Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

Arī lielam kuģim ir jābūt mobilam un jāspēj nepieciešamības gadījumā veikli pagriezties, tam jāreaģē uz notikumiem

Tāda ir Tieto Latvia valdes priekšsēdētāja Elmāra Gengera pārliecība. SIA Tieto Latvia ir viens no ietekmīgākajiem informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumiem Baltijā, kurš specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. SIA Tieto Latvia spējusi palielināt apgrozījumu no 31 milj. eiro 2011. gadā līdz 39 milj. eiro 2014. gadā, un tas kompānijai ļāvis iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

«Sniedzot profesionālus IT pakalpojumus, ir svarīgi, ka izaugsme ir mērena, nevis strauja. Ja apgrozījums augtu strauji, tad atbilstoši izaugsmes tempam būtu jāpalielina arī komanda, kuras kvalitatīvai apmācībai nepieciešams laiks. Mūsu nozarē svarīgākais aktīvs ir darbinieku intelektuālais pienesums. Vienota uzņēmuma kultūra, salāgoti procesi, augstražīgas, saliedētas un savstarpēji papildinošas komandas – tā ir panākumu atslēga,» ir pārliecināts E. Gengers.

Par Tieto Latvia maksājumu un karšu vienības vadītāju kļūs Valdis Janovs, liecina uzņēmuma paziņojums.

22. jūnijā savu amatu atstāj līdzšinējais Tieto valdes loceklis Māris Ozoliņš. Tieto Latvia valdes locekļa un Maksājumu un karšu vienības vadītāja pienākumus pārņems Valdis Janovs, kurš ilgus gadus ir vadījis Tieto Latvia Maksājumu un karšu risinājumu pārdošanas daļu.

M. Ozoliņš savu lēmumu skaidro ar nepieciešamību pēc jauniem izaicinājumiem gan sev, gan uzņēmumam.

Tieto Latvia specializējas dažādu informācijas sistēmu izveidē, nodrošinot pilna cikla pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmuma darbība maksājumu karšu jomā tika uzsākta 1992. gadā, un tagad maksājumu un karšu bizness attīstījies līdz vairāk nekā 500 finanšu institūciju apkalpošanai 33 pasaules valstīs.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Ar informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmuma SIA "Evry Latvia" pievienošanu SIA "Tieto Latvia" noslēdzas reorganizācijas process, kura rezultātā SIA "Tieto Latvia" ("TietoEVRY" grupas uzņēmums) kļūst par vienu no lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā.

"Esmu gandarīta paziņot, ka juridiskās apvienošanas process ir noslēdzies, kas nozīmē būtisku izaugsmi "TietoEVRY" uzņēmuma attīstībai Latvijā. Jau šobrīd globālie panākumi liecina, ka spējam apvienot vairāk nekā 1000 talantīgus speciālistus un inovatīvas tehnoloģijas, ierindojoties arī starp vadošajiem Latvijas eksportētājiem. Uzņēmumu konsolidācija tikai nostiprinās mūsu pozīcijas un padarīs darbu efektīvāku," saka Valērija Vārna, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja.

Tieto un EVRY apvienojas vienā uzņēmumā 

Globāli apvienojoties informācijas tehnoloģiju korporācijām "Tieto" un "EVRY", šogad darbu sācis...

"Tieto Latvia" un "Evry Latvia" juridiskās apvienošanās process, kas tika uzsākts janvārī, saistīts ar Somijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto" un Norvēģijas "Evry" globālo apvienošanos, izveidojot vadošo Ziemeļvalstu digitālo pakalpojumu un programmas pārstrādes uzņēmumu "TietoEvry".

Globālā stratēģija realizēta ar mērķi radīt vērtību akcionāriem, izmantojot mērķtiecīgus ieguldījumus inovācijās, kā arī izmantot ieņēmumu un izmaksu sinerģijas. Plānots, ka apvienošanas un integrēšanas process uzņēmumu grupā tiks realizēts līdz 2022.gadam, savukārt grupas uzņēmumus Latvijā bija paredzēts apvienot 2020.gada laikā.

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA «Tieto Latvia» atzīts par uzvarētāju Valsts kancelejas izsludinātajā iepirkumā par tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopumā konkursā saņemti divi pietikumi un par uzvarētāju atzīta «Tieto Latvia», kuras piedāvātā līgumcena ir 1,186 miljoni eiro.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.

2017.gada rudenī Valsts kanceleja informēja, ka sākts darbs pie vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides, lai nodrošinātu efektīvāku tiesību aktu projektu izstrādi, saskaņošanu un kontroli, kā arī Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas un sēžu vadības procesu. Ar tā palīdzību sabiedrībai tiks nodrošināta arī ērtāka līdzdalības iespēja tiesību aktu projektu sabiedriskajā apspriešanā.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu nodaļas projektu vadītāja Signe Rudzīte skaidroja, ka portāla izveide pēc būtības būs jauna pieeja tiesību aktu projektu izstrādē un apritē, konceptuāli atsakoties no dokumenta kā publiskās pārvaldes procesu un informācijas organizācijas rīka, kas pilda tikai informācijas nesēja funkciju.

Informācijas tehnoloģiju (IT) izstrādes, ieviešanas un integrācijas pakalpojumu sniedzēja SIA Tieto Latvia pērn Baltijā apgrozīja 21,2 milj. Ls, kas ir 148% kāpums pret iepriekšējo gadu, liecina informācija Lursoft.

2010. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 12,6 milj. Ls.

Pērnā gada SIA Tieto Latvia peļņa veido 2,1 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 74,2% kāpums.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 600 darbinieki, no kuriem 400 ir projektu vadības, programmatūras izstrādes un konsultāciju jomas speciālisti.

Tieto Latvia kapitāldaļas pieder Somijā reģistrētam uzņēmuma Tieto Corporation.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Elmārs Gengers, kurš ir arī līdzīpašnieks uzņēmumā SIA IT Alise Nekustamie īpašumi – šajā uzņēmumā E. Gengeram pieder 48,67% kapitāla daļas. Tāpat Tieto Latvia valdes priekšsēdētajam pieder 12,5% SIA Kuldīgas Investīcijas daļu. Tieto Latvia valdes locekļa amtu ieņem Mārtiņš Liberts un Māris Ozoliņš. M. Liberts ir līdzīpašnieks uzņēmumos SIA Decerto 50% un SIA Despots 12,5%, savukārt M. Ozoliņš ieņem augstus amatus vēl četros uzņēmumos un ir 40% kapitāla daļu īpašnieks uzņēmumā SIA Prospeed Baltic.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares uzņēmums Tieto Latvia pērn nedaudz palielinājis apgrozījumu, tomēr peļņa ir samazinājusies par aptuveni 8%, liecina Lursoft dati.

2012. gadā SIA Tieto Latvia neto apgrozījums veidoja 24 milj. Ls - par 2,8 milj. Ls vairāk nekā 2011. gadā. Tomēr uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 2,02 milj. Ls. Kā norāda uzņēmuma vadība, peļņas kritums 8% apmērā bija vērojams, jo pērn tika veikti būtiski ieguldījumi, piemēram, uzņēmuma darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Vislielākos ieņēmumus aizvadītajā gadā SIA Tieto Latvia nodrošināja Rietumeiropa un Skandināvija (11 milj. Ls), aiz kurām seko Latvija ar 5,5 milj. Ls un NVS valstis (4,4 milj. Ls), liecina informācija uzņēmuma gada pārskatā.

SIA Tieto Latvia patlaban strādā aptuveni 650 darbinieki, no kuriem vairāk nekā 400 ir speciālisti projektu vadības, programmatūras izstrādes un konsultāciju jomā. Uzņēmums reģistrēts 1994. gadā, un tā pamatkapitāls veido 312 tūkst. Ls.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

MTS Bank Krievijā ir ieviesusi pakalpojumu, kas nodrošina mobilā telefona priekšapmaksas konta papildināšanu, rēķinu apmaksu un attālinātus pirkumus, izmantojot mobilo telefonu. Pakalpojuma ieviešanā palīdzējusi Tieto Latvia izstrādātā Card Suite programmatūra.

Pakalpojums paredzēts MTS Bank klientiem un ir pieejams 24 stundas diennaktī. Izmantojot mobilo tālruni, klients nosūta mobilajam operatoram pieprasījumu par vēlamo operāciju, tiek veikta klienta autentifikācija un savienojums ar pieņēmējbanku. Card Suite risinājums kalpo kā MTS Bank autorizācijas sistēma, balstoties uz telekomunikāciju operatora atsūtītajiem datiem, ģenerē karšu autorizācijas un transakciju ziņojumus saskaņā ar starptautisko maksājumu organizāciju izstrādātajiem mobilo maksājumu standartiem. Neatkarīgi no atrašanās vietas un diennakts stundas, klientam ir iespēja izmantot tradicionālo maksājumu karti un veikt norēķinus.

Aizvadītajā finanšu gadā Tieto Latvia neto apgrozījums pieaudzis par 30%, sasniedzot 44,399 milj. EUR. 2013. gadu uzņēmums noslēdza ar 5,256 milj. EUR peļņu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma peļņa ir pieaugusi par 82%, liecina informācija klientuportfelis.lv.

Tieto Latvia reģistrēts 1994. gadā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Elmārs Gengers, bet valdes locekļa amatu ieņem Guntis Lazda, Evita Ozola, Māris Ozoliņš.

SIA Tieto Latvia nodarbojas ar IT risinājumu izstrādi, ieviešanu un integrācijas pakalpojumu sniegšanu. SIA Tieto Latvia īpašnieks ir viens no lielākajiem Eiropas IT uzņēmumiem - Tieto Corporation.

Latvijā ir vāji attīstīta bezkontakta karšu infrastruktūra, tādēļ Latvijas bankas nav ieinteresētas izdot bezkontakta kartes, aģentūrai LETA sacīja informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Tieto Latvia Maksājumu karšu biznesa vienības vadītājs Māris Ozoliņš.

Kā stāstīja Ozoliņš, Tieto Latvia Latvijā līdz šim bezkontakta norēķinu karšu risinājumus ieviesusi nav, lai gan uzņēmuma izstrādātais Card Suite risinājums nodrošina nepieciešamo funkcionalitāti.

«Pagaidām Latvijā vēl ir vāji attīstīta bezkontakta karšu infrastruktūra - maz vietu ir uzstādīti speciāli aprīkoti termināli, tādēļ arī Latvijas bankām nav interese izdot bezkontakta kartes,» turpina Ozoliņš. «Pēdējā laikā gan ledus, iespējams, ir sakustējies, jo bankai Citadele ir izdevies vienoties ar Rīgas satiksmi par bankas bezkontakta karšu lietošanu sabiedriskajā transportā.»

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Grieķijas parlaments piektdien ratificējis Atēnu un Skopjes vienošanos, kas paredz Maķedoniju pārdēvēt par Ziemeļmaķedoniju.

Balsojums bija paredzēts jau ceturtdien, taču tika pārcelts uz piektdienu sakarā ar lielo deputātu skaitu, kuri vēlējās teikt runas.

«Ar šo vienošanos Grieķija atgūst savu vēsturi, savus simbolus, savas tradīcijas,» pirms balsojuma parlamentā pavēstīja Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, aicinot izbeigt «trīsdesmit liekulības gadus».

Viņš uzsvēra, ka Maķedonija «kļūs par draugu, sabiedroto, sadarbības, miera un drošības atbalstītāju šajā reģionā».

Ciprs jūnijā parakstīja ar Maķedonijas valdības vadītāju Zoranu Zaevu vienošanos, kas paredz pārdēvēt Maķedonijas Republiku par Ziemeļmaķedonijas Republiku, lai tādējādi pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam abu valstu konfliktam un pavērtu Maķedonijai ceļu uz Eiropas Savienību un NATO.

Tieto Latvia kopā ar vienu no lielākajām bankām Bulgārijā, First Investment Bank, veikusi esošās maksājumu karšu sistēmas nomaiņu, ieviešot Tieto Latvia izstrādāto Card Suite. Tagad bankai būs iespēja paplašināt klientiem piedāvāto pakalpojumu klāstu, informē Tieto Latvia.

Pateicoties esošās sistēmas aizvietošanai ar jaunu, First Investment Bank varēs samazināt ikdienas norēķinu karšu datu apstrādes izmaksas un ieviest jaunus pakalpojumus nākotnē.

Izmantojot šo risinājumu, finanšu iestādes var pilnībā atteikties no trešo pušu pakalpojumiem.

Māris Ozoliņš, Tieto Latvia Maksājumu karšu biznesa vienības direktors, komentē: «Šī projekta ietvaros mēs veiksmīgi realizējām lielu datu apjomu migrāciju, neietekmējot sistēmas veiktspēju un netraucējot bankas klientu darbības.»

Šī gada oktobra sākumā notikušas pārmaiņas SIA Tieto Latvia vadībā - Elmāram Gengeram atstājot uzņēmuma vadītāja amatu, Tieto Latvia valdes priekšsēdētājas un Programmatūras izstrādes un ieviešanas biznesa vadītājas amatā stājusies Valērija Vārna, informē kompānijā.

«Mēs dzīvojam digitālās transformācijas laikmetā. Mobilitāte un tehnoloģiju pieejamība ir izmainījusi biznesa vidi. Jebkuram IT uzņēmumam ir jābūt spējīgam ātri reaģēt uz izmaiņām, piegādājot klientiem visefektīvākos risinājumus. Galvenā mana prioritāte ir paplašināt esošo produktu un pakalpojumu klāstu, nodrošinot inovatīvus un efektīvus risinājumus mūsu klientiem,» stāsta V. Vārna.

Jaunā uzņēmuma vadītāja IT nozarē darbojas jau vairāk nekā 15 gadus. Šai laikā gūta pieredze dažādos vadošos amatos un starptautiskos projektos. Kopš 2012.gada Va. Vārna ir vadījusi SAP biznesa līniju, tai skaitā piegādes centru un pārstāvniecību Lietuvā. Viņa ir ieguvusi inženiera grādu informācijas tehnoloģiju jomā, kā arī vadībzinātņu maģistra grādu Rīgas Tehniskajā universitātē.

Ja uzņēmumi par pāreju no latiem uz eiro sāks domāt pēdējā brīdī, tiem var nākties maksāt par informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumiem dārgāk nekā patlaban.

«Decembrī noteikti pakalpojumi būs dārgāki, septembrī arī,» Nozare.lv rīkotajā diskusijā par eiro ieviešanu prognozēja Tieto Latvia valdes priekšsēdētājs Elmārs Gengers.

Patlaban uz eiro ieviešanas rēķina pakalpojumu cenas nav kāpušas. «Cenu celt nebūtu prātīgi, jo tā var ļoti ātri pazaudēt klientu,» sacīja Gengers. Viņš skaidroja, ka Tieto apjoms pieaugs, bet likmes nē. Pakalpojumu sniedzējiem rentabilitāte aug, ja uzlabojas nodarbinātība, ja neviens nesēž bez darba. «Vienības cenu noteikti nepaaugstinām,» teica uzņēmuma pārstāvis.

Viņš skaidroja arī, ka ļoti liela daļa ir fiksētas izmaksas, proti, klients nevēlas katru mēnesi saņemt rēķinu par konkrētajā mēnesī izdarīto, tāpēc tiek panākta vienošanās par cenu. «Par darījuma cenu notiek tirgošanās. Klientiem ir izvēles iespējas - jo ātrāk sāk par to domāt, jo ir labāka izvēle. Vēlāk jau vairs izvēles nebūs, tad būs jāpērk pakalpojums par tik, cik par to prasīs,» sacīja Gengers.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pakalpojumu eksports aizvadītajā gadā uzrādījis ievērojamu izaugsmi – salīdzinot ar 2014. gadu, pērn kopējais nozares pakalpojumu eksports pieaudzis par 24%, sasniedzot 361,32 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati.

«Pozitīvi, ka IKT nozares pakalpojumu eksporta apjomu pieaugums ir vērojams katru gadu, tādējādi liecinot par nozares stabilo, vienmērīgo un mērķtiecīgo attīstību. Turklāt izaugsme ik gadu ir diezgan ievērojama – 2015. gadā Latvijas IKT nozares pakalpojuma eksports audzis par 24%, bet 2014. gadā par 22%. Tas ir lielisks pierādījums IKT nozares konkurētspējai un Latvijas IKT speciālistu kompetencei, ko novērtē arī starptautiskā mērogā. Apsveicama ir uzņēmumu spēja nemitīgi izstrādāt un attīstīt jaunus pakalpojumus, pielāgojot tos katras valsts specifiskajam tirgum. Manuprāt, tas arī ir galvenais panākumu stūrakmens – nepārtraukta attīstība un jaunu prasmju apgūšana,» uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.