Tiesnešu disciplinārkolēģija, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotajam pārstāvim – Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Kasparam Berķim, Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurorei Rudītei Āboliņai un Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājam Jurim Stukānam, 2007. gada 7.novembrī izskatījusi disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Žanetu Vēveri un nolēma par lietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību uzlikt viņai disciplinārsodu – piezīmi, informēja Augstākās tiesas administrācijas vadītāja Anita Kehre.
Šo disciplinārlietu 2007. gada 18.oktobrī ierosināja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs J. Stukāns, izvērtējot Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja vietas izpildītājas D. Treijas ziņojumu, kurā bija norādīti pārkāpumi saistībā ar tiesneses Ž. Vēveres tiesvedībā esošo krimināllietu.
Disciplinārkolēģija, iepazīstoties ar lietas materiāliem un uzklausot tiesneses paskaidrojumus, konstatēja, ka tiesnese Ž. Vēvere 2006. gada 12.jūlijā pieņēmusi lietu izskatīšanai apelācijas kārtībā, taču tad vairāk nekā gadu atstājusi to bez virzības, pat nenozīmējot lietas izskatīšanas datumu.
Kolēģija atzina, ka tiesnese pārkāpusi KPL 559. pantu, kas paredz nosacījumus, kādi jānorāda lēmumā par lietas pieņemšanu izskatīšanā apelācijas kārtībā, un KPL 14. pantu, kas paredz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez attaisnotas novilcināšanas. Lietas izskatīšana saprātīgā termiņā, pēc kolēģijas ieskata, ir viens no kritērijiem, kas liecina par tiesas objektivitāti.
Tiesnese Ž. Vēvere sēdē paskaidroja, ka tajā laikā viņas tiesvedībā bijusi apjomīga 36 sējumu kontrabandas lieta, kuras izskatīšana dažādu apstākļu dēļ ieilgusi, bijis arī sakrājies liels vēl senāku lietu atlikums, turklāt pēc lietas pieņemšanas izskatīšanā tiesnese aizgājusi atvaļinājumā. Viņa neesot tīši lietu novilcinājusi, taču tā sanācis, ka šo lietu nav bijis iespējams nozīmēt. Vainīga esot, bet tāpēc, ka nevarējusi tikt galā ar lielo slodzi un darbu plānošanu.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietas izpildītājs J. Stukāns argumentus par lielo slodzi noraidīja, sakot, ka tas nevar būt attaisnojums šādai situācijai, jo slodze visiem tiesnešiem esot līdzīga. Tagad lieta nodota izskatīšanai citam tiesnešu sastāvam.
Disciplinārkolēģija, uzskatot, ka šāda tiesneses rīcība radījusi pamatu šaubām par tiesas objektivitāti un nav veicinājusi sabiedrības uzticēšanos tiesas godīgumam, atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7. panta 2. daļas 1. punktam un 4. daļas 1. punktam, kā arī 1. panta 1. daļas 2. punktam, nolēma uzlikt tiesnesei disciplinārsodu - piezīmi.
Izlemjot jautājumu par piemērojamo disciplinārsodu, disciplinārkolēģija ņēma vērā, ka divdesmit trīs gadu laikā, kopš ž. Vēvere pilda tiesneses pienākumus, pret viņu nav ierosināta neviena disciplinārlieta. Ž. Vēvere par tiesnesi strādā kopš 1984. gada, vispirms Maskavas rajona tiesā, bet kopš 1995. gada – Rīgas apgabaltiesā. Ž. Vēverei piešķirta 1. kvalifikācijas klase.