Jaunākais izdevums

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Kāds tieši ir Tieto Latvia pakalpojumu spektrs?

Latvijā ir pārstāvēti vairāki biznesa virzieni. Viens ir biznesa konsultācijas – piedāvājam dažādus tehnoloģiju risinājums, iesaistot gan vietējos, gan mātes uzņēmuma resursus un kompetences. Otrs virziens ir finanšu sektors. Esam izstrādājuši unikālu produktu Card Suite, kas ir viens no TOP 5 pasaulē finanšu un maksājumu risinājumu jomā. Trešais virziens ir finanšu ārpakalpojumi – sniedzam pakalpojumus visai Tieto uzņēmumu grupai, kā arī IT infrastruktūras atbalstu un nodrošināšanu Tieto uzņēmumiem citās valstīs un mūsu klientiem.

Tieto Latvia darbojas arī kā profesionāls kompetenču centrs, nodrošinot ar nepieciešamajiem resursiem kolēģus Skandināvijā, kas ir viens no galvenajiem Tieto mērķa tirgiem. Savstarpējā sadarbība ļauj arī Latvijā piedāvāt praksē pārbaudītus, unikālus pakalpojumus un produktus. Līdz ar to risinājumi, kurus piedāvājam klientiem, tēlaini ilustrējot – ir ar pavisam citu skatu uz dzīvi. Mēs esam klientam labākais padomdevējs, turklāt neierobežojam risinājumus ar kādām konkrētām tehnoloģijām – analizējam klienta esošo situāciju, ņemam vērā nākotnes attīstības plānus un piemeklējam labāko un atbilstošāko risinājumu.

Varbūt varat minēt kādus konkrētus risinājumu piemērus?

Sadarbībā ar Somijas mežsaimniecības uzņēmumu Metsä Group ir izstrādāts inovatīvs produkts mežu īpašniekiem. Proti – konkrētais meža īpašums tiek detalizēti apsekots ar drona palīdzību. Tam seko datu apkopošana un analīze. Meža īpašniekam nemaz nav jādodas uz savu mežu klātienē. Viņš var uzlikt speciālas brilles un apskatīt mežu ar virtuālās realitātes palīdzību, turklāt redzēt aprēķinus un papildus informāciju, piemēram, cik izmaksās meža apsaimniekošana. Aprēķini tiek atjaunoti reālā laika režīmā, jo programma nolasa jaunākos finanšu biržu datus. Būtībā īpašnieks jebkurā brīdī var noskaidrot precīzu īpašuma vērtību. Taču pats galvenais – šī nav vīzija, bet reāla, strādājoša platforma.

Vēl viens lielisks piemērs ir mūsu ieguldījums finanšu pakalpojumu pieejamībai un attīstībai Kenijā. Līdzdarbojoties ar Kenijas Banku Asociāciju un Kenijas Centrālo Banku esam ieviesuši zibmaksājumu platformu, kuru izmanto vairāk nekā 30 bankas valstī un vairāki miljoni klientu. Tas, savukārt, veicina ekonomikas izaugsmi un nodrošina labāku finanšu pakalpojumu pieejamību un valsts virzību uz bezskaidras naudas norēķiniem.

Ja klients izvēlas kādu jūsu platformu – vai viņš iegūst arī garantiju, ka viņa rīcībā vienmēr būs visjaunākā šīs programmas versija, kā arī iespēja operatīvi saņemt nepieciešamās konsultācijas?

Pilnīgi noteikti. Turklāt tas attiecas uz jebkuru produktu, ko piedāvā Tieto, jo mēs piedāvājam ne tikai gatavus risinājumus, bet spējam izveidot konkrēta klienta vajadzībām piemērotu programmu, ja mūsu jau esošo produktu klāstā neatrodam jau gatavu risinājumu.

Iešana uz privāto sektoru droši vien nenozīmē savas daļas mazināšanu publiskajā sektorā?

Nekādā gadījumā. Ar privāto sektoru mēs paplašinām savu biznesa daļu Latvijā. Taču jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka šobrīd salīdzinoši liela daļa publiskā sektora projektu tiek īstenota ar Eiropas līdzfinansējumu, kas drīzumā tik lielā apjomā nebūs pieejams. Līdz ar to mans uzdevums ir sagatavot uzņēmumu pasūtījumu apjoma kritumam valsts sektorā, pamazām aizvietojot to ar jauniem projektiem privātajā sektorā. Protams, sagaidām, ka ar laiku projektu apjoms atkal pieaugs arī valsts pārvaldē.

Patlaban ļoti strauji Latvijā attīstās ražošanas sektors un šeit nav runa tikai par jaunradītajiem, bet arī par uzņēmumiem ar salīdzinoši ilgu darbības vēsturi, kuri intensīvi modernizē savas ražotnes – iepērk jaunas iekārtas, īsteno ražošanas procesu automatizācijas projektus. Nenoliedzami, automatizācijas iemesls ir darbaspēka trūkums. Taču šeit ir likumsakarība – jo vairāk dažādu iekārtu un ierīču tiek izmantots uzņēmumā, jo sarežģītāka ir ražošanas procesa pārvaldība. Visām ierīcēm ir jābūt saslēgtām vienotā sistēmā, automatizācija rada nepieciešamību izveidot vienotu vadības centru, no kura tiek koordinēts, plānots, kontrolēts un pārraudzīts viss process – pasūtījumu pieņemšana no klientiem, izejvielu iepirkšana, ražošanas sagatavošana un īstenošana, kā arī citas funkcijas. To var nodrošināt viena procesu vadības platforma, kas ir pielāgojama katram konkrētajam ražošanas procesam. Mums ir bagāta pieredze ražošanas sektorā, jo Tieto grupas, tai skaitā Latvijas, speciālisti, ir izstrādājuši programmnodrošinājumus teju visiem lielākajiem Skandināvijas uzņēmumiem.

Kādās vēl jomās jūs esat spēcīgi?

Finanšu pasaule attīstās gan maksājumu karšu, gan mobilo norēķinu virzienā, un šai jomā mēs jau vēsturiski esam bijuši stipri, pateicoties Latvijā esošajam maksājumu un karšu risinājumu biznesam, kas turklāt turpina strauji attīstīties pasaulē – pieaug pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem šai jomā Eiropā, NVS un arī Āfrikas reģionā.

Nereti uzņēmuma izvēli par vai pret modernāko IT iespēju ieviešanu ietekmē uzņēmuma vadītāja vai īpašnieka izpratne par ieguldījumu efektivitāti un stimulu biznesa attīstībai. Kā vērtējat uzņēmēju izpratni par moderno tehnoloģiju nozīmi biznesa attīstībā?

Uzņēmēji šodien daudz vairāk izprot tehnoloģiju nozīmi konkurētspējīga biznesa nodrošināšanā un nopietni domā par attīstību veicinošiem soļiem un instrumentiem. Latvija tomēr ir salīdzinoši mazs tirgus un biznesa paplašināšana lielākoties ir iespējama, izejot uz ārvalstu tirgiem. Taču to ir grūti izdarīt, ja uzņēmums nav gana elastīgs un gatavs pārmaiņām. Faktiski tirgus ir tas, kas liek uzņēmumiem attīstīties. Viens no faktoriem, kā jau minēju, ir darbaspēka resursu trūkums, kas uzņēmējam liek meklēt alternatīvu, izmantojot tehnoloģiju iespējas. Taču vienlaikus neapstrīdams fakts, ka pasaulē kopumā notiek tik strauja attīstība. Un svarīgi saprast – ja, piemēram, ražošanas uzņēmums kādu iemeslu dēļ nebūs ieviesis automatizētu procesu vadības platformu, tam būs ļoti grūti vai pat neiespējami maksimāli ātri reaģēt uz jebkādām tirgus izmaiņām. Šodien vairs neviens nesagaida tūlītēju atdevi no šāda veida investīcijām. Ierastais šādu investīciju atpelnīšanas laiks ir sākot no pieciem gadiem. Svarīgi saprast, ka runa ir par vidējiem un lieliem uzņēmumiem ar sarežģītām tehnoloģijām un darbības procesiem.

Aizvien biežāk vērojama tendence, ka ne tikai mēs ejam pie uzņēmējiem ar savu piedāvājumu, bet viņi paši nāk pie mums un jautā: “Kā jūs mums varat palīdzēt?”.

Starp citu – jūs akcentējāt Tieto lielo resursu kapacitāti un plašās kompetences, un tomēr – kādēļ tieši jūsu uzņēmums būtu tas, pie kura uzņēmējam vērsties, lai uzlabotu savu konkurētspēju un efektivitāti?

Mūsu darbības mērogs un starptautiskā pieredze, savienojumā ar Latvijai atbilstošām pakalpojumu cenām, ir viena no mūsu atšķirībām. Ir grūti atrast līdzīgu uzņēmumu, kam būtu visas šīs iespējas. Un tieši šeit ir mūsu pievienotā vērtība – mūsu “grozā” nav divi trīs risinājumi vai veiksmīgi realizēti projekti, mums tādu ir simtiem. Mūs neierobežo viena veida tehnoloģiska platforma vai produkts - spējam piedāvāt praktiski jebkāda veida risinājumu.

Kas ir galvenie faktori, kas Tieto Latvia palīdz piesaistīt un noturēt labus darbiniekus?

Mums ir ļoti maza darbaspēka mainība. Nereti daļa prom aizgājušo pēc laika atgriežas, kas viennozīmīgi priecē un apliecina, ka esam labs darba devējs. Cenšamies radīt maksimāli ērtus darba apstākļus, turklāt – ja darba specifika to ļauj – nav noteikts standarta darba laiks un vieta, kur cilvēks savu darbu paveic. Elastība ļauj mums piesaistīt kvalificētus speciālistus ne tikai no Rīgas – bet arī no Kuldīgas, Smiltenes, Liepājas, Siguldas, Jelgavas, Aizkraukles – un viņiem nav jāsēž Rīgas birojā, viņi var virtuāli strādāt ar kolēģiem Rīgā, bet reāli darbu paveikt no savas dzīvesvietas. Galvenais kritērijs – kvalitatīvs un laikā sasniegts rezultāts, ko iegūstam pateicoties savai darbaspēka politikai – varam piesaistīt spējīgus, talantīgus un inovatīvus profesionāļus.

Būtisku uzmanību pievēršam arī darbinieku labklājībai un sociālai nodrošinātībai. Nodrošinām atbalstu interešu klubiem un sporta aktivitātēm. Svarīgākais, ko vēlamies darbiniekiem sniegt, ir spēja darboties ar interesantiem, sabiedrībai pievienoto vērtību dodošiem projektiem, paralēli rūpējoties par veselīgu darba un dzīves līdzsvaru. Ticam, ka tikai līdzsvarota pieeja dod vislielāko efektivitāti un nodrošina augstāku darbinieku apmierinātību!

Kā jūs raksturotu Tieto Latvia, sasniedzot 26 gadu jubileju?

Esam izauguši no diviem nelieliem uzņēmumiem un iekarojuši stabilas pozīcijas tirgū. Prieks, ka varam izmantot starptautisko pieredzi un piedāvāt labākos risinājumus klientiem. Izmantojot iespēju, saku lielu paldies par sasniegto klientiem un darbiniekiem!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tieto Latvia daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām un mainīs nosaukumu

LETA,11.10.2022

Plānots, ka pēc reorganizācija "Tieto Latvia" valdes loceklis Valdis Janovs kļūs par kompānijas valdes priekšsēdētāju, bet kompānijas esošā valdes priekšsēdētaja Valērija Vārna turpmāk būs "Tietoevry Latvia" valdes priekšsēdētāja.

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozarei jārāda priekšzīme dzimumu līdztiesības jautājumos

Anda Asere,07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Tieto Latvia darbiniekiem piedāvā psihologa konsultācijas

Anda Asere,10.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"TietoEVRY" grupas uzņēmums "Tieto Latvia" saviem darbiniekiem jau desmit gadus nodrošina apmaksātas psihologa konsultācijas un tās izmantojuši aptuveni 10% darbinieku.

"Šajā ziņā esam viens no nedaudziem uzņēmumiem Latvijā. Liels ir gandarījums, ka arī citi uzņēmumi Latvijā sāk sekot šim piemēram, novērtējot darbinieku mentālās labjūtības un veselības lielo nozīmi," saka Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja. Šogad pirmo reizi uzņēmuma darbiniekiem pieejamas arī apmaksātas psihiatra konsultācijas.

Viņa novērojusi, ka, cenšoties piesaistīt un noturēt labākos prātus un talantus, uzņēmumi visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš darba videi un darbinieku labsajūtai. Bieži vien darbinieku mentālā veselība cieš, ja viņi pilnībā neizjūt kontroli pār savu darbu, viņiem nav skaidri organizācijas mērķi un darbinieki nejūt vadītāju atbalstu. Mūsdienās tam var arī pieskaitīt milzīgo informācijas aprites tempu un apjomu, kas pat ļoti atbalstošā darba vidē darbinieku var izsist no līdzsvara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmuma SIA "Evry Latvia" pievienošanu SIA "Tieto Latvia" noslēdzas reorganizācijas process, kura rezultātā SIA "Tieto Latvia" ("TietoEVRY" grupas uzņēmums) kļūst par vienu no lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā.

"Esmu gandarīta paziņot, ka juridiskās apvienošanas process ir noslēdzies, kas nozīmē būtisku izaugsmi "TietoEVRY" uzņēmuma attīstībai Latvijā. Jau šobrīd globālie panākumi liecina, ka spējam apvienot vairāk nekā 1000 talantīgus speciālistus un inovatīvas tehnoloģijas, ierindojoties arī starp vadošajiem Latvijas eksportētājiem. Uzņēmumu konsolidācija tikai nostiprinās mūsu pozīcijas un padarīs darbu efektīvāku," saka Valērija Vārna, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tieto Latvia" valdes priekšsēdētāja.

Tieto un EVRY apvienojas vienā uzņēmumā 

Globāli apvienojoties informācijas tehnoloģiju korporācijām "Tieto" un "EVRY", šogad darbu sācis...

"Tieto Latvia" un "Evry Latvia" juridiskās apvienošanās process, kas tika uzsākts janvārī, saistīts ar Somijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Tieto" un Norvēģijas "Evry" globālo apvienošanos, izveidojot vadošo Ziemeļvalstu digitālo pakalpojumu un programmas pārstrādes uzņēmumu "TietoEvry".

Globālā stratēģija realizēta ar mērķi radīt vērtību akcionāriem, izmantojot mērķtiecīgus ieguldījumus inovācijās, kā arī izmantot ieņēmumu un izmaksu sinerģijas. Plānots, ka apvienošanas un integrēšanas process uzņēmumu grupā tiks realizēts līdz 2022.gadam, savukārt grupas uzņēmumus Latvijā bija paredzēts apvienot 2020.gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Tieto Latvia par 1,2 miljoniem eiro izstrādās valsts pārvaldes tiesību aktu projektu portālu

LETA,27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums SIA «Tieto Latvia» atzīts par uzvarētāju Valsts kancelejas izsludinātajā iepirkumā par tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopumā konkursā saņemti divi pietikumi un par uzvarētāju atzīta «Tieto Latvia», kuras piedāvātā līgumcena ir 1,186 miljoni eiro.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība.

2017.gada rudenī Valsts kanceleja informēja, ka sākts darbs pie vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides, lai nodrošinātu efektīvāku tiesību aktu projektu izstrādi, saskaņošanu un kontroli, kā arī Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas un sēžu vadības procesu. Ar tā palīdzību sabiedrībai tiks nodrošināta arī ērtāka līdzdalības iespēja tiesību aktu projektu sabiedriskajā apspriešanā.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu nodaļas projektu vadītāja Signe Rudzīte skaidroja, ka portāla izveide pēc būtības būs jauna pieeja tiesību aktu projektu izstrādē un apritē, konceptuāli atsakoties no dokumenta kā publiskās pārvaldes procesu un informācijas organizācijas rīka, kas pilda tikai informācijas nesēja funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs,15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Bibliotēkās pieejamos 114 latviešu rakstnieku darbus e-formātā varēs lasīt bez maksas

Db.lv,11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aicina bez maksas apgūt norvēģu valodu un veidot karjeru IT nozarē

Db.lv,27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropā vadošajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "TietoEVRY" piedāvā bezmaksas norvēģu valodas apguvi, stipendiju apmācību laikā un karjeras iespējas IT nozarē mērķtiecīgākajiem un aktīvākajiem akadēmijas dalībniekiem.

Norvēģu valodas akadēmijai pieteikumus "TietoEVRY" gaida līdz septembra beigām, pirmās nodarbības plānotas novembrī.

"Valodu zināšanas ir stūrakmens profesionāla servisa nodrošināšanā mūsu klientiem," stāsta Jānis Špunders, "TietoEVRY" Rīgas pakalpojuma centra vadītājs, kura komandā jaunajiem speciālistiem būs iespēja veidot savu karjeru informāciju tehnoloģiju jomā.

Latvijā tiek pārstāvēti vairāki "TietoEVRY" grupas biznesi, tajā skaitā klientu atbalsta centrs, lai sniegtu dažāda līmeņa servisu klientiem Skandināvijā un citos pasaules reģionos. Digitalizācija šobrīd ir galvenā biznesa vides aktualitāte un pieprasījums pēc augsti kvalificētiem informācijas un komunikāciju nozares speciālistiem visā pasaulē turpina palielināties, tāpēc "TietoEVRY" piedāvātā bezmaksas norvēģu valodas apguves iespēja ir arī efektīvs veids, kā atlasīt un veiksmīgi sagatavot potenciālos darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgā laikā var atrast piemērotu augstākā līmeņa vadītāju

Anna Litvina, Fontes Executive Search vadošā partnere,30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās mediju telpā ir izskanējuši atšķirīgi viedokļi par LIAA vadītāja atlases procesu. No vienas puses tiek norādīts, ka gan LIAA atlases process, gan arī citu vadītāju atlase valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs notiekot pārāk lēni un birokratizēti. No otras puses tiek argumentēts, ka konkursa izbeigšana “finiša taisnē” bez papildus plašāku skaidrojumu sniegšanas samazina profesionāļu interesi kandidēšanai uz līdzīgiem amatiem valsts pārvaldē.

Tā kā manis vadītajam uzņēmumam Fontes ir plaša un ilgstoša pieredze vadītāju atlasē gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā, nolēmu statistiski pārbaudīt, vai tik tiešām valsts pārvaldes vadītāju atlases procesi ir nesamērīgi gari, kā arī, vai pastāv iespējas vadītāju atlasi optimizēt un padarīt saprotamāku.

Statistikas dati tuvplānā

Lai atbildētu uz jautājumu, vai valsts pārvaldes organizētie vadītāju atlases konkursi nav pārlieku gari, esmu apkopojusi informāciju par Fontes pēdējo četru gadu laikā veiktajiem publiskā un privātā sektora augstākā līmeņa vadītāju (padomes locekļu, valdes locekļu un pielīdzināmo amatu) pilna atlases cikla projektiem. Šādu projektu ietvaros visupirms tiek veikta tirgus izpēte, uzrunājot un nereti arī pierunājot atbilstošākos kandidātus piedalīties konkursā. Tam seko dalība intervijās un kompetenču novērtēšanas procesā ar tālāk izvirzītajiem kandidātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA,09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli apvienojoties informācijas tehnoloģiju korporācijām "Tieto" un "EVRY", šogad darbu sācis uzņēmums "TietoEVRY", kas kļuvis par vadošo digitālo pakalpojumu un programmatūras produktu uzņēmumu Ziemeļvalstīs ar spēcīgu vietējo klātbūtni tirgos un globālām iespējām.

Šobrīd Latvijā darbojas SIA "Tieto Latvia" un SIA "EVRY Latvia", kuras uzsākušas juridiskās apvienošanās procesu. Šim procesam noslēdzoties, "TietoEVRY Latvia", kļūs par vienu no lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā, sniedzot pakalpojumus gan vietējā tirgū, gan starptautiski.

"TietoEVRY" darbība ir balstīta uz Ziemeļvalstu pamatvērtībām - atvērtību, uzticamību un dažādību. Tā ir viena no lielākajām Ziemeļvalstu tehnoloģiju un biznesa profesionāļu kopienām, kuras speciālistu skaits visā pasaulē ir gandrīz 24 000.

"Patiesi lepojos ar mūsu darbinieku aizrautību, cītīgo darbu un komandas garu, īstenojot šo uzņēmumu apvienošanos. Mūsu talantīgie darbinieki, apvienotās inovāciju iespējas un piedāvāto risinājumu klāsts nostiprina mūsu pozīcijas, ļaujot kļūt par klientu pirmo izvēli un iedvesmojošāko darbavietu labāko talantu personīgajai izaugsmei un labklājībai. Mēs raugāmies nākotnē ar pārliecību, aizrautību un enerģisku vēlmi īstenot mūsu vīziju, kas paredz labāko digitālo risinājumu radīšanu uzņēmumiem un sabiedrībai," stāsta "TietoEVRY" prezidents un vadītājs Kimmo Alkio.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā izstrādāta programmatūra nodrošinās zibmaksājumus Maldīvu salās

Db.lv,13.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvijas Monetārā Pārvalde (Maldives Monetary Authority, MMA) parakstījusi līgumu ar informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "TietoEVRY" Latvijas vienību, lai ieviestu Latvijā izstrādāto zibmaksājumu platformu (Instant Payments Solution) Maldīvu salās.

Maldīvu salu maksājumu sistēmas attīstības projektā (Maldives Payment System Development Project), kas ir valsts līmeņa iniciatīva, "TietoEVRY" ieviesīs digitālo norēķinu infrastruktūras vadošo elementu. Noslēgtā sadarbība paredz, ka Latvijā izstrādātais risinājums ļaus salu iedzīvotājiem pārskaitīt naudu, kā arī veikt maksājumus dažu sekunžu laikā neatkarīgi no mītnes salas un bankas, kuras pakalpojumi tiek izmantoti.

"TietoEVRY" zibmaksājumu sistēma būs balstīta uz inovatīvām tehnoloģijām un kalpos naudas līdzekļu pārvaldīšanai, krāpniecisko darījumu novēršanai un starpniekserveru pakalpojumu pārvaldīšanai (proxy services), nodrošinot augstākajiem datu drošības standartiem atbilstošu ziņojumu apstrādi. Tehnisko platformu papildinās digitālās bankas funkcija ar mobilo lietojumprogrammu, kas nākotnē veidos ar maksājumiem saistītos papildu pakalpojumus. Tādējādi tiks sekmēta inovāciju izmantošana un palielināta konkurence starp bankām Maldīvu salās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieaugusi par 3,9 % jeb 42 eiro, sasniedzot 1 118 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6 %, sasniedzot 1 113 eiro. Maijā gada pieauguma temps bija viszemākais – 2,5 % (1 105 eiro), bet jūnijā tas pakāpās līdz 5,6 % (1 134 eiro).

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 824 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, – par 1,5 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 24,5 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 7,8 tūkst. jeb 46,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 7,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā - 17,3 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 6,7 tūkst. jeb 63,9 %, savukārt sabiedriskajā - par 1,0 tūkst. jeb 16,8 %.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Komentāri

Pievienot komentāru