Lai gan Valsts kontrole (VK) pēc veiktajām revīzijām ministrijās un valsts iestādēs norāda uz likuma normu pārkāpumiem, liela daļa ministriju neievēro normatīvos noteikto pienākumu saistībā ar pārkāpumu novēršanu.
Aģentūras LETA rīcībā ir nonākusi Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei adresēta vēstule, kurā ir uzskaitītas ministrijas, kas pēc revīzijām nepilda likumā noteiktos pienākumus saistībā ar pārkāpumu novēršanu.
Piemēram, septiņas no 13 ministrijām neievēro likumā noteikto termiņu, kādā ir jāveic revīzijā konstatēto pārkāpumu izvērtēšana un jāinformē VK par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem. Kultūras ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Veselības ministrija (VM), Iekšlietu ministrija (IeM), Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija informāciju par personu atbildības izvērtēšanas rezultātiem saistībā ar VK veiktajās finanšu revīzijās par 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību konstatēto nosūtījušas tikai pēc tam, kad VK ar atsevišķu vēstuli lūgusi pildīt likumā noteikto.
Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē premjerministres uzmanība arī tiek vērsta uz to, ka personu atbildības izvērtēšana tiek sasaistīta ar atskaitīšanos par revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu, bet faktiski netiek noskaidrotas par konstatētajiem pārkāpumiem atbildīgās personas un netiek vērtēta to atbildība, tostarp iestāžu vadītāju atbildība. Piemēram, IZM pēc revīzijas par 2013.gada pārskata pareizību ir veikusi dienesta pārbaudes Murjāņu sporta ģimnāzijā un Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikumā, izbeidzot darba attiecības ar divām personām. Tomēr personu atbildība nav vērtēta Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumā un Rīgas 1.medicīnas koledžā, kur revīzijā tika konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi.
Savukārt VM ir uzdevusi padotības iestādēm veikt revīzijā konstatēto tiesību normu pārkāpumu un tajos iesaistīto darbinieku atbildības izvērtējumu, bet nav vērtējusi padotības iestāžu vadītāju atbildību. Savukārt VK konstatētie pārkāpumi un personu atbildība nav izvērtēta Rīgas Stradiņa universitātē, Zāļu valsts aģentūrā, Nacionālajā dienestā un VM. Arī IeM pēc revīzijas nav izvērtējusi pārkāpumus atlīdzības piešķiršanas jomā Valsts policijā un Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kā arī pašā ministrijā. Tāpat rīkojusies Zemkopības ministrija, neizvērtējot pārkāpumus Valsts meža dienestā un pašā ministrijā saistībā ar finansējuma piešķiršanu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā nodrošināšanai. Līdzīgi rīkojušās arī citas ministrijas.
VK uzskata, ka ministrijas nav nodrošinājušas visu revīzijās konstatēto pārkāpumu izvērtēšanu. Tās arī nav nodrošinājušas, ka tiek izvērtēta visu vainīgo personu atbildība, un nav vērtēts, vai šīs personas ir jāsauc pie atbildības.
VK lūdz Straujumu un Dreimani iesaistīties, lai nodrošinātu visu VK revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu vispusīgu izvērtēšanu, kā arī vainīgo personu saukšanu pie atbildības.
Pagaidām gan VK atbildi no Dreimanes un Straujumas nav saņēmusi.
Valsts kancelejā aģentūru LETA informēja, ka Straujuma ir izdevusi rezolūciju, uzdodot ministrijām nodrošināt likuma normu ievērošanu. Savukārt Valsts kanceleja ceturtdien, 12.februārī, valsts sekretāru sanāksmē atgādinās ministriju pārstāvjiem par iestāžu rīcību, kāda tiek sagaidīta, saņemot ieteikumus no Valsts kontroles, lai nodrošinātu labas pārvaldības praksi.