1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Tikai 10% iedzīvotāju ikdienā pusdieno sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Katru vai gandrīz katru darbadienu ēdnīcās, kafejnīcās un citur pusdieno 10% iedzīvotāju, savukārt vēl 11% to dara vismaz vienu vai divas reizes nedēļā.

Ceturtdaļa iedzīvotāju pusdienot sabiedriskās ēdināšanas iestādēs izvēlas vien dažas reizes mēnesī vai retāk, savukārt 54% iedzīvotāju to dara ļoti reti vai nekad.

Šogad sabiedriskās ēdināšanas vietās pusdienas ēd par 4% iedzīvotāju mazāk nekā pērn. Mazākais kafejnīcās pusdienojošo iedzīvotāju īpatsvars fiksēts 2010.gadā, kad to darīja tikai 6% iedzīvotāju. Savukārt lielākais īpatsvars fiksēts 2007.gadā, kad sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vidēji pusdienoja 16% iedzīvotāju.

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Mājražotājiem turpmāk būs iespēja vienā mēnesī realizēt 30% no saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas veikaliem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, neveicot citādi obligāto uzņēmuma atzīšanas procesu, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Prasības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban visiem pārtikas aprites uzņēmumiem, kas piegādā dzīvnieku izcelsmes produktus citam uzņēmumam, ir nepieciešama atzīšana. Tikmēr mājražotājiem patlaban tas ir aizliegts, turklāt atzīšanas process šādiem uzņēmumiem ir nopietns finansiālais slogs.

Līdz ar to noteikumu projekts nosaka, ka mājražotājiem piemēros atkāpi, ļaujot piegādāt 30% saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas, kas nepārsniedz 4000 kilogramus gatavās produkcijas mēnesī. 30% robeža noteikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta regulu, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Turklāt tika skatīti citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvie akti, kuros tiek izmantota minētā atkāpe.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Energoresursu cenu kāpums ir skāris ikvienu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Ja par savu rēķinu apmaksu un taupības pasākumiem mājās katrs ir atbildīgs pats, darba vide ir kopīga atbildība. Ilgtspējīgi risinājumi un paradumi ikdienā var palīdzēt būtiski samazināt vienu no lielākajām uzņēmumu izmaksu pozīcijām – rēķinu par patērēto elektrību.

Vienlaikus ir svarīgi nepārspīlēt ar taupību darba vietā, kur vairums cilvēku pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir jānodrošina komfortabla darba vide, kas nekaitē veselībai.

Energoresursu taupīšana darba vietā var tieši ietekmēt tavu nākotnes labklājību

Nav noslēpums, ka dzīvojam laikā, kad visiem nākas savilkt jostas, par ko liecina arvien vairāk tukšu skatlogu pilsētu ielās. Tukši skatlogi nozīmē arī cilvēkus, kas palikuši bez darba. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka ikviens no mums ar saviem paradumiem tieši ietekmē sava darba devēja nākotni. Neskatoties uz to, ka Sabiedrisko pakalpojumu tirgus komisijas (SPRK) pārskats par Baltijas elektroenerģijas tirgu 2022. gadā liecina, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir sarucis par 3,75%, elektroenerģijas cenas būtiski pieauga un joprojām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība kur un kā tērējam energoresursu.

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Lai arī Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti šopavasar solīja izstrādāt vadlīnijas pārtikas ar beigušos derīguma termiņu izmantošanai, tas nenotiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ZM pārstāve Dagnija Muceniece sacīja, ka ZM tikai veica aptauju, bet vadlīnijas netaps, jo tā neesot ZM prioritāte.

Līdz ar to nav skaidrs, vai un kā šādu pārtiku varētu izmantot. Jāatgādina, ka Dānijā atvērti vairāki veikali, kur patērētājiem ir iespēja iegādāties pārtikas produktus pēc derīguma termiņa beigām. Latvijā par šo jautājumu sabiedrībā pavasarī bija plašas diskusijas.

ZM aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām. Aptauju veica arī pārtikas banka Paēdušai Latvijai. Arī šī aptauja parādīja, ka puse no respondentiem nevēlas iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts ar «ieteicams līdz».

Lai gan šobrīd biežāk minētās izdevumu pozīcijas, kurām Latvijas iedzīvotāji no saviem ikmēneša ienākumiem tērē visvairāk, ir pārtikas un mājsaimniecības preču iegāde (90%), maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem (75%), ar transportu saistīti izdevumi (56%), kā arī aizņēmumu apmaksa (37%), domājot par vecumdienām, cilvēki vēlētos, lai viņiem būtu līdzekļi veselības stiprināšanai (54%), ceļojumiem (52%), bērniem un mazbērniem (40%), kā arī kultūras un atpūtas pasākumu apmeklēšanai (33%) un hobijiem (21%).

Tā rāda jaunākā Swedbank pētījuma dati par iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas paradumiem un plāniem pensijas gados.

Domājot par iztiku vecumdienās, 70% iedzīvotāju joprojām paļaujas uz valsts nodrošināto vecuma pensiju. Katrs trešais (29%) paļaujas uz darba algu, jo plāno turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Savukārt katrs ceturtais respondents (25%) norādījis, ka, sasniedzot pensijas vecumu, plāno paļauties uz bērnu vai citu tuvinieku finansiālu atbalstu. 24% iedzīvotāju norādījuši, ka vecumdienās paļausies uz izmaksām no privātās (3.pensiju līmeņa) pensijas uzkrājumiem. Savukārt 20% norādījuši, ka plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no cita veida finanšu uzkrājumiem. 12% paļaujas uz sociālo pabalstu nodrošinājumu. Savukārt 6% respondentu plāno iztikt no ienākumiem, kas gūti pēc kāda nekustamā īpašuma pārdošanas. 5% iedzīvotāju plāno piedzīvot pārtikušas vecumdienas, iztiekot no ienākumiem, kas gūti no darījumiem ar vērtspapīriem un akcijām. 11% aptaujāto norādījuši, ka nedomā, no kādiem līdzekļiem dzīvos, sasnieguši pensijas vecumu.

Latvieši iepērkas Igaunijā, savukārt igauņi Latvijas preces izliekoties nezinām, apgalvo Igaunijas socioloģisko pētījumu kompānijas Faktum&Ariko sociologs Kalevs Peti. Taču pierobežas iedzīvotāji stāsta pavisam ko citu.

Igauņi itin labprāt iepērkas Latvijas veikalos. Neatkarīgā noskaidroja, ka vismaz Valkā, Apē un Ainažos Igaunijas iedzīvotāji īpaši iecienījuši saimniecības preču veikalu piedāvājumu, jo Igaunijā neesot tik liels preču klāsts. Viņi pērk arī pārtiku. Robežai tuvīnajā Valkas veikalā Walk cenas esot norādītas arī eiro, lai vieglāka rēķināšana.

Valcēniete Inguna Medne saka – paziņas, kas strādā vai dzīvo Valgā, stāstot, ka pēc eiro ieviešanas preces ir kļuvušas dārgākas. Tāpēc arī cilvēki meklējot, kur lētāk. «Es esmu ievērojusi, ka igauņi pērk pārtiku un rūpniecības preces. Šeit ir arī būvmateriālu veikals, bet, manuprāt, tie gan Igaunijā ir lētāki. Pie pašas robežas ir veikals Selver. Uz to vienīgo šad tad gāju, bet man šķiet, ka tur cenas augstākas nekā Latvijā,» novērojumos dalās I. Medne.

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Privātmājas būvniecība «uz papīra» vienmēr izskatās lieliska ideja, taču realitātē mājas uzcelšana sagādā ne mazums raižu un problēmu. Nepārdomāti lēmumi, pieredzes trūkums un neiedziļināšanās procesa niansēs vēlāk var nesakrist ar gaidīto par sapņu mājas uzbūvēšanu un tās nodošanu ekspluatācijā. Tie ir tikai daži no riskiem, ar ko var saskarties ikviens, kas nolēmis sev uzbūvēt māju, stāsta Arco Real Estate valdes loceklis Aigars Šmits.

«Privātmājas būvniecības iecere visbiežāk sākas ar apbūves zemes meklēšanu konkrētā vietā. Kad prasībām atbilstošs zemes gabals atrasts, cilvēks izvērtē savu maksātspēju un secina, ka konkrētas zemes iegādei un sapņu mājas būvniecībai nepieciešams aizdevums bankā,» klasisku situāciju privātmāju būvniecības jomā raksturo Aigars Šmits.

Ja potenciālais hipotēkas ņēmējs atbilst kreditēšanas nosacījumiem un viņa ienākumu līmenis ir pietiekams, lai uzņemtos saistības, viņam mutiski tiek apstiprināta iespēja saņemt aizdevumu. Bet, lai to noformētu, klientam vispirms jāiegādājas zeme, uz kuras plānota dzīvojamās mājas celtniecība. Atsevišķos gadījumos banka zemes iegādei var piešķirt aizdevumu 50 % apmērā, taču tas pārsvarā notiek gadījumos, kad klients zemi pērk vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra. Banka pirms aizdevuma piešķiršanas var noteikt mājas pamatu iebetonēšanu vai pat ēkas karkasa uzbūvēšanu un jumta seguma ieklāšanu. Šādas darbības kredītiestāde kvalificē kā pašfinansējumu. Pēc zemes iegādes ar arhitekta palīdzību jāsagatavo mājas projekts. Ņemot vērā, ka cilvēks būvē savu sapņu māju un pilnībā uzticas arhitektam, bieži vien mākslinieka idejas var apburt klienta prātu, kā rezultātā sapņu mājas skicēs tiek iekļauti sarežģīti būvniecības mezgli un neadekvāti liela platība. Būvējot savu sapņu māju, cilvēks biezi vien izvēlas dārgus būvniecības un apdares materiālus, kas ir viena no izplatītākajām problēmām un kas ievērojami kāpina būvniecības izmaksas. Pirms atkārtotas došanās uz banku tāpat jāsagatavo arī pilna būvniecības tāme mājas celtniecības pabeigšanai. Esošajos apstākļos kvalitatīvas mājas celtniecības izmaksas sasniedz 1000 – 1100 eiro par kvadrātmetru, norāda Arco Real Estate eksperts.

Pārtikas banka Paēdušai Latvijai pirmdien, 26.jūlijā uzsāks ceļojumu pa visu Latviju, lai piepildītu īpaši izveidotas glābējpakas ar pārtiku, ko pēc tam labdarības organizācijas nogādās pie ekonomiskās krīzes skartajām ģimenēm.

Jau šonedēļ visos Maxima veikalos pie kasēm būs iespējams saņemt glābējpaku - īpaši projektam veidotu papīra turzu, kā arī iepazīties ar informāciju, kur to nogādāt pēc piepildīšanas ar pārtiku.

«Līdz šim pārtiku pārsvarā ziedoja uzņēmumi, bet iedzīvotājus aicinājām ziedot naudu, taču tagad vēlamies lūgt ikviena cilvēka palīdzību, kurš var atnest pārtiku, kādu mājās paša vārītu ievārījuma burciņu vai citu gardumu, lai to saņemtu ļaudis tuvākajā apkārtnē. Ir svarīgi kaut nedaudz atvieglot viņu ikdienu,» saka labdarības portāla Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

Ceļojums pa Latviju, lai savāktu pārtikas ziedojumus un piepildītu glābējpakas, sāksies 26.jūlijā Ogrē, bet pēc tam Paēdušai Latvijai komanda jau 28.jūlijā dosies uz Ventspili un 30.jūlijā – uz Liepāju.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atļāvis atsākt darbu ēdnīcai Kuldīgas rumba, kas kopš 20.jūlija bija slēgta sakarā ar pārtikas saindēšanās gadījumiem ārzemnieku vidū pasākumā Dzīres Kuldīgā, aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Anna Joffe.

«Dienvidkurzemes pārvaldes inspektori 25.jūlijā pēc saņemtās informācijas no SIA "Kuldīgas rumba" par to, ka ir novērstas neatbilstības, veica atkārtotu pārbaudi un deva atļauju uzņēmumam atsākt darbību,» sacīja Joffe, norādot, ka administratīvās lietas izskatīšana notiks augusta pirmajā nedēļā.

Kā ziņots, pārkāpumi tika atklāti PVD inspektoru ārkārtas pārbaudes laikā pēc tam, kad vairāki ārzemnieki pēc pusdienošanas minētajā ēdnīcā bija nonākuši slimnīcā.

Saistībā ar produktiem PVD pārkāpumus neatklāja, taču virtuvē uz traukiem tika atrastas zarnu nūjiņas un stafilokoks, kuru dēļ uzņēmuma darbību uz laiku apturēja.

Strauji pieaugošās inflācijas dēļ gaļas produktu tirdzniecībā pašreiz vērojams izteikts pieprasījums akcijas precēm, secinājis Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Noo Lihatoostus", kas Latvijā pazīstams ar preču zīmi "Noo Cepeškungs".

NOO Cepeškungs pārdošanas vadītājs Juris Grīnbergs uzsver, ka šī tendence ir satraucoša, kam drīzumā tai var pievienoties vēl viena – cilvēki vairāk pirks lētāku, lai arī uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu pārtiku.

“Ja daļa kvalitatīvās gaļas produkcijas uzticamākie pircēji pagaidām seko akciju piedāvājumiem Latvijas pārtikas veikalos, regulāri mainot iepirkšanās vietas, lai strauji pieaugošās inflācijas dēļ uzturā lietotu ierasto pārtiku, tad bīstamāka pircēju paradumu maiņa var izrādīties, ka šādos apstākļos ir iespēja pārdošanu izvērst lētāku, bet uzturvērtības ziņā mazāk vērtīgu produktu ražotājiem un izplatītājiem – piemēram, kuri gaļas produktiem procentuāli daudz pievieno mehāniski atdalīto vistas gaļu jeb kaulu, skrimšļu un gaļas atgriezumu masu. Šādā ārkārtīgi sarežģītā ekonomiskajā vidē Latvijā tiek apdraudēta kvalitatīvas pārtikas pieejamība, jo cilvēki bieži izdara izvēli, pamatojoties uz cenu, dod priekšroku anonīmai pārtikai, kas ražota kaut kur tālu ārzemēs un bieži vien ir zemākas kvalitātes. Kvalitatīvo produktu ražotāji pašreiz ir īpaši sarežģītā situācijā, jo ne tikai jāspēj sabalansēt augstās ražošanas izmaksas ar vietējā patērētāja pirktspēju un saglabāt produktu augsto kvalitāti, bet arī konkurēt ar lētā importa piedāvājumu,” norāda J.Grīnbergs.

ES pārstāvju izceltie dati nav iepriecinoši - kamēr vairāk nekā 800 miljoni cilvēku cieš badu, tikmēr daļa cilvēku mirst no liekā svara izraisītām problēmām. Turklāt aptuveni 1,3 miljardi tonnu ēdiena katru gadu nonāk atkritumos. Šo iemeslu dēļ nepieciešams pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un, izmantojot labākās tehnoloģijas, radīt balansu starp pārtikas pieejamību un resursu patēriņu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Tieši tāpēc droša pārtika ir viena no problēmām, kam gan ES, gan pasaules līmenī pievērš uzmanību. Turklāt starptautiskās izstādes World Expo 2015 kontekstā šis jautājums tiks īpaši izcelts, jo galvenā tēma ir «Paēdināt planētu: enerģija dzīvei».

Ar pārtiku saistītu saslimšanu ir daudz vairāk, nekā par to tiek runāts, tā uzskata Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne, un arī statistika neuzrāda patieso ainu, jo par visiem gadījumiem netiek ziņots. A. Rūrāne min faktus, ka, piemēram, katru gadu ES tiek reģistrētas vairāk nekā 85 000 salmonelozes saslimšanu, kopumā radot ap trīs miljardiem eiro lielus zaudējumus. Turklāt pārtikas un ūdens izraisītas slimības nogalina ap diviem miljoniem cilvēku gadā, no kuriem daudzi ir bērni. Arī ES pārstāvju izceltie dati nav iepriecinoši. Kamēr vairāk nekā 800 miljoni cilvēku cieš badu, tikmēr daļa cilvēku mirst no liekā svara izraisītām problēmām. Turklāt aptuveni 1,3 miljardi tonnu ēdiena katru gadu nonāk atkritumos. Šo iemeslu dēļ nepieciešams pieņemt konkrētus politiskus lēmumus, attīstīt ilgtspējīgu dzīvesveidu un, izmantojot labākās tehnoloģijas, radīt balansu starp pārtikas pieejamību un resursu patēriņu, uzskata Dienas aptaujātie ES Zinātnes vadības komitejas pētnieki, kuri plāno šo jautājumu loku aktualizēt starptautiskās izstādes World Expo 2015 ietvaros.

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.

Lietuvas valdība trešdien atbalstījusi priekšlikumu ieviest pārtikas kuponu sistēmu, cerot tādējādi palielināt konkurenci pārtikas preču tirgū, sekmēt mazo uzņēmumu attīstību un veicināt to kooperāciju, radīt nosacījumus cenu pazemināšanai un vienlaikus veidot patērētājiem ieradumu pirkt vietējos ražojumus un lietot veselīgāku pārtiku.

Kā skaidrojis zemkopības ministrs Ģiedrjus Surplis, sākotnēji tā būs brīvprātīga sistēma ģimenēm, kurās ir pirmsskolas vecuma bērni, bet nākotnē, ja projekts attaisnotos, kuponus varētu saņemt arī seniori.

«Valdība nevar kontrolēt cenas, bet mēs varam palīdzēt cilvēkiem veidot zināmus ieradumus. Ja gribam, lai pārtikas cenas Lietuvā lēcienveidīgi nepieaugtu, (..) varam veidot zemniekiem paradumu pārdot pārtiku pēc iespējas tuvāk vietai, kur tā ražota,» pēc valdības sēdes norādījis ministrs. «Vēl viens apstāklis, kas vajadzīgs mazo veikalu pastāvēšanas, dzīvotspējas un konkurences veicināšanai, ir patērētāju ieradums pirkt pārtiku tuvāk dzīvesvietai, iegādāties tādu pārtiku, kuru viņi redzējuši izaugam.»

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.