Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas ir nepilnīgas, tās neparedz detalizētu tarifu projektos iekļauto administratīvo izmaksu uzskaitījumu un ekonomiskās pamatotības pārbaudi.

Tā konstatējusi Valsts kontrole (VK), analizējot administratīvo izmaksu pamatotību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPK) apstiprinātajos elektroenerģijas tirdzniecības tarifos saistītajiem enerģijas lietotājiem un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tarifos, kā arī pašvaldību regulatoru apstiprinātajos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un siltumapgādes tarifos. VK konstatēja, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, sagatavojot sākotnējo tarifu projektu iesniegšanai SPK, pats izvēlas izmaksu posteņus, par kuriem sniegt pamatojumu SPK, kā arī to detalizācijas pakāpi. SPK nepieprasa un nesaņem informāciju par netiešajām administratīvajām izmaksām, tāpēc faktiski nevar izvērtēt tarifos iekļauto komersanta atbalsta funkciju izmaksu pamatotību.

Conexus Baltic Grid (Conexus), Elering un Gasum Oy šodien Somijā parakstījuši līgumu par starpoperatoru kompensācijas mehānisma jeb ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu, kas no 2020. gada sākuma ļaus izveidot vienotu gāzes tirgu ar vienotu pārvades tarifu zonu Somijai, Igaunijai un Latvijai.

ITC līguma parakstīšana ir vēsturisks solis, kas nākotnē būtiski mainīs līdzšinējo dabasgāzes tirgu, norāda Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. «Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību. Kopējo tirgu vēlamies veidot uz klientiem orientētu, kas nodrošinās digitālu un efektīvu tirgus komunikāciju. Paralēli kompensācijas mehānismam šobrīd strādājam arī pie vienotas IT platformas, kas atvieglos ikviena dabasgāzes tirgotāja darbību vienotajā tirgus zonā. Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību,» uzsver Z. Kotāne.

Uzņēmumiem daudz aktīvāk būtu jāseko līdzi telekomunikāciju operatoru tarifu piedāvājumiem, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Būtu jāseko līdzi ne tikai citu operatoru piedāvājumiem, bet gadā, vai vismaz divos gados reizi jāpārskata esošie tarifi ar līdzšinējo operatoru. «Swedbank kā servisa organizācijai mobilie sakari ir svarīgi – lai klients var sasniegt mūsu darbiniekus, un mūsu darbinieki – klientu. Sadarbojamies ar visiem trim mobilo telefonu operatoriem. Neapšaubāmi bankai ir svarīga arī izmaksu efektivitāte, un kopā ar sadarbības partneriem elastīgi sekojam līdzi gan tarifu iespējām, gan piemērotāko risinājumu attīstībai,» DB bankas pozīciju sakaru jomā skaidro Swedbank Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga.

Elektroenerģijas sadales tarifi izsenis ir bijuši apvīti ar negatīvām emocijām, jo tie tieši ietekmē gandrīz jebkuru Latvijas ģimeni un uzņēmumu.

Sadales tarifi nozīmē arī ārkārtīgi lielu risku politiķiem, jo sevišķi tiem, kas ir atbildīgi par enerģijas nozari - neveikla tarifu skaidrošana var ieskandināt beigas attiecīgā ministra karjerai.

Tarifi, kapitāla piesaiste un konkurētspēja

Retāk mēs dzirdam par to, ka tarifi var būt ūdensšķirtne kapitāla ienākšanai Latvijas reģionos, un neatkarīgi, vai tas ir vietējais, vai ārvalstu kapitāls, reģionu nākotni izšķirs tas, vai kāds būs ieinteresēts tur investēt finanšu līdzekļus, radīt darbavietas un nodrošināt daudzu ģimeņu nākotni. Lēmums par kapitāla investīcijām balstās uz vairākiem faktoriem, bet vislielākajā mērā ņemot vērā dividenžu nodokļu likmi (kas ietekmē nākotnē sagaidāmo peļņu pēc nodokļiem), transporta infrastruktūru (ar kādām izmaksām ir sasniedzamas galvenās transporta artērijas, visbiežāk konteineru ostas) un enerģijas izmaksas.

Strīdīgos Civilprocesa likuma grozījumus valdība skata otrreiz, svītrojot punktu par komunālo parādu iekļaušanu tarifos, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pirms nedēļas valdība jau atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, uzdodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēt iespēju nepiedzenamos komunālos parādus iekļaut tarifos. Pēc būtības tas nozīmētu, ka maksātāji caur tarifiem samaksātu par parādniekiem.

8. februāra valdības sēdi premjera Valda Dombrovska vietā vadīja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kas cēla vairākus iebildumus pret Civilprocesa likuma grozījumiem, tomēr tie tika atbalstīti ar atrunu, ka Ekonomikas ministrija savus priekšlikumus pati sniedz Saeimā, kurā pašlaik jau tiek skatīts Civilprocesa likums. Tagad izrādījās, ka tik apjomīgus likuma grozījumus Saeimā uz trešo lasījumu vairs iesniegt nav iespējams, tāpēc valdība izskatīja Civilprocesa likumu vēlreiz un pie viena grozīja protokollēmumu par parādu iespējamo iekļaušanu tarifos.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Ekonomikas ministrija (EM) rosina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēt iespēju sabiedrisko pakalpojumu tarifos iekļaut neatgūstamos parādus.

Valdībā iesniegtajos dokumentos iekļauts priekšlikums tarifos paredzēt «izmaksu posteni neatgūstamo parādu kompensēšanai», par ko SPRK savs viedoklis būtu jāpauž līdz šī gada 15. aprīlim.

Regulators gan nav kavējusies ar savas nostājas izteikšanu, vēl pirms valdības sēdes medijiem izplatot paziņojumu, kurā EM ierosinājumu dēvē par absurdu.

Šāds priekšlikums kārtējo reizi apliecinot EM nekompetenci, turklāt «tādējādi ministrija kārtējo reizi iejaucas SPRK darbā, mēģinot to ietekmēt un pēc savas izpratnes uzspiest risinājumu SPRK kompetences jautājumos», regulatora viedokli pauž komisijas sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.

Lai klātienē izrunātu uzņēmējiem neskaidros jautājumus saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētajām izmaiņām un jaunu prasību piemērošanu tranzīta procedūrai, kā tas tika atspoguļots 2015. gada 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness, 2015. gada 6.oktobrī notika VID vadības ierosināta tikšanās ar tranzīta nozares uzņēmumu pārstāvjiem un šos uzņēmumus pārstāvošo asociāciju vadītājiem.

Reaģējot uz laikrakstā Dienas Bizness izskanējušo informāciju par to, ka tranzīta uzņēmumiem radušās būtiskas neskaidrības un neapmierinātība saistībā ar izmaiņām tranzīta procedūras piemērošanā, kas palielina arī šīm procedūrām nepieciešamo laiku, VID ģenerāldirektore aicināja iesaistītos Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus risināt radušos jautājumus klātienē un aicināja uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus tranzīta jomā kopumā.

Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvērusi: «Es pati dodu priekšroku konstruktīvai sarunai, dialogam – gan savās attiecībās ar iestādes darbiniekiem, gan ar nodokļu maksātājiem un sadarbības partneriem. Tādēļ iespējami operatīvi organizēju šo tikšanos, lai ar jums visiem klātienē konstruktīvi pārrunātu radušās neskaidrības, skaidrotu faktisko situāciju un kopīgi rastu optimālo risinājumu, kas ļautu jums un mums pilnvērtīgi un sekmīgi turpināt darbu.»

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

To, ka digitālā plaisa mūsu sabiedrībā diemžēl ir realitāte, liecina pēdējo dienu satraukums ap Rīgas Namu pārvaldnieka (RNP) lēmumu pakāpeniski atteikties no ūdens rādītāju iesniegšanas papīra formātā.

To varēs izdarīt internetā, ar īsziņas palīdzību, vai arī lapiņas rādījumu iesniegšanai vēl aizvien būs pieejamas visos RNP klientu apkalpošanas centros. RNP arguments, ka 21. gadsimtā apstrādāt desmitiem tūkstošu manuāli rakstītu lapiņu, kur visi cipari pēc tam ir jāievada datorā, ir nonsenss, ir pilnībā pamatots. Ir tikai loģiski, ka iedzīvotājs reģistrējas portālā un ievada savus ūdens rādījumus. Bet…

Skaudrā realitāte ir tāda, ka daudziem senioriem un ne tikai viņiem, izrādās, tas nav pa spēkam. Šī situācija liek domāt, ka e-pakalpojumu plašai ieviešanai mūsu sabiedrībā šķērslis ir nevis kādas tehnoloģiskas grūtības, bet gan iedzīvotāju prasmes. Un ar to nevar nerēķināties. Protams, vecums nav sinonīms stulbumam, un ir gana daudz, piemēram, augstskolu pasniedzēju, kuri vēl 70 gados gatavo lekciju prezentācijas datoros, nemaz nerunājot par internetbankas lietošanu. Taču realitāte ir tāda, ka tie seniori, kuriem savos aktīvajos darba gados saskarsmes ar datoru un interneta lietošanu nav bijis, pašlaik, neraugoties uz visām solītajām ērtībām, to apgūt nespēj.

Konkurences padome (KP) vērš patērētāju uzmanību uz nepieciešamību rūpīgi iepazīties ar elektronisko sakaru operatoru tīklu piedāvātajiem tarifiem un maksu par zvaniem uz citu operatoru klientu numuriem. Tādējādi tiktu mazināti gadījumi, kad patērētājiem par sakaru pakalpojumiem jānorēķinās vairāk, nekā tas ir noteikts izvēlētajā tarifā.

KP ir saņēmusi vairākus iesniegumus par atšķirīgu tarifu piemērošanu zvaniem uz dažādiem elektronisko sakaru operatoru tīkliem. Iesniegumos ir norādīts, ka zvani, kas tiek veikti populārāko operatoru – SIA Latvijas mobilais telefons, SIA Tele2, SIA Bite Latvija un SIA Lattelecom – sakaru tīklos, ir iekļauti standarta ikmēneša maksā. Tajā pašā laikā par zvaniem uz citu, vairāk nekā 70 elektronisko sakaru operatoru numuriem, piemēram, SIA CSC TELECOM un SIA Baltcom, kuru pakalpojumus mēdz izmantot arī tādas iestādes kā slimnīcas un poliklīnikas, patērētājiem ir jāmaksā papildus.

Šādu situāciju KP skaidro ar to, ka atsevišķi populārākie operatori ietver visus iespējamos zvanus savos tarifos ar fiksēto mēneša maksu, kamēr citiem operatoriem tarifos ir iekļauti zvani tikai uz četriem populārajiem tīkliem Latvijā. Tā rezultātā patērētājiem, zvanot uz citiem tīkliem, par to ir jāmaksā papildus ierastajai ikmēneša rēķina summai.

Mājsaimniecībām rēķini par gāzi jūlijā varētu samazināsies par 16 % līdz 25 %, bet rūpnieciskiem klientiem līdz augustam par 25 % līdz 32 %, liecina Latvijas Gāzes izplatītā informācija.

AS Latvijas Gāze ir izstrādājusi jaunas prognozes par sagaidāmajām izmaiņām dabasgāzes tarifos 2009. gadā. Prognozēm ir informatīvs raksturs un dažādi faktori, piemēram, neparedzētas naftas produktu cenu un valūtu attiecību izmaiņas var ietekmēt reāli piemērojamos tarifus.

Rūpnieciskajiem klientiem tarifi samazinājās jau maijā par 13%-17% atkarībā no patēriņa grupas.

Gada beigās rūpnieciskajiem klientiem dabasgāzes tarifi nedaudz pieaugs, jo tiek prognozēts naftas produktu cenu pieaugums, kā arī tarifos tiks kompensēti 2009. gada sākumā negūtie ieņēmumi. Līdz aprīlim bija spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums saglabāt tarifus nemainīgus, lai arī tiem bija nedaudz jāpieaug. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nolēma pārnest 2009. gada sākumā negūtos ieņēmumus uz tarifiem 2009. gada beigās, kad tarifi tiek prognozēti zemāki, tādējādi neradot papildus cenu spiedienu uz valsts ekonomiku 2009. gada sākumā.

Šodien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā uzklausīšanas sanāksmē tika apspriests Gaso iesniegtais tarifu projekts, kas paredz noteikt arī fiksētu maksu par pieslēgumu.

SPRK Tarifu un Infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis klātesošos informēja, ka šobrīd tarifu projekts ir izvērtēšanas stadijā, kas atbilstoši likumam var ilgt līdz 90 dienām. Ņemot vērā to, ka periods, kurā komersants pēc SPRK pieprasījuma gatavo papildu informāciju, kopējā projekta izvērtēšanas termiņā netiek ieskaitīts, pagaidām prognozēt tarifa spēkā stāšanās brīdi vēl ir grūti, norādīja V.Kadiķis. Kā iepriekš DB informēja Gaso, sarunās ar SPRK sadales sistēmas operators paudis viedokli, ka ieteicamākais tarifu spēkā stāšanās brīdis būtu 1.jūlijs.

Līdz šim dabasgāzes patērētāji tika diferencēti pēc to gada patēriņa, nevērtējot lietotāja pieslēguma jaudu un tās izmantošanas efektivitāti, bet jaunajos tarifos, kurus patlaban izvērtē SPRK, paredzēts ņemt vērā gan gāzes patēriņu, gan atļauto slodzi un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitāti, uzsvēra Gaso. Jaunais tarifu projekts paredz 407,3 tūkstošus Gaso klientu sadalīt sešās grupās, mājsaimniecību objektus iekļaujot pirmajās divās, bet juridiskos - atlikušajās četrās.

Latvija nu ir ierindojusies starp valstīm, kam ir pašai savs karteļa skandāls. Turklāt jāatzīst, ka, ņemot vērā mūs valsts mazo tirgu, tā apmēri ir visnotaļ ievērojami – atbilstoši Konkurences padomes (KP) atzinumam energokompāniju kartelī iesaistītas 26 kompānijas faktiski visā Latvijā, konkurences kropļošana bijusi vairākos simtos darījumu, kopumā piemērotais soda naudas apmērs pārsniedz divus miljonus latu.

Zīmīgs ir KP atzinums, ka konkurence tikusi deformēta arī iepirkumos, kurus veikusi a/s Latvenergo un uzņēmums Sadales tīkls. Jāuzsver, ka runa ir nevis par diviem vai trim, bet gan 316 šādiem iepirkumiem, kuros iesaistītas abas minētās kompānijas. Attiecībā uz KP noteiktajām soda naudām tālākais scenārijs ir diezgan viegli nojaušams. Viena daļa sodīto uzņēmumu samaksās prasīto naudu (tie, kuriem noteiktie soda apmēri ir salīdzinoši mazākie), bet otra – dosies uz tiesu, lai mēģinātu tur atrast savu taisnību, un nevienam neko nemaksāt.

Būtiskākais šajā stāstā ir tas, kādu iespaidu šī karteļošanās var radīt nākotnē, turklāt nevis vienam vai otram uzņēmumam, bet gan tautsaimniecībai kopumā. Redz, jāatgādina, ka jau ilgāku laiku valdības līmenī tiek sagatavota augsne kādam visnotaļ sabiedrībā nepopulāram solim – elektroenerģijas cenu kāpumam nākamajā gadā. Un šāda nepieciešamība tiek pamatota, visu laiku pieminot trīs mantras – elektrības cenas brīvajā tirgū, maksu par OIK un nepieciešamību investēt sadales tīklos. Šajā kontekstā būtiska ir KP norāde, ka pārmetumi ir adresējami gan Latvenergo, gan Sadales tīklam, jo «uzņēmumi ignorēja acīmredzami neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos». Šāds pārmetums ir pat vairāk nekā saprotams. Varētu vēl saprast, ja šādā veidā ilgstoši tiktu muļķota, piemēram, kāda neliela pašvaldība, kuras vadībā vēlēšanu ceļā nonākuši cilvēki, kam no dažādiem iepirkumiem ir stipri vien maza saprašana. Savukārt Latvenergo koncerna vadībā, kā zināms, ir augsta līmeņa menedžeri, kuriem vajadzētu saprast, ka potenciālie piegādātāji viņu vadīto kompāniju uzskata par naudas kāstuvi. Ir taču skaidrs, ka, vairākiem uzņēmumiem vienojoties kartelī, piedāvājuma cena sadārdzinās – tā ir aksioma. Tātad iznāk, ka 316 dažādos iepirkumos abas minētās energokompānijas ir pārmaksājušas. Tikai attiecībā uz Latvenergo koncernu jāņem vērā, ka par visu maksā nevis kompānija, bet gan gala patērētāji, jo jebkuras izmaksas tiek iekļautas tarifos. Starp citu, ja KP būtu konstatējis, ka, piemēram, aizliegtās vienošanās shēmā bijis iesaistīts arī Latvenergo, tā būtu reāli slikta ziņa elektroenerģijas patērētājiem Latvijā, jo visai droši ir tas, ka soda nauda tiktu iekļauta tarifos...

Grupa Ventspils iedzīvotāju vērsušies tiesā, lai apstrīdētu Regulatora apstiprinātos ūdens un kanalizācijas tarifus Ventspilī.

Kā trešā persona lietā iesaistīta Ventspils pašvaldības SIA Ūdeka, Db apstiprināja uzņēmumā. Pagaidām vēl uzņēmums nav saņēmis informāciju par to, kad tiesa varētu skatīt ierosināto lietu. Iedzīvotāju grupa uzskata, ka apstiprinātajos tarifos iekļautas izmaksu pozīcijas, kas nebūtu tarifos iekļaujamas.

Db jau rakstīja, ka ar 2009. gada 1.februāri visiem patērētājiem Ventspilī tarifi kļuva vienādi. Kopējā maksa par vienu kubikmetru patērētā ūdens un kanalizācijas ir 1.29 Ls, neskaitot pievienotās vērtības nodokli 21%.

Līdz tam visām patērētāju grupām Ventspilī bija vienāds tarifs par ūdensapgādes pakalpojumiem - 0.46 Ls/m3, savukārt kanalizācijas tarifs bija atšķirīgs – iedzīvotājiem tas bija 0.55 Ls/m3, bet juridiskām personām un iestādēm, kas tiek finansētas no pašvaldības budžeta – 0.78 Ls/m3.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Nosakot, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" tarifos nedrīkst iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, būs nepieciešams palielināt aizņēmumus, bet plānotās investīcijas netiks apdraudētas, norādīja AS "Sadales tīkls" finanšu direktore Kristīne Sarkane.

Viņa skaidroja, ka tarifu aprēķināšanas metodika paredz sistēmas operatoram pienākumu nākamajā tarifu periodā atgūt iepriekšējā tarifu perioda negūtos ieņēmumus. "Taču valsts līmenī ir iespējams rast līdzsvarotu risinājumu - tādu, kas paredz negūtos ieņēmumus neatgūt vai atgūt vien daļēji un vienlaikus nodrošina uzņēmuma spēju īstenot sistēmas operatora pienākumus," pauda Sarkane.

"Sadales tīkla" finanšu direktore skaidroja, ka šobrīd piedāvātais risinājums paredz, ka uzņēmumam būs mazāka sagaidāmā naudas plūsma un zemāki kapitāla atdeves rādītāji, nekā iepriekš plānots.

"Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, būs nepieciešams palielināt aizņēmumus, taču precīzi potenciālo aizņēmumu apjomi vēl tiek vērtēti. Rezultātā gan pieaugs arī ar aizņēmumu finansēšanu saistītie izdevumi," pauda Sarkane, uzsverot, ka šie lēmumi tiks īstenoti, neapdraudot plānotās investīcijas un attiecīgi uzņēmuma spēju nodrošināt drošu un nepārtrauktu kritiskās infrastruktūras - elektroapgādes pakalpojuma sniegšanu.

Pakalpojumu tarifos varētu paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo komunālo parādu kompensēšanai.

Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem un Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Valdība gan šos grozījumus akceptēja ar atrunu, ka EM tos iesniegs balsošanā Saeimai. Grozījumu būtība ir vienkārša- parādi par komunālajiem maksājumiem turpina ievērojami pieaugt, piedziņas iespējas ir niecīgas, nereti pat nekādas, ja dzīvoklis, kurā parādnieks dzīvo, ir ieķīlāts bankai, līdz ar to tiek meklēts ceļš, kā šos parādus tomēr atgūt.

DB aptaujātie juristi visi kā viens atzina, ka parādu pārlikšana uz pārējo iedzīvotāju pleciem, iekļaujot tos tarifos, būtu prettiesiska. «Pārlikt ilgstošo nemaksātāju parādus uz pārējiem maksātājiem, ja tos iekļautu kā tarifa posteni, būtu aplami gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa,» uzskata advokātu biroja Liepa, Skopiņa / Borenius partneris advokāts Lauris Liepa. (4.,5. lpp.)

Ir paredzams, ka līdz 2025.gadam kiberuzbrukumus piedzīvos vismaz viena trešā daļa no Latvijas kritiskās infrastruktūras, intervijā prognozēja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Viņš stāstīja, ka kiberincidentu skaits pieaug, kā arī tie kļūst "gudrāki", tādēļ Latvijā ir ļoti nopietni gan jāturpina uzturēt esošās prasmes, gan jāinvestē jaunās tehnoloģijās un jābūt augstā gatavības līmenī katru dienu. Tostarp viņš minēja, ka pērn apjomīgākais kiberuzbrukums piedzīvots dienā, kad Saeima pieņēma lēmumu par to, ka Krievija ir teroristiska valsts.

Tatarčuks piebilda, ka gan valsts un pašvaldību institūcijās, gan privātajā sektorā apzināšanās līmenis par kiberdraudiem ir augstā līmenī, taču optimisms mazinās, kad tiek runāts par to, cik daudz tiek ieguldīts kiberdrošības risinājumus.

"Investīcijas ir jāveic neatliekami un šobrīd! Attīstībai vajadzētu būt straujākai," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka pēc "Tet" aplēsēm 20 līdz 30% institūciju un uzņēmumu būtu jādara daudz vairāk, nekā viņi dara šobrīd.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome pieņēmusi lēmumu par 89% samazināt starpoperatoru norēķinu tarifu fiksētajā elektronisko sakaru tīklā, informē SPRK.

No 1. jūlija savienojuma pabeigšanas fiksētajā telefonu tīklā tarifa augšējā robeža ir noteikta 0,00083 eiro par izsaukumu un 0,00076 eiro par izsaukuma minūti, sniedzot fiksēto sakaru lietotājiem iespēju saņemt sakaru pakalpojumus par zemākām cenām. Lēmums pieņemts, lai tuvinātu savienojuma pabeigšanas tarifu efektīvām pakalpojuma sniegšanas izmaksām.

Regulators, nosakot tarifa augšējo robežu, ir vērtējis savienojuma pabeigšanas tarifus tajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kas ir ieviesušas Eiropas Komisijas Ieteikumam 2009/396/EK atbilstošus izmaksu aprēķināšanas modeļus un balsta savus tarifus uz efektīvām pakalpojuma sniegšanas izmaksām, proti, Francija, Itālija, Īrija, Malta, Nīderlande, Bulgārija un Slovākija.

No nākamā gada 1. janvāra stājas spēkā vairākas izmaiņas noteikumos, kas ietekmēs arī mobilo sakaru lietotājus.

Šīs izmaiņas ir saistītas gan ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, gan jaunajiem Eiropas Savienības noteikumiem par datu lietošanu ārvalstīs, atgādina Mobilo sakaru operators “Tele2”.

Ņemot vērā, ka 1. janvārī Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, uz Lielbritāniju un Gibraltāru vairs neattieksies roam like at home (RLAH) noteikumi jeb mobilo sakaru izmantošana uz tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijā. Tas gan nenozīmē, ka visi mobilo sakaru operatori no 1. janvāri atcels līdzšinējos RLAH noteikumus, jo tā nav obligāta prasība, un ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, piemēram, starptautiskajiem starpoperatoru līgumu noteikumiem.

Vienota Baltijas dabasgāzes tirgus izveide samazinātu dabasgāzes cenas, kas savukārt varētu paaugstināt kopējo dabasgāzes patēriņu, Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā uzsvēra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lai gan kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis un DB aptaujātie eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, R.Irklis norāda, ka dabasgāzes cenas samazināšanās varētu šo situāciju mainīt. SPRK vadītājs domā, ka vienota tirgus izveidei būtu arī vairāki citi ieguvumi. «Lielākie ieguvēji būtu tieši gāzes patērētāji, jo iespējamo plusu ir daudz vairāk nekā mīnusu,» atzīmēja R.Irklis, norādot, ka bez minētā cenu samazinājuma, vienots dabasgāzes tirgus veicinātu konkurenci, paaugstinātu pārvades infrastruktūras izmantošanas līmeni, nodrošinātu efektīvāku Klaipēdas termināla un Inčukalna dabasgāzes krātuves izmantošanu, kā arī mazinātu AS Gazprom tirgus varas ietekmi.

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola. Viņasprāt, būtiskākais nākotnes neskaidrības avots ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas aktivitātes.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Trauksmaina, neskaidrības pilna attiecībā par nākotni. Diemžēl jāsecina, ka daļai kūdras nozares uzņēmēju optimisms par nākotni strauji izplēnē, kas savukārt atsaucas uz vēlmi ieguldīt, bet bez investīcijām nav iespējams pat runāt par tālākas nākotnes perspektīvām. Faktiski neskaidrība par kūdras ieguves iespējām Latvijā padara problemātisku (ar daudziem jautājumiem) lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu ražošanu, pēc kuriem tieši pretēji - pieprasījums nesarūk, bet tikai pieaug. Būtiskākais nākotnes neskaidrības avots kūdras substrātu ražotājiem ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas dažādu dabas organizāciju aktivitātes, lai kūdras ieguvi padarītu par vēsturi, tāpat kā savulaik notika ar cukurfabrikām un vēl citiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem. Zaļā kursa spiediens pagaidām vairāk atsaucas uz prasību samazināt CO2 emisijas kūdras nozarē. Ir, protams, dīvaini, ka tiek postulēts — maksā piesārņotājs, tātad gala patērētājs, bet ES normatīvi paredz pretējo, jo, kaut arī saražotie kūdras substrāti no Latvijas tiek piegādāti teju uz 100 pasaules valstīm, par emisijām no CO2 būs jāmaksā kūdras ieguvējam — tātad Latvijā strādājošajam uzņēmumam, un emisijas tiks pieskaitītas Latvijai. Ja jau piesārņotājs maksā un kūdra ir tik kaitīga, tad loģiski būtu, ka par patērētās kūdras CO2 izmešiem maksātu tās patērētāji, piemēram, puķu, dārzeņu audzētāji Nīderlandē, Vācijā – valstīs, kas vēsturiski ir bijušas vienas no lielākajām kūdras ieguvējām pirms daudziem desmitiem gadu, taču savus pieejamos kūdras resursus ir pilnībā izsmēlušas.

Pēdējās “Sadales tīkla” tarifu izmaiņas, salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem tarifiem, ir uzlabojušas situāciju uzņēmumiem un zaļās enerģijas ražotājiem, tomēr tas panākts uz privātpersonu rēķina. Elektroenerģijas taupītāji vairs neizjutīs būtiskas priekšrocības.

Jaunie tarifi paredz, ka vislielākais cenu pieaugums ir tieši privātpersonām – maksājumi palielināsies aptuveni par 30 %. Visiem būs jāmaksā daudz vairāk neatkarīgi no patēriņa. Elektroenerģijas taupītāji būtībā vairs nekādus ieguvumus nejutīs. Privātpersonām mēnesī būs jāmaksā aptuveni par 10 līdz 60 eiro vairāk, atkarībā no pieslēguma jaudas.

Šajā situācijā daudziem iedzīvotājiem visai loģisks solis būtu samazināt pieslēguma jaudu, tādējādi izvairoties no fiksēto izmaksu pieauguma. Tomēr pirms tam pamatīgi jāapsver, vai nākotnē šīs jaudas tomēr nebūs nepieciešamas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka atteikties no pieslēguma jaudas var bez maksas, bet vēlāk atjaunot to varēs tikai par maksu!

Uzņēmuma vērtības noteikšana nav vienkāršs process jebkuros laikos, taču šobrīd ekonomikas nenoteiktības apstākļos, kas aizsākās jau kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, uzņēmuma vērtēšana ir kļuvusi par izaicinošu uzdevumu.

Šobrīd globālā ekonomika saskaras ar rekordaugstu inflāciju, pieaugošām procentu likmēm un dzīves dārdzības krīzi. Stimulējošās valsts politikas Covid 19 krīzes laikā un vienlaicīgi ierobežotā pārvietošanās politika, radīja situācijas, ka pieprasījums pēc produkcijas bija augsts, bet tai pat laikā bija iztrūkums produkciju piegādēs. Tajā brīdī visi gaidīja, ka cenu pieaugums, ko izraisīja piegāžu ķēžu problēmas, būs pārejošs, taču pēc 2022. gada februāra, t.i., kad karadarbība Ukrainā un vispasaules enerģijas krīze izraisīja ļoti strauju cenu pieaugumu, varētu teikt, pilnīgi visam – degvielai, elektrībai, pārtikai, apģērbiem, izklaidei, Centrālajām bankām, lai ierobežotu šo inflāciju, nācās sākt celt arī procentu likmes.