Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanai no Rīgas domes pamatbudžeta šogad piešķirti netiks, sociālajā vietnē «Twitter» paziņojis partijas «Gods kalpot Rīgai» priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Atbildīgā komiteja 19.februārī atbalstīja ieceri no Mājokļu un vides departamenta šī gada investīciju programmas 3,81 miljonus eiro atvēlēt Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanai.

Tomēr Amerika pārstāvis Mareks Gailītis apliecināja, ka no domes pamatbudžeta nauda šim mērķim atvēlēta netiks. «Patlaban visu departamentu priekšlikumi šī gada budžetam tiek iesniegti Rīgas domes Budžeta komisijai, kura tad arī vērtē departamentu ieceres. Pilsētai patlaban ir citi prioritāti projekti, tādēļ naudas piešķiršanu Uzvaras parka atjaunošanai Budžeta komisija neatbalstīs,» sacīja Gailītis.

Rīgas domes Budžeta komisijā strādā Rīgas pilsētas izpilddirektors, visu pilsētas komiteju vadītāji, kā arī visu domē pārstāvēto partiju frakciju vadība.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments Uzvaras parka infrastruktūras atjaunošanā šogad plāno ieguldīt 3,81 miljonu eiro.

Departamenta sagatavotajā vēstulē Mājokļu un vides jautājumu komitejai teikts, ka Uzvaras parks ir otra lielākā Rīgas pilsētas apstādījumu un rekreācijas teritorija aiz Mežaparka un tā platība ar piegulošajām teritorijām ir aptuveni 40 hektāri. «Parks tiek izmantots ne tikai rekreācijai un aktīvai atpūtai, bet arī sporta pasākumiem. Parks ir piemērots liela mēroga pasākumiem, jo tajā esošo celiņu/ceļu platums ir sākot no trim līdz 10 metriem. Tik plaša parka atrašanās pilsētas centra tiešā tuvumā būtiski palielina šīs apstādījumu teritorijas nozīmību visas pilsētas mērogā,» teikts vēstulē.

Vienlaikus departaments norāda, ka Uzvaras parka infrastruktūra ir nolietojusies un sen vairs neatbilst mūsdienīgas ārtelpas prasībām, tā rada bīstamas situācijas parka apmeklētājiem, kā arī apgrūtina parka apsaimniekošanu. Ceļu stāvoklis parkā esot nepamierinošs, izņemot skrituļošanas trasi un zaļo veloceliņu. Arī asfalta ceļi esot sadrupuši un tajos izveidojušās lielas bedres.

Piektdien, 15. janvārī atklāta pašvaldības jaunizveidotā distanču slēpošanas trase, kas atrodas Purvciemā, Lielvārdes ielā 141 pie Rīgas 84. vidusskolas.

«Slēpošanas trase tika izveidota īsā laikā, un tā vēl tiks paplašināta, lai nodrošinātu fiziskās aktivitātes Purvciema, Pļavnieku un Dreiliņu iedzīvotājiem. Apgaismotā trese, ko var izmantot visu diennakti, ir 800 metru gara. Tuvākajās dienās tiks izveidots arī lielais aplis pa visu teritorijas perimetru. Tas šogad gan vēl būs bez apgaismojuma,» norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Jaunās slēpošanas trases nosaukums ir Rīgas ziemas sporta un atpūtas parks Purvciems. Trasi un inventāra nomas punktu apsaimnieko sporta skola Arkādija, kuras pārraudzībā ir arī slēpošanas trase Uzvaras bulvārī 15. Trase izmantojama bez maksas un pie tās darbojas arī inventāra nomas punkts katru dienu no plkst. 10 līdz 21.

Šobrīd jaunās valdības veidošanas process ir īstais brīdis, lai izvērtētu Klimata un enerģētikas ministrijas lietderību – vai nu tai īsā laikā ir jāspēj sevi attaisnot vai arī būtu jāatstāj tā, kā bija līdz tās izveidei.

Būsim paškritiski. Šobrīd mēs kā nozare nevaram pateikt, ko Latvijā īsti nozīmē “energo neatkarība”, jo katru dienu valsts to redz citādāk, balstoties uz kādiem apstākļiem. Kad veidoja jauno ministriju, apsolīja, ka šī būs tā vieta, kur izstrādās vienotu īstermiņa un ilgtermiņa redzējumu enerģētikas attīstībai nākotnē un to stiprinās dažādos politikas plānošanas dokumentos. Apsolīja sabiedrībai, ka enerģētikas jautājumi pāries no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pie jaunās ministrijas – respektīvi, vairs nebūs dalītās atbildības pār nozari. Bet šobrīd mēs redzam citu ainu – ar šiem jautājumiem nu jau strādā trīs ministrijas, stratēģijas nav, diskusijas ar nozarēm par to redzējumu nav. Tikai atbildība par atsevišķu Eiropas fondu līdzekļu administrēšanu. Līdz ar to mēs nesaprotam, kurā virzienā mums kā uzņēmējiem būtu jāiet – pirms gada zaļā gaisma tika dota saules paneļiem un parkiem, bet šobrīd tas tiek bremzēts ar sadales sistēmas pakalpojuma tarifu kāpumu un ierobežojumiem, bet lielo saules parku attīstībai stop krāns norauts jaunu jaudu rezervācijām. Mēs kā nozare plānojam attīstību vismaz piecu desmit gadu perspektīvā, atbilstoši pakārtojot darbības jomas, sagatavojot speciālistus un arī veicot investīcijas. Ja valstij nav redzējuma, tas būtiski kavē uzņēmējdarbību.

Līgums par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla daļas maršrutos, ko nodrošina pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) pagarināts līdz 2020.gada 30.oktobrim, informē Rīgas satiksme.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību Rīgas pilsētā, jo esošā iepirkumu procedūra vairākkārtīgi tika apstrīdēta, savukārt, veicot pretendentu norādīto automašīnu piegādātāju aptauju, Rīgas satiksme pārliecinājās, ka to piegādei ir nepieciešami vismaz 12 mēneši.

Pēc uzvaras iepirkumu konkursā par attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas pilsētā, līgums ar RMS tika noslēgts 2013.gada 4.janvārī uz 5 gadiem.

Ņemot vērā to, ka līgums RMS beidzas 2018.gada janvārī, jau 2016.gada oktobrī Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu konkursu par minibusu pakalpojumu nodrošināšanu. Konkursā pieteicās 2 pretendenti – RMS un personu apvienība «AS «Liepājas autobusu parks» un AS «NORDEKA»», un tas Iepirkumu uzraudzības birojā ir apstrīdēts 3 reizes.

Orientēšanās sportā sevi pierādījušajam Andrim Jubelim sports un bizness iet roku rokā. Viņš vada bioloģiskā piena saimniecību Madonas novadā un gatavojas 2018. gada Pasaules čempionātam

Darbs saimniecībā tiek pakārtots tā, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Tajā tiek ražots augstas kvalitātes bioloģiskais piens. Tas tiek realizēts AS Lazdonas piensaimnieks jau 25 gadus. «Saimniecība ir diezgan maza, tāpēc pašiem pārstrādāt pienu produkcijā ir pārāk sarežģīti. Koncentrējamies tieši uz piena kvalitāti, izslaukumu, barības sagādi,» skaidro A. Jubelis.

Viņš dzimis zemnieku ģimenē. «Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vecāki atguva mantotos īpašumus un izvēlējās dzīvi laukos, dibinot zemnieku saimniecību Kaupēri, kas atrodas Sarkaņu pagastā. Mamma pēc izglītības ir agronoms, bet tēvs – plaša spektra mehanizators, tāpēc bija visas nepieciešamās zināšanas par lauku darbiem. Iesākumā saimniecība audzēja piena govis un nodarbojās arī ar meža izstrādi. Jau no bērnības tiku iesaistīts lauku darbos, devos līdzi mežā. Kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, saimniecība pilnībā tika pārveidota piena lopkopībai, jo meža platības tika iekļautas dabas parka teritorijā. Tas piespieda pilnībā koncentrēties uz piena lopkopību. Veikt vēl lielākas investīcijas bija plānots jau 2008. gadā, bet lēmums šo soli atlikt bija pareizs, jo ekonomikas lejupslīde lopkopību ietekmēja pamatīgi. Pēc krīzes pārvarēšanas – 2012. gadā – tika veiktas lielākas investīcijas saimniecībā, uzbūvēta jauna un plašāka lopu novietne, kā arī nākamajos gados atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā ir 40 slaucamas govis, kā arī papildu ataudzējamās teles, apsaimniekojam 66 ha zemes. Par saimniecības īpašnieku kļuvu 2012. gadā, gatavojoties projektu realizācijai, jo vecāki vēl baidījās par nākotni, bet es to gribēju saistīt ar dzīvi laukos. Dziļi sirdī vēl bija doma sevi realizēt sportā, tāpēc, kopīgiem spēkiem un vienam otru iedrošinot, risku uzņēmāmies. Līdz tam paralēli strādāju arī IT nozarē, bet pēc saimniecības paplašināšanas darbs saimniecībā pietiek visiem, tāpēc šobrīd pilnībā varu sevi saukt par lauksaimnieku, darbu IT nozarē jau esmu atstājis vēsturē,» stāsta A. Jubelis. Šobrīd viņš var būt pats sev priekšnieks, atvēlēt pilnvērtīgu laiku treniņiem, plānot treniņnometnes, doties uz sacensībām.

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk tūkstošiem eiro. Kā rodas tāda cenu starpība? Vai tā ir atkarīga tikai no vietas, kur atrodas īpašums? Eksperti atzīst, ka vietas prestižam ir nozīme, taču noteiktā vietā papildu izdevumi var būt dažādu iemeslu dēļ.

Uzsākot mājas celtniecību, būvniekam sākotnēji jādefinē, kas būs tās potenciālais pircējs un kāda ir viņa pirktspēja. No tā būs atkarīga būvniecības vietas, projekta un materiālu izvēle, tehniskie un apdares risinājumi un citas nianses, kas veido nekustamā īpašuma materiālo vērtību. Mēs saprotam, ka katrai pircēju grupai ir savas vēlmes un finansiālās iespējas. Piemēram, Alberta ielā nekustamo īpašumu izvēlas turīgi ļaudis ar īpašām prasībām, tādēļ dzīvokļi tur ir lielāki, un apdares materiāli dārgāki. Savukārt guļamrajonos pircēji visbiežāk ir jaunas ģimenes, kurām, uzsākot kopdzīvi, nepieciešams ekonomisks mājoklis.

Lūk, piemērs - Purvciemā, Ieriķu ielā 18, plānojam būvēt jaunu māju, kurā dzīvokļa cena būs aptuveni 2000 eiro par m2. Bet projektā Jūrmalā, Rīgas ielā 51, tas maksās 2800 eiro par m2. Abas mājas būs kvalitatīvas, ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem, taču būvniecības izmaksas abos projektos ir pilnīgi atšķirīgas. Viss atkarīgs no iecerētā mērķa. Māju var uzbūvēt dārgāk vai lētāk, un abos gadījumos to ir iespējams paveikt kvalitatīvi. Vienā projektā tiek uzstādīti panorāmas un trīskārši stikla pakešu logi, bet citā - standarta, jo tur siltuma zudumi ir ievērojami mazāki un pietiek ar divkāršiem pakešu logiem. Jūrmalā ierīkojam atsevišķu gāzes apkures katlu, bet Purvciemā māju pieslēdzam pilsētas komunikācijām.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Restorāna vadīšana ne ar ko neatšķiras no citu uzņēmumu attīstīšanas – ir jāstrādā ar pilnu atdevi un jātur roka uz pulsa

Tā uzskata uzņēmējs Mārcis Sebris, kurš darbojas gan logu, gan koka māju biznesā, bet nesen ir atvēris restorānu Andrejsalā.

«2011. gada nogalē, braucot uz Spirits & Wine pēc dzērieniem Jaunā gada svinībām, tā iestigu ar mašīnu sniegā, ka nācās izkāpt un stumt, lai tiktu ārā no kupenas. Tobrīd tur bija piesnidzis lauks, atkritumi, jo teritorija bija briesmīgā paskatā. Tā kā es parasti pievēršu uzmanību notikumiem un uzskatu, ka nekas nenotiek tāpat vien, tad, kad tiku laukā no Anderjostas, sapratu: ja reiz esmu tur aizķēries, tas, visticamāk, nav nejauši,» stāsta restorāna Riga Sunset Lounge līdzīpašnieks M. Sebris.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA”, izmantojot Rietumu Bankas finansējumu, Rīgā, Dainas ielā īstenos līdz šim lielākās dzīvokļu mājas celtniecību Rīgas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta celtniecības izmaksas, ko finansēs Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Dainas ielas jaunbūves kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi.

Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas un nelielas noliktavas, kā arī apzaļumots pagalms ar iekārtotu zonu bērniem.

Būvniecības process sākās 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigta pagraba un pirmo stāvu sienu, kolonnu un griestu apdare. Pavasarī plānots pabeigt ēkas karkasu, sākt ārsienu mūrēšanu un logu likšanu. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mitekļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Pirmdien, 29.maijā uzsākta Zaķusalas TV torņa augšējās cilindriskās antenu daļas pretkorozijas apstrāde un krāsošana. Darbi noritēs 222m līdz pat 368m augstumā, kur sešu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) augstkāpēju komanda veiks krāsojamās virsmas attīrīšanu, gruntēšanu un dekoratīvās virskārtas uzklāšanu 1152 kvadrātmetrus lielā platībā.

Krāsošanas darbu laikā tiek mainīts TV torņa skatu laukuma darba laiks un, sākot no 5.jūnija, apmeklētājiem darba dienās tas būs pieejams no plkst.16 līdz pat plkst.22.

Augstākais krāsojamais punkts - zibensnovedēja caurule TV torņa spicē - atrodas 368m augstumā. Tas ir trīs reizes augstāk nekā atrodas Pēterbaznīcas gailis un šī būs pirmā reize pēc TV torņa nodošanas ekspluatācijā, kad tā tiks krāsota. Spices diametrs ir 30 cm, bet augstākajā punktā tikai 16cm. Dienas laikā, saulei uzsildot metāla konstrukciju, temperatūras svārstības var izraisīt līdz pat 2,4 m lielu torņa galotnes diennakts amplitūdu.

Virzoties pa torņa cilindriskās daļas posmiem uz leju, vislielākā platība LVRTC speciālistiem būs jānokrāso 222m līdz 256m augstumā, jo šajā augstumā caurules diametrs ir 4m. Tā atrodas teju sešreiz augstāk nekā Brīvības pieminekļa zvaigznes un divas reizes augstāk nekā Saules akmens ēkas spice. Pēc LVRTC Torņu un mastu apkalpes daļas aplēsēm krāsošanai būs nepieciešami vismaz 2300 litri dažādu krāsu materiālu.

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

Nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums “VILIA” ar Rietumu Bankas finansējumu Dainas ielā Rīgā īsteno līdz šim lielāko dzīvokļu mājas celtniecību pilsētas vēsturiskajā centrā.

Plānots, ka projekta "Dainas" celtniecības izmaksas, ko finansē Rietumu Banka, būs 6,9 miljoni eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas sasniegs 14 miljonus eiro.

Jaunbūves, kur tikko atzīmēti spāru svētki, kopējā platība būs 9969 m2. Plānots, ka jaunajā ēkā būs pieejami 114 vienas līdz četru istabu dzīvokļi. Mājas iemītniekiem tiks piedāvātas 34 pazemes stāvvietas.

Būvniecības process tika sākts 2021. gada vasarā un ilgs 15 mēnešus. Līdz šim jau ir pabeigts pilnais ēkas jeb septiņu stāvu karkass, savukārt nesen atzīmētie spāru svētki ļaus uzsākt darbus pie logu un fasādes montāžas. Paredzēts, ka projekts tiks pabeigts un pirmie daudzdzīvokļu mājas iemītnieki savos mājokļos varēs ievākties ap 2022. gada beigām.

Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

Rotaslietas ir piemērotas gan sievietēm, kas iecienījušas minimālismu, gan tām kas vēlas izcelt savu personalitāti, padarot to par neaizstājamu ikvienas sievietes garderobes sastāvdaļu.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) sākusi testēt jaunas ierīces, kas uztver drona signālu un vietu, no kurienes bezpilota lidaparāts tiek vadīts. CAA ar šīm ierīcēm Rīgā dienā fiksē vidēji 50 bezpilota lidaparātus.

Viens no pirmajiem pasākumiem, kur par neatļautu drona pacelšanu aviācijas uzraugi piemēros arī normatīvajos aktos paredzētos sodus, bija Rīgas maratons, vēstīja LNT Ziņas.

Drona izmantošanai Rīgas maratona laikā CAA izsniegtas vien trīs atļaujas. Pērējiem, kas bezpilota lidaparātus būs izmantojuši nesankcionēti, var piemērot arī administratīvo sodu 150 līdz 3000 eiro apmērā, tā LNT Ziņām skaidroja CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas inspektors Ilmārs Ozols.

Jaunās CAA izmantotās iekārtas spēj uztvert gan signālu no paceltā bezpilota lidaparāta, gan arī noteikt vietu, kur atrodas persona, kas dronu vada. Bezpilota lidaparātu uztvērēji uzstādīti vairākās vietās galvaspilsētā, viena no tām ir «Saules akmens». Bet kopumā dienā Rīgā tiek fiksēti 50 bezpilota lidaparātu lidojumi. Lielākā daļā gadījumu atļauju veikt dronu pacelšanu tā īpašnieks nav spējis uzrādīt.

Foto: Freepik.com/ freepic.diller

Bižutērija ir daudz vairāk nekā tikai aksesuārs – tas ir veids, kā izpaust savu personību un piešķirt tērpam īpašu akcentu. Tomēr, atrast sev izdevīgas un kvalitatīvas rotaslietas, kas būs lielisks papildinājums jebkuram svētku tērpam – var būt īsts izaicinājums.

Lai uzzinātu noderīgus padomus, kā izvēlēties atbilstošas rotaslietas sievietēm, un kādus svarīgus faktorus ņemt vērā, uzzini, lasot rakstu.

Bižutērijas loma sievietes tēlā – kā rotaslietas papildina personīgo stilu

Bižutērija piešķir sievietes izskatam gan smalkumu, gan pārliecību, palīdzot akcentēt un izcelt kopējo tēlu atkarībā no noskaņojuma vai kāda notikuma. Ikdienā vienkāršas rokassprādzes sievietēm vai smalki bižutērijas auskari piešķir tēlam elegantu vienkāršību, savukārt svētku brīžos spīdīgi kuloni vai izsmalcinātas brošas pievieno greznību un šarmu.

"Šī gada martā ekspluatācijā nodots 42 dzīvokļu projekts Siguldā, kurš izvietots skaista parka teritorijā un līdz ar to zīmīgi nosaukts par "Siguldas parku". "Siguldas parks" piedāvā mūsdienīgus un elegantus apartamentus ģimenēm, kuru prioritāte ir labi attīstīta infrastruktūra un komforts, bet kuras tajā pašā laikā ir nogurušas no lielo pilsētu drūzmas vai arī nekad nav pēc tās tiekušās.

"Siguldas parka" apkaimē, pāris minūšu attālumā, atrodas bērnudārzi, skolas un interešu izglītības pulciņi, kā arī viss nepieciešamais aktīvam dzīvesveidam. Tāpat apkaimē ir arī iepirkšanās centri, dažādi veikali, kā arī kafejnīcas un restorāni. Savukārt piemājas parkā izveidotajās grila zonās iespējams baudīt pikniku svaigā gaisā. Blakus mājai iedzīvotājiem iegādei ir pieejamas 60 bruģētas un norobežotas autostāvvietas, kā arī auto novietnes viesiem. Šī projekta lepnums ir arī sešas elektroauto uzlādes stacijas, kā arī saules paneļi uz jumta, kas ievērojami samazinās iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņu.

"Siguldas parka" projektā pieejami gan studio tipa vienistabas, gan divistabu, gan trīsistabu dzīvokļi. To vidējā cena ir aptuveni 2000–2300 eiro par kvadrātmetru. Pašlaik dzīvošanai ir gatavi 18 no 42 dzīvokļiem. Atlikušie ir virtuvju uzstādīšanas darbu procesā, un attīstītājs tos plāno pabeigt līdz šī gada jūnijam, bet neatkarīgi no tā rezervācijām un iegādei jau ir pieejami visi – 42 – dzīvokļi. Visi projekta dzīvokļi tiek pārdoti ar pilnu apdari, aprīkotu virtuvi un vannas istabu. Mājas pagrabā iedzīvotājiem ir pieejamas arī mantu novietnes.

Iezīmējot būvniecības noslēdzošā posma sākumu, 10. maijā spāru svētkus nosvinējis daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku komplekss Rīgā – «Filozofu Rezidence» Raņķa dambī 34.

Abas kompleksa ēkas, kas veidos topošo Latvijas galvaspilsētas «City» zonu līdzās pirmajām augstceltnēm – «Saules Akmens» un «Z-Towers» torņiem, ir modernās arhitektūras veltījums 18.gs. vācu apgaismības filozofiem Johanam Georgam Hāmanim un Johanam Gotfrīdam Herderam, kurus savulaik uzturoties Rīgā bija iedvesmojusi tuvējā apkaime.

Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku kompleksa būvniecība uzsākta 2017.gada oktobrī un pusgada laikā veikti abu ēku virszemes betonēšanas darbi, kā arī noslēgumam tuvojas mūra, fasādes un iekšējo inženiersistēmu izbūves darbi. Paralēli teju pilnībā izgatavoti ēkām nepieciešamie logi un veikta to montāža. Tuvāko mēnešu laikā plānots veikt ēku jumta pārseguma izbūvi, apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, vājstrāvu un elektrības tīklu izbūvi un iekšdarbus – sienu apdari, krāsošanu, flīzēšanu, grīdas segumu ieklāšanu u.c.

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

No 19. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā notiek izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» un «Vide un enerģija 2018».

Tajā tiks demonstrētas aktuālās tendences energoefektivitātes, būvniecības un nekustamo īpašumu jomā.Izstāžu dalībnieki piedāvās risinājumus gan lieliem infrastruktūras objektiem, gan ikvienai mājsaimniecībai, kas vēlas efektīvāk izmantot energoresursus, apsildīt telpas un renovēt mājokli.

Savu produkciju piedāvās «Baltijas durvis», «Bel-Door», «Ambe», «Iļģuciems», «Kalo būve», «WATEX», jumtu segumus prezentēs vadošie būvniecības uzņēmumi «Monier» un «Toode». Āra ekspozīcijā varēs aplūkot jau gatavas pirts mājiņas, lapenes, grilus un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas.

Granulu apkures risinājumus piedāvās «Grandeg», «Duo Systems», «FAN», «AGB», bet biomasas apkures katlus un moduļveida katlumājas prezentēs «Anna Asistance», saules paneļus – «A J Power» un «NAPS Solar Systems». Nepieciešamo siltumam piedāvās izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» ilggadējie dalībnieki – «Intersol», «Akmens krāsnis», «Helmiks R», «Apkures katli» un citi.Viedais transports

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.