līdz galam nenoslīpētu izpildījumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viedtelefonu īpašniekiem jau vairākus gadus piekļuve internetam nav problēma – samaksā dažus eiro mēnesī un rakņājies tīmeklī cik uziet, pat ja sēdi nomaļa ezera krastā vai autobusa pieturā lielceļa malā. Klēpjdatoru un daudzu planšetdatoru lietotāji ir sliktākā situācijā, jo liela daļa no šīm ierīcēm ir bez mobilā tīkla atbalsta. Tātad atliek pieslēgties internetam caur telefonu vai meklēt vēl vienkāršāku risinājumu.

Alternatīva ir telekomunikāciju operatoru piedāvātie mobilie WiFi interneta komplekti, kurus var paņemt līdzi, dodoties ceļā. Viens no tādiem – Triatel piedāvātais un šajā pavasarī pilnveidotais piedāvājums – nonāca arī mūsu rīcībā. Tas tiek reklamēts kā automašīnas komplekts, taču uzreiz jāsaka, ka pēc būtības šim produktam ar auto nav nekāda sakara. Ja nu vienīgi tas, ka komplektā iekļauts auto lādētājs.

Telekomunikāciju operators Triatel ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Kazahstānas lielākā telekomunikāciju operatora Кazahtelekom meitas uzņēmumu Altel, kas paredz partnerattiecības telekomunikāciju tīkla un pakalpojumu attīstībā.

Triatel sadarbojas arī ar Krievijas, Baltkrievijas, Indonēzijas, Moldovas, kā arī citu valstu telekomunikāciju uzņēmumiem.

Altel ir pirmais Kazahstānas telekomunikāciju operators, kas konkrētajā valstī ieviesa telekomunikāciju pakalpojumus, balstoties uz CDMA standarta.

Altel, sadarbojoties ar mātes uzņēmumu Кazahtelekom, Kazahstānā ievieš trešās paaudzes (3G) internetu. Altel gada apgrozījums ir vairāk nekā 60 miljoni eiro, bet abonentu skaits aptuveni 1,3 miljoni.

Кazahtelekom ir lielākais telekomunikāciju operators Kazahstānā un sniedz dažāda veida informācijas tehnoloģiju pakalpojumus – telefoniju, bezvadu internetu u.c. Kompānijas gada apgrozījums ir aptuveni 700 miljoni eiro, bet abonentu skaits aptuveni 4 miljoni.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Noslēgusies kampaņa Uzslavē labu servisu! un noskaidroti uzslavētākie uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes Latvijā.

Uzslavētāko vidū iekļuvuši uzņēmumi, kuri saņēmuši lielāko uzslavu skaitu no saviem klientiem, kā arī guvuši augstāko novērtējumu TNS Latvija veiktā klientu servisa kvalitātes vērtēšanas pētījumā.

Šogad uzslavētāko uzņēmumu vidū kategorijā lielie tirdzniecības tīkli par uzslavētāko kļuvis Statoil, vidējie tirdzniecības tīkli - Stenders un EuroAptieka, bet mazie – AVON Cosmetic.

Kategorijā Finanses un apdrošināšana (bankas) visvairāk uzslavētas Danske Bank un Nordea Bank. Savukārt sadaļā citi finanšu pakalpojumu sniedzēji – BTA. Uzslavētākais lielais uzņēmums sakaru pakalpojumu kategorijā ir Tele2, bet mazais – Balticom.

Mobilo sakaru operatora Bite Latvija klientiem patīk pakalpojums – rejoša suņa signāls, kas brīdina, ka viņi zvana uz paaugstinātas maksas numuriem, proti, tiem, kuriem tarifi ir augstāki nekā iekļauti izvēlētajā tarifu plānā. «Mēs pat zinām, ka arī citu operatoru klienti saviem operatoriem ir lūguši šāda veida pakalpojumu. Tas ir klientu drošībai, jo tā cilvēks var būt pārliecināts, ka nebūs pārsteigumu par saņemto kārtējo rēķinu, tādēļ neplānojam atteikties,» DB skaidroja Bite Latvija klientu apkalpošanas vadītāja Oksana Stankeviča.

Bite Latvija ir ieviesusi bezlimita tarifus plānus, kas sniedz iespējas veikt bezmaksas zvanus uz lielākajiem tīkliem Latvijā – LMT, Tele2, Bite Latvija un Lattelecom, maksājot konkrētu mēneša maksu, taču, ja zvani tiek veikti uz citiem tīkliem, tad tas tiek uzskatīts par paaugstinātas maksas numuru un pirms tā tiek atskaņots rejošā suņa signāls.

Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka Bite Latvija klientam, piemēram, zvanot uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu vai citām ārstniecības iestādēm klausulē rej suns, DB stāstīja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis.

Uzņēmums Venta Global Limited iegādājies 265,7 tūkstošu AS Telekom Baltija (Triatel) akciju, kas ir 80.1% no kopējā akciju skaita, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim lielākais akcionārs bija AS Baltic Telekom.

Venta Global Limited pārstāv Nikolajs Storoževs, kurš ir arī vadošā telekomunikāciju uzņēmuma Lanck Telecom pārstāvis Baltijas valstīs.

Pārējās uzņēmuma akcijas vēljoprojām pieder AS Baltic Telekom.

Abi uzņēmumi plāno cieši sadarboties, lai paaugstinātu uzņēmuma vērtību, kā arī sniegtu vēl labāku servisu un pakalpojumus saviem klientiem, norāda AS Baltic Telekom valdes loceklis Jevgenijs Zolotarevs.

Septiņi telekomunikāciju operatori Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieprasa Konkurences Padomes (KP) klātbūtni lēmumprojekta «Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu» izskatīšanā, uzskatot, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Operatori norāda, ka, tā kā SPRK lēmuma projekta izstrādes gaitā nav ņēmis vērā KP izteiktos iebildumus pret starpsavienojumu tarifu piemērošanu mazajiem operatoriem, telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū, tādēļ 8. augusta sēdē KP klātbūtne ir nepieciešama.

Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru Lattelecom nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem. Tas iznīcina konkurenci un ļauj Lattelecom bez ierobežojumiem noteikt fiksēto telefonsakaru cenas.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Iepriekš visu fiksēto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju piemērotie starpsavienojuma tarifi netika regulēti, un vienīgais uzņēmums, kuram šādas saistības bija noteiktas, ir Lattelecom. Lai tirgū būtu vienlīdzīga konkurence, SPRK plāno starpsavienojuma tarifu regulēšanas saistības noteikt 40 fiksētā telefonu tīkla operatoriem.

«Situācijā, kad starpsavienojuma pakalpojumu tarifi nav regulēti, piemērojot citiem komersantiem augstus tarifus, atsevišķs komersants var radīt barjeras ienākšanai starpsavienojuma pakalpojumu tirgos,» skaidro SPRK.

Regulators plāno visiem operatoriem noteikt vienotu fiksēto starpsavienojuma tarifu, kas aprēķināts, par pamatu ņemot izmaksas efektīvai pakalpojuma sniegšanai un salīdzinājumu ar ES vidējiem tarifiem. Ar visiem vienādu starpsavienojumu tarifu noteikšanu tiks panākts būtisks elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem noteikto tarifu, īpaši izsaukumiem uz citiem elektronisko sakaru tīkliem, samazinājums un elektronisko sakaru tirgus attīstība. Ar plānoto lēmumu pieņemšanu regulators nevis kavē konkurenci, bet nodrošinās vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, uzsver regulators.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Latvijas telekomunikāciju asociācijas prezidents un Baltkom vadītājs Pēteris Šmidre maldina sabiedrību ar savu piemēru, kā veidojas zvanu gala izmaksas starp dažādu fiksēto tīklu abonentiem, DB norāda Lattelecom regulēšanas lietu direktors Aivars Kreilis.

«Patiesībā lielāko daļu zvana cenas veido Baltkom starpsavienojuma tarifs, kas ir līdz pat 4,4, reizēm lielāks nekā Lattelecom starpsavienojuma tarifs,» atzīmē A. Kreilis.

Proti, ja Lattelecom klients zvana uz citu tīklu, piemēram, Baltkom, tad klients maksā cenu, kas aprēķināta pēc regulatora metodikas, kur galvenā sastāvdaļa ir Baltkom starpsavienojuma tarifs.

Sarunas iekārtošanas maksā starpsavienojuma tarifs veido 88%, vietējo sarunu maksā dienas laikā starpsavienojuma tarifs veido 61% no cenas, bet iekšzemes tālsarunu tarifā – 67% dienā, 96% vakarā.

Šobrīd Baltkom starpsavienojumu tarifs vietējo sarunu gadījumā ir 2,2 reizes lielāks, bet iekšzemes starpsavienojumu tarifu gadījumā pat 4,4 reizes lielāks par Lattelecom noteikto un piemēroto tarifu, informē A. Krelis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir uzklausījusi no fiksēto sakaru operatoru puses visus argumentus par starpsavienojuma tarifiem, un trešdien paziņos gala lēmumu, kad fiksēto sakaru balss tīklā stāsies spēkā regulējums par starpsavienojuma tarifiem.

Šobrīd diskusijas turpinās, vai izmaiņas starpsavienojuma tarifos būs no 2012.gada sākuma, vai termiņš tiks pagarināts, DB sacīja SPRK sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Reihmane.

Regulators vēlas noteikt visiem fiksēto sakaru pakalpojumu sniedzējiem savienojuma pabeigšanas tarifa augstāko robežu komersanta publiskajā fiksētajā telefonlīnijas tīklā - 0,0054 Ls, par izsaukumu un 0,005 Ls par izsaukuma minūti.

Šobrīd SPRK regulējums attiecas vienīgi uz Lattelecom, kura tirgus daļa attiecīgajā tirgū pārsniedz 90%. Taču vairāki mazie telekomunikāciju operatori: Interneta Pasaule, Telegrupa Baltijā, Telekom Baltija (Triatel), Datagrupa, Baltkom, CSC Telecom, Telenet un Optron ir pauduši iebildumus par SPRK iecerēm. Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem.

21.augustā NASDAQ OMX organizētajā Baltijas Alternatīvajā tirgū First North tiks iekļauts jauns uzņēmums - AS Baltic Telekom, liecina paziņojums biržā.

AS Baltic Telekom ir dibināta šā gada 21. februārī un darbojas kā holdinga kompānija. Tās galvenā darbība ir ieguldījuma AS Telekom Baltija pamatkapitālā pārvalde. Uzņēmumam pieder 19,5% no AS Telekom Baltija akciju kapitāla. AS Telekom Baltija ar zīmolu Triatel Latvijas telekomunikāciju tirgū darbojas jau 13 gadus, piedāvājot mobilos bezvadu datu pārraides pakalpojumus.

«Ienākot biržā saskatām iespējas iegūt lielāku atpazīstamību gan klientu, gan potenciālo investoru lokā, savukārt ieguldītājiem ir radīta iespēja netiešā veidā piekļūt un ieguldīt Latvijas telekomunikāciju sektorā,» skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas Mobilais telefons (LMT) vilcinās parakstīt līgumu, kas jau no 1.augusta būtu nodrošinājis mobilo sakaru operatoru maiņu, saglabājot esošo numuru, vienas dienas laikā, informēja mobilo sakaru operatora Bite Latvija sabiedrisko attiecību menedžere Lita Grafa.

«Bite šo prasību ir gatava nodrošināt. Tomēr, lai klientu mobilo numuru pārnešana varētu notikt vienas dienas laikā, ir jāsadarbojas visiem operatoriem, un patlaban LMT ir atteicies parakstīt operatoru vienošanos, kas nodrošinātu regulatora prasības izpildi,» apgalvo Grafa.

Savukārt LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis informē, ka LMT «ir veicis visas nepieciešamās darbības, lai noteiktajā termiņā un kārtībā tās īstenotu dzīvē. Patlaban LMT atbilstoši jaunajām likuma normām nodrošina to, ka klienta numurs var tikt aktivizēts vienas dienas laikā.»

Pūķis skaidro, ka, viņaprāt, pārējie operatori nav piekrituši zināmiem LMT ierosinājumiem par numura pārnešanas procesa paātrināšanu, tādēļ nav parakstīts viens kopējs līgums.

Pērn Latvijā visvairāk nopelnījis uzņēmējs Uldis Asars, liecina datu apkopojums, kas publicēts žurnālā «Pastaiga».

6,52 miljonus latu peļņu U. Asaram nodrošinājis viņam pilnībā piederošais kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums SIA AKZ.

4,40 miljonus latu nopelnījis Vadims Telica, kuram saskaņā ar Lursoft datiem pieder puse kapitāldaļu farmācijas holdingā Repharm un pilnībā Sentor Farm.

2,72 miljonus latu 2010.gadā nopelnījis Mihails Gaņevs, kuram pieder 57% kapitāldaļu Rīgas brīvostas stividorkompānijā Strek.

80% Skonto būves kā arī vairāku citu uzņēmumu līdzīpašnieks Guntis Rāvis pērn nopelnījis 2,20 miljonus latu.

Telekomunikāciju uzņēmuma Belam - Rīga un netieši arī Triatel līdzīpašniece Ludmila Kaca nopelnījusi 2,06 miljonus latu. Metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmuma Tolmets īpašnieks Jurijs Homutovs, kā arī viņa kompanjons Vladimirs Carkovs nopelnījuši - 1,71 miljonu latu.

Mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais telefons (LMT) svinīgā pasākumā tehnoloģiju entuziastiem testēšanai izsniedza modernus viedtālruņus un deva pieeju ceturtās paaudzes (4G) mobilajai datu pārraidei.

Biznesa inkubatora TechHub telpās LMT ģenerāldirektors Juris Binde svinīgi atklāja 4G datu pārraidi mobilajiem telefoniem. Uz pasākumu bija ielūgti dažādi tehnoloģiju viedokļu līderi, blogeri, žurnālisti un testu autori, kam vajadzības gadījumā uz laiku tika izsniegti dažādi moderni viedtālruņi, kas atbalsta 4G datus.

Pēc svinīgās runas Binde kopā ar LMT viceprezidentu Ingmāru Pūķi veica salīdzinošu trešās (3G) un ceturtās paaudzes sakaru testu, kas acīmredzami parādīja jaunās tehnoloģijas pārākumu visos parametros. 3G sakarus izmantojošais telefons Speedtest aplikācijā uzrādīja lejupielādes ātrumu nedaudz virs sešiem megabitiem sekundē (Mb/s), bet 4G pieslēgums to apsteidza par gandrīz desmit reizēm, uzrādot vairāk nekā 50 Mb/s. Kādam no pasākuma dalībniekiem izdevās arī fiksēt ātrumu 80 Mb/s.