Ir lietas, kurās piesardzības dēļ vien vajadzētu rīkoties tālredzīgi un ar apdomu, un viena no šādām lietām ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores atstādināšana un iespējamā rotācija uz citu amatu valsts pārvaldē. Pārmetumi ir par korupciju, un tā nav pirmā reize, kad VID darbiniekus pieķer iespējamā kukuļņemšanā.
Iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs tieši šo pārkāpumu dēļ, kas met ēnu uz VID vadību, atstādināja Ievu Jaunzemi no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku.
Pašreizējās sarunas ar I. Jaunzemi jaunajam finanšu ministram Arvilam Ašeradenam bijušas konstruktīvas, vēstī aģentūra LETA. Vēl tikai jāsagaida papildu ziņas, un esot daži jautājumi, kas jāprecizē. A. Ašeradens gan skaidri nenorāda, kāds būs lēmums, bet acīmredzami tiek paredzēta iespēja paturēt I. Jaunzemi esošajā amatā, kas nepārprotami rada reputācijas riskus VID kopumā.
Kur ir bažas, un kādi patiesībā ir pārmetumi? Biznesa vidē, tajā, kas maksā nodokļus, ir skaidrs priekšstats par to, kad maināmi vadītāji. Proti, brīdī, kad vadītājs acīmredzami nekontrolē situāciju, pilnībā nepārzina uzņēmumu un tiek pieļauti pārkāpumi apakšnieku dēļ, ir pamats mainīt direktoru. Tieši tik vienkārši – nav jāgudro, vai vadītājs pats personīgi ir vai nav piedalījies likumpārkāpumos, ir vai nav līdzvainīgs pie kādiem zaudējumiem, preventīvi vadītāju maina pret tādu, par kuru ir cerības, ka viņš spēs pārvaldīt uzņēmumu, tādu, kas lauciņu spēs pārskatīt un rīkoties, vēl pirms kāda ķeza ir notikusi.
Vienīgās ziņas, kas liecinātu par iespēju paturēt I. Jaunzemi amatā, ir tādas, ka tieši pēc viņas iniciatīvas ir uzsākta izmeklēšana, ka tieši viņa ir uzsākusi darbības, kas noved pie likumpārkāpumu likvidācijas, un, paturot vadītāju amatā, tikai šāds paskaidrojums būtu adekvāts. Šajā mirklī ir būtiski atcerēties, ka tieši I. Jaunzeme uzreiz pēc stāšanās amatā teju pusgada garumā vēlējās par katru cenu VID Iekšējās drošības pārvaldi nodot Iekšlietu ministrijas pakļautībā.
Proti, nevis kādu izpildītāju – Finanšu policiju vai akcizēto preču kontroli - atdot prom, bet gan tos, kas kontrolē visu no iekšienes, izlikt pa durvīm!Šo darbību esamība pēc būtības I. Jaunzemi nodala no IDP darbībām, kas, visticamāk, bijušas no vadītājas neatkarīga rīcība un, iespējams, pēc noklusējuma sava veida atbilde uz durvju rādīšanu. Proti, ja arī mēs minam, ka VID IDP aiztur kādus darbiniekus, nav pamata šo rīcību saukt par VID vadītājas panākumu.
Tieši pašas VID vadītājas rīcības secība un publiski zināmās darbības neizbēgami noved pie reputācijas riskiem un secinājuma, ka vadītāja ir jārotē uz citu vietu, neraugoties uz izmeklēšanas rezultātiem un to, kura iestāde uzsākusi izmeklēšanu. Proti, mēģinot par katru cenu paturēt VID vadītāju amatā, tiek saglabāta šaubu ēna par iestādes darbību un iespējas mediju telpā manipulēt ar faktiem, par kuriem nav pilnas informācijas.
Skaidrs, ka vēl ilgi izmeklēšana nebūs pabeigta un tiesas turpināsies kādu laiku. Līdz ar to būtu loģiski meklēt jaunu VID vadītāju atklātā konkursā, kas sabiedrības priekšā netiek apšaubīts. Nav arī pilnīgas skaidrības par to, vai turpmāka izmeklēšana var vai nevar novest pie citiem VID vadītājiem, vai nesekos vēl kādi pārsteigumi.
Vai VID Nodokļu un muitas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš ir pēdējais no VID augstākajiem vadītājiem, uz kuru krīt tiešas aizdomas? Šie jautājumi ir un paliks vēl kādu laiku, un pieļauj bažas par pašu I. Jaunzemi. No valsts iestādes reputācijas viedokļa raugoties, pērn decembrī valdībā ierosinātā I. Jaunzemes rotācija uz Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores vietu, kuru gan premjers Krišjānis Kariņš atlika uz vēlāku laiku, būtu vien loģisks solis.
Laikā, kad valdība, visticamāk, centīsies palielināt nodokļus un tādējādi jau tāpat pazeminās iestādes prestižu un reputāciju, būtu nesaprātīgi atstāt papildu instrumentu manipulācijai. Mēs dzīvojam laikā, kad valsts kopējā reputācija ir viens no būtiskākajiem elementiem tautsaimniecībai, jo tikai kopīgi varam pārvarēt krīzi un panākt, ka visas sabiedrības grupas aktīvi iesaistās darbā.
Kopīgu mērķi nav iespējams sasniegt ar šaubu ēnu par valsti kopumā, un tieši Valsts ieņēmumu dienesta darbs ir vissensitīvākais šajā laikā. Atbilstoši OECD datiem, ēnu ekonomika pēdējo četru gadu laikā ir tikai augusi. Var pārmest politiķiem, ka viņi rakstījuši aplamus likumus, bet tikpat labi ir jautājums par VID darbību kopumā. Proti, I. Jaunzemes pārcelšana pie ēnu ekonomikas ierobežošanas tēmas būtu arī skaidra norāde, ka ir kaut kas jālabo kopumā, ir jāatrod kļūdas kopējā darbā, kādēļ nodokļu nemaksātāju kļūst aizvien vairāk, nevis mazāk, un kurš gan labāk spētu šīs kļūdas identificēt nekā cilvēks, kurš vadījis VID!
