Dabasgāzes pārvades un Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») saistībā ar tikko kā apstiprinātajiem tarifiem ir iesūdzējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).
Uzņēmums uzskata, ka tarifu dēļ tas cietīs 3 miljonu eiro zaudējumus, bet regulators norāda, ka uzņēmums pats esot pārrēķinājies, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Latvijas gāzes tirgus atvēršanas process bija ilgstošs un sarežģīts, bet, izrādās, joprojām nebija noslīpētas visas nianses. Skaidri nebija pateikts, kuram un cik daudz Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jānodrošina gāzes brīdim, kad to visvairāk vajadzēs. Tā kā pēc Eiropas regulām pārvades operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu drošas sistēmas darbību un nepārtrauktību, «Conexus» pērn uzņēmās iniciatīvu to darīt un rīkoja izsoles. «Tieši šī izsole palīdzēja tam, ka Latvija pagājušā gadā nepieredzēja enerģētikas krīzi, jo tieši šī izsole bija tā, kas ļāva aukstajās dienās, kas bija februārī, martā, nodrošināt pietiekamus dabasgāzes apjomus sistēmā un attiecīgi nodrošināt patērētājus ar siltumu un dabasgāzi,» stāsta «Conexus» valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.
Uzņēmums atzīst, ka šobrīd var diskutēt, vai tas gadījumā nav pārcenties ar apjomiem, kas tam kopumā izmaksāja ap 8 miljoniem eiro un ko tas vēlējās atgūt caur tarifiem. Bet regulators ņēma vērā tikai daļu izmaksu, «aiz borta» atstājot 3 miljonus eiro. «Conexus» tāpēc vērsies Rīgas apgabaltiesā, kurā lūdz daļēji atcelt regulatora lēmumu un tarifos tomēr iekļaut šos miljonus. «3 miljoni ir puse no »Conexus« 2018. gada pusgada peļņas. Tā ka tas mums ir svarīgs apjoms. Tai pašā laikā patērētājiem šis apjoms, par ko mēs cīnāmies, mājsaimniecības lietotājiem, kas lieto gāzi plītij, tas ir viens eirocents mēnesī, kas palielinātu rēķinu, un apkures lietotājiem tie ir aptuveni 40 eirocenti mēnesī,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.
Tikmēr regulators ir pārliecināts par sava lēmuma pareizību, un «Conexus» vēršanās tiesā tam bija pārsteigums. Tiesa, tarifu tapšanas gaitā diskusijas ir bijušas, jo to iesniegšanas brīdī šādas izmaksas nebija paredzēts segt vispār. «Situācija mainījās brīdī, kad Ministru kabinets pieņēma regulējumu saistībā ar krīzes novēršanu dabas gāzes apgādē, kur uzlika specifisku pienākumu »Conexus« zināmu dabas gāzes apjomu noglabāt apkures sezonas laikā un turēt krātuvē līdz attiecīgā gada 1. martam,» stāsta SPRK vadītājs Rolands Irklis. Bet tad, kad regulators saskatīja iespēju iekļaut izmaksas, tas secināja, ka «Conexus» izsolītais apjoms bijis ievērojami lielāks nekā nepieciešams. «Arī savā pieteikumā »Conexus« norāda, ka Eiropas Komisijas veiktais pētījums pasaka, ka uz izņemšanas sezonas sākumu, tātad uz apkures sezonas sākumu krātuvē jābūt aptuveni 700 miljoniem kubikmetru dabasgāzes. Tas, kas bija faktiski uz sezonas iesūknēšanas sākumu, bija 1,5 miljards kubikmetru dabasgāzes,» norādīja Irklis. Regulators arī uzskata, ka šo izmaksu dēļ «Conexus» būšot vien netieši zaudējumi.
Šobrīd ar Ministru kabineta noteikumiem pateikts, ka rezerves 300 miljonu kubikmetru apjomā jāveido tikai martam. «Conexus» arī šogad plāno rīkot izsoles, tiesa, mazākā apjomā, jo pastāv uzskats, ka pārējos mēnešos dabasgāzes tirgotāji paši būs rezervējuši pietiekami lielu apjomu. Tiesa, vienlaikus «Conexus» šobrīd ir bažas, ka krātuves piepildījums nav tik liels, kas liecinātu, ka tirgotāji nodrošinās pietiekamas rezerves. Skaidrāk situācija būs redzama septembrī, proti, mēnesi pirms noslēgsies dabasgāzes iesūknēšanas darbi krātuvē.
