Lai arī tiesu vara ir nodalīta no citām, tomēr tā nevar neskaidrot savus nolēmumus sabiedrības vairākumam saprotamā valodā, tiesas pēdējos gados arvien vairāk komunicē ar medijiem, tomēr bez cilvēku izpratnes paaugstināšanas neiztiks, piektdien, 26.janvārī raksta laikraksts Dienas Bizness.
Par šiem jautājumiem un plašsaziņas ietekmi justīcijas jomā šodien, 26. janvārī diskutēs Tiesību zinātņu pētniecības institūta organizētajā konferencē «Sabiedriskā viedokļa ietekme uz tiesnešiem un tiesu sistēmu kopumā». Pasākumu atbalsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, Zvērinātu advokātu padome un Augstākā tiesa. Institūta priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis konferenci sauc par drosmīgu mēģinājumu uzsākt runāt par lietām, par kurām parasti nerunā.
«Ikvienam ir skaidrs, ka tiesneši ir tādi paši cilvēki, kā mēs visi, pakļauti slāpēm, sāpēm un ietekmei, lai gan no otras puses, valsts vara tos padarījusi par soģiem pār cilvēku likteņiem. Šī vara gandrīz vai automātiski paģēr, ka tiesnešiem neapšaubāmi vajadzētu būt imūniem pret mediju spiedienu, kā arī apveltītiem ar izcilām komunicēšanas spējām, lai pārliecinoši izskaidrotu sabiedrībai sava lēmuma pareizību. Tā ir ideālā versija, un ja tā patiesi būtu, šo konferenci rīkot nevajadzētu,» ar ironiju piebilst profesors.
«Tiesnesis nesēž kastē, viņš ir sabiedrības loceklis, dzird visu informāciju un arī to uzņem, jautājums ir tikai par to, cik tālu viņš spēj distancēties no sabiedrības paustā viedokļa tad, kad gatavo nolēmumu,» norāda Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde. Tiesnese norāda, ka augstākais profesionalitātes līmenis ir spēja pilnībā distancēties no sabiedrībā paustā viedokļa, lietu skatot pēc likuma un taisnības. «Lai kā arī gribētos sacīt, ka tiesnesis nolēmumu gatavo tikai pēc likuma un taisnības, zemapziņā sabiedrības viedoklis nogulsnējas tik un tā, un protams kaut kādā mērā var ietekmēt nolēmumu,» tā S. Reinholde.
«Uzskatu, ka Rīgas apgabaltiesai komunikācija norit veiksmīgi, protams, mēs to pilnveidojam un esam procesā . Pašiem tiesnešiem ir jāsaprot un jāapzinās, ka ir masu mediji, kuri sniedz ziņas, kā arī tādi - kas sniedz viedokļus, un tad ir jautājums, vai mediji vēlas apspriest konkrēto problemātiku, vai arī tās ir tiesāšanās, kas ir sabiedriskās attiecības. Diemžēl pēdējās Latvijā izplatās arvien vairāk un to nevar neņemt vērā,» stāsta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
Visu rakstu Tiesas ar sabiedrību komunicēs vēl vairāk lasiet piektdienas, 26.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!
#1/7
#2/7
Tiesību zinātņu pētniecības institūta priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis
#3/7
Augstākās tiesas tiesnesis, bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns.
#4/7
Augstākās tiesas tienese Anita Kovaļevska
#5/7
Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde.
#6/7
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
