Šī varētu būt vienīgā reize, kad vārdi «Ebolas vīruss» un «Ielikt vēlmju sarakstā» atrodami vienuviet, vēsta Reuters.

Giantmicrobes Inc., kas ražo mīkstās rotaļlietas, atveidojot tajās vīrusus un citus mikroskopiskus organismus, izpārdevusi visu Ebolas vīrusam veltīto sēriju, ieskaitot mazu Ebolas lelli par 9,95 ASV dolāriem, gigantisku Ebolas lelli par 29,95 ASV dolāriem un Ebolas vīrusu kārbiņā par 14,95 ASV dolāriem.

«Kopš atklāšanas 1976. gadā Ebolas vīruss ir kļuvis par T. Rex starp mikrobiem,» savu produkciju reklamē ASV Konektikutas štatā bāzētā kompānija. Tās ražojumi tiek dēvēti par dāvanām ar izglītojošu vērtību.

Lai savaldītu Ebolas vīrusa izplatīšanos turpmāko sešu līdz deviņu mēnešu laikā nepieciešami vismaz 600 miljoni dolāru (456 miljoni eiro), trešdien paziņojusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

«Šī ir lielākā Ebolas epidēmija, vissmagākā un vissarežģītākā, ko esam redzējuši gandrīz 40 gadu ilgajā šīs slimības vēsturē,» žurnālistiem norādīja PVO ģenerāldirektore Margarēte Čana.

No Ebolas vīrusa bojāgājušo skaits Rietumāfrikā pārsniedzis 1900, bet inficēto skaits - 3500 cilvēku, liecina PVO dati.

Gandrīz desmitā daļa mirušo ir medicīnas darbinieki.

Ebolas vīruss izplatās, nonākot saskarsmē ar inficēta cilvēka asinīm un citiem ķermeņa šķidrumiem. Mirstības rādītāji pēc inficēšanās ir ļoti augsti.

Tomēr PVO ir pārliecināta, ka vīrusu var pakļaut kontrolei, ja tam atvēl pietiekamus resursus un sadarbojas globālā mērogā.

Ebolas vīrusa izplatīšanās kļūst par risku tālākai tirgus izaugsmei, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to, ka jau ilgstoši Āfrikā ir grūtības ierobežot nāvējošā ebolas vīrusa izplatīšanos, arvien vairāk analītiķi šo epidēmiju piesauc kā vienu no faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt vairāku pasaules vērtspapīru cenu. Turklāt šobrīd tirgus dalībnieku noskaņojums jau tāpat nav tas labākais. Pastāv bažas par pasaules ekonomiskās aktivitātes apgriezienu samazināšanos, un investoru riska apetītei sarukt likušas spekulācijas par stingrāku ASV Federālo rezervju sistēmas monetāro politiku un tai sekojošo ASV dolāra procentlikmju palielināšanos.

Pasaules Banka norādījusi, ka ebolas vīrusam potenciāli varētu būt katastrofāla ietekme uz vairāku Āfrikas valstu tautsaimniecību. Līdz ar to nostiprinājies viedoklis, ka lielāka negatīva ietekme ebolas epidēmijai varētu būt uz mazāk populāriem un maziem jaunattīstības valstu akciju tirgiem. Par tā saucamajiem «frontier markets» jeb «growth markets» sauc «jauno jaunattīstības» valstu kopumu, kuram nākotnē, visticamāk, strauji augs gan ekonomiskās, gan politiskās ambīcijas. Pie šādām valstīm var saukt daudzas Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas valstis, kurām ir maz attīstīts kapitāla tirgus. Vairāki investori vērš uzmanību uz to, ka mūsdienu globalizācijas laikmetā ebolas epidēmijas izplatīšanos ierobežot būs sarežģīti, un īpaši grūti to izdarīt var būt nabadzīgajos pasaules reģionos. Pasaules Bankas aplēses liecina, ka divu gadu laikā ebolas vīrusa dēļ Rietumāfrikas ekonomika varētu zaudēt aptuveni 33 miljardus ASV dolāru. Lielākā daļa no šiem zaudējumiem būtu tāpēc, ka krietni ciestu bizness no sadarbības ar šī reģiona uzņēmumiem un valstīm. Piemēram, tiktu slēgtas robežas un ierobežota migrācija, kompānijām nebūtu darbinieku, ciestu eksports utt. Pagaidām gan jaunajiem jaunattīstības valstu tirgiem kā kopumam šogad gājis visai labi. MSCI Frontier Markets indeksa vērtība kopš šā gada sākuma ir palielinājusies jau par 15,5%. Tiesa gan, MSCI Frontier Markets Africa indeksa vērtība kopš gada sākuma ir samazinājusies par 1,3%.

Zviedrijā hospitalizēts cilvēks, kura simptomi liecina par iespējamu saslimšanu ar bīstamo Ebolas vīrusu, piektdien paziņojušas amatpersonas.

«Pārbaudes rezultāti, visticamāk, tiks saņemti kaut kad šovakar. Pašreiz tās ir tikai aizdomas, citas slimības ir ļoti iespējamas,» paziņojušas varasiestādes.

«Pacients tiek ārstēts infekcijas slimību klīnikā Upsalas universitātes slimnīcā un ir izolēts,» teikts paziņojumā.

Plašāka informācija par pacientu netiek atklāta. Nav zināms nedz saslimušā dzimums, nedz vecums, kā arī netiek atklāts, kādā veidā paciets varētu būt inficējies ar Ebolas vīrusu.

Saslimušais cilvēks vispirms vērsās pēc palīdzības slimnīcā Ēnšēpingā, kas atrodas netālu no Upsalas.

Ēnšēpingas slimnīcas uzņemšanas telpa ir slēgta, un darbinieki, kas nonāca saskarsmē ar pacientu, tiek novēroti.

Latvija Ebolas vīrusa apkarošanai Āfrikā plāno piešķirt no 30 000 līdz 50 000 eiro, pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

«Visticamāk, summa būs kaut kur pa vidu,» sacīja Eihenbaums, prognozējot, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu varētu būt gaidāms jau tuvākajā laikā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) plāno rosināt valdību piešķirt līdzekļus Ebolas vīrusa apkarošanai Āfrikā, teikts ministra paziņojumā tviterī.

Rinkēvičs norādīja, ka rosinās valdību piešķirt līdzekļus Ebolas vīrusa apkarošanai Āfrikā, iemaksājot attiecīgajā ANO fondā.

«Labāk to darīt tur, nevis šeit,» uzskata ministrs.

Ebolas vīruss ir nāvīgs tropiskais vīruss, kas izraisa drudzi un - sliktākajā gadījumā - neapturamu iekšēju un ārēju asiņošanu.

Mali oficiāli pasludināta par brīvu no Ebolas vīrusa, svētdien paziņojusi ANO un Mali valdība.

Valsts var tikt pasludināta par brīvu no vīrusa, ja tajā 42 dienas, proti, divus vīrusa inkubācijas periodus, nav konstatēti jauni inficēšanās gadījumi.

Mali bija sestā Rietumāfrikas valsts, ko skāra Ebolas vīruss, kas vissmagāk piemeklējis Gvineju, Sjerraleoni un Libēriju.

Mali pēdējais pacients atveseļojās 6.decembrī.

Pirmais saslimšanas gadījums šajā valstī tika konstatēts 23.oktobrī. Ar vīrusu bija inficējies kāds bērns, kurš ieradās valstī no Gvinejas un nākamajā dienā nomira.

Slimību no Gvinejas uz Mali atveda vēl viens ceļotājs, kurš inficēja vēl astoņus cilvēkus, no kuriem seši nomira.

Paziņojot par Ebolas vīrusa izskaušanu valstī, Mali veselības ministrs pateicās visiem medicīnas darbiniekiem un starptautiskajiem partneriem par atbalstu cīņā pret nāvējošos slimību.

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Kakao cenas nākamgad nepalielināsies, līdz to būtiskam šokolādes cenu kāpumam Latvijā nav pamata, žurnālistiem otrdien prognozēja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe.

«Pie mums ražotāji nāca ar paziņojumu, ka varētu ļoti strauji pieaugt kakao cenas. Tur bija teikts, ka kakao pupiņām būs pat 40% pieaugums un turpmāk šokolādi varēs atļauties iegādāties tikai bagātie cilvēki. Oficiālās kakao ražotāju institūcijas tā nesaka, bet apgalvo, ka nākotnē kakao cenas turpinās samazināties, laika apstākļi ir labvēlīgi. Nekas neliecina, ka būtu jābūt kādām problēmām. (..) Nav mums jāpērk lielos apjomos šokolāde, visi cilvēki [Latvijā] vairāk vai mazāk varēs nopirkt šokolādi arī turpmākajos gados. Nav tā, ka tikai miljonāri varēs ēst šokolādi,» sacīja Gulbe.

Pēc viņas teiktā, arī Rietumeiropā, kur galvenokārt audzē kakao pupiņas, situācija ir stabila. «Vienu brīdi bija bažas, vai Ebolas vīruss neatstās kādu ietekmi [uz kakao cenām], jo ir divas lielās [kakao] ražotājvalstis - Kotdivuāra un Gana, kurās ir Ebolas vīruss. Taču tas nav atstājis nekādu ietekmi un viss ir kārtībā. [..] Nav nekādas bažas, ka cena kakao pieaugs,» teica Gulbe.

Ziemeļkoreja uz laiku slēgusi robežu visiem ārvalstu tūristiem, šādi reaģējot uz jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā, pavēstīja tūrisma aģentūra, kas rīko braucienus uz Ziemeļkoreju.

Īstenojot piesardzības pasākumus, robeža slēgta, sākot ar trešdienu, pavēstīja uzņēmums "Young Pioneer Tours".

Ziemeļkoreja strādā ciešā kontaktā ar Pasaules Veselības organizāciju (WHO), lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, vēsta Ziemeļkorejas televīzija.

Phenjanas oficiālais laikraksts "Rodong Sinmun" ziņojis par slimības uzliesmojumu Ķīnā un pasākumiem, kas tur sperti, lai apturētu slimības izplatību, kā arī brīdinājis, ka vīruss izplatās strauji.

Arī iepriekšējās reizēs, kad notikusi infekcijas slimību izplatīšanās, Ziemeļkoreja slēdza savas robežas. Tā Phenjana reaģēja gan uz SARS (smagā akūtā respiratorā sindroma), gan Ebolas vīrusa uzliesmojumiem attiecīgi 2003. un 2014.gadā.

Piektdien kakao cena Londonas biržā sasniedza trīs gadu augstāko līmeni, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Ebolas vīrusa izplatīšanās var traucēt piegādes no Rietumāfrikas, raksta Bloomberg.

Ebola vīruss patlaban izplatījies uz piecām Rietumāfrikas valstīm, no kurām divas – Libērija un Gvineja atrodas tieši blakus lielākajai kakao audzētājai – Kortdivuārai.

Kopumā šonedēļ kakao nākotnes kontrakta cena ir pieaugusi par 4,3%. Piektdien kakao cena decembra piegādēm palielinājās par 0,8% līdz 3403 dolāriem par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 2011. gada marta beigām.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Latvijas eksportam klājas visnotaļ labi. Arī tuvākā laika prognozes par pieprasījumu ārējos tirgos ir visumā apmierinošas, lai gan skaidrs, ka izaugsme bremzēsies un ir zināmi riski. Tajā pašā laikā ir jādomā, kā strādāt un eksportēt gudrāk.

Tās ir vien pāris atziņas no DB gada nozīmīgākās konferences Biznesa prognozes 2019 sadaļas, kas bija veltīta mūsu valsts eksportspējai.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, eksporta vērtība šajā gadā (oktobra dati) ir vairāk nekā viens miljards eiro. Galvenie eksporta virzītājspēki šogad ir lauksaimniecības preces un pārtika, koksne, kā arī mehānismi un mehāniskas ierīces.

Lai arī eksports ir būtisks priekšnoteikums izaugsmei, jo Latvija sava mazā tirgus dēļ nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu, tomēr ar to ir saistīti vairāki riski. Vispirms jau tā ir atkarība no pieprasījuma svārstībām ārējos tirgos, kas ietekmē produkta cenu, tāpat eksportā uz trešajām valstīm pastāv valūtas svārstību riski. Līdztekus jāmin politiskie riski, piemēram, saspringtās attiecības ar Krieviju, tarifu karš starp Ķīnu un ASV, protekcionisma tendences pasaulē.

Uzbekistāna otrdien devalvējusi savu nacionālo valūtu sumu gandrīz par pusi nolūkā likvidēt valūtas melno tirgu un veicināt ārvalstu investīciju piesaisti.

Oficiālā kursa noteikšanu pēc tirgus principiem paredz prezidenta Šavkata Mirzijojeva pagājušajā nedēļā parakstītais dekrēts.

Pēc Uzbekistānas centrālās bankas pirmdienas oficiālā kursa, viens ASV dolārs bija līdzvērtīgs 4210 sumiem, bet jau otrdien viena dolāra dolāra vērtība oficiāli ir 8100 sumi - vairāk nekā 7700 sumi melnajā tirgū.

No otrdienas uzņēmumi un iedzīvotāji ārvalstu valūtu par oficiālo kursu var iegādāties neierobežotā daudzumā. Līdz šim par oficiālo kursu ārvalstu valūtu varēja iegādāties tikai ļoti ierobežots uzņēmumu un personu loks, pārējiem, kam bija nepieciešama ārvalstu valūta, tā bija jāpērk nelegāli melnajā tirgū.

Iepriekšējā valūtas maiņas kontroles sistēma «bija radījusi neefektīvu privilēģiju sistēmu atsevišķām nozarēm un uzņēmumiem», teikts Mirzijojeva dekrētā. Tika uzskatīts, ka valūtas maiņas melno tirgu kontrolē un no tā iedzīvojas augsta ranga amatpersonas.

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Globālās ekonomikas atveseļošanās uzlabojas un paātrinās, kas nozīmē, ka izaugsme šogad būs straujāka par iepriekš prognozēto, otrdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

Fonds prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, nevis 3,4%, kā tika lēsts janvārī.

Tādējādi globālās ekonomikas izaugsmes prognozi SVF paaugstinājis pirmo reizi pēdējos divos gados.

Fonds arī prognozē, ka nākamgad pasaules ekonomika pieaugs par 3,6%, bet līdz 2022.gadam izaugsmes temps paātrināsies līdz 3,8%.

Vienlaikus gan SVF norāda uz vairākiem riskiem, kas varētu apdraudēt šīs prognozes. Starp tiem ir finanšu sistēmas regulējošo noteikumu atvieglošana, protekcionisma ieviešana un imigrācijas ierobežošana, kas ir ASV prezidenta Donalda Trampa politikas programmas pamatā.

SVF prognozē, ka ASV ekonomika šogad palielināsies par 2,3% un 2,5% nākamgad, fondam saglabājot nemainīgas janvārī publiskotās aplēses. Fonds uzskata, ka nodokļu samazinājumi un citi ekonomikas stimulēšanas pasākumi, ko varētu ieviest Tramps, palielinās fiskālo deficītu un veicinās inflāciju, pieprasot valsts centrālajai bankai īstenot straujākus bāzes procentu likmes paaugstinājumus.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Reaģējot uz Krievijas rubļa vērtības samazināšanos un bažījoties par to, ka varētu tikt devalvēts Baltkrievijas rublis, Baltkrievijas iedzīvotāji pēdējās dienās aktīvi uzpērk ārvalstu valūtu.

Tādēļ Baltkrievijas centrālā banka noteikusi 30% nodokli ārvalstu valūtas pirkšanas darījumiem gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Centrālā banka norādījusi, ka nodoklis būs spēkā uz laiku.

Centrālā banka arī noteikusi, ka visiem eksportētajiem puse no to ienākumiem vietējā valūtā ir jākonvertē Baltkrievijas rubļos. Lai mazinātu ārvalstu valūtas uzpirkšanu, paaugstinātas procentu likmes, piektdien norādīts Baltkrievijas centrālās bankas paziņojumā.

Baltkrievija jau 2011.gadā piedzīvoja nopietnu ekonomikas krīzi ar valūtas devalvāciju un strauji augošu inflāciju.

Baltkrievijas rubļa vērtība piektdienas rītā bija par 8% mazāka nekā dienu iepriekš.

Ķīnas apjomīgās parādsaistības turpina palielināties, bīstami paaugstinot riskus attiecībā uz valsts ekonomikas izaugsmes strauju palēnināšanos, otrdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), aicinot Pekinu paātrināt strukturālo reformu īstenošanu.

SVF, kas vairākkārt brīdinājis Ķīnu par tās parādsaistību palielināšanos, norāda, ka pasaulē otrajai lielākajai ekonomikai nepieciešams nodrošināt ilgstpējīgu izaugsmi.

Lai arī Ķīnas ekonomikas vidēja termiņa izaugsmes prognozes ir uzlabojušās, tas skaidrojams ar privāto un sabiedrisko parādsaistību turpmāku kāpumu, tādējādi palielināti riski vidējam termiņam, uzsver fonds.

SVF saglabājis Ķīnas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam 6,7% apmērā, taču fonds brīdina, ka valsts parādsaistības var pieaugt no aptuveni 235% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pērn līdz vairāk nekā 290% no IKP 2022.gadā.

Tāpat fonds aicina Ķīnu paātrināt reformu īstenošanu, lai veicinātu patēriņa pieaugumu.

Eirozonas bankām nepieciešams fundamentālas biznesa modeļu izmaiņas, paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds, norādot, ka aizdevēji aizvien, sešus gadus pēc finanšu krīzes nav atlētu pozīcijā, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanos.

Kā raksta Financial Times, ikgadējā Pasaules finansiālās stabilitātes ziņojumā fonds norāda, ka bankām vienotās valūtas reģionā ir jāpalielina dažu aizdevumu izmaksas. SVF brīdina, ka zemās likmes eirozonā nav atbilstošas, lai balstītu tādu risku uzņemšanos, kas ļautu veicināt ekonomikas izaugsmi.

SVF norāda, ka, kamēr pasaulei bija nepieciešamas zemas likmes, lai atbalstītu izaugsmi, zemās aizņemšanās izmaksas riskē veidot tālāku nesabalansētību. Bankas, īpaši eirozonā ir kļuvušas pārlietu drošas tā saucamai normālai dzīvei, taču nav pietiekami spēcīgas, lai būtu atlēti, kas var pamatīgi atbalstīt ekonomikas atveseļošanos.

Ķīna karo valūtu kaujā – neizpaliks ietekme uz globālo tautsaimniecību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ par galveno ziņu pasaules ekonomikai parūpējusies Ķīna, kas daudziem par pārsteigumu nav kautrējusies devalvēt savu valūtu. Rezultātā ASV dolāra vērtība Ķīnas juaņās pieaugusi par 3%. Nosacīti tas it kā neizskatās daudz, lai gan tik strauji ASV dolāra vērtība juaņās nav pieaugusi jau vairāk nekā 20 gadus. Jāpiebilst, ka šīs valūtas cenas kritums īpaši labi neizskatās arī uz jau ilgstoši aktuālo runu fona, ka juaņas vērtība tiek mākslīgi uzturēta pārāk zema, lai nodrošinātu priekšrocības Ķīnas ražotājiem un eksportētājiem.

Valūtu kari

Ķīnas Centrālā banka norādījusi, ka tas ir solis valūtas kursa režīma liberalizācijas virzienā, kur tiek pieļautas straujākas vietējās valūtas cenas izmaiņas. Zināmi jautājumi gan ir par to, kāpēc šis solis sperts tieši tagad, kad bremzējas valsts tautsaimniecības izaugsme. Būtībā šādā veidā Ķīna vēl vairāk saasina tā saucamos valūtu karus. Jau vairākkārt rakstīts, ka daudzviet pasaulē vērojams vispārējs ekonomikas izaugsmes un inflācijas deficīts, kur palīdzību var sniegt vājāka valūta. Nav izslēgts, ka tālākus pasākumus, lai ierobežotu savu valūtu vērtību pieaugumu, pēc šāda Ķīnas soļa veiks arī citi pasaules monetārās politikas noteicēji (sevišķi Āzijā). Liels jautājums ir arī tas, kā Ķīnas un daudzu citu valūtu vērtību kritums iespaidos ASV Federālo rezervju politiku. Vispārēji arvien dārgāks dolārs ASV ekonomikai ir gluži kā zobusāpes.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) saglabājis pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam nemainīgas, norādot, ka globālā ekonomika joprojām piedzīvo spēcīgu atlabšanu.

SVF prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5%, bet nākamgad palielināsies par 3,6%.

«Atlabšana pasaules ekonomikas izaugsmē, ko mēs prognozējām aprīlī, ir stabila, un tagad nav nekādu jautājumu par to, ka pieauguma temps varētu paātrināties,» vēsta fonda galvenais ekonomists Moriss Obstfelds.

Viņš norāda, ka jaunākie dati liecina par plašāko sinhronizēto izaugsmi, kādu pasaules ekonomika piedzīvojusi pēdējās dekādes laikā.

Jaunākajās aplēsēs gan samazinātas ASV ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam līdz 2,1%, salīdzinot ar iepriekš lēsto kāpumu attiecīgi 2,3% un 2,5% apmērā. Fonds skaidro, ka ASV prezidenta Donalda Trampa solītie izdevumu palielināšanas plāni, kam bija jāsniedz atbalsts ekonomikai, saskārušies ar realizēšanas sarežģījumiem.