Elektroniskie sakari ir tā nozare, kurā attīstība šobrīd notiek dinamiski un inovatīvi. Tas attiecas arī uz apvienošanās darījumiem nozarē, jo vairāki Eiropas uzņēmumi pēdējā laikā aktīvi paplašina un dažādo gan savu pakalpojumu klāstu, gan arī darbības teritorijas.
Telekomunikāciju nozari, kā aktuālu un svarīgu nozari, savā nesenajā runā uzsvēra arī Eiropas Komisijas (EK) Priekšsēdētāja vietnieks, Joahims Almunja, kurš ir atbildīgs par ES konkurences politiku. Savā šī gada 21. februāra runā viņš minēja, ka pašlaik EK skata divus apvienošanās darījumus nozarē: vienā Īrijā 02 iegādājas Hutchison, otrā, Telefonica iegādājas KPN E-Plus biznesu Vācijā.
Šādos apstākļos tirgū parasti nevar sūdzēties par konkurences trūkumu. Lai gan vēsturiski elektronisko sakaru nozare varētu asociēties ar lielu, agrāk valstij piederošu uzņēmumu, kas neizjūt īpašu konkurences spiedienu, šobrīd konkurences aina elektronisko sakaru nozarē ir pavisam cita. Tas visvairāk ir saistīts ar jaunu pakalpojumu rašanos, un izmaiņām patērētāju pieprasījumā pēc elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs tendences ir izmainījušas arī pašu priekšstatu par to, kas varētu tikt uzskatīts par elektronisko sakaru pakalpojumu.
Par vienu no svarīgākajām pakalpojuma vērtībām šobrīd ir kļuvušas tās iespējas, preces un pakalpojumi, ko pakalpojuma lietotājs spējams iegūt, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu. Attiecīgi arī tradicionālo elektronisko sakaru pakalpojumu (balss sakari, internets, TV) sniedzēju saplūšana ar uzņēmumiem, kuri piedāvā, ar šo pakalpojumu palīdzību izmantojamos, satura pakalpojumus, šobrīd ir kļuvusi par vienu no apvienošanās darījuma tendencēm šajā nozarē.
Šādas apvienošanās, konkurences tiesību izpratnē tiek uzskatītas par vertikālām apvienošanām, jo šādu apvienošanās dalībnieki nav tieši konkurenti. Kā atzīts EK apvienošanās kontroli regulējošos dokumentos (Pamatnostādnēs par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu) šādas apvienošanās parasti apdraud konkurenci daudz mazākā mērā, nekā apvienošanās starp tiešajiem konkurentiem. Tieši šī iemesla dēļ EK pēdējā laikā ir atļāvusi visas šādas apvienošanās. Šie, EK pieņemtie lēmumi labi ilustrē gan elektronisko sakaru nozares attīstības tendences, gan šādu (vertikālu) apvienošanos izvērtēšanas mehānismu. Turpmāk rakstā norādītas būtiskākās atziņas, no šiem lēmumiem.
Vieni no lielākajiem Eiropas telekomunikācijas uzņēmumiem Vodafone un Telefonica 2012. gada beigās izveidoja kopuzņēmumu ar Everything Everywhere, (uzņēmumu, kas piedāvāja tā saukto «mobilā maka» pakalpojumu, jeb iespēju maksājumiem izmantot mobilo telefonu). Skatot šo apvienošanos, EK konstatēja, ka «mobilā maka» pakalpojums tieši šādā izpildījumā, kā to piedāvā kopuzņēmuma dalībnieki (iespēja lietot kopēja zīmola kredītkartes, debetkartes, lojalitātes kartes un saņemt speciālus piedāvājumus no īpaši izvēlētiem pārdevējiem), atšķiras no citiem, līdzīgiem, jau eksistējošiem pakalpojumiem (piemēram Pay Pal). Līdz ar to šāds pakalpojums veido jaunu konkrēto tirgu konkurences tiesību izpratnē.
No šī lēmuma var secināt, ka, tik straujā attīstībā esošā nozarē, kā elektroniskie sakari, no jauna radīts specifisks produkts var kļūt par unikālu preci, kas pati par sevi atzīstama par atsevišķu konkrēto tirgu, konkurences tiesību izpratnē. Līdz ar to šāda jauna, unikāla produkta radītājs, var kļūt par dominējošu tirgus dalībnieku šāda jauna produkta tirgū.
Atrašanās dominējošā stāvoklī uzliek zināmus uzvedības noteikumus uzņēmumam. Tostarp, atrašanās dominējošā stāvoklī var sarežģīt apvienošanos ar citiem uzņēmumiem. Tas gan neattiecas uz šādiem gadījumiem, kad nenotiek apvienošanās starp tiešajiem konkurentiem, tirgū, kurā kāds no tiem atrodas dominējošā stāvoklī.
Turklāt šajā gadījumā šāds, jauns pakalpojums tika radīts tieši šīs apvienošanās rezultātā. Šāds apvienošanās rezultāts ir atzīstams par efektivitātes ieguvumu (angliskais termins, ko lieto EK ir efficiencies), un uzskatīts, ka tas ir labvēlīgs konkurencei. EK parasti ņem vērā šādus efektivitātes ieguvumus, izvērtējot apvienošanās sekas uz konkurenci.
Savukārt 2013. gada EK lēmumā lietā par Telenor, Globul, Germanos apvienošanos, kurā Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Ungārijā (Telenor) un Bulgārijā (Globul) strādājošie mobilo un fiksēto telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji apvienojās ar Bulgārijā strādājošo elektronisko sakaru ierīču tirgotāju (Germanos), EK visbūtiskāko uzmanību pievērsa, iespējai, ka apvienošanās rezultātā tiks konkurentiem tiks noslēgta pieeja tirgum. Proti, EK bažījās, ka jaunā tirgus dalībnieka konkurentiem pēc apvienošanās varētu tikt liegta pieeja viesabonēšanas pakalpojumam Bulgārijā.
Pieejas noslēgšanas risks ir viens no galvenajiem faktoriem, kas tiek analizēts vertikālas apvienošanās gadījumā. EK praksē tiek apskatīti vairāki pieejas noslēgšanas veidi (pieejas noslēgšana izejmateriāliem, klientiem, uc.). Saskaņā ar iepriekš jau minētajām EK Pamatnostādnēm par nehorizontālo apvienošanos novērtēšanu, šāds apdraudējums konkurencei var rasties gadījumā, ja apvienošanās dalībnieku tirgus daļa ir pietiekami liela (virs 30%).
Šajā konkrētā gadījumā, ņemot vērā to, ka Bulgārijā ir alternatīvi telekomunikāciju operatori, kas spēj nodrošināt viesabonēšanas pakalpojumu, un to, ka, šajā jomā pastāv detalizēts saistošs regulējums (Viesabonēšanas regula Nr. 531/2012), kas nedod iespēju, bez attaisnojoša iemesla atteikt pakalpojumu, EK atzina, ka risks pieejas viesabonēšanas pakalpojuma noslēgšanai nepastāv.
2013. gada beigās Vodafone (viens no Eiropas lielākajiem mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem) apvienojās ar Kabel Deutschland (Vācijas lielākais TV operators, kas piedāvā arī interneta un fiksēto telekomunikāciju pakalpojumus). Lai gan daži uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi, piemēram, mobilo sakaru pakalpojums, pārklājās (Kabel Deutschland nebūtiskā apjomā darbojās kā virtuālais operators) lielāka EK uzmanība, izvērtējot šo apvienošanos, tika veltīta sekām, kas radīsies no abu uzņēmumu spējas piedāvāt pakalpojumu paketes (TV, internets, mobilais telefons un fiksētais telefons), jeb, tā saukto multi play pakalpojumu.
Kā norādīja aptaujātie apvienošanās dalībnieku konkurenti (EK mēdz prasīt konkurentu viedokli par apvienošanos), viņuprāt šāda apvienošanās varētu radīt divas konkurences problēmas: konkurences samazināšanos multi play piedāvājuma sniedzēju starpā, un apgrūtinātu pieeju konkurentiem kādai no apvienošanās dalībnieku piedāvātajām multi play paketes komponentei. Šie divi riski parasti arī ir būtiskākie jautājumi, kas tiek vērtēti gadījumā, ja apvienošanās rezultātā, jaunais uzņēmums iegūst plašāku pakalpojumu klāsta priekšrocību.
Šajā konkrētajā gadījumā EK norādīja, ka konkurentu izteiktās bažas nav pamatotas. Galvenokārt tādēļ, ka pēc apvienošanās tirgū joprojām paliks daudz uzņēmumu, kas piedāvā gan multi play pakalpojumu, gan atsevišķas tā sastāvdaļas.
Kā izriet no iepriekš minētā, elektronisko sakaru nozarē notiekošās apvienošanās ir labs piemērs tam, ka arī gadījumā, ja apvienošanās nenotiek starp potenciālajiem konkurentiem, konkurenci uzraugošajām iestādēm, joprojām ir pietiekami daudz jautājumu par šādu apvienošanos sekām uz konkurences situāciju tirgū. Līdz ar to, plānojot šādus darījumus, par šiem jautājumiem būtu vērts padomāt jau iepriekš.
