Citas ziņas

Tiesnesei Vēverei izsaka piezīmi par lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību

,08.11.2007

Jaunākais izdevums

Tiesnešu disciplinārkolēģija, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotajam pārstāvim – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Stukānam, 2007. gada 7.novembrī izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Žanetu Vēveri un nolēma par lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību uzlikt viņai disciplinārsodu – piezīmi, informēja Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Šo disciplinārlietu 2007. gada 18.oktobrī ierosināja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs J. Stukāns, izvērtējot Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja vietas izpildītājas D. Treijas ziņojumu, kurā bija norādīti pārkāpumi saistībā ar tiesneses Ž. Vēveres tiesvedībā esošo krimināllietu.

Disciplinārkolēģija, iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot tiesneses paskaidrojumus, konstatēja, ka tiesnese Ž. Vēvere 2006. gada 12.jūlijā pieņēmusi lietu izskatīšanai apelācijas kārtībā, taču tad vairāk nekā gadu atstājusi to bez virzības, pat nenozīmējot lietas izskatīšanas datumu.

Kolēģija atzina, ka tiesnese pārkāpusi KPL 559. pantu, kas paredz nosacījumus, kādi jānorāda lēmumā par lietas pieņemšanu izskatīšanā apelācijas kārtībā, un KPL 14. pantu, kas paredz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez attaisnotas novilcināšanas. Lietas izskatīšana saprātīgā termiņā, pēc kolēģijas ieskata, ir viens no kritērijiem, kas liecina par tiesas objektivitāti.

Tiesnese Ž. Vēvere sēdē paskaidroja, ka tajā laikā viņas tiesvedībā bijusi apjomīga 36 sējumu kontrabandas lieta, kuras izskatīšana dažādu apstākļu dēļ ieilgusi, bijis arī sakrājies liels vēl senāku lietu atlikums, turklāt pēc lietas pieņemšanas izskatīšanā tiesnese aizgājusi atvaļinājumā. Viņa neesot tīši lietu novilcinājusi, taču tā sanācis, ka šo lietu nav bijis iespējams nozīmēt. Vainīga esot, bet tāpēc, ka nevarējusi tikt galā ar lielo slodzi un darbu plānošanu.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs J. Stukāns argumentus par lielo slodzi noraidīja, sakot, ka tas nevar būt attaisnojums šādai situācijai, jo slodze visiem tiesnešiem esot līdzīga. Tagad lieta nodota izskatīšanai citam tiesnešu sastāvam.

Disciplinārkolēģija, uzskatot, ka šāda tiesneses rīcība radījusi pamatu šaubām par tiesas objektivitāti un nav veicinājusi sabiedrības uzticēšanos tiesas godīgumam, atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7. panta 2. daļas 1. punktam un 4. daļas 1. punktam, kā arī 1. panta 1. daļas 2. punktam, nolēma uzlikt tiesnesei disciplinārsodu - piezīmi.

Izlemjot jautājumu par piemērojamo disciplinārsodu, disciplinārkolēģija ņēma vērā, ka divdesmit trīs gadu laikā, kopš ž. Vēvere pilda tiesneses pienākumus, pret viņu nav ierosināta neviena disciplinārlieta. Ž. Vēvere par tiesnesi strādā kopš 1984. gada, vispirms Maskavas rajona tiesā, bet kopš 1995. gada – Rīgas apgabaltiesā. Ž. Vēverei piešķirta 1. kvalifikācijas klase.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnesei Brodai izsaka rājienu par rupju nolaidību

,08.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesnešu disciplinārkolēģija 2007.gada 7.novembra sēdē, piedaloties Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Stukānam, izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesi Tamāru Brodu un, saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta 1. daļas 2. punktu, 7. panta 2. daļas 1. punktu un 4. daļas 2. punktu, nolēma uzlikt viņai disciplinārsodu – rājienu, informēja Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Disciplinārlietu pret T. Brodu par rupju nolaidību tiesas lietas izskatīšanā 2007. gada 6.septembrī bija ierosinājis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs J. Stukāns, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora Ē. Zvejnieka iesniegumu, kurā virsprokurors lūdzis izvērtēt, vai tiesnese, 2007. gada 10.jūlijā izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja A. Leimaņa sūdzības par apcietinājuma turpmāku piemērošanu A. Lembergam, nav izdarījusi tīšu likuma pārkāpumu vai pieļāvusi rupju nolaidību.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša 2007. gada 14.marta lēmumu apsūdzētajam A. Lembergam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un ar Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnešu 23.aprīļa un 20.jūnija lēmumiem atzīta apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamība. 2007. gada 10.jūlijā, izskatot apsūdzētā A. Lemberga un viņa aizstāvja sūdzības, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnese T. Broda nolēma izmeklēšanas tiesneša lēmumu atcelt un piemērot drošības līdzekli – mājas arestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Daina Treija nerosinās disciplinārlietu pret tiesnesi Žanetu Vēveri

,04.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Daina Treija uzskata, ka tiesneses Ž. Vēveres rīcībā, pieņemot noraidījumu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, nav konstatēts pamats disciplinārlietas ierosināšanai.

Izvērtējot apstākļus, kas norādīti Ģenerālprokuratūras vēstulē un tiesneses Ž. Vēveres sniegtajos paskaidrojumos, D. Treija atzīst, kas tajos nav saskatāms Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā norādītais pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības – nav pieļauta rupja nolaidība lietas izskatīšanā, Db.lv informē Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

D. Treija nepiekrīt prokuratūras apgalvojumiem, ka tiesnese Ž.Vēvere, lemjot jautājumu par noraidījuma pieņemšanu, pieļāvusi rupju nolaidību, jo nav izmantojusi judikatūras datubāzi – nav ievērojusi Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta pieņemtajos lēmumos ietvertās tēzes, kā rezultātā ir nepareiza Kriminālprocesa likuma piemērošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB banka vērsusies tiesā pret akcionāriem saistībā ar aizdevumiem

LETA,24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs noraida tiesnesi

Dienas Bizness,11.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs iesniedzis noraidījumu tiesnesei saistībā ar Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības savulaik izplatīto paziņojumu

«Tiesvedībā ar KNAB par administratīvā akta – man izteiktā brīdinājuma atcelšanu pilnībā, ko esmu iesniedzis kā prasību Administratīvajā rajona tiesā Liepājā, šodien iesniedzu noraidījumu tiesnesei Stellai Blūmai,» paziņojumā presei raksta A. Lembergs.

Savu noraidījumu viņš pamato ar zināmām bažām par tiesneses spēju tiesu spriest objektīvi un neitrāli, jo 2009.gada 22.oktobrī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas lēmumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Vīganta neapstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Konkrēto paziņojumu A. Lembergs esot uztvēris kā visu administratīvo tiesnešu viedokli, kura saturs bija pamatots ar subjektīviem pieņēmumiem un politiskām spekulācijām. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs norāda, ka, lai arī Saeimas balsojums bija aizklāts un sabiedrībai nav zināms, kā kurš deputāts balsojis, tomēr Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība savā vēstījumā esot steigusi paziņot, ka Saeimas lēmums esot atriebība tiesnesim Mārim Vīgantam par viņa savulaik pieņemto lēmumu „par oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu”, it kā tā būtu vienīgā lieta tiesneša tiesu praksē. Šis paziņojums esot motivējis A. Lembergu izteikt noraidījumu Administratīvās tiesas tiesnesei. Tiesa savu lēmumu paziņošot šo piektdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils tiesnese nepieņem noraidījumu

Vēsma Lēvalde, Db,21.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils tiesa nav pieņēmusi noraidījumu tiesnesei Olgai Macpanei krimināllietā, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.

Tiesas sēdē izsludināts pārtraukums līdz 30. jūnijam, un paredzēts lietu skatīt līdz 1. jūlijam, Db uzzināja tiesā.

Db jau rakstīja, ka Rūdolfa Meroni advokāts pieteicis noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesei Olgai Macpanei. Tā kā tiesas sēde ir slēgta, tuvāku informāciju par procesa norisi Db iegūt neizdevās.

Ventspils tiesa šodien, 21. aprīlī, izlēma krimināllietu, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs kriminālprocesa kārtībā vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, vainojot viņu goda aizskaršanā un neslavas celšanā, skatīt slēgtā tiesas sēdē. Noraidījumu nozīmētajai tiesnesei Olgai Macpanei pieteicis Rūdolfa Meroni aizstāvis Daimārs Škutāns, Db apstiprināja tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Magoņa un Osinovska lietas tiesnesi Jansonu atbrīvos no amata pēc paša vēlēšanās

LETA,06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska krimināllietu izskatījušo tiesnesi Kārli Jansonu atbrīvos no amata pēc paša vēlēšanās, liecina Saeimas Juridiskās komisijas sēdē iesniegtie dokumenti.

Sēdē netika sniegta papildus informācija par tiesneša lēmumu pamest amatu.

Vidzemes rajona tiesas pārstāve Nataļja Grehova pavēstīja, ka Jansona iesniegumā par atbrīvošanu no amata pēc paša vēlēšanās nav norādīti šāda lūguma iemesli. Tiesnesis Jansons nevēloties publiski paust savu argumentāciju.

Jau vēstīts, ka Jansons ir tiesnesis Vidzemes rajona tiesā Limbažos, kas pērn attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tiesa uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tagad lietu skata Rīgas apgabaltiesa.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda sašutumu par Vidzemes rajona tiesas spriedumu šajā lietā un apšaubīja tiesneša Jansona profesionalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Juris Stukāns ierosina disciplinārlietu pret tiesnesi Tamāru Brodu

,11.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns ir nolēmis ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Tamāru Brodu par to, ka viņa, šī gada 10.jūlijā, izskatot Aivara Lemberga un viņa advokāta sūdzības par apcietinājuma turpmāku piemērošanu, ir pieļāvusi rupju nolaidību.

Viņaprāt, Ģenerālprokuratūras norādītie apstākļi, ka T.Brodas rīcība neatbilst Kriminālprocesa likuma normās noteiktajam, ir atzīstami par daļēji pamatotiem, un tiesneses rīcībā ir saskatāms pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības.

J.Stukāns, iepazīstoties ar tiesneses T.Brodas paskaidrojumiem, ir pārliecināts, ka tiesnesei nav bijis tīšs nodoms pārkāpt likumu, taču viņas rīcība, paziņojot mājas aresta papildus ierobežojumus divas dienas vēlāk pēc lēmuma paziņošanas, ir pretrunā ar likumā noteikto. J.Stukāns savā lēmumā norāda, ka tiesnese, pieņemot lēmumu, nav pietiekami korekti un atbilstoši interpretējusi Kriminālprocesa likuma normas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ierosina disciplinārlietu pret tiesnesi Brodu saistībā ar Lemberga lietu

,07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Juris Stukāns nolēmis ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Tamāru Brodu par to, ka viņa, šā gada 10.jūlijā, izskatot Aivara Lemberga un viņa advokāta sūdzības par apcietinājuma turpmāku piemērošanu, ir pieļāvusi rupju nolaidību, Db.lv informēja Rīgas apgabaltiesa.

Viņaprāt, Ģenerālprokuratūras norādītie apstākļi, ka T.Brodas rīcība neatbilst Kriminālprocesa likuma normās noteiktajam, ir atzīstami par daļēji pamatotiem, un tiesneses rīcībā ir saskatāms pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības.

J.Stukāns, iepazīstoties ar tiesneses T.Brodas paskaidrojumiem, ir pārliecināts, ka tiesnesei nav bijis tīšs nodoms pārkāpt likumu, taču viņas rīcība, paziņojot mājas aresta papildus ierobežojumus divas dienas vēlāk pēc lēmuma paziņošanas, ir pretrunā ar likumā noteikto. J.Stukāns savā lēmumā norāda, ka tiesnese, pieņemot lēmumu, nav pietiekami korekti un atbilstoši interpretējusi Kriminālprocesa likuma normas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis 7. jūnijā nolēma, ka Sprūda lietas izskatīšanu turpinās, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem izdalījusi sensitīvus personu datus

Tiesa nolēma, ka par prokuroru Ulda Cinkmaņa un Zanes Pavāres darba nepilnībām jālemj viņu priekšniecībai, solot, ka informēs prokuratūru par iespējamiem pārkāpumiem. Tiesa tās turpmākajā gaitā apņēmās novērst jebkādu sensitīvo personu datu noplūdi. Ievērojot, ka apsūdzētais Īrijas pilsonis Timotijs Džozefs Kellijs ir iepazinies tikai ar 88 no 165 lietas sējumiem krimināllietā, to skatīt atsāks tikai šā gada 6. septembrī, cerot, ka līdz tam laikam viss būs izlasīts. Krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos. Lietā ir apsūdzētas vēl 10 citas personas. Tā saistīta ar Trasta komercbankas likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimšēviča un Martinsona lietas izskatīšanai nozīmētā tiesnese iesniegusi atlūgumu

LETA,02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par aizdomīgām atzītas tiesnešu Bula, Grebežnieces, Zaškinas darbības maksātnespējas procesos

LETA,28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piesaka noraidījumu tiesnesim krimināllietā pret Meroni

Vēsma Lēvalde, Db,21.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūdolfa Meroni advokāts pieteicis noraidījumu Ventspils tiesas tiesnesei Olgai Macpanei. Tiesa vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai noraidījumu pieņemt.

Ventspils tiesa šodien, 21. aprīlī, izlēma krimināllietu, kurā Ventspils mēra Aivara Lemberga dēls Anrijs Lembergs kriminālprocesa kārtībā vēršas pret Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, vainojot viņu goda aizskaršanā un neslavas celšanā, skatīt slēgtā tiesas sēdē. Noraidījumu nozīmētajai tiesnesei Olgai Macpanei pieteicis Rūdolfa Meroni aizstāvis Daimars Škutāns, Db apstiprināja tiesā.

Noraidījuma pamatā ir fakts, ka tiesneses vīrs ir Ventspils Pašvaldības policijas, tātad no domes finansētas institūcijas amatpersona, kā arī aizdomas, ka minētās tiesneses vīrs bijis vairāk nekā vienkāršs policijas kārtībnieks, bet sniedzis arī miesasarga un informatīvus pakalpojumus Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25. septembrī, turpinot skatīt tā saukto Trasta komercbankas likvidācijas lietu, secināja, ka Īrijas pilsonim Timotejam Kellijam, kurš apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav iespējas ierasties uz tiesām Latvijā.

Līdz ar to tiesa secināja, ka jāmeklē pietiekams tehnisks risinājums viņa dalībai vai arī viņa apsūdzība jāizdala atsevišķā krimināllietā.

Tiesā jau pērn, pēc prokurora Ulda Cinkmaņa atstādināšanas dažādu pārkāpumu dēļ, tika uzsākta apsūdzības lasīšana, kas cerīgi liecināja par lietas skatīšanu pēc būtības. Prokurorei Zanei Pavārei ar trešo piegājienu izdevās nolasīt apsūdzību, tomēr līdz praktiskai lietas skatīšanai pēc būtības lieta tiesas zālē teju gada laikā, nav nonākusi. Daļēji šādu lietas virzību ir ietekmējusi Covid-19 krīze, tomēr lielākā vaina ir dažādās procesuālās nepilnībās, kuru dēļ lietas izskatīšana normāli, proti, uzklausot lieciniekus un 11 apsūdzētos, nevar notikt. Vairumam šo nepilnību pamatus ir licis jau atstādinātais prokurors U. Cinkmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnesei Katlapai izteikts rājiens par tīšiem likuma pārkāpumiem

,26.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas tiesnesei Katlapai izteikts rājiens par tīšiem likuma pārkāpumiem, Db.lv informēja Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja Anita Kehre.

Tiesnešu disciplinārkolēģija 2007.gada 26.septembra sēdē, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotajam pārstāvim – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna 2007.gada 18.septembrī ierosināto disciplinārlietu pret šīs tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnesi Māru Katlapu un, saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1. punktu un 7. panta otrās daļas 1. punktu, nolēmusi uzlikt viņai disciplinārsodu – rājienu.

Disciplinārlietu pret M. Katlapu par tīšiem likuma pārkāpumiem tiesas lietu izskatīšanā A. Guļāns bija ierosinājis, pamatojoties uz Augstākajā tiesā veikto pārbaudi par tiesneses M. Katlapas 2007. gadā sastādīto tiesas spriedumu izgatavošanas termiņiem. Civilprocesa likums nosaka, ka, pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums. Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēja, Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas sevi atstatījusi arī tiesnese Zeltīte Kusiņa.

Tiesnese Mārīte Vesele, kura patlaban ir arī Ogres rajona tiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja, apstiprināja, ka visi trīs tiesneši ir atstatījuši sevi no lietas un pašreiz lēmums ir jāpieņem viņai, kad, iespējams, lēmums tiks pieņemts, viņa pateikt nevarēja.

DB jau rakstīja, ka trešdien, 8.decembrī uz lietas izskatīšanu bija nozīmēts Ogres rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis, vēlāk portālā tiesas.lv parādījās ieraksts, ka lieta nodota tālāk tiesnesei Z.Kusiņai.

DB jau rakstīja, ka sevi no G.Ķirsona maksātnespējas lietas atstatīja arī tiesnesis Dainis Plaudis. Pēc viņa teiktā šāds lēmums pieņemts, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Turpinās Grūtupa iesākto

Andrejs Vaivars, BNS, 
speciāli DB,26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Veiks grozījumus Darba likumā

Žanete Hāka,23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Ķirsona lietas atteicies jau otrais tiesnesis

Elīna Pankovska,09.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona maksātnespējas lietas skatīšanas atteicies jau otrais tiesnesis, liecina ieraksts Latvijas tiesu interneta portālā.

Trešdien, 8.decembrī uz lietas izskatīšanu bija nozīmēts Ogres rajona tiesas tiesnesis Arnis Naglis, taču šā brīža ieraksts vēsta, ka lieta nodota tālāk tiesnesei Zeltītei Kusiņai.

DB jau rakstīja, ka sevi no G.Ķirsona maksātnespējas lietas atstatīja tiesnesis Dainis Plaudis. Pēc viņa teiktā šāds lēmums pieņemts, lai netiktu radītas šaubas par viņa objektivitāti.

Viņš paskaidroja, ka tiesā saņemti DnB NORD bankas iebildumi G.Ķirsona maksātnespējas lietā, kurus parakstījis kolēģes dēls, tāpēc D.Plaudis pieņēmis lēmumu atstatīt no lietas izskatīšanas, lai netiktu neradītas šaubas par viņa objektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprūdu un vēl desmit personas tiesās par izspiešanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un citām apsūdzībām

LETA,28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 16. oktobrī bija spiesta pārtraukt, tā sauktās, Trasta komercbankas likvidācijas lietas izskatīšanu 31. zālē, kas izrādījās pārāk maza un nepiemērota lielajam dalībnieku skaitam.

Lietas izskatīšana no ierastās, vislielākās zāles Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu namā bija pārcelta uz mazāku, pavisam nelielu zāli, jo vislielākajā tiesas telpā bija jāskata kāda steidzama sūdzība. Visticamāk, lietas nozīmēšana šādā zālē ir notikusi pirms Covid ierobežojumu pastiprināšanas.

Ienākot tiesas zālē, 11 apsūdzētie, viņu 13 aizstāvji, divu cietušo pārstāvji, divi tulki un tiesnesis Imants Dzenis kopā ar palīdzi kopīgi noskaidroja, ka nepieciešams tiesas vadības lēmums, lai prāvu varētu turpināt telpā, kuras platība nesasniedz 60m2.

Kā zināms, pēc nupat izdotiem Ministru kabineta noteikumiem visās iekštelpās ir stingri jāievēro ierobežojumi, kas mazina Covid-19 izplatību. Tiesnesis iesākumā norādīja, ka, lietojot maskas, tiesas zālē divu metru distance nav būtiska. Tomēr advokāti uzsvēra, ka eksistē vēl nepieciešamās platības ierobežojums telpās, ko nosaka Epidemioloģiskās drošības likums, kur teikts, ka iekštelpās uz vienu cilvēku jābūt vismaz 3m2 telpas. Uz ko aizstāvība arī norādīja tiesai. Tautas valodā runājot cilvēki zālē sēdēja kā siļķes mucā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 24.martā plāno skatīt rīkojumu projektus par e-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada 30. novembrim, jo COVID-19 negatīvi ietekmējis e-lietas programmas lietotāju apmācības tempu, informē Tieslietu ministrijā.

Termiņa pagarinājums nepieciešams arī lai nodrošinātu tiesu gatavību e-lietas ieviešanai un novērstu e-lietas projektu programmas pirmā posma testēšanas kavējuma riskus.

E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.

Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, veikt nodevu un procesuālo izdevumu apmaksu, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski veikt saziņu ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas noklausīšanās skandāls jaunā fāzē

Līva Melbārzde,27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policija lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret 11 lidostas Rīga bijušajām un esošajām amatpersonām

Kriminālprocess tā sauktajā starptautiskās lidostas Rīga noklausīšanās lietā tika sākts jau 2013. gada decembrī, bet tagad izmeklētājs uzskata, ka savākti pietiekami pierādījumi, lai sāktu kriminālvajāšanu pret trim personām par personas korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, četrām personām par nolaidību un vēl četrām personām par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, raksta aģentūra LETA. Publiski zināmā informācija gan par aizdomās turētajām, gan par noklausītajām sarunām ir skopa.

«Ko es varu tur komentēt. Lieta iet savu procesuālo gaitu. Vēlu veiksmi tās atrisināšanā,» DB sacīja A. Mūrnieks, kurš lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā atradās no 2012. gada nogales līdz 2014. gada rudenim. Viņš sacīja, ka neesot informēts par to, ka būtu apsūdzēts. «Kādam jau ir jābūt vainīgam. Par noklausīšanos lidostā neko nezināju un, ja kādam man tagad patīk pārmest nolaidību, tad kā es varu būt nolaidīgs pret kaut ko, ja fakts no manis tika slēpts?» vaicā A. Mūrnieks. Intervijā DB (14.11.2014. ) A. Mūrnieks asi kritizēja lielo politisko ietekmi uz valsts kapitālsabiedrībām, arī lidostu Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru