Latvijā radītās ūdens mērīšanas akas novērtē kā Ziemeļeiropas klimatam piemērotākās.

Latvijas uzņēmuma SIA Rotons konstruktoru radītās ūdens mērīšanas akas ar siltumizolāciju izpelnījušās labu novērtējumu no vairākiem Latvijas, Lietuvas un Krievijas pasūtītājiem; vairākos projektos Rotona ražotās akas ir veiksmīgi izkonkurējušas importa analogus. Labos panākumus uzņēmuma valdes loceklis Armands Mucenieks skaidro ar veiksmīgu akas konstrukciju, ko radījuši pašu konstruktori. Ekonomikas ministrijas un LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva 2011 uzņēmums ar šo produkciju ir viens no pretendentiem uz balvu kategorijā Importa aizstājējprodukts.

Ūdens mērīšanas akas PM500 ar siltumizolāciju ir speciāli piemērotas DN15, DN20 un DN25 ūdens mērītāju ierīkošanai ūdensvada izbūves zonās ar augstu gruntsūdens līmeni. Akas ir projektētas un izgatavotas, rēķinoties ar Latvijas un Ziemeļeiropas klimatiskajiem apstākļiem, tās lielās priekšrocības ir izturīga dubultsienu konstrukcija, kurā iepildīts jeb iekapsulēts siltumizolācijas materiāls – poliuretāna putas – tādējādi veidojot termosa efektu. Akas korpuss tiek atliets uz uz rotējošās formēšanas iekārtas, un pēc tam ar speciālu dozēšanas iekārtu to piepilda ar putām.

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Pastāv aizdomas, ka no cūku gripas Meksikā jau miruši vismaz 100 cilvēki, vēsta BBC. Ar šo slimību saslimušie konstatēti arī ASV un Kanādā.

Apvienotās Nācijas brīdinājušas, ka šī slimība var pārvērsties pandēmijā, taču pasaule esot labāk sagatavota, lai pretotos šai slimībai, kā jebkad agrāk.

Meksikas Veselības sekretārs Hosē Angels Kordova informējis, ka aizdomas par saslimšanu ar cūku gripu viņa valstī ir 1614 gadījumos, ieskaitot 103 nāves gadījumus.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Meksikas atlēti valkā sejas maskas Nacionālās Olimpiādes laikā (Foto: AFP/SCANPIX)

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas dome ir atbalstījusi projektu par Kundziņsalas un teritorijas starp Sarkandaugavas atteku, Degvielas ielu, Tvaika ielu un Uriekstes ielu lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšana, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

Lokālplānojuma risinājumi paredz sabalansēt esošās dzīvojamās apbūves teritorijas un vides prasības ar mūsdienīgas un attīstīties spējīgas ostas apbūves prasībām. Kundziņsalas vēsturiskā dzīvojamā rajona apbūves teritoriju ir plānots attīstīt kā jauktas izmantošanas teritoriju, kurā ir pieļaujams gan saglabāt un atjaunot esošo apbūvi, gan attīstīt jaunu dzīvojamo apbūvi, gan publisko apbūvi. Biroju un tirdzniecības, pakalpojumu objektu apbūvi plānots attīstīt galvenokārt teritorijās, kas atrodas tiešā brīvostas ražošanas teritoriju tuvumā, tam paredzot atsevišķu apakšzonu. Apbūves zonu iedalījums apakšzonās plānots, lai samazinātu iespējamo ražošanas darbību ietekmi uz dzīvojamo apbūvi – trokšņus un vibrācijas no ostas uzņēmumiem.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

SIA Valmieras ūdens piedāvā pilsētas iedzīvotājiem bez maksas veikt dzeramā ūdens analīzes no lokālām tā ieguves vietām (akas, dziļurbumi u.c.), lai pārliecinātos par ikdienā izmantotā ūdens kvalitāti, informē Valmieras ūdens” laboratorijas vadītāja Gunta Pavlovska.

«Jebkurš cilvēks pats var novērtēt piegādātā ūdens kvalitāti pēc ūdens organoleptiskajām īpašībām – garšas, krāsas, smaržas, duļķainības, bet objektīvu informāciju par ūdens kvalitāti un nekaitīgumu var iegūt, veicot laboratoriskus izmeklējumus,» norāda G.Pavlovska.

Koliformas baktērijas ir plaši sastopamas apkārtējā vidē (augsnē un veģetācijā) un parasti ir nekaitīgas, neizraisa saslimšanu. Tomēr to klātbūtne norāda, ka līdzīgi tam, kādā veidā šīs baktērijas nokļuvušas ūdenī, tādā pat veidā pastāv iespēja tajā iekļūt patogēnām slimības izraisošām baktērijām. Piemēram, grodu akās koliformu baktēriju klātbūtne parāda, ka akā var iekļūt apkārtējās vides piesārņojums (lietus ūdeņi u.c.), ja akas grodi zaudējuši hermētiskumu vai arī tās virszemes daļa nav cieši noslēgta, un aka nav sen tīrīta. E.coli ir viens no koliformas baktēriju veidiem. To klātbūtne liecina par fekālu piesārņojumu. Ja ūdenī atrastas E.coli, pastāv lielāka citu patogēno baktēriju klātbūtnes iespējamība nekā, ja konstatētas tikai kopējās koliformas baktērijas. Savukārt amonija jonu klātbūtne ūdenī norāda uz iespējamo bakteriālo, notekūdeņu un dzīvnieku atkritumu piesārņojumu.

Lai samazinātu izdevumus, kas tiek maksāti par telpu nomāšanu, Veselības ministrija bijušajās Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) telpās plāno izvietot Veselības inspekciju.

Tāpat telpās paredzēts izvietot daļu no Latvijas Infektoloģijas centra darbiniekiem, kuri nodrošināja laboratoriskos izmeklējumus un veica epidemioloģisko monitoringu, Db informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Viņš arī atzīmēja, ka paralēli tam tiks izskatīta iespēja bijušās SVA telpās izvietot daļu no Veselības ekonomikas centra darbiniekiem.

O.Šneiders atgādina, ka no 1.septembra ir likvidēta SVA, kuras funkcijas pārņēmusi Veselības ministrija un citas nozares iestādes, piebilstot, ka līdzekļus, kas ietaupīti ministrijas un padotības iestāžu reorganizācijas rezultātā - 400 tūkstošus latu – jau šajā gadā tiks novirzīti endoprotezēšanas operāciju veikšanai.

Šovasar aktīvi norit Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta noslēguma būvdarbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām.

Kundziņsalas iedzīvotāji ilgstoši ir sūdzējušies par gruntsūdeņu augsto līmeni, kas īpaši paaugstinās pavasaros vai pēc ilgstošām lietavām un rada plūdu situāciju. Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta gaitā ir paredzēts ne tikai izveidot meliorācijas sistēmu gruntsūdens līmeņa pazemināšanai pēc lietus vai plūdiem, bet arī izbūvēt sūkņu staciju, kas nodrošinās ūdeņu atsūknēšanu no apdzīvotajām teritorijām. Sūkņu stacijas izbūve paaugstinās arī vispārējo drošības līmeni ostas teritorijā un nodrošinās ostas gatavību ārkārtas situācijām.

Kundziņsala ar aptuveni 450 iedzīvotājiem ir arī viens no apdzīvotākajiem rajoniem ostā. Pēdējos gados tā veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Kundziņsalā šobrīd tiek pārkrauts ~ 21% no visa kravu apgrozījuma Rīgas ostā.

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Uzņēmums pamatā orientēsies uz Krievijas tirgu – beramkravu eksportu uz un importu no kaimiņvalsts, bet neizslēdz iespēju nākotnē iesaistīties arī Latvijas graudu eksportēšanā, sarunā ar DB atklāj SIA Riga Bulk Terminal (RBT) pārstāvji.

Kā RBT projekts aizsākās?

RBT valdes priekšsēdētājs Armands Sadauskis (A.S.): Mums bija izveidojusies laba sadarbība ar Krievijas lielāko dzelzceļa infrastruktūras operatoru graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 000 specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem. Sadarbību sākām ar lopbarības produktu – dažādu eļlas kultūru izspaidu, spraukumu un sēnalu – pārvadājumu un šo produktu pārkraušanas pakalpojumu organizēšanas nodrošināšanu. Kravu apjomi pastāvīgi pieauga, līdz nonācām pie slēdzienam, ka pārkraušanas pakalpojumu organizēšanai paredzētā infrastruktūras kapacitāte ir ierobežota un piegādājamo beramkravu pārkraušanas tehnoloģiskajiem procesiem īsti neatbilstoša. Kopš 2011. gada veicam kravu piegādes uz Liepājas ostu, kur sadarbojamies ar LSEZ a/s Liepājas osta LM mālzemes pārkraušanas jomā. Mūsu sadarbības partneri Rusagrotrans sadarbojas un piegādā beramkravas stividorkompānijām visās lielajās Latvijas ostās, kā arī uz Klaipēdas un Tallinas ostām. Ir liels apjoms beramkravu, kas tiek vestas caur Igauniju, Klaipēdu un Kaļiņingradu, kuras daļēji plānojam pārorientēt uz mūsu jaunceļamo termināli Rīgā caur. Pienesums Latvijas tautsaimniecībai no katras pārkrautās kravas tonnas ostā būs 10 Ls.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi auto un dzelzceļa tilta Kundziņsalas dienvidu daļā pārbūvi. Līdz ar to ir noslēdzies pirmais posms vērienīga projekta īstenošanā, kas paredz stiprināt Rīgas ostas komerciālo konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot Latvijas un sabiedroto militāro mobilitāti.

Lai to īstenotu, šī gada pavasarī tika noslēgts trīspusējs līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal" (BCT) par Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšanu, uzlabojot ostas infrastruktūru Kundziņsalā. Šobrīd darbi pie projekta realizācijas Kundziņsalā turpinās.

Tilts pār Sarkandaugavu no Uriekstes ielas uz Kundziņsalu tika būvēts laika posmā no 1979. līdz 1981. gadam, un ir vienīgais dzelzceļa tilts, kas nodrošina dzelzceļa kravu apgrozījumu ar Kundziņsalas teritoriju. Šobrīd, līdz jaunā satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, šis ir arī vienīgais savienojošais posms smagā autotransporta un militārā transporta satiksmei uz/no Kundziņsalas kravu termināļiem.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts", otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Skulte LNG Terminal" vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet "Kundziņsalas dienvidu projekts" - Rīgā.

Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju  

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”)...

Ekonomikas ministrijai (EM) par šo divu projektu padziļinātu atbilstību uzdots līdz 31.augustam Ministru kabinetā iesniegt ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību tiktu izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām interesēm un nacionālajām interesēm.

EM šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā no juridiskas personas. Ekspertus EM izraudzīsies ārpus konkursa atbilstoši izņēmumam, kas paredzēts Iepirkuma likumā, ja jautājums ir jārisina neatliekami.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis. Valdība uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā 

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību...

Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4268 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

Kontroles iestādes no atbildības izvairās, savukārt kravas īpašnieki joprojām nezina, kā konteinerā radusies ķīmiskā reakcija. Tādi ir secinājumi mēnesi pēc ķīmisko vielu noplūdes Kundziņsalā, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Atteikties no bīstamo kravu kraušanas būtu muļķīgi, jo jūras transports ir drošākais to pārvietošanas veids. Emocijas par šo gadījumu ir sakāpinātas, taču domāju, ka atbildību no mūsu puses neviens neprasīs,» laikrakstam paudis Baltijas Konteineru termināļa (BKT) direktors Aldis Zieds.

Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem, kuri dzesēja bīstamo konteineru, Rīgas mērs pasniedzis goda rakstus un zibatmiņas ar pašvaldības simboliku. Glābējiem darbu laikā radušies 4324 latu lieli zaudējumi, kurus tie grasās piedzīt no valsts.

Bīstamā konteinera īpašnieki, SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars laikrakstam uzsver, ka drošības sistēma uzņēmumā ir pastiprināta. «Ķīmiskās reakcijas iemesls bija komplekss, tā cēloni pēc eksperimentiem laboratorijā tā arī neatklājām. Pēc notikušā esam pieņēmuši vairākus administratīvus mērus, pastiprinājuši kontroli,» teicis uzņēmuma pārstāvis Jānis Ošs, kurš pats piedalījās glābšanas darbos Kundziņsalā. J. Ošs atsacījies komentēt, kam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo. Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas vides reģionālās pārvaldes direktora vietnieks, atļauju daļas vadītājs Māris Strautmanis pārsteidzoši paziņojis, ka darbību ar ķīmiskajām kravām uzraudzība Kundziņsalā nav VVD kompetencē, par to atbild VUGD.

Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras izveides projektā, ko īsteno personu apvienība “SENSUM, BBA un AE” pabeigts projektēšanas pirmais posms.

Šī projekta mērķis ir izveidot jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu infrastruktūru kontroles dienestiem, kur darbosies Valsts ieņēmumu dienests (VID), Valsts robežsardze (VRS) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), uzlabojot robežkontroles efektivitāti un sekmējot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstību, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Kundziņsalas robežšķērsošanas infrastruktūras projekta pirmais posms ir sekmīgi pabeigts, līdz ar to esam soli tuvāk mūsdienīgas un efektīvas robežkontroles izveidei. Projekts ir vērsts uz videi un cilvēkiem draudzīgiem risinājumiem, izmantojot enerģijas taupīšanas metodes. Ar šo infrastruktūru mēs mērķējam uz Rīgas ostas transporta negatīvās ietekmes samazināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un Eiropas transporta tīkla attīstību, veicinot uzņēmējdarbībai draudzīgu vidi,” uzsver Jeļena Gavrilova.

Rīgas brīvostas pārvalde sākusi projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" realizāciju, ko paredzēts pabeigt līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Vita Gerharde.

Rīgas Brīvostas valdes sēdē šodien tika apstiprināti atklāta iepirkuma konkursa "Satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība" rezultāti, tādējādi tuvākajā laikā varēs sākt tehniskā projekta izstrādes darbus.

Projekts paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekts tiek īstenots, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda specifiskā atbalsta līdzfinansējumu, kas ir paredzēts, lai īstenotu pasākumus drošības līmeņa uzlabošanai Latvijas lielajās ostās un novērstu problemātisko punktu radītos ierobežojumus.

Veselības inspekcija (VI) neiesaka Mārupītes apkaimes iedzīvotājiem uzturā lietot piemājas dārzos izaudzētos dārzeņus un citas veltes, informē inspekcija.

«Inspekcija nerekomendē to darīt,» portālam BNS sacīja VI pārstāve Vera Zajeca.

Ūdens pārbaužu rezultāti būšot zināmi trešdien, kad arī sekos turpmākas rekomendācijas, tostarp saistībā ar mazdārziņos izaudzēto.

Savukārt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) uzskata, ka nav pamata bažām par dārzeņu kaitīgumu, ja dārzs nav laistīts ar piesārņoto ūdeni.

«Ja nav lietojuši piesārņoto ūdeni laistīšanai, nevajadzētu būt problēmām,» teica PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavackis. Viņaprāt, problēmu nebūšot arī rudenī ar kartupeļiem, kam pašlaik ir ziedēšanas laiks.

Iekārtas, kuras izplatītāji demonstrē un dēvē par ūdens attīrīšanas filtriem, patiesībā ūdeni destilē jeb padara to nedzīvu. To atklājis Ventspils ūdensapgādes uzņēmums Ūdeka, veicot eksperimentu un pārbaudot reklamētos filtrus.

«Šādā ūdenī vairs nav nekādu ķīmisko vielu un minerālvielu, kas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organismam. Destilēts ūdens negatīvi ietekmē cilvēka vielmaiņu, jo rada dehidrāciju – ūdens zudumu,» stāsta SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Imants Svētiņš. Uzņēmums veicis eksperimentu, kurā piedalījies viens no izplatītājiem – jūrmalnieks Jānis un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Eksperiments sākas ar to, ka Jānis ielej divās glāzēs ūdeni – vienu no krāna un otru – «attīrīto». Ar īpašu ierīci, kas ir līdzīga elektroniskam termometram, tiek noteikts skaitlis, kas, pēc Jāņa vārdiem, nosaka piemaisījumu daudzumu ūdenī – «attīrītajā» ūdenī šis skaitlis ir ap 10, bet krāna ūdenī – vairāk nekā 200 vienības. «Patiesībā šī ierīce nosaka ūdens elektrovadītspēju – destilētā ūdenī nav sāļu un minerālvielu, tāpēc šis skaitlis ir zems. Bet, kā zināms, cilvēka organismam ir nepieciešami gan sāļi, gan minerālvielas,» saka Imants Svētiņš. Tālāk eksperiments turpinās ar īpašu ierīci, kurai ir četri metāla stienīši un kas ir pievienojama elektrībai. Tā tiek saukta par parastu sildierīci un ielikta paralēli abās glāzēs – katrā pa diviem stienīšiem. Ķīmiskas reakcijas rezultātā «attīrītais» ūdens nereaģē, savukārt krāna ūdens kļūst zaļi melns un tajā parādās nogulsnes. Tā Jānis cenšas pierādīt, cik nekvalitatīvs ir krāna ūdens. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka katrā pārī viens no šiem stienīšiem ir no dzelzs, bet otrs – no alumīnija. Tātad šī ir parasta elektrolīzes ierīce ar pozitīvo un negatīvo polu.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Būvkompānija RE&RE rekonstruēs Rīgas 40. vidusskolas jauno ēku, paredz noslēgtais līgums ar Rīgas domi.

Kopēja veicamo darbu summa ir turpat 960 tūkst. latu (kopā ar PVN). Darbi ir jāveic līdz 1. septembrim. Līguma ietvaros paredzēts veikt ēkas fasādes renovāciju un uzlabot fasādes apgaismojumu, vecos inženiertīklus nomainīt ar jauniem, kā arī uzstādīt jaunas, mūsdienu prasībām un standartiem atbilstošas virtuves iekārtas un tehnoloģijas. Lai arī veicamo darbu apjoms ir relatīvi neliels, izaicinājums kompānijai ir laiks, jo faktiski jau pēc trim mēnešiem mācības Akas ielas ēkā sāks 520 skolēni, atzinis RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš.

Renovācijai paredzēto ēku Akas ielā 10, tāpat kā Rīgas 40. vidusskolas pašreizējo namu Tērbatas ielā 15/17 ir projektējis viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem Konstantīns Pēkšēns (1859 – 1928).

Patlaban, pērkot veikalā jebkuru dzeramo ūdeni, nav nekādas garantijas, ka tas pudelē nav iepildīts no krāna. No kvalitātes viedokļa satraukumam nav pamata - krāna ūdenim no valsts puses ir izvirzītas tās pašas prasības, kas dzeramajam, savukārt no pircēja maka viedokļa atšķirība ir milzīga. Dzeramais ūdens maksā aptuveni 500 reižu dārgāk, šodien raksta Diena.

Vairāki lielie uzņēmēji, kuri Latvijā iegūst un ražo augstvērtīgāko ūdeni - minerālūdeni un avota ūdeni, pret šādu situāciju kategoriski iebilst, uzskatot, ka marķējumam, kur ņemts dzeramais ūdens, jābūt daudz detalizētākam, lai patērētāji netiek krāpti. Zemkopības ministrija gan uzskata, ka viss ir kārtībā.

Stelpes minerālūdens ražotāja uzņēmuma Mežotne LDA direktors Aldis Dzirkalis uzskata, ka tā tam nevajadzētu būt, jo, piemēram, uz minerālūdens pudeles jānorāda gan ūdens ieguves vieta, gan ūdens sastāvs, gan precīza adrese.

Viņš neslēpj sašutumu, ka Latvijas likumi negodīgiem tirgotājiem ļauj pelnīt uz cilvēku apmuļķošanas rēķina, jo dzeramā ūdens piegādātājiem ir mazāk prasību nekā dabībiskā ūdens ražotājiem. «Rīgas ūdens strādā pēc tiem pašiem noteikumiem kā tie, kuri ūdeni lej pudelēs un pārdod. Pārbaudīt viņu godaprātu nevar,» tā A. Dzirkalis.