Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu laikrakstā Diena intervē Agnese Margēviča.
Fragments no intervijas
No tā, ko līdz šim publiski esat teicis jūs, atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme, finanšu ministrs, cietušais uzņēmējs Ramoliņš, sanāk aptuveni tāda notikumu hronoloģija: 13. maijā jūsu padotie pret uzņēmēju Andri Ramoliņu ierosina nelikumīgo kriminālprocesu, jūs par to uzzināt tikai 6. jūlijā no prokuratūras. Bet tikai 23. augustā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau ierodas veikt kratīšanu abu VID darbinieku darba vietās, jūs uzzināt, ka šī lieta par nelikumīgi uzsākto kriminālprocesu tiek izmeklēta arī kontekstā ar 100 000 eiro kukuļa izspiešanu no cietušā uzņēmēja. Viss pareizi, vai jums ir vēl ko piebilst par hronoloģiju?
Tā tas arī ir, vienīgi vēl varu piebilst, ka pārbaudīju – tajā nedēļā, kad tika uzsākts šis kriminālprocess, es atrados uz slimības lapas, bet tas nemaina lietas būtību.
Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītājam Intam Štālbergam, kurš ir aizturēts šajā lietā, tas, ka jūs bijāt uz slimības lapas, nevarēja palīdzēt slēpt šī kriminālprocesa nesaskaņoto uzsākšanu? Kā vispār bija iespējams apiet "sešu acu principu", par kuru runā Jaunzeme, kam vajadzētu izslēgt šādu kriminālprocesu sākšanu?
Tas, ka es biju prombūtnē, absolūti neko nemaina, jo būtībā tika pārkāptas visas procedūras un apieti visi tiešie priekšnieki, arī Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vadītāja Ieva Kļava un mana vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane. Šo kārtību VID mēs radījām pēc līdzīga gadījuma 2019. gadā, kad arī līdzīgā veidā tika uzsākts kriminālprocess, apejot augstāko priekšniecību. Toreiz mēs to paši nofiksējām, tika veikta pārbaude un notika plašas rotācijas Jaunzemes kundzes vadībā. Pēc tam es sapratu, ka ir jāveido algoritma kārtība, kādā notiek materiālu aprite, kādā veidā uzsākams kriminālprocess un veicamas citas darbības. Šī kārtība tika radīta 2019. gada 26. aprīlī, tajā ir noteiktas darbības, kas jāveic izmeklētājam un viņa tiešajiem vadītājiem, reģistrējot jebkuru materiālu, lai nebūtu iespējas, ka konkrētais kriminālprocess nonāk pie konkrētā izmeklētāja. Tas viss ir detalizēti atrunāts uz vairākām lapaspusēm, tai skaitā shematiski norādīts, kad katra darbība ir jāveic. Šajā gadījumā, par kuru mēs runājam, ir tā, ka pārkāpts ir pilnīgi viss – tiešā vadība netika informēta, tātad es, mana vietniece un arī izmeklēšanas daļas vadītāja, kurai kā nodaļas vadītājs tieši ir pakļauts arī Intars Štālbergs.
Visu interviju lasiet 30.septembra laikrakstā Diena!