Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis vairāk nekā 400 gadījumus, kad tiek mēģināts pārkāpt pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa atzīmēja, ka patlaban par šiem gadījumiem ir ierosināti vairāk nekā 10 kriminālprocesi.

Kā skaidroja Jaunzeme, pārsvarā tas ir par precēm, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā un kuras ievest nedrīkst. Tas attiecas, piemēram, arī uz sadzīves tehniku vērtībā virs 300 eiro.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka pārkāpumi galvenokārt ir saistīti ar līgumu falsifikāciju, jo ir izņēmumi, kas ļauj ievest preces, ja spēkā ir pirms sankciju noteikšanas noslēgts līgums. Tādēļ ir mēģinājumi falsificēt līgumus, mainot to darbības termiņus.

Vēl viena lieta, uz ko norādījuši visi Eiropas Savienības muitas dienesti, ir saistīta ar to, ka muitas kontrole balstās uz preču kodiem, bet pirmajā sankciju paketē bija preču apraksti, nevis kodi. Tad VID speciālisti kopā ar Ārlietu ministriju piemeklēja šīm precēm kodus. Jaunzeme uzsvēra, ka tas bijis ļoti liels darba apjoms.

Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme patlaban neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz dienesta vadītāja amatu, to Jaunzeme sacīja 11.aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Jaunzeme ir VID ģenerāldirektore kopš 2019.gada 11.februāra. Viņas pilnvaru termiņš beigsies šogad.

Vaicāta par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, Jaunzeme norādīja, ka šādu iespēju neizskata, taču pieļāva, ka situācija var arī mainīties.

Viena no valdību veidojošajām partijām - "Apvienotais saraksts" (AS) - aizvien uzskata, ka Jaunzeme VID vadītāja postenī ir jānomaina. Raidījumā "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka politiskais spēks turpinās uzstāt uz šo pozīciju.

"Apvienotā saraksta" ieskatā VID nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, tostarp Jaunzemes nomainīšana.

Vaicāts, vai VID vadītāja jautājums var būt izšķirošs koalīcijas pastāvēšanai, Tavars konkrētu atbildi nesniedza, taču atzīmēja, ka AS nav nācis valdībā, lai turētos pie saviem krēsliem, bet lai kaut ko mainītu.

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) zināmā mērā ir sabiedrības spogulis - kādas attiecības ir sabiedrībai ar VID, tādas arī ir sabiedrībai ar valsti, starptautiskajā konferencē "VID 30. Transformācija un ilgtspēja", sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka līdz šim ir gājis visādi, tomēr sabiedrības un VID attiecības ir stabilizējušās. Tāpat arī "VID pēdējos gados ir ticis prom no korupcijas ēnas, kas ir ārkārtīgi svarīgi," sacīja Ašeradens.

Finanšu ministrs pasākumā sacīja, ka VID pirmajā darbības gadā - 1993.gadā - nodokļos iekasēti aptuveni 0,5 miljardi eiro, kamēr nākamajos gados jau 14 miljardi eiro, "kas ir milzīga pārmaiņa".

"Šajos 30 gados esam nonākuši pie vienas no modernākajām valsts institūcijām, kas ir tehnoloģiski attīstīta, kas arī sniedz adekvātu darba rezultātu" sacīja Ašeradens.

Vienlaikus finanšu ministrs norādīja, ka lielais sasniegums, kas redzams 30 gadu laikā, ir iekasētie nodokļi, tāpat arī ir labi sasniegumi identificējot PVN shēmas. Tāpat arī muitas strādā adekvāti.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieteicis Finanšu ministrijai (FM) nākamgad pārtraukt čeku loterijas rīkošanu, kamēr tās organizēšana nav sākusi kļūt dārgāka par reālajiem ieguvumiem, intervijā sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Sākot organizēt čeku loteriju, tika noteikti konkrēti kritēriji, kam jāpiepildās, skaidroja Jaunzeme. Pirmais efektivitātes kritērijs paredz to, ka vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits nākamajos 12 mēnešos un turpmāk veido vismaz 60% no vidējā čeku loterijas dalībnieku skaita čeku loterijas pirmajos 12 mēnešos, proti, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits 2021.gadā ir vismaz 43 315 cilvēki.

Lai arī šī novērtējuma rezultātā kritērijs izpildās, tas ir, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits ir 43 820 cilvēki, Jaunzeme sacīja, ka pastāv liels pirmā kritērija neizpildes risks 2022.gadā, jo rezultāts par 2021.gadu ir tikai par 505 čeku loterijas dalībniekiem lielāks, nekā plānotā minimālā vērtība. Turklāt datu izpēte un prognoze norāda uz to, ka čeku loterijas dalībnieku skaitam ir tendence samazināties.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sākusi strādāt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA), aģentūrai LETA apstiprināja CFLA pārstāvji.

Saskaņā ar informāciju CFLA mājaslapā Jaunzeme ieņem nozares atašeja amatu CFLA Attīstības sadarbības departamentā.

CFLA pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka Jaunzeme sākusi darbu 17.aprīlī.

Darba līgums ar Jaunzemi ir noslēgts uz terminētu laiku - līdz 2025.gada 31.martam, jo tas saistīts ar attīstības sadarbības projekta "Atbalsts Uzbekistānas valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanai" īstenošanu.

Šī amata pienākumos ietilpst koordinēt CFLA kā Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras iesaisti Uzbekistānas attīstības sadarbības projekta īstenošanā, organizējot projekta aktivitātes (īstermiņa apmācību programmas un citas aktivitātes) Uzbekistānā un Uzbekistānas iesaistīto institūciju dalību projekta pasākumos Latvijā.

Par labāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) direktora amata kandidātu konkursa komisija atzinusi VID Iekšējās drošības pārvaldes direktoru Aigaru Prusaku, informēja VID pārstāvji.

Pirms iecelšanas amatā kandidātam vēl jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darbā ar valsts noslēpumu.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsver, ka NMPP saglabā savu institucionālo neatkarību VID sastāvā.

"Tāpēc ir īpaši būtiski, lai šo pārvaldi vada profesionāls, godprātīgs vadītājs, kas spēj būt patstāvīgi atbildīgs gan par VID un NMPP, gan valsts pārvaldes kopējo mērķu izpildi," pauž Jaunzeme.

Prusaks kopš 2019.gada vada VID Iekšējās drošības pārvaldi. Pirms darba VID Prusaks vairāk nekā 12 gadus strādājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tajā skaitā vadījis nodaļu, kuras kompetencē ietilpa valsts amatpersonu darbības kontrole.

Ņemot vērā kādas bankas izrādīto interesi nodrošināt saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu darbību, šādu kontu varētu būt iespējams izmantot no 2022.gada otrās puses, šodien Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šāds vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts mazajiem uzņēmējiem - fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību. VID mājaslapā skaidrots, ka konts ir paredzēts mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem.

Jautājumu par to, kur "pazuda" iecere par saimnieciskās darbības konta ieviešanu, apakškomisijas sēdē aktualizēja Saeimas deputāte Ļubova Švecova (LPV).

VID vadītāja skaidroja, ka iestāde saimnieciskās darbības konta ieviešanai bija gatava jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena komercbanka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

Pašlaik viena banka varētu būt gatava ieviest šo sistēmu, un prognozējams, ka, ja ne gada pirmajā pusē, tad gada otrajā pusē šim kontam būtu jābūt pieejamam, pauda Jaunzeme. VID ģenerāldirektore norādīja, ka vēl arī otra komercbanka pašlaik testē VID izveidoto sistēmu, tomēr viņa nevar atklāt, kas ir šīs bankas, un ka sīkāka informācija būtu jāprasa Finanšu nozares asociācijai.

Nodokļu likumi būtu jāpārraksta iedzīvotājiem viegli saprotamā valodā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Nodokļu likumam ir jābūt tādam, lai to varētu saprast," uzsvēra VID ģenerāldirektore, piebilstot, ka ir valstis, kurās likumus pārraksta "vieglajā valodā", lai ikviens iedzīvotājs varētu tos saprast.

Tāpat viņa uzsvēra, ka nodokļu likumi būtu pirmie, kas būtu jāpārraksta šādā iedzīvotājiem viegli saprotamā valodā.

Vienlaikus Jaunzeme minēja, ka VID jau šobrīd ar padomiem un metodikām mēģina izklāstīt likumus vienk­āršāk, bet ne vienmēr tas izdodas.

"Tas ir darbs, kas būs jāturpina gadu no gada, lai to, kas ir rakstīts nodokļu likumos, varētu saprast ilviens cilvēks, kuram nav finansista izgītības," pauda Jaunzeme.

Jau vēstīts, ka Jaunzemei pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektores amatā beidzas 2024.gada 11.februārī.

Šā gada pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi sasnieguši 2,716 miljardus eiro, kas ir par 344,89 milj. eiro jeb 14,5% vairāk nekā paredzēts šā gada ieņēmumu plānā — 2,37 miljardi eiro – atbilstošajam laikam.

Tādu nodokļu ieņēmumu plāna izpildi 2022. gada pirmajam ceturksnim rādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzina, ka jau divus gadus dzīve notikusi Covid-19 pandēmijas krīzes apstākļos, bet ieņēmumi nodokļos, it īpaši darbaspēka nodokļos, ir bijuši ļoti labi.

“Šā gada pirmais ceturksnis priecē, jo lielākoties janvāris – februāris nodokļu ieņēmumos nav tie labākie mēneši, bet 2022. gadā gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (par 135 milj. eiro), gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis (par 88,51 milj. eiro) ir pārpildījis ieņēmumu plānu, un es ceru, ka šāda situācija arī saglabāsies turpmāk,” skaidro I. Jaunzeme.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, īpaši muitā, kara apstākļos nevar veikt, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šobrīd galvenais esot stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas. Atgādinām, ka šā gada sākumā I.Jaunzeme LTV minēja, ka VID darbinieku rotāciju plāns varētu būt izstrādāts maijā.

"Ap maiju varētu būt skaidrība par to, kādas rotācijas būs, un uz rudens pusi tās faktiski notiks," toreiz teica VID vadītāja, piebilstot, ka 2019.gadā atbilstoši "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") izstrādātajām vadlīnijām viņa izdeva rīkojumu, ka šāds plāns ir jāsagatavo un termiņš tika noteikts līdz 2022.gada 4.maijam.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, kad darbinieks citā amatā savas zināšanas spēj izmantot labāk: "Mēs nerunājam par iespēju rotēt cilvēkus, par kuriem ir aizdomas. Rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kur citur spēj savas zināšanas izmantot labāk un tai ir būtisks ieguldījums iestādes kopējā attīstībā".

Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski mazinājusies nozaru tolerance pret nodokļu nemaksātājiem, atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc viņas teiktā, nodokļu un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā pozitīva tendence ir tā, ka nodokļu maksātāji, kas agrāk piecieta nozarē nodokļu nemaksāšanu, tagad ir gatavi sadarboties ar VID un vēlas attīrīt nozari.

"Tie nodokļu maksātāji, kas agrāk klusēdami piecieta to, ka kāds nozarē nemaksā nodokļus, nāk pie mums un saka, ka grib attīrīt nozari un palīdzēt VID ar datiem un analīzi. Tas ir tas, kas mums ir nepieciešams. Ja mums ir strīds, kas nonāk tiesā, tad mums ir vajadzīgi dati, lai varētu pierādīt nodokļu nemaksāšanu. Pandēmijā spiediens no godīgajiem nodokļu maksātājiem ir pieaudzis. Ja agrāk jautājām, kādēļ par to uzņēmumi nerunā, tad atbilde bija, ka nav jēgas. Tagad uzņēmumi ir gatavi nākt pretim un sadarboties ar VID," teica Jaunzeme.

Brīvprātīga nodokļu saistību izpilde ir daudz efektīvāka par kontroles pasākumiem, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc VID datiem, dienests pagājušajā gadā veica trīs reizes mazāk nodokļu kontroles pasākumu nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā veikti kopumā 2264 nodokļu kontroles pasākumi, bet 2019.gadā - 6856 pasākumi.

Jaunzeme skaidroja, ka kontroles pasākumu samazināšanās ir saistīta ar VID stratēģijas maiņu, kas apstiprināta 2019.-2022.gadam.

"Tas nozīmē, ka mūsu galvenais pienākums un uzdevums ir maksimāli pārliecināt nodokļu maksātāju par nepieciešamību veikt savas uzvedības korekciju pirms kontroles pasākumu veikšanas. Kontroles pasākumi ir dārgi, un tie ne vienmēr dod vajadzīgo rezultātu. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka brīvprātīga saistību izpilde ir daudz efektīvāka. Tādēļ mēs uzrunājam nodokļu maksātājus, izskaidrojam mūsu rīcībā esošo informāciju, un daudzos gadījumos uzņēmumi koriģē savus datus, iesniedz precizētās deklarācijas. Tādēļ arī zūd nepieciešamība pēc kontroles pasākumiem," teica VID vadītāja.

Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā no 1.maija pārcels Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieci nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, informēja FM pārstāvji.

Ministrijā atzīmē, ka Pelēkajai ir atbilstoša izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatam.

FM pārstāvji norāda, ka viens no FM būtiskākajiem uzdevumiem tuvākajā periodā, kas jāveic ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas jomā, būs izstrādāt jaunu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025.gadam. Tajā jāizvirza izmērāmi un sasniedzami mērķi ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, un to īstenošanai jākļūst par būtisku funkciju ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne skaidro, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, valdība ir noteikusi uzdevumus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādei, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un pasākumu īstenošanu atbildīgajās ministrijās, īpašu akcentu liekot uz ciešu sadarbību starp nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjiem.

Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu laikrakstā Diena intervē Agnese Margēviča.

Fragments no intervijas

No tā, ko līdz šim publiski esat teicis jūs, atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, finanšu ministrs, cietušais uzņēmējs Ramoliņš, sanāk aptuveni tāda notikumu hronoloģija: 13. maijā jūsu padotie pret uzņēmēju Andri Ramoliņu ierosina nelikumīgo kriminālprocesu, jūs par to uzzināt tikai 6. jūlijā no prokuratūras. Bet tikai 23. augustā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierodas veikt kratīšanu abu VID darbinieku darba vietās, jūs uzzināt, ka šī lieta par nelikumīgi uzsākto kriminālprocesu tiek izmeklēta arī kontekstā ar 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja. Viss pareizi, vai jums ir vēl ko piebilst par hronoloģiju?

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.-2026.gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem, informēja VID pārstāvji.

Starp prioritātēm stratēģijā minēti mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā - jaunas priekšrocības.

Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

VID pārstāvji norāda, ka valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības partneriem.

Dīkstāves pabalstos 85% gadījumu izmaksātā summa veido 430 eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka 85% gadījumu dīkstāves pabalstos par novembri izmaksāti 430 eiro, 12,5% gadījumu izmaksāti 430-700 eiro, bet 2,6% izmaksāti 700-1000 eiro. Savukārt algu subsīdijās izmaksātās summas ir mazākas, tostarp lielākā daļa ir līdz 200 eiro.

Jaunzeme arī informēja, ka kopumā VID saņēmis vairāk nekā 8000 pieteikumu, tostarp gandrīz 5000 pieteikumu saņemts no darba devējiem, seko pašnodarbinātie un patentmaksātāji. Lielākā daļa pieteikumu - 1000 - saņemti no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, seko vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, bet no pārējām nozarēm pieteikumu ir mazāk.

Jau vēstīts, ka no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā bija 2019.gada līmenī, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"2020.gadu mēs noslēdzām stabili 2019.gada pozīcijās, kas īstenībā nav slikti. Protams, bija ļoti ambiciozs ieņēmumu plāns 2020.gadam, ko pandēmijas apstākļos nevarēja izpildīt," teica VID vadītāja, atzīmējot, ka 2020.gadā nodokļos iekasēts par apmēram 7% mazāk, nekā plānots.

Vienlaikus Jaunzeme norādīja, ka tostarp iedzīvotāju ienākuma nodoklī pagājušajā gadā iekasēts par 3% vairāk, nekā plānots.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 11 mēnešos valsts budžetā tika iekasēti 8,949 miljardi eiro, kas ir par 609,257 miljoniem eiro jeb 6,4% mazāk, nekā plānots, bet salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājās par 21,932 miljoniem eiro jeb 0,2%.

Lielākā daļa dīkstāves pabalstos saņem vairāk, nekā iepriekš nomaksājuši nodokļos, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

Diskusijā par dīkstāves pabalsta sniegšanu Covid-19 krīzē cietušajiem Jaunzeme norādīja, ka kopumā valsts atbalsts ir sasniedzis tās nozares, kuras Covid-19 krīzē cietušas visvairāk. Vienlaikus viņa piebilda, ka šī krīze izgaismojusi problēmas ar atbalsta saņēmēju iepriekšējo nodokļu nomaksu.

VID vadītāja stāstīja, ka iepriekšējā valsts atbalsta periodā 66% no dīkstāves atbalstu saņēmušajiem pabalstu saņēma tādā apmērā, kas bija mazāks par valstī noteikto minimālo algu. Savukārt šogad, kad minimālās algas slieksnis ir palielināts līdz 500 eiro, kas attiecīgi ir arī zemākais pabalsta slieksnis, lielākā daļa no valsts atbalsta saņēmējiem pabalstos saņem vairāk, nekā šie cilvēki jebkad ir deklarējuši.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gada ienākumu deklarācijas pirmdienas rītā, 1.martā, kas ir pirmā deklarāciju iesniegšanas diena, pieteikuši vairāk nekā 62 400 iedzīvotāju, tā intervijā Latvijas Radio informēja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Šobrīd jau ir iesniegtas 62 414 deklarācijas. Pagājušajā gadā tāds apmērs bija sasniegts plkst.10," teica I. Jaunzeme.

Pašlaik elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) strādā raiti, taču iespējamas arī nelielas tehnoloģiskas pauzes, jo VID pašlaik izmaksā arī dīkstāves pabalstus. "Tās varētu nebūt ilgas pauzes, bet, ja redzams paziņojums, ka EDS nestrādā, tas ir tāpēc, ka mēs izsaucam informāciju, lai varētu izmaksāt dīkstāves pabalstus," skaidroja VID vadītāja.

Atgādinām, ka no šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2020.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, proti, līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) martā iesniegti 360 000 gada ienākumu deklarāciju, un dienests veicis naudas līdzekļu atmaksu 10 miljonu eiro apmērā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Šogad VID sistēma strādā ļoti labi. Pirmajās dienās ir iesniegti 360 000 deklarāciju un jau ir veikta atmaksa 10 miljonu eiro apmērā," teica VID vadītāja.

Gada ienākumu deklarācijas šobrīd ir iespējams iesniegt tikai elektroniski, tostarp pirmajā deklarāciju iesniegšanas dienā - 1.martā - deklarāciju iesniedza kāda 83 gadus veca iedzīvotāja, vienlaikus lūdzot līdzekļus atmaksāt ātri, jo nauda ir nepieciešama zālēm, pastāstīja I.Jaunzeme.

Jau vēstīts, ka no 1.marta iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2020.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, proti, līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

VID informācija liecina, ka līdz 19.martam paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā pēc 13 863 iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 6 938 518 eiro apmērā.

Jaunzeme norādīja, ka vidējā dīkstāves pabalsta summa mēnesī šajā nozarē strādājošajiem bijusi 501 eiro.

VID vadītāja skaidroja, ka vidējā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā, ka šajā nozarē strādājošo alga iepriekš tika deklarēta minimālās algas apmērā.

Jau vēstīts, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā deputāti pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro atbalstu dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.

Komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā viens no risinājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā atbalsta sniegšana. Par šāda rosinājuma izskatīšanu būtu jālemj valdībai.