Krievijas nespēja pārtraukt korupciju un diversificēt ekonomiku nozīmē, ka tai nepieciešama naftas cena 200 ASV dolāri par barelu, lai atbilstu Ķīnas un Indijas ekonomiku izaugsmei, sacījis Mihails Hodorkovskis, bijušais miljardieris, kurš cietumā atrodas kopš 2003.gada, vēsta Bloomberg.

Hodorkovskis, kurš apgalvo, ka pret viņu izvirzītajām apsūdzībām ir politiska motivācija, teicis, ka viņa gadījumam vajadzētu atgādināt pasaules biznesa līderiem Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kas sākas šodien, ka neviens nav pasargāts no šāda likteņa.

«Ekonomikas reformas prasa simts procentu garantijas privātajam īpašumam un efektīvu, tiesisku valstu,» norādījis 47 gadus vecais Hodorkovskis. «Saskaņā ar pašreizējo politisko un ekonomisko modeli, lai Krievijas ekonomikā sasniegtu desmit procentu izaugsmes līmeni, naftas cenai būtu jāpaliek stingri virs 200 ASV dolāriem par barelu,» viņš teicis.

Maskavas tiesa turpina izskatīt apsūdzību pret naftas firmas Jukos bijušo īpašnieku Mihailu Hodorkovski, kurš apsūdzēts simtiem miljonu tonnu naftas nozagšanā 27 miljrd. dolāru vērtībā, raksta Latvijas Avīze.

Sprieduma lasīšana M.Hodorkovskim un finanšu apvienības Menatep vadītājam Platonam Ļebedevam sāksies 15.decembrī, taču M.Hodorkovskis jau teicis noslēguma runu savai aizstāvībai otrajā krimināllietā. Viņš paziņoja, ka nebaidās palikt cietumā līdz savai nāvei. «Man, tāpat kā nevienam, negribas dzīvot cietumā, un es negribu arī mirt. Taču, ja būs vajadzīgs, esmu gatavs, mana ticība ir dzīvības vērta,» viņš teica, vēsta laikraksts.

M.Hodorkovskis uzsvēris, ka lieta pret viņu tika sagatavota pēc pasūtījuma un uz tiesu tiek izdarīts psiholoģisks spiediens. «Mūs padarīja par simboliem cīņai pret patvaļu. Tomēr viņiem nepieciešams apsūdzošs spriedums, lai nekļūtu par grēkāžiem. Ceru, ka tiesa izturēs viņu psiholoģisko spiedienu.»

ASV un Vācija izteikušas nopietnas bažas par tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru apcietinājumā esošais bijušais Krievijas naftas magnāts Mihails Hodorkovskis atzīts par vainīgu zādzībā un naudas atmazgāšanā, ziņo BBC.

Hodorkovskis savulaik bija bagātākais cilvēks Krievijā, un tiek uzskatīts par politisku draudu pašreizējam premjeram Vladimiram Putinam.

Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibs komunikē norādījis, ka Balto namu uztrauc, kā izskatās, tiesu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, un šis spriedums grauj Krievijas reputāciju. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle teicis, ka šis tiesas process ir apšaubāms un uzskatāms par soli atpakaļ valsts modernizācijā.

Kā vēstīts, tiesnesis lēma, ka Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs vainojami zādzībā no firmas Jukos un iegūto līdzekļu legalizācijā.

Krievijas Augstākā tiesa par diviem mēnešiem samazinājusi bijušajam naftas kompānijas Yukos vadītājam Mihailam Hodorkovskim un viņa līdzgaitniekam Platonam Ļebedevam piespriestos cietumsodus.

Cietumsodu ilgums samazināts par diviem mēnešiem un noticis pēc M. Hodorkovska apelācijas sūdzības izskatīšanas. Saskaņā ar samazināto cietumsodu, M. Hodorkovskis pēc cietumā pavadītiem desmit gadiem un desmit mēnešiem, brīvībā izies nākamā gada augustā.

M. Hodorkovskim cietumsods tika piespriests apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu nomaksāšanas, savukārt 2010. gadā pret viņu tika celtas apsūdzības saistībā ar naudas atmazgāšanu un piespriesti vēl vairāki gadi cietumā. Krievijas tiesas spriedumu kritizēja Rietumvalstis un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Pats M. Hodorkovskis uzskata, ka pret viņu vērstās apsūdzības ir politiski motivētas.

Bijušais Krievijas naftas magnāts Mihails Hodorkovskis, kurš apsūdzēts zādzībā un naudas atmazgāšanā, otrajā tiesas procesā atzīts par vainīgu, ziņo BBC.

Tiesnesis norādījis, ka Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs piesavinājušies īpašumu un legalizējuši nelikumīgi iegūtus līdzekļus.

Hodorkovskis jau izcieš astoņu gadu cietumsodu par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

47 gadus veco Hodorkovski bija jāatbrīvo nākamajā gadā, bet tagad viņam ieslodzījumā būs jāpaliek līdz 2017.gadam.

Viņa atbalstītāji apgalvo, ka lieta ir politiski motivēta. Ārpus tiesas zāles bija pulcējušies vairāki simti demonstrantu, kas izsauca saukļus: «Brīvība!» un «Apcietiniet Putinu!» Policija vairākus Hodorkovska un Ļebedeva aizstāvjus arestējusi.

Latvijā nodibināta jauna tekstiluzņēmumu asociācija, ko vada bijušā Krievijas naftas magnāta MIhaila Hodorkovska brālis Jurijs Hodorkovskis. Asociācija darbojas Liepājā.

Par to liecina Liepājas domes izplatītā preses relīze, kurā teikts, ka jaundibinātās asociācijas vadītājs Jurijs Hodorkovskis jau paspējis augstu novērtēt LIAA kompetenci un centienus panākt Latvijas uzņēmumu popularitāti ārvalstu tirgos. Tieši ar LIAA palīdzību par Latvijas tekstiluzņēmumiem jau 2009. gadā ieinteresējies arī Krievijas uzņēmējs Hodorkovskis, kurš diemžēl nav pats spējis iesaistīties tekstilbiznesā Latvijā visiem saprotamu iemeslu dēļ. Tāpēc viņš savu ideju - uzņemties vadīt tekstilbiznesu Latvijā, atdāvinājis brālim.

Latvijā darbojas vairāk nekā 60 tekstilrūpniecības uzņēmumu, lielākais to skaits nodarbojas ar veļas šūšanu un atrodas Liepājā.

Ar Krievijas Augstākās tiesas spriedumu no cietuma tiks atbrīvots Platons Ļebedevs, bijušais Mihaila Hodorkovska biznesa partneris, ziņo BBC. Viņi tika apcietināti 2005. gadā.

Ļebedevs un Hodorkovskis tika notiesāti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un zādzībām pēc tam, kad finansēja opozīcijas partijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Hodorkovski apžēloja pagājušajā mēnesī, bet Ļebedevs, kuru bija paredzēts atbrīvot maijā, neprasīja apžēlošanu un palika ieslodzījumā.

Hāgas arbitrāžas tiesa uzdevusi Krievijai, kompensējot atsavināto īpašumu, izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma Jukos akcionāriem 50 miljardus dolāru, pirmdien Londonā paziņoja lielākais akciju turētājs GML.

Pastāvīgā arbitrāžas tiesa 18.jūlijā atzinusi, ka Krievija politisku mērķu vārdā piespiedusi Jukos bankrotēt un kompānijas īpašumus izpārdevusi valstij piederošiem uzņēmumiem.

Krievija Jukos likvidēja 2003.gadā pēc tam, kad uzņēmuma vadītājs Mihails Hodorkovskis tika atzīts par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Hodorkovskim nācās deviņus gadus pavadīt cietumā.

Akciju turētāji sākotnēji pieprasīja 100 miljardus dolāru, apgalvojot, ka Kremlis apzināti izputinājis kompāniju ar pārspīlētu nodokļu palīdzību.

Pats Hodorkovskis savas akcijas pārdeva 2005.gadā un norobežojies no pārējo akcionāru prasībām.

Krievu biznesa laikraksts Kommersant, atsaucoties uz vārdā neminētiem procesa dalībniekiem, vēsta, ka Krievija gatavojas spriedumu pārsūdzēt.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Krievijas iebildumus un atstājusi spēkā jūlijā pieņemto spriedumu, liekot izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma Jukos akcionāriem kompensāciju 1,86 miljardu eiro apmērā.

Tā kā ECT spriedums tagad ir stājies spēkā, Krievijai ir trīs mēneši laika tā izpildei. Krievijas puse spriedumam nepiekrīt un Tieslietu ministrija paziņojusi, ka tās darbības «notiks atbilstoši vajadzībai nodrošināt Krievijas suverēnās intereses un balstoties uz nacionālās likumdošanas normām».

ECT lēmums ir saistīts ar Maskavas izvirzītajām nodokļu pretenzijām, kas lika Jukos bankrotēt 2007.gadā.

2011.gadā tiesa nolēma, ka daļa no nodokļu piedzīšanas procedūrām pret Jukos ir akcionāru pamata tiesību pārkāpums. Tiesas spriedumā teikts, ka «nesamērīgais piedzīšanas procedūru raksturs ievērojami veicināja Jukos likvidāciju».

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.

Krievija apsūdz rietumu valstis «nepieņemama» spiediena izdarīšanā saistībā ar apcietinājumā esošā naftas magnāta Mihaila Hodorkovska tiesu, ziņo BBC.

Krievijas ārlietu ministrs reaģējis uz kritiku no ASV un Vācijas puses, kas tika izteikta pēc Hodorkovska atzīšanas par vainīgu zādzībā un naudas atmazgāšanā.

Hodorkovskis tika apcietināts jau 2005.gadā par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

«Mēģinājumi izdarīt spiedienu uz tiesu ir nepieņemami,» paziņojumā savā tīmekļa vietnē norādījusi Krievijas ārlietu ministrija. Apgalvojumi, ka taisnīgums Krievijā tiek piemērots selektīvi, esot nepamatoti.

Kā vēstīts, jaunākajā tiesas prāvā tiesnesis lēma, ka Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs ir vainīgi zādzībā no firmas Jukos un iegūto līdzekļu legalizācijā.

Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) attaisnojusi Krieviju apsūdzībās par to, ka tā ļaunprātīgi izmantojusi savu juridisko sistēmu, lai iznīcinātu Yukos, taču arī kritizējusi Maskavu par tās tiesvedību pret naftas kompāniju, vēsta Financial Times.

Tiesa atzina, ka Krievija pārkāpusi naftas kompānijas tiesības uz taisnu tiesu, jo pārāk strauji virzījusi tiesvedību, tādējādi neļaujot Yukos sagatavot savu aizstāvību.

Tāpat tiesa nolēma, ka vēl nesniegs savu lēmumu par 100 miljardu ASV dolāru lielo kompensāciju, kuru pieprasa Yukos bijusī administrācija.

Analītiķi jau norādījuši, ka tiesas lēmums ir uzskatāms par Krievijas panākumu.

Krievijas naftas gigants Yukos 2003. gadā tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un tā vadītājs Mihails Hodorkovksis arestēts.

Līdz arestam M. Hodorkovskis tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas oligarhiem un bija bagātākais cilvēks Krievijā.

Eiropas Savienības (ES) dimplomāti šodien tiksies, lai vienotos, pret kurām ietekmīgām Krievijas amatpersonām klāt jau izveidotajam «melnajam sarakstam» tiks vērstas sankcijas, vēsta BBC.

ES, kā arī pasaules lielākās industriāli attīstītās valstis jeb G7 grupa (Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste un ASV ) grasās paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas, apsūdzot Krieviju situācijas destabilizēšanā Ukrainā.

Konkrētiem cilvēkiem tiks piemēroti ceļošanas aizliegumi un tiks iesaldēti aktīvi.

«Jo vairāk cilvēku parādīsies sarakstā, jo vairāk tas kodīs Krievijas ekonomikai,» tā pavēstīja Lielbritānijas ārlietu ministrs. Tāpat arī Baltais nams pauda, ka pievienos vairāk vārdu «melnajam sarakstam» pirmdien, un tie būs cilvēki, kas pietuvināti Vladimiram Putinam un nozīmīgām kompānijām. Sankcijas izpaudīsies, nosakot arī jaunus ierobežojumus augstāko tehnoloģiju eksportam, vēstīja Reuters.

Bruņoti cilvēki, kas ieņēmuši Doņeckas apgabala pilsētas Konstantinovkas (Константиновка) milicijas ēku, apgalvo, ka likumsargi esot nostājušies viņu pusē, raksta Korrespondent.

«Likumsargi ir ar tautu, attiecīgi – mūsu pūliņi ir vienoti,» paziņojis Konstantinovkas «komandants».

Jautāts par to, vai likumsargi tiks laisti uz savām darbavietām, viņš norādīja, ka «mēs izstrādājam sadarbības shēmu».

Tāpat viņš precizēja, ka cilvēki, kas ieņēmuši milicijas ēku, ir «Donbasa reģiona tautas milicija, starp kuriem ir cilvēki, kas bijuši «karstajos punktos», desantnieki un pilsētas iedzīvotāji».

Jau ziņots, ka šodien gaidāms personu, pret kurām Rietumvalstis un G7 valstis vērsīs sankcijas, saraksta paplašināšana. Konkrētiem cilvēkiem tiks piemēroti ceļošanas aizliegumi un tiks iesaldēti aktīvi.

ASV un Eiropas Savienības (ES) amatpersonas noteikušas jaunas sankcijas Krievijai saistība ar Ukrainas konfliktu, raksta Bloomberg.

ASV Prezidenta Baraka Obamas administrācija piemērojusi sankcijas valdības pārstāvjiem un kompānijām, kas ir saistīti ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vaicāts, vai jaunajām sankcijām būs kāda ietekme, prezidents uzsvēris, ka pagaidām nav precīzi zināms, vai tās strādās. Baltais nams gan uzsvēris, ka jaunās sankcijas izsludinātas, jo Krievija nav darījusi neko, lai apstiprinātu savu apņemšanos slēgt diplomātisku vienošanos, un faktiskis ir vēl paplašinājusi krīzi.

Baltā nama ziņojumā teikts, ka Valsts kases sankcijas attieksies uz septiņiem Krievijas valdības pārstāvjiem, ieskaitot divas no V. Putinam tuvu stāvošām personām – iesaldēt aktīvus un liegt ieceļošanu ASV. Tāpat aktīvi tiks iesaldēti 17 kompānijām.

Ieslodzījumā jau esošajam naftas magnātam Mihailam Hodorkovskim, kurš savulaik bija bagātākais cilvēks Krievijā, piespriests vēl sešus gadus ilgs cietumsods, ziņo BBC.

Arī viņa bijušajam biznesa partnerim Platonam Ļebedevam piespriests jauns cietumsods.

Tiesneša spriedumā norādīts, ka gan Hodorkovski, gan Ļebedevu ir jāizolē no sabiedrības.

Divi vīrieši vainīgi krāpšanā tika atzīti jau pirmdien, bet 800 lapas garā sprieduma nolasīšana vēl nav noslēgusies.

Hodorkovskis, kurš tiek uzskatīts par draudu Krievijas premjeram Vladimiram Putinam, kopā ar Ļebedevu atzīts par vainīgu zādzībā no naftas kompānijas Jukos un naudas atmazgāšanā.

Abi vīrieši pirmoreiz tika arestēti 2003.gadā, un 2005. gadā notiesāti par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

Kā vēstīts, iepriekš par tiesas spriedumu bažas izteica gan Vācija, gan ASV.

Krievijā un virknē citu valstu vārdi Hodorkovskij un Khodorkovsky - attiecīgi ar krievu un latīņu alfabēta burtiem - reģistrēti kā zīmoli. Pieteikumu iesniedzis ar bijušo Krievijas naftas magnātu un Kremļa kritiķi Mihailu Hodorkovski saistītais uzņēmums MBK IP UK Limited, trešdien vēsta laikraksts Kommersant.

«Eksperti jauno zīmolu komercvērtību uzskata par apstrīdamu,» norādījis avīzes avots. Viens no zīmolu reģistrācijas mērķiem ir Hodorkovska vārda aizstāvēšana no spekulācijām, uzskata juristi.

Aizsardzībai pakļautas vairāk nekā 150 preces un pakalpojumi, kas var tikt saistīti ar zīmolu. To vidū ir politiskie fondi un politiskā lobēšana, operācijas ar nekustamajiem īpašumiem, kā arī apģērbs, apavi un pat datorspēles.

Preču zīmes krievu versija reģistrēta 17.aprīlī, bet angļu - 1.jūnijā.

Krievijas patentu dienestā apstiprināja faktu, ka šīm zīmēm atbilstoši starptautiskajiem reģistriem Krievijas teritorijā noteikta tiesiskā aizsardzība.

Telavivā atbalstīt bijušo naftas kompānijas Yukos vadītāju Mihailu Hodorkovski un citus politieslodzītos gaidāmo 50 cilvēku vieta bija ieradušies vien aptuveni 10 atbalstītāji, ziņo Newsru.

Turklāt dažiem atnākušajiem nācās protestēt pie teju tukšas ēkas, jo Krievijas vēstniecības diplomāti šajā laikā bija devušies uz Jēriku, kur oficiālā vizītē bija ieradies Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

Protestētāji gan nav bijuši samulsuši par faktu, ka akcija norisinājās tukšas ēkas priekšā, jo, kā norāda viens no protesta dalībniekiem, protests netika rīkots diplomātiem.

Akcijas organizatori skaidro, ka Krievijas prezidenta ierašanās protesta akcijas laikā bijusi nejaušība.

Šī nebija pirmā protesta akcija, kura notikusi saistībā ar prasību atbrīvot M. Hodorkovski un citus politieslodzītos. Līdzīga akcija notikusi arī pirms dažiem mēnešiem. Nesen protests pret politiskajā represijām Krievijā notika arī Čikāgā, kur akcijā piedalījās arī Pāvels Hodorkovskis – bijušā Yukos vadītāja dēls.

Krievijas varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu saistībā ar jauniem pierādījumiem pret bijušā naftas kompānijas Yukos vadītāja Mihaila Hodorkovska sabiedrotajiem, tādējādi ieslodzītais bijušais Krievijas bagātākais cilvēks varētu saskarties ar jaunām apsūdzībām, kas varētu pagarināt viņa apcietinājuma termiņu, ziņo Reuters.

M. Hodorkovskis, kurš atrodas ieslodzījumā kopš 2003. gada, pagājušajā mēnesī sastapās ar jaunām apsūdzībām, kuru rezultātā viņa atbrīvošana notiks septiņus gadus vēlāk nekā sākotnēji bija paredzēts. Proti, Yukos bosam apcietinājumā būs jāpavada vismaz līdz 2017. gadam.

Pēdējās apsūdzības izsauca plašu kritiku no M. Hodorkovska atbalstītāju puses, kuri norāda, ka Krievijas valdība izmanto valsts tiesu sistēmu pret saviem politiskajiem pretiniekiem.

Viens no prokuroriem, kura vārds netiek izpausts, norādījis, ka izmeklēšanas rezultātā pret M. Hodorkovski varētu tik izvirzītas jaunas apsūdzības, kuru rezultātā viņa ieslodzījuma termiņš varētu tikt pagarināts vēl vairāk.

Maskavā tiesa piespriedusi Spānijas pilsonim astoņu gadu ilgu cietumsodu par naudas līdzekļu piesavināšanos no bijušās Mihaila Hodorkovska naftas kompānijas Yukos meitasuzņēmuma Fargoil 13 miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta RIA Novosti.

Apsūdzētais ir Antonio Valdess-Garsija, kurš kādreiz bija Fargoil vadītājs.

Krievijas prokurori norādīja, ka Yukos, izmantojot tai pilnībā piederošo naftas tirdzniecības uzņēmumu Fargoil, nelegāli no Krievijas izveda jēlnaftu 13 miljardu dolāru apmērā. Tas noticis laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam.

Valdess-Garsija apsūdzēts par jēlnaftas iepirkšanu no Yukos uzņēmumiem ar īpaši lielām atlaidēm un tālāku šīs naftas pārdošanu ārvalstīs par augstāku cenu.

Sods spānim piespriests neskatoties uz to, ka M. Hodorkovskis savās liecībās norādīja, ka Valdesam-Garsijam bija ierobežotas pilnvaras, piebilstot, ka būtu zinājis, ja Fargoil vadītājs būtu rīkojies neatbilstoši likumam.

Krievijas Ministru prezidentam Vladimiram Putinam šodien svinot dzimšanas dienu, par galveno Twitter tendenci (Trending Topics) pasaulē kļuvuši ziņojumi, ar kuriem Krievijas lietotāji izsaka pateicību, vai arī ironizē par valsts premjera politiku.

Twitter ziņojumos iekļauti īsi, V. Putinu slavējoši vai kritizējoši dzejoļi, kas marķēti (hashtag) ar #спасибопутинузаэто (Paldies Putinam par to). Ziņojumu publicēšana ātri pārvērtusies par cīņu starp V. Putina pretiniekiem un atbalstītājiem. Krievijas premjera atbalstītāji slavē V. Putina panākumus, bet pretinieki par tiem ironizē.

Piemēram, lietotājs @bbsody pateicas V. Putinam par to, ka Hodorkovskis neredz dienas gaismu (Не видит Ходорковский света, #спасибопутинузаэто). Savukārt @cybervantuz slavē Putinu par to, ka Dmitrijs Medvedevs vairs nebūs Krievijas prezidents (Медведев грустно плачет где-то, #спасибопутинузаэто).