25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu, informē pašvaldībā.

1939. gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.

Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; Preses nama ēka Balasta dambī 2; Swedbank administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.

Pēc pašreizējā jautājuma par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu pasniegšanas veida tiesībsargam Jurim Jansonam šķiet, ka šī iniciatīva ir naidu kurinoša un lieki tracina sabiedrību.

«Manuprāt, ir slikti, ka ultralabēji nacionāli vai ultrakreisi nacionāli noskaņoti politiķi, spēlējoties ar sabiedrību, ar simboliem, mēģina vēl dziļāk iedzīt ķīli starp sabiedrības grupām. Manuprāt, vēsture un šī situācija ir jāskaidro, bet leģitīmais mērķis, kāpēc patlaban tas tiek virzīts, man nav skaidrs,» Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja tiesībsargs.

Viņš norāda, ka jau ilgu laiku šis piemineklis stāv, ir bijuši kādi mēģinājumi to uzspridzināt, bet tas nebija politisks lēmums, taču tagad ar politisku lēmumu mēģinās to nojaukt. «Manuprāt, tas tikai lieki tracinās tautu,» piebilda Jansons.

Katrai iekārtai ir sava īpašā valoda. Padomju režīms bija slavens ar īsinājumiem – kultorgs, piemēram, vai kominterne. Ulmaņlaiku leksikonā biezi ieplūda termini no lauksaimniecības prakses. Savukārt, mūsdienu pārvaldes forma izvēlējusies iet pretējo ceļu – tās atslēgvārdi ir gari un urbāni. Konsolidācija, centralizācija, bezgalīgas izvērtēšanas un visas lietas nebeidzamā virzībā vai vismaz diskusiju procesā.

Tiešām, nez kā būtu izklausījusies tā liktenīgā Ulmaņa radioruna, ja pie mikrofona nāktos sēdēt Dombrovskim? «Es turpināšu izvērtēt savu pašreizējo situāciju, un jūs turpiniet izvērtēt savējo». Vai varbūt – jūs turpiniet konsolidēties, es tikmēr turpināšu konsultēties...

Dombrovska privātais konsultants

Konsultācijas ir viens no jaunlaiku birokrātijas mīļākajiem jaunievedumiem. Un tam ir daži pamatoti iemesli, kurus katrs ar uzņēmējdarbību cik necik saistīts cilvēks skaidri apjautīs. Tomēr līdzīgi kā kultorgam bieži vien ar kultūru bija visai attāli sakari, tā arī konsultācijas bieži mēdz apzīmēt kaut ko ne gluži konsultatīvu. Īpaši, ja runa ir par Dombrovska valdības privātkonsultantu Prudentia ar tās kolorīto iemiesojumu Ģirta Rungaiņa personā.

Rīgas dome piektdien ārkārtas sēdē nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.

Deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai.

Par balsoja 39 deputāti, pret - 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.

Rīgas domes vadība uzsver - lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri, gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta.

Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Ir sākta pieminekļa demontāžas laukuma iekārtošana Uzvaras parka teritorijā, informē Rīgas domē.

Pirmdien, 22.augustā, saistībā ar plānoto pieminekļa kompleksa demontāžu Uzvaras parka teritorijā sākas būvlaukuma iekārtošanas darbi. Dienas laikā tiks izvietota būvlaukuma norobežojošā sēta. Objekta apkārtnē tiks ieviesti gājēju un transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi, par ko tiks ziņots atsevišķi.

Rīgas rātsnama 4.stāva vestibilā plkst.10 notiks preses konference, kurā sniegs jaunāko informāciju par pieminekļa demontāžas tālāko procesu. Pasākumā piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs.

Kā ziņots, Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanā šogad plāno ieguldīt 3,81 miljonu eiro.

Departamenta sagatavotajā vēstulē Mājokļu un vides jautājumu komitejai teikts, ka Uzvaras parks ir otra lielākā Rīgas pilsētas apstādījumu un rekreācijas teritorija aiz Mežaparka un tā platība ar piegulošajām teritorijām ir aptuveni 40 hektāri. «Parks tiek izmantots ne tikai rekreācijai un aktīvai atpūtai, bet arī sporta pasākumiem. Parks ir piemērots liela mēroga pasākumiem, jo tajā esošo celiņu/ceļu platums ir sākot no trim līdz 10 metriem. Tik plaša parka atrašanās pilsētas centra tiešā tuvumā būtiski palielina šīs apstādījumu teritorijas nozīmību visas pilsētas mērogā,» teikts vēstulē.

Vienlaikus departaments norāda, ka Uzvaras parka infrastruktūra ir nolietojusies un sen vairs neatbilst mūsdienīgas ārtelpas prasībām, tā rada bīstamas situācijas parka apmeklētājiem, kā arī apgrūtina parka apsaimniekošanu. Ceļu stāvoklis parkā esot nepamierinošs, izņemot skrituļošanas trasi un zaļo veloceliņu. Arī asfalta ceļi esot sadrupuši un tajos izveidojušās lielas bedres.

Pieminekļu komplekss Uzvaras parkā atzīts par nedrošu, tādēļ pašvaldība to šodien norobežos, pirmdien paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvalde veikusi atkārtotu objekta apsekošanu 2022. gada 31. martā un 5. aprīlī. Piemineklis iepriekš apsekots 2018. gadā, kad secināts, ka atsevišķām atbalsta sienu apdares akmens plāksnēm vērojami bojājumi, konstatēta dažu plākšņu atdalīšanās no vertikāles līdz 5 cm, kā arī dažu posmu izkrišana, kas apdraud garāmgājēju drošību un dzīvību. Jau 2018. gadā secināts, ka, lai nodrošinātu garāmgājēju drošību un dzīvību, nepieciešams uzstādīt pagaidu nožogojumus iespējamās plākšņu krišanas zonās.

Šajā laikā objekta tehniskais stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies, konstatēts jaunajā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā. Plāksnes daudzās vietās jau ir nokritušas, kā arī esošajām plāksnēm novērojama stiprinājuma enkuru erozija un sabrukšana. Apšuvums bojāts arī platformu sānu sienu virspusei, sekojoši pakļaujot konstrukcijas atmosfēras nokrišņu iedarbībai. Vizuālo apsekošanu laikā tika konstatēts, ka izveidojušies atsevišķi bojājumi objekta priekšlaukuma akmens plākšņu seguma atsevišķām nokrišņu novadīšanas gūlijām, tām zudušas restes, kas gājējiem rada risku nokrist un gūt traumas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim.

Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.

Deputāti noraidīja priekšlikumus par šo objektu agrāku nojaukšanu augustā vai septembrī. Iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks pauda nostāju - ņemot vērā padomju pieminekļa Pārdaugavā izmērus, jau iekļauties termiņā līdz 15.novembrim pašvaldībai būs izaicinājums.

Likumā noteikta Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Pārējos demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Šobrīd VAS «Latvijas valsts ceļi» atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu «Sēnīte» paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei, liecina Liepkalnu paziņojums Facebook.

2016.gada 25.oktobrī, kafejnīcai – restorānam «Sēnīte», kurš atrodas Inčukalna novadā, tika piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Sēnīte atrodas pie viena no galvenajiem valsts autoceļiem Vidzemes pusē.

«Jau sākotnēji SIA «Liepkalni» ieskatā restorāna «Sēnīte» lielākā vērtība ir tā vēsture un kultūras pieminekļa statuss. Tomēr, lai šo objektu būtu iespējams atbilstoši attīstīt mūsdienu prasībām un saglabāt vēsturiskās piekļuves iespējas, nepietiek tikai ar mūsu vēlmi šajā graustā atkal ieviest dzīvību, bet ir arī nepieciešams valsts institūciju atbalsts, lai šis kultūrvēsturiskais piemineklis spētu atgūt tā iepriekšējo izskatu,» teikts paziņojumā.

Piektdien, 15. janvārī atklāta pašvaldības jaunizveidotā distanču slēpošanas trase, kas atrodas Purvciemā, Lielvārdes ielā 141 pie Rīgas 84. vidusskolas.

«Slēpošanas trase tika izveidota īsā laikā, un tā vēl tiks paplašināta, lai nodrošinātu fiziskās aktivitātes Purvciema, Pļavnieku un Dreiliņu iedzīvotājiem. Apgaismotā trese, ko var izmantot visu diennakti, ir 800 metru gara. Tuvākajās dienās tiks izveidots arī lielais aplis pa visu teritorijas perimetru. Tas šogad gan vēl būs bez apgaismojuma,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Jaunās slēpošanas trases nosaukums ir Rīgas ziemas sporta un atpūtas parks Purvciems. Trasi un inventāra nomas punktu apsaimnieko sporta skola Arkādija, kuras pārraudzībā ir arī slēpošanas trase Uzvaras bulvārī 15. Trase izmantojama bez maksas un pie tās darbojas arī inventāra nomas punkts katru dienu no plkst. 10 līdz 21.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien atbalstīja gandrīz 159 000 eiro piešķiršanu apgaismojuma ierīkošanai Uzvaras parkā. Apgaismojumu plānots ierīkot līdz šā gada beigām, informē Rīgas dome.

Projekta mērķis ir Āgenskalna apkaimē izveidot drošu un kvalitatīvu aktīvās atpūtas infrastruktūru diennakts tumšajā laikā un veicināt atpūtnieku drošību.

Finansējumu plānots piešķirt no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda, jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots izbūvēt apgaismojumu pilnīgi visos parka celiņos, kopā 2,1 km garumā un uzstādīt 82 vadāmus LED gaismekļus. Apgaismojuma ierīkošanu veiks pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma, sadarbībā ar Rīgas mežiem un Pārdaugavas izpilddirekciju.

Rīgas iedzīvotāju aktīvas atpūtas vietā – Uzvaras parkā ziemā tiek ierīkota slēpošanas trase, vasarā to izmanto skrituļotāji, vecāki ar maziem bērniem. Parks atrodas tuvu pilsētas centram, tam ir nodrošināta laba sasniedzamība ar pilsētas sabiedrisko transportu no visām Pārdaugavas apkaimēm un arī no pilsētas centra, tas atrodas tuvu Vecpilsētai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien atbalstīja gandrīz 159 000 eiro piešķiršanu apgaismojuma ierīkošanai Uzvaras parkā. Apgaismojumu plānots ierīkot līdz šā gada beigām, informē pašvaldībā.

Projekta mērķis ir Āgenskalna apkaimē izveidot drošu un kvalitatīvu aktīvās atpūtas infrastruktūru diennakts tumšajā laikā un veicināt atpūtnieku drošību. Finansējumu plānots piešķirt no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda, jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots izbūvēt apgaismojumu pilnīgi visos parka celiņos, kopā 2,1 km garumā un uzstādīt 82 vadāmus LED gaismekļus. Apgaismojuma ierīkošanu veiks pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma", sadarbībā ar "Rīgas mežiem" un Pārdaugavas izpilddirekciju.

Rīgas iedzīvotāju aktīvas atpūtas vietā – Uzvaras parkā ziemā tiek ierīkota slēpošanas trase, vasarā to izmanto skrituļotāji, vecāki ar maziem bērniem u.tml. Parks atrodas tuvu pilsētas centram, tam ir nodrošināta laba sasniedzamība ar pilsētas sabiedrisko transportu no visām Pārdaugavas apkaimēm un arī no pilsētas centra, tas atrodas tuvu Vecpilsētai.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Šodien atklāts Zaļā veloceliņa posms, kas savieno Kantora un Imulas ielu un vijas caur Mārupītes ieleju.

810 metrus garais posms bija pēdējais posms «zaļā koridora» izveidē. Celiņa posms stiepjas Mārupītes ielejā, vienā no Rīgas kultūrvēsturiski un bioloģiski vērtīgajām daļām. Nosaukums Zaļais veloceliņš dots tāpēc, ka veloceliņš pamatā vijas cauri pilsētas zaļajai zonai (Uzvaras un Arkādijas parks, Māras dīķis un Mārupītes ieleja).

Atšķirībā no citiem Rīgas veloceliņiem, kas kalpo galvenokārt kā infrastruktūra, Zaļais veloceliņš ir vairāk piemērots atpūtai un ģimenes izbraucieniem, norāda Rīgas dome. Veloceliņa izbūve tika sākta, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un tūristiem iespēju aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegt drošas pārvietošanās iespējas ikdienas velobraucējiem.

Līgums par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla daļas maršrutos, ko nodrošina pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) pagarināts līdz 2020.gada 30.oktobrim, informē Rīgas satiksme.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību Rīgas pilsētā, jo esošā iepirkumu procedūra vairākkārtīgi tika apstrīdēta, savukārt, veicot pretendentu norādīto automašīnu piegādātāju aptauju, Rīgas satiksme pārliecinājās, ka to piegādei ir nepieciešami vismaz 12 mēneši.

Pēc uzvaras iepirkumu konkursā par attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pilsētā, līgums ar RMS tika noslēgts 2013.gada 4.janvārī uz 5 gadiem.

Ņemot vērā to, ka līgums RMS beidzas 2018.gada janvārī, jau 2016.gada oktobrī Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu konkursu par minibusu pakalpojumu nodrošināšanu. Konkursā pieteicās 2 pretendenti – RMS un personu apvienība «AS «Liepājas autobusu parks» un AS «NORDEKA»», un tas Iepirkumu uzraudzības birojā ir apstrīdēts 3 reizes.

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Rīgā ir izveidotas deviņas slidotavas, taču laika apstākļu dēļ slidošana šobrīd iespējama tikai divās slidotavās ar mākslīgā ledus segumu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šoziem Rīgā, tāpat kā pērn, ir izveidotas septiņas slidotavas, kuras finansē pašvaldības – sešas no tām ir dabīgā ledus slidotavas, viena – mākslīgā ledus slidotava, kas atrodas Spīķeru kvartālā. Platības ziņā lielākā publiskā pašvaldības finansētā slidotava atrodas pie Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas, – 1200 m2, pārējās ir vidēji 20x40 kvadrātmetru lielas. Darbojas arī divas privātās slidotavas – atpūtas centrā Lido un Mežaparka atpūtas kompleksā Sniega Parks.

Slidotavu daudz

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā DB informē, ka 2014. gada budžetā sešu slidotavu darbības nodrošināšanai bija atvēlēti mazliet virs 34 tūkst. eiro, savukārt slidotava Spīķeros iekārtota un darbojas iepirkuma rezultātā. Konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Ice System, kam slidotavas darbība ir jānodrošina četrus gadus, šobrīd rit otrā sezona. Rīgas dome ir noslēgusi līgumu ar SIA Ice System par 423 tūkst. eiro, SIA Ice System mākslīgā ledus slidotavu Spīķeros jānodrošina līdz 2017. gadam. Pārējās publiskās slidotavas ir ar dabīgā ledus segumu, tās ir ierīkotas pie Anniņmaižas vidusskolas, Rīgas Ziemas sporta un atpūtas parkā – Uzvaras bulvārī, reģionālajā sporta centrā Sarkandaugava, pie Daugavgrīvas vidusskolas, pie Pļavnieku ģimnāzijas un pie Ķengaraga vidusskolas. «Ja ir bijuši ledus «audzēšanai» atbilstoši apstākļi, gaisa temperatūra zemāka par 0 grādiem un ja ledus ir «uzaudzēts» pietiekoši biezs, tad tas turas arī pie plus grādiem, un slidotava ir izmantojama, taču, ja atkal ilgstoši saglabājas gaisa temperatūra virs 0 grādiem, tad, protams, ledus kūst. Dabīga ledus slidotavām ļoti kaitē arī lietus, jo tad ledus kūst straujāk,» skaidro Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.