Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izstrādājusi krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus.

Kā informē SPRK, jaunie noteikumi, kas stājas spēkā šā gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem.

Jaunie noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību.

«Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā viens no piemēriem, kādā veidā varētu rīkoties arī citas valstis,» skaidro regulatora Elektronisko sakaru un pasta departamenta Ierobežoto resursu nodaļas vadītāja Gundega Rutka.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lai attīstītu un pilnveidotu regulēšanas vidi Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2014. gadā ir veicinājusi sadarbību starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar Baltijas un citu valstu regulatoriem visās regulējamo sabiedrisko pakalpojumu nozarēs.

Regulators apkopojis būtiskākos 2014.gada notikumus, kas atstājuši pozitīvu ietekmi uz regulējamām nozarēm Latvijā.

2014. gadā Eiropas mērogā pastiprināta uzmanība ir pievērsta ūdenssaimniecības nozares regulēšanas jautājumiem. Šogad ir nodibināta vienota Eiropas Savienības ūdenssaimniecības nozares regulatoru platforma, kuras viens no dibinātājiem ir arī Latvijas Regulators, kā arī nozares attīstības jautājumiem ir pievērsušās tādas organizācijas kā Enerģētikas regulatoru reģionālā asociācija (ERRA) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Enerģētikas nozarē atzīmējamas aktivitātes, kas saistītas ar Regulas par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT) ieviešanu, kura noteiks jaunu kārtību elektroenerģijas un gāzes tirgus dalībnieku reģistrācijai un elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzībai Eiropas Savienībā. Visa gada garumā, sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstu regulatoriem,

Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Turpinot iesākot darbu pie AS Sadales tīkls (ST) sadales sistēmas pakalpojumutarifu projekta vērtēšanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsāk uzklausīšanas procesu, informē SPRK.

Piektdien, 26.februārī, regulators organizēs uzklausīšanas sanāksmi par ST iesniegto tarifu projektu, aicinot izteikt priekšlikumus un komentārus par to.

Sanāksmē, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, AS Sadales tīkls pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu.

Šis ir nozīmīgs tarifa projekts, kurš skar visu Latvijas tautsaimniecību un katru mājsaimniecību, tāpēc Regulators ne tikai organizēs uzklausīšanas sanāksmi, bet arī piedalīsies ST organizētajās tikšanās ar nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc priekšlikumu apkopošanas regulators tos rūpīgi izvērtēs - gan priekšlikumus un ieteikumus, kas būs izteikti uzklausīšanas sanāksmes laikā un tiekoties ar nozaru asociācijām, gan tos, kas ir saņemti rakstiski.

Lai optimizētu procesu, kādā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) informē elektronisko sakaru komersantus par konstatēto atkārtoto vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu un brīdina par sekām, kādas sagaidāmas, ja konstatētais atkārtotais vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpums netiks novērsts, regulators ir sagatavojis lēmuma projektu Vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu novēršanas noteikumi elektronisko sakaru nozarē.

Lai aicinātu komersantus izteikt viedokli un priekšlikumus par noteikumu projektu, regulators izsludina publisko konsultāciju. Priekšlikumus par noteikumu projektu elektronisko sakaru komersanti aicināti izteikt līdz 22. janvārim.

Noteikumu projektā ir paredzēts, ja elektronisko sakaru komersants nenovērš gada laikā izdarītu līdzīgu vispārējās atļaujas noteikumu pārkāpumu, SPRK nosūta vēstuli (nevis pieņem lēmumu), kurā norāda šo pārkāpumu, nosaka termiņu, līdz kuram ir jānovērš šis pārkāpums un brīdina elektronisko sakaru komersantu, ja tas nenovērsīs šo pārkāpumu, Regulators var elektronisko sakaru komersantam uz laiku līdz pieciem gadiem pārtraukt elektronisko sakaru komersanta darbību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā un elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, atņemot elektronisko sakaru komersantam tiesības sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un nodrošināt elektronisko sakaru tīklu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators), izvērtējot SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) sniegtos viesabonešanas pakalpojumus un piemērotās cenu politikas atbilstību Regulai par viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā, secināja, ka LMT pilnībā nav ievērojis Regulā noteiktās prasības, informē Regulatora pārstāve Ieva Bethere.

Līdz ar to Regulatora padome uzdeva LMT līdz 1.decembrim novērst konstatēto Regulas pārkāpumu.

Saskaņā ar Regulu 2017.gada 15.jūnijā Eiropas Savienībā tiks atcelti viesabonēšanas tarifi un mobilo sakaru lietotāji varēs saņemt pakalpojumus citā Eiropas Savienības valstī par tādiem pašiem tarifiem kā savā valstī (tā dēvētais «roam like at home» princips). Līdz 2017.gada 15.jūnijam ir noteikts pārejas periods, kurā operatoriem atļauts vietējiem tarifiem pievienot nelielu maksimālo viesabonēšanas maksu. SIA LMT šobrīd saviem klientiem piedāvā vairākus tarifu plānus, kas iekļauj viesabonēšanas pakalpojumu, no kuriem vismaz viens neatbilst visām Regulas prasībām, jo nedod iespēju lietotājiem saņemt viesabonēšanas pakalpojumu par Eiropas Savienībā noteikto maksimālo viesabonēšanas maksu.

Francijas konkurences regulators otrdien interneta gigantam "Google" noteica 500 miljonu eiro naudassodu par nespēju godprātīgi sarunu ceļā vienoties ar mediju uzņēmumiem par to satura izmantošanu atbilstoši jaunajām Eiropas Savienības (ES) autortiesību normām.

Regulators norāda, ka šis ir tā visu laiku lielākais kādam uzņēmumam piemērotais naudassods.

Vienlaikus regulators arī licis "Google" izteikt mediju izdevējiem piedāvājumu attiecībā uz samaksu par to ar autortiesībām aizsargāta satura pašreizēju izmantošanu, pretējā gadījumā uzņēmumam varētu tikt noteikts papildu naudassods līdz pat 900 000 eiro dienā.

"Google" preses pārstāvis pavēstīja, ka uzņēmumu šāds lēmums "ļoti sarūgtinājis".

"Šis lēmums galvenokārt attiecas uz sarunām, kas norisinājušās laika posmā no 2020.gada maija līdz septembrim. Kopš tā laika mēs esam turpinājuši darbu ar izdevējiem un ziņu aģentūrām, lai rastu kopīgu risinājumu," sacīja preses pārstāvis.

Latvijas lietotājiem sava patēriņa vajadzībām gāzi varēs piegādāt no alternatīviem avotiem, paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes šodien apstiprinātie dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi.

Turpmāk dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves izmantošana un brīvo jaudu piešķiršana būs pārskatāma, atklāta un darbosies uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Līdz šim trešo pušu piekļuve balstījās uz divpusējo vienošanos ar AS Latvijas Gāze, norāda SPRK

Noteikumi nosaka dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, pārvades sistēmas un krātuves brīvo jaudu lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, gadījumus, kādos infrastruktūras operators drīkst pārtraukt vai ierobežot pārvades sistēmas un krātuves lietošanu, pārvades sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumus, norēķinu kārtību un sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes līdzsvarošanas jeb balansēšanas kārtību.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" Ķīnā atsauc 870 automašīnas saistībā ar defektīviem jumtiem, kuru daļas var atdalīties, piektdien paziņoja Ķīnas tirgus regulators.

Šāds paziņojums izplatīts vien mēnesi pēc tam, kad "Tesla" valstī jau atsauca gandrīz 30 000 automobiļu saistībā ar piekares defektiem.

Piektdien Ķīnas tirgus regulators pavēstīja, ka jaunākais atsaukums aptver "Model X" automašīnas, kas ražotas laika periodā no 2016.gada 16.martam līdz 31.jūlijam.

Jumta apdares daļām var nebūt uzklāta pietiekama grunts, kas tiek izmantota salipšanas veicināšanai, tādējādi tās var atdalīties, norāda regulators.

Gadījumā, ja apdares detaļas atdalās automašīnas kustības brīdī, tiek radīts sadursmju vai ievainojumu risks aizmugurē esošajiem transportlīdzekļiem, skaidro regulators.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), veicot pasta nozares komersantu uzraudzību, konstatējusi, ka vairāki komersanti atkārtoti gada laikā ir pārkāpuši Vispārējās atļaujas noteikumus pasta nozarē, kas paredz informācijas sniegšanu SPRK, informē regulators.

Regulatora padome pēc vairākkārt nosūtītajiem brīdinājumiem nolēma atņemt četriem komersantiem tiesības sniegtpasta pakalpojums uz trīs gadiem - no 2015.gada 9.jūlija līdz 2018.gada 9.jūlijam.

Regulators par pasta pakalpojumu sniegšanas tiesību atņemšanu lēma četriem komersantiem, kas gada laikā ir divas reizes administratīvi sodīti par informācijas nesniegšanu pēc SPRK pieprasījuma - SIA Incorpore Viva, SIA LV Pack, SIA Reaals un SIA Rotad. Minētie komersanti vairākkārt tika brīdināti ar iespēju novērst pārkāpumu un iesniegt trūkstošo informāciju. Pēdējā brīdinājumā Regulators noteica termiņu līdz 2015.gada 16.jūnijam novērst Vispārējās atļaujas noteikumu pasta nozarē 3. un 4. punkta pārkāpumu.

Ņujorkas finanšu regulators uzlicis 35 miljonu ASV dolāru soda naudu Ziemeļvalstu bankai Nordea par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārkāpumiem, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments paziņojis, ka ir atklājis būtiskus trūkumus Nordea programmās attiecībā pret naudas atmazgāšanu tās filiālēs Baltijā un Dānijā. Regulators arī konstatējis, ka Nordea nav veikusi pietiekamu korespondentbanku uzticamības pārbaudi un tās darījumu uzraudzības sistēma bija neatbilstoša, vēsta WSJ, atsaucoties uz otrdien publicēto regulatora paziņojumu.

Helsinkos bāzētajai Nordea bankai, kurai ir licence darboties kā ārvalstu bankas filiālei Ņujorkā, līdz 2023. gadam bija vairāk nekā 627 miljardu dolāru kopējie aktīvi. Banka figurēja 2016. gada "Panamas dokumentu" noplūdē - tika pieļauts, ka banka palīdzējusi turīgajiem klientiem izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konceptuāli neiebilst pret Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme tarifu vērtēšanu, taču regulators vēlētos skaidru redzējumu par funkcijām, trešdien intervijā telekanālā Rīga TV24 teica SPRK padomes loceklis Rolands Irklis.

«Tas ir iespējams, regulators principiāli pret to neiebilst, taču regulators vēlētos redzēt, kādas konceptuālās izmaiņas tiek plānotas attiecībā uz sabiedriskā transporta regulēšanu,» teica Irklis, norādot, ka šobrīd ar sabiedriskā transporta jomas uzraudzību nodarbojas virkne institūciju, piemēram Autotransporta direkcija, Sabiedriskā transporta padome, Satiksmes ministrija, pašvaldības un plānošanas reģioni.

Viņš atzīmēja, ja regulatoram tiks piešķirtas funkcijas uzraudzīt sabiedriskā transporta jomu, tad būtu lielākas iespējas ietekmēt tarifu. «Līdz ar to ir jāsaprot, kādas funkcijas tiek atņemtas citām institūcijām, jo regulators parasti regulējamās nozarēs nenodarbojas tikai ar tarifiem, mūsu uzdevums ir arī licencēt, reģistrēt un uzraudzīt. Tādēļ ir jāskatās konceptuāli, cik lielas funkcijas regulatoram tiek uzticētas, vai tā ir tikai viena pilsēta, kas būtu diezgan savāds risinājums. Jāskatās konceptuāli, cik plašas funkcijas uztic, jo vairāk funkciju mums uzdod, jo vairāk mums ir iespējas ietekmēt tarifu. Ja mums uzdod, tikai pārbaudīt izmaksu pamatojamību, tad attiecīgi ir mazāk iespējas šo gala tarifu ietekmēt, ja visi pārējie lēmumi tik atstāti citu institūciju rokās,» skaidroja Irklis.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" Ķīnā atsauks vairāk nekā 285 000 automobiļu saistībā ar asistētās braukšanas programmatūras problēmām, kas varētu izraisīt ceļu satiksmes negadījumus, paziņojis Ķīnas tirgus regulators.

"Tesla" sazināsies ar ietekmētājiem lietotājiem, lai bez maksas attālināti atjauninātu automobiļu programmatūru, skaidro regulators.

Šis atsaukums aptver "Model 3" un "Model Y" automašīnas.

Ķīnas tirgus regulators skaidro, ka problēmas konstatētas automašīnu kruīza kontroles sistēmā, kas ir būtiska asistētās braukšanas funkcijas sastāvdaļa.

"Tesla" Ķīnā pēdējos mēnešos saskāries ar vairākām nedienām, tostarp cilvēku sūdzībām par uzņēmuma ražoto automobiļu un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Nākamgad pieaugs VAS "Latvijas pasts" vēstuļu sūtīšanas izmaksas, taču citu pasta pakalpojumu cena samazināsies, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Viņš norādīja, ka regulators apstiprinājis "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā no 2020.gada 1.janvāra. Jaunie "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifi paredz cenu pieaugumu vēstuļu sūtīšanai, bet atsevišķu citu pasta pakalpojumu cena samazināsies.

Maksa, piemēram, par vienkāršas A klases vēstuļu korespondences sūtījumu svarā līdz 20 gramiem būs viens eiro līdzšinējo 0,57 eiro vietā. Savukārt, piemēram, lielākais samazinājums būs iekšzemes pasta pakas sūtījumam svarā no 15 kilogramiem - no 11,23 eiro līdz 8,04 eiro, kamēr apdrošinātu sīkpaku svarā no 50 līdz 100 gramiem turpmāk varēs nosūtīt kā apdrošinātu pasta sūtījumu par 1,91 eiro līdzšinējo 3,56 eiro vietā. Irklis stāstīja, ka "Latvijas pasta" tarifi regulatorā nebija skatīti kopš 2008.gada, tāpēc to izskatīšana prasīja tik ilgu laiku. Jaunais tarifu projekts SPRK tika iesniegts šogad aprīlī.

Zviedrijas finanšu regulators - Finanšu inspekcija - Zviedrijas "Swedbank" piemērojis administratīvo sodu 850 miljonu zviedru kronu (aptuveni 75 miljoni eiro) apmērā saistībā iekšējās kontroles mehānismu trūkumu, kas pērn bija par iemeslu nozīmīgiem traucējumiem bankas informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmā.

Finanšu inspekcijas trešdien publiskotajā paziņojumā norādīts, ka 2022.gada 28.-29.aprīlī "Swedbank" saskārās ar būtiskiem IT sistēmas traucējumiem, kad banka sistēmā veica izmaiņas. Šī incidenta dēļ gandrīz miljonam klientu bija kļūdainas konta bilances ar naudas iztrūkumiem, jo sistēmā tika apturēts liels skaits darījumu.

Finanšu inspekcijas izmeklēšanā konstatēts, ka "Swedbank" veikusi izmaiņas IT sistēmā, neievērojot iekšējās procedūras attiecībā uz šādām izmaiņām. Tāpat bankai nav bijis atbilstošu kontroles mehānismu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas iekšējās procedūras, tāpēc banka pārkāpusi noteikumus attiecībā uz iekšējo kontroli.

Atbilstoši bankas procedūrām "Swedbank", piemēram, bija jāveic paredzēto IT sistēmas izmaiņu riska un ietekmes analīze, bet izmaiņu īstenošanas laiks bija jānovērtē, balstoties uz vairākiem faktoriem, to vidū laiku, kad tiek izmaksātas algas, skaidro regulators.

Neskatoties uz drūmo fonu, arī nākamgad Baltijā varēs atrast ļoti pievilcīgas investīcijas

Šogad cenu tendences Baltijas biržās krietni izteiktāk nekā citus gadus ietekmēja Krievijas faktors. Krievijas rubļa vērtībai strauji ceļojot lejup, ārzemnieku produkcija šajā valsī vietējiem patērētājiem kļūst arvien dārgāka. Tāpat paredzams, ka dažādu problēmu kopums Krievijas tautsaimniecību nākamgad, visticamāk, ievedīs recesijā, kurai sekos vēl tālāka šīs valsts iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās. Krievijas tirgus ir liels un ļoti nozīmīgs arī daudzām Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kompānijām, kuru peļņa un ieņēmumi nu ir apdraudēti. To izjūt, piemēram, tādi uzņēmumi kā Grindeks un Olainfarm, kuru akciju cenas šobrīd noteikti būtu augstākas, ja nebūtu aktuāls rubļa cenas kritums un sankcijas pret Krieviju. Valdot šādam fonam, kopējā Baltic Benchmark indeksa cena kopš šā gada sākuma sarukusi par 6,8% (pagājušogad tas auga par 11,2%). NASDAQ OMX Riga indeksa vērtība šajā laika posmā sarukusi vēl straujāk – par 10%.

Zviedrijas finanšu sektora regulators - Finanšu inspekcija - sācis izvērtēt, vai bankai "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) jānosaka sods par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem tās meitasbankās Baltijas valstīs, trešdien paziņoja regulators.

Uzraugs norādīja, ka atklājis trūkumus SEB un tagad lems par iespējamo sodu bankai. Sods var būt no brīdinājuma līdz naudassodam. Lēmums par iespējamo sodu SEB gaidāms nākamā gada aprīlī. Zviedrijas regulators izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu pārvaldību un kontroli SEB grupas bankās Baltijas valstīs veic sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas regulatoriem. SEB trešdien paziņoja, ka ir saņemta informācija no Zviedrijas finanšu uzrauga par iespējamā soda izvērtējuma procesa sākšanu.

"Banka nav saņēmusi finanšu uzrauga sākotnējo novērtējumu, kas ir novedis pie tāda lēmuma," norādīja "SEB grupā", uzsverot, ka banka sadarbojas izmeklēšanas lietā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā iesniegtajām sūdzībām ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu jomās.

2016. gadā SPRK saņēma un sniedza atbildes uz 16 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu. Salīdzinot ar 2015. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies, kas ir skaidrojams ar to, ka samazinās problēmsituāciju skaits vai arī pakalpojumu lietotāji un komersanti tās atrisina patstāvīgi, neiesaistot Regulatoru.

Saistībā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozari SPRK 2016.gadā ir saņemts 1 elektroniskais sūtījums, savukārt par ūdenssaimniecības pakalpojumiem – 10 rakstveida sūdzības un 6 elektroniskie sūtījumi.

SPRK tieši adresētas 14 sūdzības, savukārt 2 sūdzības pārsūtītas no Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Kopumā SPRK 2016. gadā ir iesniegtas par 26 sūdzībām mazāk, nekā gadu iepriekš.

Aizvadītajā gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēma un sniedza atbildes uz 27 sūdzībām par ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniegšanu, informē SPRK. Salīdzinot ar 2013. gadu, sūdzību skaits ir samazinājies par 51%.

Par ūdenssaimniecības pakalpojumiem regulators 2014. gadā saņēma 21 rakstveida sūdzību un piecus elektroniskos sūtījumus. Savukārt par sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumiem regulators 2014.gadā ir saņēmis vienu rakstveida sūdzību.

Ūdenssaimniecības nozarē 26% jeb septiņas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja rīcību saistībā ar noslēgtajiem līgumiem. Pārbaudot lietotāju sūdzībās minētos faktus, secināms, ka piecās sūdzībās skartie jautājumi nav Regulatora kompetencē. Ūdenssaimniecības nozarē 19% jeb piecas no saņemtajām sūdzībām saistītas ar jautājumiem par iesniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektos iekļauto izmaksu pozīciju pamatotību. Lietotāju sūdzībās minētos faktus Regulators ir izvērtējis un secinājis, ka sabiedrisko pakalpojumu lietotājus neapmierina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju aprēķinātais tarifs par ūdenssaimniecības pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2013.gadu, saņemto sūdzību skaits ir samazinājies par 11 sūdzībām.

Starptautiskās sadarbības kontekstā 2016.gadā sagaidāmi vairāki nozīmīgi notikumi, kas iezīmē arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veicamos uzdevumus starptautiskās sadarbības veicināšanā. Elektronisko sakaru un enerģētikas jomas ir tās, kurās gaidāmas regulēšanas ietvaru izmaiņas, informē SPRK.

Elektronisko sakaru nozarē 2016.gads Eiropas Savienības dalībvalstu regulatoriem ir īpaši nozīmīgs, jo turpināsies esošā regulēšanas ietvara pārskatīšana. Ir vairākas jaunas tēmas, tādas kā lietu interneta iekļaušana regulējumā, ātra vai ļoti ātra platjoslas interneta pielietojums, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) lomas pārskatīšana un citas, par kurām būs diskusijas un kuru risinājums ietekmēs regulatora darbību un nozares regulējumu ilgtermiņā. Līdz ar to, lai paustu Regulatora nostāju un redzējumu par nozares attīstības jautājumiem, Regulatora pārstāvji piedalīsies BEREC sanāksmēs, kā arī minētos jautājumus iekļaus regulatora organizēto Baltijas Elektronisko sakaru un pasta regulatoru (BALTREG) sanāksmes un Eiropas Elektronisko sakaru komitejas (ECC) Numerācijas un tīklu darba grupas dienaskārtībā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi Noteikumus par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē. Noteikumi paredz, ka universālajā pakalpojumā vairs netiks ietverts visaptverošs telefona uzziņu dienests un visaptverošs abonentu saraksts, informē SPRK.

Vienlaikus līdz ar apstiprinātajiem noteikumiem ir ieviests jauns nosacījums - ja kādu no universālajā pakalpojumā ietvertajiem pakalpojumiem nodrošina tirgus, Regulators to neiekļauj universālā pakalpojuma saistībās.

Pirms noteikumu apstiprināšanas, Regulators veica publisko konsultāciju, lai izzinātu tirgus dalībnieku viedokli. Konsultāciju laikā Regulators nesaņēma nevienu priekšlikumu vai komentāru.

Noteikumi par universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē apstiprināti atbilstoši Elektronisko sakaru likumā[1] noteiktajam.Noteikumi stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

Ar universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē saprot minimālo noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjomu, kas par pieņemamu cenu ir pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Elektronisko sakaru nozarē universālo pakalpojumu kopš 2003.gada sniedz SIA “Lattelecom”.