Pasaulē

Yukos apakšuzņēmuma vadītājam piespriež astoņus gadus cietumā

Dienas Bizness,18.07.2011

Jaunākais izdevums

Maskavā tiesa piespriedusi Spānijas pilsonim astoņu gadu ilgu cietumsodu par naudas līdzekļu piesavināšanos no bijušās Mihaila Hodorkovska naftas kompānijas Yukos meitasuzņēmuma Fargoil 13 miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta RIA Novosti.

Apsūdzētais ir Antonio Valdess-Garsija, kurš kādreiz bija Fargoil vadītājs.

Krievijas prokurori norādīja, ka Yukos, izmantojot tai pilnībā piederošo naftas tirdzniecības uzņēmumu Fargoil, nelegāli no Krievijas izveda jēlnaftu 13 miljardu dolāru apmērā. Tas noticis laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam.

Valdess-Garsija apsūdzēts par jēlnaftas iepirkšanu no Yukos uzņēmumiem ar īpaši lielām atlaidēm un tālāku šīs naftas pārdošanu ārvalstīs par augstāku cenu.

Sods spānim piespriests neskatoties uz to, ka M. Hodorkovskis savās liecībās norādīja, ka Valdesam-Garsijam bija ierobežotas pilnvaras, piebilstot, ka būtu zinājis, ja Fargoil vadītājs būtu rīkojies neatbilstoši likumam.

Patlaban gan Valdess-Garsija atrodas Spānijā, jo viņam izdevies izbēgt no Krievijā noteiktā mājas aresta. Krievija centās panākt Valdesa-Garsijas izdošanu, taču Spānija atteikusies to darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ECT attaisno Krieviju apsūdzībās par Yukos iznīcināšanas mēģinājumu

Jānis Rancāns,20.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) attaisnojusi Krieviju apsūdzībās par to, ka tā ļaunprātīgi izmantojusi savu juridisko sistēmu, lai iznīcinātu Yukos, taču arī kritizējusi Maskavu par tās tiesvedību pret naftas kompāniju, vēsta Financial Times.

Tiesa atzina, ka Krievija pārkāpusi naftas kompānijas tiesības uz taisnu tiesu, jo pārāk strauji virzījusi tiesvedību, tādējādi neļaujot Yukos sagatavot savu aizstāvību.

Tāpat tiesa nolēma, ka vēl nesniegs savu lēmumu par 100 miljardu ASV dolāru lielo kompensāciju, kuru pieprasa Yukos bijusī administrācija.

Analītiķi jau norādījuši, ka tiesas lēmums ir uzskatāms par Krievijas panākumu.

Krievijas naftas gigants Yukos 2003. gadā tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un tā vadītājs Mihails Hodorkovksis arestēts.

Līdz arestam M. Hodorkovskis tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas oligarhiem un bija bagātākais cilvēks Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Augstākā tiesa par diviem mēnešiem samazinājusi bijušajam naftas kompānijas Yukos vadītājam Mihailam Hodorkovskim un viņa līdzgaitniekam Platonam Ļebedevam piespriestos cietumsodus.

Cietumsodu ilgums samazināts par diviem mēnešiem un noticis pēc M. Hodorkovska apelācijas sūdzības izskatīšanas. Saskaņā ar samazināto cietumsodu, M. Hodorkovskis pēc cietumā pavadītiem desmit gadiem un desmit mēnešiem, brīvībā izies nākamā gada augustā.

M. Hodorkovskim cietumsods tika piespriests apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu nomaksāšanas, savukārt 2010. gadā pret viņu tika celtas apsūdzības saistībā ar naudas atmazgāšanu un piespriesti vēl vairāki gadi cietumā. Krievijas tiesas spriedumu kritizēja Rietumvalstis un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Pats M. Hodorkovskis uzskata, ka pret viņu vērstās apsūdzības ir politiski motivētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu saistībā ar jauniem pierādījumiem pret bijušā naftas kompānijas Yukos vadītāja Mihaila Hodorkovska sabiedrotajiem, tādējādi ieslodzītais bijušais Krievijas bagātākais cilvēks varētu saskarties ar jaunām apsūdzībām, kas varētu pagarināt viņa apcietinājuma termiņu, ziņo Reuters.

M. Hodorkovskis, kurš atrodas ieslodzījumā kopš 2003. gada, pagājušajā mēnesī sastapās ar jaunām apsūdzībām, kuru rezultātā viņa atbrīvošana notiks septiņus gadus vēlāk nekā sākotnēji bija paredzēts. Proti, Yukos bosam apcietinājumā būs jāpavada vismaz līdz 2017. gadam.

Pēdējās apsūdzības izsauca plašu kritiku no M. Hodorkovska atbalstītāju puses, kuri norāda, ka Krievijas valdība izmanto valsts tiesu sistēmu pret saviem politiskajiem pretiniekiem.

Viens no prokuroriem, kura vārds netiek izpausts, norādījis, ka izmeklēšanas rezultātā pret M. Hodorkovski varētu tik izvirzītas jaunas apsūdzības, kuru rezultātā viņa ieslodzījuma termiņš varētu tikt pagarināts vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas recesijas sistēmiskās saknes

Mareks Dabrovskis, Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors, domnīcas Bruegel (Brisele) nerezidējošais pētnieks; Tulkoja Didzis Meļķis,29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas recesija sākās 2014. gada vidū, kad sāka kristies sezonāli izlīdzinātais IKP. Sākumā lejupslīde bija lēna, un pērn izaugsme kopumā bija pozitīva – 0,6%, tomēr jau 2015. gadā reālais IKP saruka pieaugošā ātrumā ar 2,2% pirmajā un 4,6% otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš

Lai saprastu pašreizējās recesijas dziļākos iemeslus, ir jāskatās uz daļējo virziena maiņu Krievijas vēsturē. Krievija nekad nav bijusi reformu izcilniece, un tās ekonomiskā pāreja 90. gados bija ilga un sāpīga, un uz tirgu orientētām reformām nebija arī pienācīga politiskā atbalsta. Un tomēr jaunās tūkstošgades sākumā šīs reformas sāka nest augļus. 1999. gadā Krievijas ekonomika uz augošo naftas cenu rēķina iegāja straujas izaugsmes fāzē. Tai laikā Krieviju varēja uzskatīt par valsti, kas ir izpildījusi sākotnējās pārejas dienaskārtību un spējusi uz privātīpašuma pamata uzbūvēt tirgus ekonomiku, pat ja saglabājās arī nozīmīgi izkropļojumi un nepilnības.

Komentāri

Pievienot komentāru