Vai tas patīk vai ne, tomēr Igaunija ir pārāk maza, lai tajā tiktu veikti lidojumi, kas balstās tikai uz iekšējo pieprasījumu, Igaunijas laikrakstā Äripäev norādīja Estonian Air izpilddirektors Tero Taskila.
Viņš norāda, ka Globālās konkurētspējas indeksā Igaunija ieņem 34. vietu no 144 valstīm, savukārt pēc iekšējās ekonomikas lieluma Igaunija atradās vien 103. vietā. Savukārt gaisa transporta kategorijā, kurā tiek mērīts, cik apmierinoša ir gaisa satiksme vietējiem uzņēmējiem, Igaunija atradās 73. vietā. Jau rakstīts, ka Latvija Globālās konkurētspējas indeksā pērn ieņēma 55. vietu.
T. Taskila norāda ne vien uz to, ka Igaunijas iekšējais tirgus ir ierobežots, bet arī, ka lidsabiedrības samazina lidojumu skaitu ziemas periodā – zemo cenu aviokompānijas atceļ lidojumus tiklīdz tie kļūst neizdevīgi, tomēr nacionālajām aviokompānijām ir nepieciešams stabils pieprasījums.
Ņemot vērā mazo iekšējo pieprasījumu, Igaunijai ir jārada pieprasījums no ārvalstīm. Kā piemēru T. Taskila min to, ka pērn Estonian Air izdevās uzsākt lidojumus maršrutā Helsinki – Tbilisi, savukārt nedaudz mazāk veiksmīgs bija maršruts Kājani – Hannovere. Estonian Air ir jāpiesaista pasažieri no Somijas, Skandināvijas, Krievijas un Lietuvas, un tikai tādā veidā lidsabiedrība var atgriezties pie peļņas, norāda T. Taskila.
Estonian Air vadītājs atgādina, ka laikā no 2005. līdz 2010. gadam lidmašīnas biļetes maksa palielinājās par 1,4%, savukārt degvielas cenas tajā pašā laikā pieauga par 40%. Patlaban, ietekmējoties no eiro un ASV dolāra svārstībām, Eiropas lidsabiedrības par degvielu maksā par 60% vairāk nekā 2005. gadā.