Lielbritānijas tūrisma kompānija «Thomas Cook», kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, pirmdien paziņoja par bankrotu.

Līdz ar to atceltas visas ar «Thomas Cook» starpniecību veiktās rezervācijas.

Lielbritānijas valdība veic pasākumus, lai nogādātu mājās apmēram 150 000 «Thomas Cook» klientu, kas pašlaik atrodas ceļojumos. Šim nolūkam valdība noīrējusi vairākus desmitus lidmašīnu. Daļa klientu atgriezīsies Lielbritānijā ar regulārajiem reisiem.

Šī būs lielākā cilvēku evakuācija Lielbritānijas vēsturē kopš Otrā pasaules kara.

Par nogādāšanu Lielbritānijā «Thomas Cook» klientiem nebūs jāmaksā.

Pavisam pasaulē «Thomas Cook» organizētos ceļojumos pašlaik atrodas apmēram 600 000 cilvēku.

Vācijas valdība paziņojusi, ka par «Thomas Cook» Vācijas klientu nogādāšanu mājās rūpēsies apdrošināšanas kompānijas.

Bankrotējušajai Lielbritānijas tūrisma kompānijai «Thomas Cook» piederošā Vācijas lidsabiedrība «Condor» spēs turpināt lidojumus, pateicoties valsts garantētam īstermiņa aizdevumam 380 miljonu eiro apmērā.

Aizdevumu piešķirs Vācijas valdība un Hesenes federālā zeme, kur bāzēta aviokompānija.

«Šis solis pašreizējos apstākļos ir labākais mūsu klientiem, mūsu biznesa partneriem un mums. Tādējādi mēs varam būt pilnībā neatkarīgi no «Thomas Cook Group» un iegūt lielāku drošību mūsu nākotnei,» norāda «Condor».

Šo aizdevumu pirms tā saņemšanas nepieciešams apstiprināt Eiropas Komisijai (EK).

Arī Vācijas ekonomikas ministrs Pēters Altmaiers apstiprinājis, ka valdība nolēmusi piešķirt šo aizdevumu un Berlīne konsultējas ar Briseli par EK apstiprinājumu.

Hesenes finanšu ministrs Tomass Šēfers skaidrojis, ka federālā zeme finansēs pusi aizdevuma, bet centrālā valdība otru pusi.

Bankrotējušā Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» konkurents «Hays Travel» trešdien paziņoja, ka iegādāsies visus valstī esošos 555 «Thomas Cook» birojus.

«Hays Travel» jau līdz šim darbā pieņēmis 421 bijušo «Thomas Cook» darbinieku, norāda uzņēmums.

«»Thomas Cook» bija iemīļots zīmols, kas nodarbināja talantīgus cilvēkus. Mēs ar nepacietību gaidām sastrādāties ar daudziem no viņiem,» norāda «Hays Travel».

Uzņēmums skaidro, ka «Thomas Cook» biroju iegāde nodrošinās atkārtotas pieņemšanas darbā iespējas ievērojamam skaitam bijušo «Thomas Cook» darbinieku.

Kā vēstīts, «Thomas Cook», kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, 23.septembrī paziņoja par bankrotu, nespējot no privātajiem investoriem nodrošināt pēdējā brīža palīdzību, lai novērstu uzņēmuma sabrukumu.

Lielbritānijas tūrisma kompānijas «Thomas Cook» bankrots Grieķijas tūrisma nozarei nozīmē katastrofu, pirmdien paziņojis Krētas Tūrisma organizācijas prezidents Mihalis Vlatakis.

«Tā ir septiņu magnitūdu zemestrīce, un cunami vēl tikai sekos,» intervijā laikrakstam «To Proto Thema» norādījis Vlatakis.

Viņš skaidrojis, ka «Thomas Cook» bijuši noslēgti līgumi ar aptuveni 70% viesnīcu Krētā, kas ir Grieķijas lielākā sala.

«Thomas Cook» šogad vien uz Krētu nogādājis aptuveni 400 000 tūristu, no kuriem aptuveni 20 000 joprojām tur atrodas.

Kā vēstīts, «Thomas Cook», kas ir viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, pirmdien paziņoja par bankrotu.

Līdz ar to atceltas visas ar «Thomas Cook» starpniecību veiktās rezervācijas.

Lielbritānijas tūrisma kompānijai «Thomas Cook» piederošā Vācijas lidsabiedrība «Condor» pirmdien paziņoja, ka turpinās lidojumus, neskatoties uz mātesuzņēmuma bankrotu.

Uzsverot, ka tā vairākus gadus strādājusi ar peļņu, «Condor» pavēstīja, ka, lai novērstu likviditātes trūkumu, aviokompānija pieteikusies valsts garantētam īstermiņa aizdevumam, un šo pieteikumu Vācijas valdība šobrīd izskata.

Pēc ziņu aģentūras DPA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, «Condor» lūgtā aizdevuma summa ir 200 miljoni eiro.

«Mēs turpinām koncentrēties uz to, ko mēs darām vislabāk - veicam mūsu viesu drošu un punktuālu pārvadāšanu uz viņu izvēlētajiem galamērķiem,» norādījis «Condor» izpilddirektors Ralfs Tekentrups.

«Condor» dibināta 1955.gadā, un gadā pārvadā aptuveni astoņus miljonus pasažieru uz vairāk nekā 100 galamērķiem pasaulē.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība «easyJet» piektdien paziņoja, ka iegādājusies Lielbritānijas lidostu pacelšanās un nolaišanās laika nišas, kas iepriekš piederējušas bankrotējušam Lielbritānijas tūrisma operatoram «Thomas Cook».

«easyJet» samaksājusi 36 miljonus sterliņu mārciņu (42 miljonus eiro) par 12 vasaras un astoņām ziemas laika nišām Londonas Getvikas lidostā, kā arī par septiņām laika nišām Bristoles lidostā.

Kā vēstīts, «Thomas Cook», kas bija viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, un kam pieder tāda paša nosaukuma aviokompānija, 23.septembrī paziņoja par bankrotu.

Savukārt «Thomas Cook» zīmolus par 11 miljoniem mārciņu novembra sākumā iegādājās tā lielākais akcionārs - Ķīnas daudznozaru konglomerāts «Fosun».

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Vācijas valdības 380 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu Vācijas lidsabiedrībai «Condor», kas pieder bankrotējušajai Lielbritānijas tūrisma kompānijai «Thomas Cook».

Šis aizdevums, ko kopīgi piešķir Vācijas valdība un Hesenes federālā zeme, kur bāzēta aviokompānija, paredzēts, lai nodrošinātu «Condor» spēju turpināt lidojumus.

EK norāda, ka šis aizdevums nesniegs lidsabiedrībai negodīgas priekšrocības pār konkurentiem. Komisija vēsta, ka šis aizdevums tiks izmaksāts pa daļām, un «Condor» katru nedēļu būs nepieciešams sniegt ziņas par nepieciešamību saņemt apgrozāmos līdzkeļus. Jauni maksājumi tiks piešķirti vien tad, kad aviokompānijai beigsies apgrozāmie līdzekļi.

Tāpat Vācijas valdība ir apņēmusies nodrošināt, lai šis aizdevums tiek atmaksāts pēc sešiem mēnešiem, pretējā gadījumā «Condor» nāksies īstenot restrukturizāciju, lai atgrieztos pie ilgtermiņa dzīvotspējas.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija "flybe" ceturtdien tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu un nekavējoties pārtraukusi savu darbību.

"flybe" mājaslapā norādīts, ka lidsabiedrība nav spējīga saviem pasažieriem organizēt alternatīvus lidojumus, tiem iestrēgstot lidostās.

Šāds paziņojums publiskots dažas stundas pēc tam, kad mediji pavēstīja, ka aviokompānija varētu bankrotēt pēc neveiksmīgiem centieniem iegūt 100 miljonu sterliņu mārciņu (115 miljonu eiro) valsts aizdevumu.

"flybe" darbību negatīvi ietekmējušas nepastāvīgas degvielas cenas un britu sterliņu mārciņas vērtības kritums, kā arī pēdējā laikā jaunā koronavīrusa izplatības radītie sarežģījumi.

Aviokompāniju pērn iegādājās konsorcijs "Connect Airways", kurā ietilpst lidsabiedrība "Virgin Atlantic", infrastruktūras uzņēmums "Stobart" un investīciju kompānija "Cyrus Capital Partners".

Pagājušajā gadā Latvijas Okupācijas muzejs strādājis ar 250 000 eiro lieliem zaudējumiem un, iespējams, pēc desmit gadiem tam var draudēt bankrots, ja netiks veikti vairāki uzlabojumi tā darbībā un vairāk piedomāts par racionālu līdzekļu piesaisti un to izmantošanu, laikrakstam «Latvijas Avīze» atzina bijušais muzeja direktors Gunārs Nāgels.

Viņš stāstīja, ka muzejs nav tāds, kāds bija pirms 25 gadiem, kad daži entuziasti sametās kopā. Muzejs tagad ir vidēja lieluma uzņēmums ar 60 darbiniekiem un vismaz miljons eiro apgrozījumu gadā. Tāpat tas ir atkarīgs no ziedojumiem un valsts atbalsta.

«Ir jauki nodoties «gara lidojumiem», taču esmu ļoti labi redzējis, kā uzņēmumi, kas mēģina paplašināties bez racionāla pamata, gluži vienkārši bankrotē. Kad parādu skaitļus, ka muzejam, iespējams, pēc gadiem desmit draud bankrots, tad nevienu tas neinteresē, jo ideja ir: darām, darām, gan jau nauda būs. Vai tā ir atbildība?» jautā Nāgels.

Vienlaikus viņš atzīst, ka muzejam šobrīd ir lielas līdzekļu rezerves, jo pēdējā laikā nākuši vairāki lieli testamentāri novēlējumi no Austrālijas, taču kārtējo ziedojumu apjoms pēdējos gados nav liels.

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigantam "Evergrande" trešdien otro reizi divās dienās samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Liela daļa analītiķu brīdina, ka bankrots radītu nopietnas sekas pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai, jo uzņēmums Ķīnā nodarbina 200 000 cilvēku, kā arī netieši rada 3,8 miljonus darbavietu.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Ķīnas nekustamo īpašumu attīstīšanas gigants "Evergrande" pirmdien paziņoja, ka saskaras ar vēl nepieredzētām grūtībām, taču noliedza baumas, ka kompānija ar pasaulē vislielākajām parādsaistībām drīzumā piedzīvos bankrotu.

Honkongas akciju biržā kotētā uzņēmuma parādsaistības pārsniegušas 300 miljardus ASV dolāru pēc aizņēmumiem vairāku gadu garumā, lai finansētu straujo izaugsmi un vairāku nekustamo īpašumu, kā arī citu aktīvu, tostarp Ķīnas futbola komandas, iegādes darījumus.

Taču "Evergrande" pēdējos gados saskāries ar grūtībām apmaksāt savas parādsaistības, un Pekinas vēršanās pret nekustamo īpašumu sektoru vēl vairāk apgrūtinājušas iespējas iegūt finansējumu, raisot bažas par uzņēmuma iespējamu bankrotu.

Pēdējā laikā aizvien vairāk izskan ziņas par mājokļu pircēju protestiem Ķīnā, viņiem bažījoties par savu investīciju drošību un liekot "Evergrande" censties mazināt radušos saspīlējumu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Gandrīz 200 Eiropas lidostām tuvākajos mēnešos draud maksātnespēja, ja neatjaunosies pasažieru plūsma, brīdina Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe").

"ACI Europe" norāda, ka 193 lidostas, kurām draud bankrots, galvenokārt ir reģionālās lidostas, kas sniedz pakalpojumus vietējām kopienām.

Taču kopā tās atbalsta vairāk nekā ceturtdaļmiljonu darbavietu un sniedz 12 miljardu eiro ieguldījumu iekšzemes kopproduktā.

"Draudi par lidostu slēgšanu nozīmē, ka Eiropa varētu zaudēt ievērojamu tās gaisa transporta sistēmas daļu, ja vien valdības nerīkosies nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai," skaidro "ACI Europe".

Padomes dati liecina, ka koronavīrusa pandēmijas krīzes dēļ pasažieru plūsma lidostās oktobra vidū bija nokritusies par 75%, kas nozīmē, ka lidostām, tāpat kā aviokompānijām, ir grūtības nosegt savas operacionālās izmaksas.

Šanhajā bāzētās nekustamo īpašu attīstīšanas kompānijas "Sinic Holdings Group" vadītājs Džans Juaņļins pirmdien zaudējis vairāk nekā vienu miljardu dolāru, jo bažas par iespējamu uzņēmuma ar pasaulē lielākajām parādsaistībām - Ķīnas "Evergrande" - bankrotu radījušas paniku Honkongas akciju biržā.

Izdevums "Forbes" vēstī, ka Džana bagātība pirmdien nokritusies no 1,3 miljardiem dolāru (1,1 miljardam eiro) līdz 250,7 miljoniem dolāru (212,8 miljoniem eiro).

"Sinic Holdings Group" pirmdien bijusi spiesta pārtraukt akciju tirdzniecību Honkongas biržā, jo to cena nokritusies par 87%.

Džana šogad tika iekļauts "Forbes" veidotajā pasaule turīgāko cilvēku sarakstā, un viņš savu bagātību ieguvis, pateicoties daudzstāvu dzīvokļu māju būvniecībai, ko tagad negatīvi skārušas bažas par "Evergrande" iespējamu bankrotu.

Kā ziņots, "Evergrande" septembra sākumā otro reizi divās dienās tika samazināts kredītreitings, raisot bažas, ka uzņēmums piedzīvos bankrotu.

Trīs Ekonomikas un kultūras augstskolas studenti izstrādājuši galda spēli par dažādiem uzņēmējdarbības vadības procesiem - “Bankrots”.

Spēle veidota ar mērķi vidusskolēniem un augstskolu pirmo kursu studentiem interesantā un interaktīvā veidā skaidrot dažādus uzņēmējdarbības vides elementus – darbaspēka piesaisti, nodokļu politiku u.c. un uzskatāmi demonstrētos, kādus lēmumus jāpieņem uzņēmumu vadītājiem, un kā tie var ietekmēt uzņēmumu. Spēles izstrādātāji norāda, lai uzvarētu spēlē, nepieciešamas zināšanas par uzņēmējdarbību, tomēr liela nozīme ir arī veiksmei.

Galda spēli izstrādājuši trīs 1. kursa studenti: Mikus Lācis, Bogdans Grommickis un Darja Berezovska.

“Studiju ietvaros varējām izvēlēties – veikt pētījumu, filmēt video vai īstenot kādu radošo projektu. Ideja par galda spēli radās, jo vēlējāmies radīt ko tādu, ko mācību procesā varētu izmantot gan citi studenti, tajā skaitā no citiem studiju virzieniem, gan arī vidusskolēni. Spēles pamatā ir dažādu lēmumu pieņemšana, ar ko ikdienā saskaras teju ikviens uzņēmējs – vai un kurā brīdī algot vairāk darbiniekus, kas automātiski nozīmē arī lielāku nodokļu slogu, kad investēt dažādu resursu iegādē, vai investēt izglītībā, mārketingā u.tml.,” stāsta Mikus Lācis.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Gandrīz pusei Šveices restorānu un viesnīcu tuvākajos mēnešos draud bankrots, ja valsts nenodrošinās finanšu atbalstu koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes pārvarēšanai, brīdinājusi valsts restorānu un viesmīlības nozares federācija "GastroSuisse".

Sagaidāms, ka Šveices valdība šonedēļ pagarinās bāru, restorānu un atpūtas iestāžu strādāšanas aizliegumu valstī līdz februāra beigām, tādējādi cenšoties samazināt ar Covid-19 saslimušo un mirušo skaitu.

Taču "GastroSuisse" brīdina, ka, ja tas tiks darīts bez būtiskas finanšu palīdzības nodrošināšanas, aptuveni puse uzņēmumu restorānu un viesmīlības nozarē līdz marta beigām varētu bankrotēt.

Federācija aptaujājusi aptuveni 4000 restorānu un viesnīcu īpašnieku, un secinājusi, ka 98% jau steidzami nepieciešams finanšu atbalsts.

Lai arī restorāni un citi uzņēmumi ātri saņēma finanšu atbalstu, kad Šveice sākotnējā infekcijas vilnī valstī ieviesa daļēju karantīnu, palīdzība turpmāko koronavīrusu izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu ieviešanas laikā ir kavējusies, norāda "GastroSuisse".

Līdz šim septembrim izskatījās, ka pasaules lielākajos finanšu tirgos ir iespējams tikai viens cenu virziens – uz augšu. Tiesa gan, rudens pirmais mēnesis, apstiprinot savu ne pārāk labo reputāciju (septembris akcijām vidēji ir pats sliktākais no gada mēnešiem), šo ilūziju lauza.

Tā ietvaros, tirgus dalībniekiem pārvērtējot dažādus riskus, ASV akciju tirgus vadošais Standard & Poor's 500 indekss saruka par 3,9%. Tāpat par 3,5% samazinājās Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība, bet ar tehnoloģiju kompānijām bagātākā Nasdaq Composite vērtība saruka pat straujāk – par 4,5%.

Kopumā akcijām šis septembris izrādījies sliktākais 10 gados jeb kopš brīža, kad 2011. gada rudenī pasauli satricināja Eiropas parādu krīzes eskalācija. Neskatoties uz vājo septembri, ceturkšņa skatījumā ASV akciju izmaiņa, vērtējot S&P 500 indeksu, ir aptuveni pa nullēm. Savukārt kopš šā gada sākumā ASV akcijas tāpat ir iespējušas pieaugt par visai iespaidīgiem 14%.

Skandināvijas aviokompānija SAS lauzīs sadarbības līgumu ar Igaunijas valstij piederošo nacionālo aviokompāniju "Nordic Aviation Group", kas darbojas ar zīmoliem "Nordica" un "XFly", un tas nozīmē, ka turpmāk starp Tallinu un Stokholmu varētu būt divi reisi dienā līdzšinējo sešu vietā.

"2024.gada 25.septembrī SAS oficiāli informēja "Regional Jet" par nodomu lauzt lidmašīnu nomas ar apkalpi līgumus, saskaņā ar kuriem "Regional Jet" veic reisus minētajos maršrutos,'' ceturtdien paziņoja "Nordica", kas ir "Regional Jet" māteskompānija. SAS nolēmusi pārtraukt lidot Zviedrijas iekšzemes maršrutos no Stokholmas uz Sundsvallas-Timro, Ronnebī and Engelholmas lidostām.

Uzņēmumā informēja, ka līguma laušanas dēļ samazināsies arī SAS veikto reisu skaits starp Tallinas un Stokholmas Ārlandas lidostu. Sākotnējā informācija liecina, ka reisu biežums varētu sarukt par pusi, kā rezultātā reisu skaits darba dienās var samazināties no sešiem līdz diviem.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.