Latvija nu ir ierindojusies starp valstīm, kam ir pašai savs karteļa skandāls. Turklāt jāatzīst, ka, ņemot vērā mūs valsts mazo tirgu, tā apmēri ir visnotaļ ievērojami – atbilstoši Konkurences padomes (KP) atzinumam energokompāniju kartelī iesaistītas 26 kompānijas faktiski visā Latvijā, konkurences kropļošana bijusi vairākos simtos darījumu, kopumā piemērotais soda naudas apmērs pārsniedz divus miljonus latu.
Zīmīgs ir KP atzinums, ka konkurence tikusi deformēta arī iepirkumos, kurus veikusi a/s Latvenergo un uzņēmums Sadales tīkls. Jāuzsver, ka runa ir nevis par diviem vai trim, bet gan 316 šādiem iepirkumiem, kuros iesaistītas abas minētās kompānijas. Attiecībā uz KP noteiktajām soda naudām tālākais scenārijs ir diezgan viegli nojaušams. Viena daļa sodīto uzņēmumu samaksās prasīto naudu (tie, kuriem noteiktie soda apmēri ir salīdzinoši mazākie), bet otra – dosies uz tiesu, lai mēģinātu tur atrast savu taisnību, un nevienam neko nemaksāt.
Būtiskākais šajā stāstā ir tas, kādu iespaidu šī karteļošanās var radīt nākotnē, turklāt nevis vienam vai otram uzņēmumam, bet gan tautsaimniecībai kopumā. Redz, jāatgādina, ka jau ilgāku laiku valdības līmenī tiek sagatavota augsne kādam visnotaļ sabiedrībā nepopulāram solim – elektroenerģijas cenu kāpumam nākamajā gadā. Un šāda nepieciešamība tiek pamatota, visu laiku pieminot trīs mantras – elektrības cenas brīvajā tirgū, maksu par OIK un nepieciešamību investēt sadales tīklos. Šajā kontekstā būtiska ir KP norāde, ka pārmetumi ir adresējami gan Latvenergo, gan Sadales tīklam, jo «uzņēmumi ignorēja acīmredzami neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos». Šāds pārmetums ir pat vairāk nekā saprotams. Varētu vēl saprast, ja šādā veidā ilgstoši tiktu muļķota, piemēram, kāda neliela pašvaldība, kuras vadībā vēlēšanu ceļā nonākuši cilvēki, kam no dažādiem iepirkumiem ir stipri vien maza saprašana. Savukārt Latvenergo koncerna vadībā, kā zināms, ir augsta līmeņa menedžeri, kuriem vajadzētu saprast, ka potenciālie piegādātāji viņu vadīto kompāniju uzskata par naudas kāstuvi. Ir taču skaidrs, ka, vairākiem uzņēmumiem vienojoties kartelī, piedāvājuma cena sadārdzinās – tā ir aksioma. Tātad iznāk, ka 316 dažādos iepirkumos abas minētās energokompānijas ir pārmaksājušas. Tikai attiecībā uz Latvenergo koncernu jāņem vērā, ka par visu maksā nevis kompānija, bet gan gala patērētāji, jo jebkuras izmaksas tiek iekļautas tarifos. Starp citu, ja KP būtu konstatējis, ka, piemēram, aizliegtās vienošanās shēmā bijis iesaistīts arī Latvenergo, tā būtu reāli slikta ziņa elektroenerģijas patērētājiem Latvijā, jo visai droši ir tas, ka soda nauda tiktu iekļauta tarifos...