Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi 6,6%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (17,5%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 10,3%), Čehijā (10,2%), Rumānijā (8,9%), Horvātijā (8%), Bulgārijā (7,8%), Lietuvā (7,2%) un Austrijā (7%). Igaunijā gada inflācija bija 6,2%.

Zemākā gada inflācija jūlijā bija Beļģijā (1,7%), Luksemburgā (2%) un Spānijā (2,1%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada septīto mēnesi patēriņa cenu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs.

ES vidēji gada inflācija jūlijā bija 6,1%, bet eirozonā tā veidoja 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – jūniju – patēriņa cenas jūlijā ES saglabājušās nemainīgas, bet eirozonā samazinājušās par 0,1%.

Ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Augsta un it īpaši ilgstoši augsta inflācija būs problēma pilnīgi visiem! Ja uzņēmumi pašlaik nepamatoti ceļ cenas, tas nozīmē, ka nākotnē viņus gaida vismaz līdzvērtīgs algu kāpums, un tas būtiski mazinās viņu konkurētspēju un nākotnē sacensties ar citu valstu uzņēmumiem būs krietni grūtāk," teica Kazāks.

Vienlaikus viņš norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas prognozēm šogad inflācijas dinamikā Latvijā būs redzams lūzuma brīdis - inflācijas temps būtiski samazināsies, it īpaši gada otrajā pusē, un gada inflācija atgriezīsies viencipara skaitļa teritorijā. Gada beigās inflācija Latvijā būs tuvāk 4-5%. "Inflācija ļoti strauji uzšāvās augšā un tagad arī strauji iet lejup," piebilda Kazāks.

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes.

Noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

Galveno refinansēšanas operāciju likme tiks pazemināta par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%, teikts ECB paziņojumā.

Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

"Pamatojoties uz padomes aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks spert vēl vienu soli ceļā uz monetārās politikas ierobežojumu līmeņa samazināšanu," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs 2-2,5% līmenī, aģentūru LETA informēja FM pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka šogad inflāciju paaugstinošie faktori galvenokārt būs saistīti ar iekšējiem ekonomikas procesiem, ko ietekmēs darba tirgus attīstība, it īpaši pakalpojumu nozarēs.

Savukārt ārējiem faktoriem drīzāk būs pazeminoša ietekme, jo gāzes un naftas cenas šogad visticamāk būs zemākas nekā pērn, prognozē FM. Neliela inflāciju paaugstinoša ietekme būs no akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas, jo no šī gada marta būs palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

FM pārstāvji norāda, ka pagājušajā gadā inflācijai bija pievērsta pastiprināta uzmanība gan Latvijā, gan arī citās pasaules valstīs, jo straujais patēriņa cenu pieaugums, kas aizsākās vēl 2022.gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomikas attīstību, mazinot iedzīvotāju pirktspēju. 2023.gadā, visa gada garumā Latvijā bija vērojama lejupvērsta inflācijas dinamika. Ja pērnā gada sākumā inflācija Latvijā bija augstākā eirozonā, tad gada beigās tā bija viena no zemākajām. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī patēriņa cena palielinājās vien par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada decembri.

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Pēdējo trīs gadu laikā bieži esam atradušies nezināmā priekšā – Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, energoresursu pieejamība un izmaksas, kā arī straujais inflācijas pieaugums. Tas radījis situāciju, kad izdarīt nākotnes prognozes ir sarežģīti, taču ne neiespējami. Nenoteiktības sajūta iesēdusies ne vien privātpersonu, bet arī juridisko personu prātos, radot sava veida ekonomisko stagnēšanu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance rāda, ka 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies gan importa, gan eksporta apjomi. Rādītāji ir ļoti tuvu pērnā gada rezultātiem, taču jāņem vērā fakts, ka pagājušā gada sākumā – janvārī, februārī, vēl nebija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā. Tādēļ šķiet, ka attīstība ir iestagnējusi, lai neteiktu vairāk. Te gan svarīgi piezīmēt, ka sākusi strādāt daļa sankciju, kas atstāj būtisku ietekmi uz eksportu un importu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas šogad martā, salīdzinot ar februāri, Latvijā pieaugušas par 0,7%, bet gada griezumā – marts pret 2022. gada martu – palielinājušās par 17,3%. Inflācija ar visu EURIBOR likmju pieaugumu nebremzējas tik strauji, kā cerēja Eiropas Centrālas banka, kas, savukārt, liecina par to, ka tirgū joprojām ir nauda, taču tā tiek tērēta patēriņā. Jau pavisam drīz, 4. maijā, Eiropas Centrālā banka nāks klajā ar jaunāko paziņojumu par EURIBOR likmju izmaiņām. Prognozēju, ka kārtējais likmju kāpums būs 0,25%-0,5% robežās.

Pagaidām nav pamata cerēt uz strauju Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju samazināšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Jautāts, vai ECB varētu šogad vēl samazināt likmi, Kazāks pauda, ka tāda iespēja pastāv, taču nav pamata cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu tuvākajā laikā.

"Neskriesim ratiem pa priekšu. Cerība tāda ir, bet tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā inflācija uzvedīsies. Diemžēl inflācijai ir niķis atdzīvoties. Līdz ar to cerēt uz strauju procentu likmju samazinājumu un to gaidīt tuvākajā laikā nav pamata, jo ir jāpārliecinās, ka inflācija tiešām saglabāsies zemos līmeņos," sacīja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā inflācija šobrīd ir ļoti zema, tostarp maijā gada inflācija bija 0,1%, taču eirozonā inflācija vēl vidēji joprojām pārsniedz mērķi, kas ir 2%, un ir 2,6%.

Noslēdzoties septembrim, eirozonā turpina kristies inflācijas rādītāji, savukārt ASV mājsaimniecību patēriņš saglabājas pārsteidzoši spēcīgs.

Kādas ir jaunākās prognozes par inflācijas rādītājiem eirozonā, un kā aktuālo ekonomisko situāciju pārcieš ASV mājokļu tirgus?

Inflācija Eiropā turpina kristies

Septembrī eirozonas gada inflācija ir strauji pazeminājusies – no vairāk nekā 5 % vasaras mēnešos līdz 4,3 %. Būtiska nozīme inflācijas tempu bremzēšanā septembrī bija labvēlīgai salīdzinājuma bāzei – tieši pirms gada strauji pieauga elektroenerģijas un gāzes tarifi Eiropā. Septembrī no inflācijas cipariem izkrita arī atsevišķo inflācijas mazināšanas pasākumu ietekme. Pamatinflācija septembrī samazinājās līdz 4,5 % (iepriekš augustā – 5,3 %).

Inflācijas palēnināšanas virzienā turpināja darboties arī pārtikas cenas. Ņemot vērā strauju naftas cenu pieaugumu finanšu tirgos pēdējo trīs mēnešu laikā, “Bloomberg” aptaujātie analītiķi paredz, ka inflācija tuvākajos ceturkšņos saglabāsies nedaudz augstāka nekā sākotnēji prognozēts. Patlaban tiek sagaidīts, ka gada izskaņā inflācija eirozonā būs ap 3,3 %, un nākamgad gada vidējā inflācija varētu pazemināties līdz 2,7 %.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Procentu likmes joprojām ir diezgan augstas un ekonomikas izaugsmi bremzējošas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Ja Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajos mēnešos cels bāzes likmes, palielinājums būs neliels, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka straujākais ECB procentu likmju kāpums šobrīd ir jau aiz muguras, jo inflācija sāk samazināties visā eirozonā.

Kazāks atzīmēja, ka inflācijas kāpums bija negaidīti straujš, kā arī inflācija bija ļoti augsta, negatīvi ietekmējot pilnīgi visus iedzīvotājus. "Galvenais uzdevums ir šo inflāciju ļoti strauji samazināt, jo, ja šī slimība tiek ielaista, sāpes ir krietni, krietni lielākas. Labā ziņa ir, ka inflācija tiešām sāk samazināties visā eirozonā, tostarp arī Latvijā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi arī procentu likmju pusē lielākais kāpums ir aiz muguras. "Ja vēl kāds procentu likmju kāpums būs, tad tie būs ļoti nelieli palielinājumi. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka galvenais ir aiz muguras," sacīja Kazāks.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Augstā inflācija eirozonā turpmākajos mēnešos varētu samazināties, taču šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs sagaidām, ka inflācijas eirozonā turpinās samazināties," Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē Vašingtonā sacīja Lagarda.

"Taču šīs prognozes joprojām ieskauj ievērojama neskaidrība," un ir iespējami gan pozitīvi, gan negatīvi pavērsieni, teica ECB prezidente.

Algu palielināšana straujākā tempā, nekā gaidīts, inflāciju varētu palielināt, taču saspīlējums finanšu tirgos vai straujš enerģijas cenu kritums to varētu samazināt, norādīja Lagarda.

Gada inflācija eirozonā martā samazinājās līdz 6,9%, salīdzinot ar 8,5% februārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis pēdējā gada laikā.

Augstā inflācija, kuru veicina enerģijas cenu būtisks kāpums, mudināja ECB ievērojami palielināt procentu likmes, lai censtos apslāpēt inflācijas pieaugumu.

Inflācija eirozonā joprojām ir pārāk augsta, un Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās palielināt procentu likmes, taču ne tik strauji, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs mazliet pietuvojamies mūsu kreisēšanas augstumam, taču vēl neesam tur nonākuši, un tas nozīmē, ka mums jāturpina celties, bet ne tik strauji," Hannoverē notiekošajā banku nozares konferencē sacīja Lagarda.

Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājās līdz 6,1% salīdzinājumā ar 7% aprīlī, pateicoties enerģijas cenu kritumam. Taču inflācija joprojām krietni pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta," norāda Lagarda.

ECB maijā galveno bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75%, to palielinot septīto sanāksmi pēc kārtas.

"Šobrīd aktuāls jautājums, cik augstu mums ir jādodas? Lidmašīnai nepieciešams pacelties pietiekami augstu, lai sasniegtu savu galamērķi, taču ne pārāk augstu, lai tam nepalidotu garām," skaidro Lagarda.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Samazinoties enerģijas un izejvielu cenām, kā arī turpinoties straujai pakalpojumu eksporta attīstībai, Luminor banka paaugstina 2023. gada IKP pieauguma prognozi. Ja pagājušā gada rudenī paredzējām iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,5 %, tad šobrīd sagaidāms 0,6 % pieaugums, liecina jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Savukārt 2024. gada pieauguma prognoze ir samazināta no 4,6 % līdz 3,7 %, un tiek prognozēts, ka aizvadītā pusotra gada laikā notikušajam cenu lēcienam sekos pārejošs cenu krituma jeb deflācijas periods.

Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi. Pienāk signāli, ka beidzot iekustas ES fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022. gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas.

Šī gada cerība ir ES fondi, nākamā – pirktspējas kāpums

Nepieredzēti augstā inflācija Latvijā un visā Eiropā ir paaugstinājusi visa veida izmaksas, kas nozīmē arī telpu nomas līgumos noteiktās nomas maksas indeksāciju un pat esošo nomas līgumu pārskatīšanu atbilstoši situācijai.

Telpu un ēku nomas maksu indeksācija gan vienlaikus nozīmē to, ka īrniekiem būs augstākas izmaksas un tās tiks iekļautas viņu sniegto pakalpojumu vai preču pārdošanas cenās. “Tā tas varētu būt,” uz jautājumu, vai tieši inflācijas izraisītā telpu nomas maksas indeksācijas problemātika varētu kalpot par sava veida starta šāvienu iznomātāja un nomnieka attiecību pārskatīšanai - kvalitatīvāka nomas līguma veidā, atbild ZAB WALLESS vadošā partnere Latvijā Kristīne Gaigule-Šāvēja. Jāatgādina, ka dažādu ekonomisku un politisku iemeslu dēļ pašlaik inflācija gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā sasniegusi nebijušus apmērus. Latvijā gada inflācija (2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri) bija 20,8%, paredzams, ka 2022. gadā kopumā vidējā inflācija varētu sasniegt 17,4 %, savukārt Eiropas Savienībā gada pārmaiņas ir vien10,4%.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Gads sākās ar streiku vilni. Vācijā, Itālijā un Lielbritānijā tas turpināsies arī martā, Francijā transporta jomas darbinieki draud pat ar septiņus mēnešus ilgiem protestiem, ja netiks apmierinātas viņu prasības par algām. Šīs ziņas varētu palikt tikai virsrakstos, taču tās, ietekmēs arī mūsu maciņus, jo algu pieaugums rada spiedienu uz cenām, kas stimulē inflāciju, un, ja tā saglabāsies virs 2%, tad Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, procentu likmes tik drīz nesamazinās.

Pēdējos divos gados esam piedzīvojuši ievērojamu cenu kāpumu. Baltijas valstīs 2022. gadā cenas pieauga par aptuveni 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Eiropā 2022. gada decembrī cenu kāpums gadā bija 9,2%, bet 2023. gada decembrī pieauguma temps palēninājās līdz 2,9%, taču gada inflācija joprojām pārsniedza ECB noteikto mērķi – 2%.

Augsta inflācija uzņēmumus ietekmē dažādos veidos. No vienas puses, pieaug elektroenerģijas, izejmateriālu, transporta un citu pozīciju izmaksas. No otras puses, pieaug arī ieņēmumi, kas nozīmē, ka inflācijas dēļ uzņēmumiem ir vairāk naudas. Runa nav tikai par bankām, kas gūst lielāku peļņu no paaugstinātām procentu likmēm; visu uz pārdošanu orientēto uzņēmumu rīcībā ir vairāk naudas. Vienlaikus pieaugot dzīves dārdzībai, pieaug arī darbinieku spiediens uz algām.