Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks otrajā pret Strīķi ierosinātajā disciplinārlietā viņai piemērojis disciplinārsodu - pazemināšanu amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoks 11.jūlijā parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēmis viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu jautājumos.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka jaunajā amatā viņai noteikta mēneša alga 994 eiro pirms nodokļu nomaksas. Strīķe jaunajā amatā nebūs valsts amatpersonas statusā, un nodaļa, kurā viņa strādās, ir tiešā pakļautībā Streļčenokam.

Streļčenoks savā rīkojumā minējis, ka KNAB patlaban ir vakanti vairāki amati apkarošanas blokā un Juridiskās un personālvadības nodaļā, taču valsts noslēpuma pielaides neesamība Strīķei izslēdz iespēju piedāvāt kādu no citiem amatiem, piemēram, izmeklētāja amatu. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) gan šodien aģentūrai LETA apstiprināja, ka 9.jūlijā pieņemts lēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. 11.jūlijā Strīķei izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tika nogādāta KNAB, un, kā jau minēts, tieši šajā dienā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairāk nekā 30 kratīšanās saistībā ar Latvenergo lietu kopumā izņēmis naudas līdzekļus pāri par ceturtdaļmiljonu eiro apmērā. KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe intervijā Latvijas Radio klāstīja, ka birojs izmeklēšanu nav balstījis uz viena cilvēka liecībām, bet tā rīcībā ir pierādījumi un fakti. Šī lieta ir viena no lielākajām KNAB izmeklēšanām tā vēsturē, atzina korupcijas apkarotāja.

"Jāsaka, ka personas, legalizējot naudas līdzekļus, darbojušās gana radoši," secina J. Strīķe. Noziedzīgā nauda iegūta, pieņemot lēmumus par vairākiem rekonstrukcijas projektiem, gan valsts pasūtījumiem no 2006. līdz 2010. gadam. Viņa atteicās izpaust konkrētos objektus, taču norādīja, ka presē izskanējušo TEC-1, TEC-2 un Plaviņu HES rekonstrukcijas, kā arī lēmumi saistībā ar šīm rekonstrukcijām, pieņemtas iepriekšminētajā laika posmā.

"Mēģinot legalizēt un legalizējot noziedzīgi iegūtos līdzekļus ir izmantotas gan ārvalstu firmas, gan tas ir noticis ilgākā laika posmā. Gribētos arī atzīmēt, ka, izmeklējot šo kriminālprocesu, būs nepieciešama ārvalstu palīdzība gan sūtot tiesiskās palīdzības lūgumus, gan izmeklēt ļoti daudzus dažādus darījumus, kas saistīti gan ar bankas pārskaitījumiem, gan nekustamajiem īpašumiem," prognozē J. Strīķe. Vienlaicīgi gan radošā darbība nav bijusi unikāla, bet jau iepriekš pieredzēta, var noprast pēc J. Strīķes teiktā. "Amatpersonas, lai gan viņas ir radošas, bet tik un tā - līdzekļu piesavināšanās iespējas ir pietiekami ierobežotas. Vienīgais šī lieta atšķiras ar to, ka ir ļoti daudz iesaistītu personu un firmu, darījumu. Mēs domājam, ka tas prasīs diezgan ilgu laika posmu atšķetināt visus iespējamos noziedzīgos nodarījumus, kas ir veikti," teic J. Strīķe.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ar pašreizējo vietnieci Jutu Strīķi «vienmēr būs tikai darba attiecības».

«Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzsvēra Streļčenoks.

Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.

No amata atbrīvotajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei nav ne mazāko šaubu, ka patiesais šāda lēmuma iemesls ir visu korupcijā iesaistīto personu vēlēšanās atbrīvoties no viņas uz visiem laikiem.

«Man nav ne mazāko šaubu, ka manas atlaišanas patiesais cēlonis ir korupcijā iesaistīto personu vienota vēlme atbrīvoties no manis. Šo aprindu rokās [KNAB priekšnieks Jaroslavs] Streļčenoks ir tikai sīks izpildītājs un nekas vairāk,» aģentūrai LETA sacīja Strīķe.

Viņa šādu lēmumu jau paredzēja iepriekš, turklāt pats Streļčenoks jau to publiski bija deklarējis.

Strīķe arī solīja meklēt visas juridiskas iespējas, kā lēmumu apstrīdēt.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi, apstiprina Strīķe.

Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks šonedēļ Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».

Apmēram četri tūkstoši vācu aviosabiedrības Lufthansa pilotu uzsākuši četras dienas ilgu streiku, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar darba samaksu un drošību, ziņo BBC.

Pārvadātājs atcēlis aptuveni trīs tūkstošus lidojumu un brīdinājis par kavēšanos gan iekšzemes, gan starptautiskā mērogā.

Streikojošie piloti ir no Lufthansa, Lufthansa Cargo, kā arī mazbudžeta vienības Germanwings.

Normālos apstākļos aviokompānija parasti nodrošina aptuveni 1800 lidojumus dienā.

Pirms streika sākšanās Vācijas satiksmes ministrs Pīters Ramsauers (Peter Ramsauer) brīdināja, ka no tā cietīs valsts ekonomika un Lufthansa reputācija.

Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe apstiprina, ka KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis viņai prasījis noklausīties politiķu telefonsarunas.

«Es varu apstiprināt, ka biju lieciniece sarunām, ka Vilnītis lūdza veikt operatīvās darbības pasākumus pret atsevišķiem politiķiem. Bez tiesiska pamata,» aģentūrai BNS teica Strīķe un piebilda, ka arī viņa ir saņēmusi šādus Vilnīša norādījumus bez tiesiska pamata.

«Mēs skaidri apzināmies, ka mēs kā amatpersonas prettiesiskus norādījumus nedrīkstam pildīt, un mēs neesam pieļāvuši prettiesisku darbību veikšanu un neklausījām šiem norādījumiem,» viņa uzsvēra.

Par šīm sarunām Strīķe un KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs informējuši prokuratūru, tāpēc plašāku informāciju viņa nevēlējās izpaust, tostarp, kuru politiķu vārdi minēti. Viņa arī neatklāja laiku, kad Vilnītis savus lūgumus izteicis, taču, pēc Strīķes vārdiem, «runa nav par pēdējiem mēnešiem».

Valdība šorīt ārkārtas sēdē pieņēmusi lēmumu atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Normundu Vilnīti.

Pēc Ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas noklausīšanās ministri vienbalsīgi nolēmuši no amata atstādināt KNAB vadītāju N. Vilnīti, informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke. Viņš neatklāj, kas ir tie iemesli, kāpēc Vilnītis atstādināts, jo tā esot klasificēta informācija. N. Vilnītis raidījumā 900 sekundes gan aicināja atslepenot šo informāciju.

«Viņa [Juta Strīķe] ir politiski ielikta. Viņi tagad grib atbrīvot vietu pirms ārkārtas vēlēšanām,» tā raidījumā savu viedokli par atlaišanas iemesliem skaidroja N. Vilnītis.

Visi dokumenti par šo lēmumu jau nosūtīti Saeimai, kas, iespējams, šodien ārkārtas sēdē arī lems par KNAB šefa atlaišanu.

Pašreiz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) trūkstot speciālās tehnikas, bet tā, kura ir biroja rīcībā esot jau novecojusi, norāda biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Viņa skaidroja, ka iepriekšējais biroja priekšnieks Normunds Vilnītis neesot ieguldījis līdzekļus tehnikas attīstībā, bet tā attīstoties ļoti ātri. Viņa piebilda, ka runa ir par speciālo slepeno tehniku, no kuras ir atkarīgs, cik daudz pierādījumus var savākt.

«Šāda tehnika ir dārga un faktiski Latvijā netiek ražota, bet bez tās palīdzības labus pierādījumus mēs iegūt nevaram. Tā ir dažāda veida tehnika, tai skaitā ierakstošā,» norādīja J.Strīķe. Ari autotransporta vienības esot nepietiekamas tik intensīvam darbam, jo izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem esot ļoti daudz jāpārvietojas ar autotransportu. Par tā uzturēšanu saprātīgā stāvoklī iepriekšējos gadus neesot domāts vispār.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piektdien trešo reizi uzteicis darbu savai vietniecei Jutai Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Db.lv jau rakstīja, ka Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja arī 14. janvārī un 20.decembrī. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9. oktobra sēdē bija tieši par debatēm, proti, ka tiesneši turpmāk varētu ierobežot debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējo vārdu.

Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kura tikai pirms pāris nedēļām ar tiesas lēmumu tika atjaunota amatā.

Tā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs viena no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm.

Komisijai slēdziens jāsagatavo līdz 6.jūnijam. Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.

KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien atkārtoti uzteicis darbu savai vietniecei Jutai Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata sakarā ar to, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību, informē biroja pārstāve Māra Priedīte.

Jau ziņots, ka pērn 20.decembrī Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Ar zināmu regularitāti kādā no Latvijā translētajiem televīzijas kanāliem ir iespēja noskatīties Briljanta roku, Kaukāza gūstekni vai kādu citu no vairākus gadu desmitus senajiem krievu kino šedevriem. Ja kādam ir vēlme vienu otru no šīm filmām noskatīties, turklāt tieši televīzijas ekrānā, vismaz pāris reižu gadā šāda iespēja ir garantēta.

Lai nebūtu jāapcer tikai Krievijā, turklāt jau labi sen radītas lietas, jāteic, ka arī tepat Latvijā cilvēki ir iemācījušies radīt kaut ko, kam ir perfekta regularitāte, turklāt saknes nebūt nav meklējamas Padomju Savienības gados. Piemēram, vienā no Brīvības ielas namiem Rīgā darbojas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas ar visai pamatīgu regularitāti atgādina par sevi gan prokuratūrai, gan valdībai, gan sabiedrībai kopumā.

Būtu labi, ja KNAB vārds periodiski izskanētu saistībā ar panākumiem korupcijas novēršanas jomā, atklātiem koruptīviem darījumiem, efektīviem preventīvien soļiem, iniciatīvām likumdošanā un tamlīdzīgi. Tomēr par šīs iestādes eksistenci pārsvarā gadījumu uzzinām kontekstā nevis ar korupcijas, bet gan darbinieku savstarpējās apkarošanas intensīviem pasākumiem. Turklāt allaž izrādās, ka tā dēvētais KNAB kolektīvs labāk par valdību un Saeimu saprot – ir iecelts pareizais priekšnieks vai nav. Iepriekšējam KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, faktiski tikko viņš bija sācis reāli strādāt, tika pārmesti dažādi pasaules grēki. Tagad šajā amatā ir Jaroslavs Streļčenoks – cilvēks, kurš jau pirms nonākšanas KNAB šefa amatā bija strādājis šajā birojā, kuru tā darbinieki labi pazīst, un neko sliktu neteica brīdī, kad tika lemts par viņa virzīsanu šim postenim. Tomēr tagad izrādās, ka Streļčenoks esot mobingu un bosingu praktizējošs tirāns.

Divu nozīmīgu korupcijas lietu – tā dēvētās autobūvnieka Daimler un uzņēmuma Latvenergo lietas - nonākšana prokuratūrā ir atkarīga no daudziem apstākļiem, piemēram, informācijas saņemšanas no ārvalstīm. Tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe ir pārliecināta, ka abas lietas neizgāzīsies.

Pašreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Strīķe norāda, ka lietu nonākšana līdz prokuratūrai ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, no informācijas saņemšanas no ārvalstīm un ekspertīžu ātruma.

«Es neesmu izmeklētāja šajās lietās, taču tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem – cik ātri mēs saņemsim visus nepieciešamos dokumentus, informāciju un atbildes no daudzām ārvalstīm. Tāpat lietu virzība ir atkarīga no ekspertīžu veikšanas ātruma, jo ekspertīžu centram jāveic arī citu izmeklēšanas iestāžu pasūtītas ekspertīzes. Es tiešām nevēlos prognozēt, jo nevar pateikt, cik ātri ārvalstis atbildēs uz KNAB tiesiskās palīdzības lūgumiem,» norādīja Strīķe.

Kontrabanda ir ātrs un ienesīgs naudas avots, un diemžēl tajā iesaistās arī amatpersonas. Ir skaidrs, ka liela apmēra kontrabanda nevar tikt īstenota bez amatpersonu akcepta un atbalsta, šodien preses konferencē norādīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

Pērn viena no KNAB prioritātēm bija to personu identificēšana, kuras iesaistās ēnu ekonomikas veidošanā, nodarbojas ar nodokļu slēpšanu. Ir savākta virkne pierādījumu pret vairākām šādām amatpersonām, sacīja Strīķe, kā vienu no piemēriem minot ilggadējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieka, patlaban atstādinātā Finanšu ministrijas ierēdņa Vladimira Vaškeviča kukuļdošanas krimināllietu. Tiesa, Strīķe nesauca vārdā šo konkrēto personu, to identificējot pēc amata un viņam inkriminētajiem noziegumiem.

Tāpat pērn esot aizturētas vairākas Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras veicināja, organizēja vai citādi atbalstīja noziegumus ēnu ekonomikas jomā. Vēl pierādījumi esot savākti pret kādu Ekonomikas policijas nodaļas vadītāju saistībā nelegālu akcizēto preču apriti.

«Gan Valsts kontrole (VK), gan Ģenerālprokurora vadītā komisija ir norādījusi uz daudzām neizdarībām, pārkāpumiem, kas radušies Normunda Vilnīša darbības laikā un kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) tagad ir jānovērš,» norāda KNAB pienākumu pildītāja Juta Strīķe LNT raidījumā 900 sekundes.

«Situācija ir diezgan nestandarta, jo savas darbības laikā Normunds Vilnītis pieņēma diezgan daudz lēmumu vienpersoniski,» skaidro J. Strīķe.

Šobrīd KNAB pastiprināti strādā pie finanšu situācijas apzināšanas un organizācijas birojā.

«Pilnvērtīga biroja darbība ir saistīta arī ar Alvja Vilka esamību vai neesamību amatā,» norādīja J. Strīķe.

Kā ziņots, jūnija beigās amatā tika atjaunots KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. Viņa atlaišana tika atzīta par prettiesisku, tādēļ tā tika atcelta. Jau vēstīts, ka N. Vilnītis atbrīvojis A. Vilku no amata pēc disciplinārlietas izskatīšanas. Disciplinārlieta tika ierosināta par A. Vilka rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba kārtības noteikumiem.

«Notikumu gaita saistībā ar KNAB liek domāt par to, ka Vilnīša atstādināšana pirms vēlēšanām ir kāda politiskajās interesēs.» To KNAB vadītājs Normunds Vilnītis sacīja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

DB jau rakstīja, ka saistībā ar Vilnīša pieņemtajiem lēmumiem par KNAB reorganizāciju, samilzis konflikts starp Normundu Vilnīti un viņa vietnieci Jutu Strīķi. Konfliktā iesaistījies arī premjers Valdis Dombrovksis, kas Vilnītim pašam licis savus pieņemtos lēmumus atcelt. «Ja es to darītu, tad atzītu, ka, veicot reorganizāciju, esmu rīkojies prettiesiski un nelikumīgi. Tāpēc es pats savus lēmumus neatcelšu. To var darīt premjers,» sacīja N. Vilnītis.

Viņš sacīja, ka uzskata savu KNAB reorganizācijas plānu- no 18 nodaļām izveidojot 10- par pamatotu, taču vietniece J. Strīķe esot vairākkārt vairījusies pildīt N. Vilnīša rīkojumus. «Es negribētu izdarīt konkrētus secinājumus par politiskām interesēm šajā konfliktā, taču pieļauju, ka kādam varētu būt interese Vilnīti līdz vēlēšanām atstādināt,» piebilda N. Vilnītis, tomēr neatklājot, vai KNAB pašlaik skata kādu ar premjera partiju Jaunais laiks saistītu lietu. Juta Strīķe līdz šim ir baudījusi Jaunā laika politiķu atbalstu. N. Vilnītis arī nevēlējās komentēt Aerodium lietu, taču atzina, ka KNAB ir uzsācis šajā lietā pārbaudi pēc savas iniciatīvas.

Uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis (LRA) nolēmis atteikties no amata pienākumiem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomē, kā arī nākamvasar plāno atstāt AS «Liepājas papīrs» valdes priekšsēdētāja amatu, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmējs.

«Nākamajā rudenī man plānoti jauni pienākumi, ko nevarēšu apvienot ar vairākiem līdzšinējiem darbiem. Gatavojoties tam, šo laiku izmantoju, lai sakārtotu lietas un nodotu līdzšinējos pienākumus citās rokās,» skaidroja Vilnītis. Viņš apstiprināja, ka šos lēmumus pieņēmis, gatavojoties nākamā gada rudenī pārņemt Liepājas pilsētas domes vadības grožus, kā to paredz pēc pašvaldību vēlēšanām panāktā vienošanās starp LRA un pašreizējā Liepājas mēra Ulda Seska pārstāvēto Liepājas partiju.

Vilnītis nolēmis atteikties no LTRK Kurzemes padomes vadītāja pienākumiem, ko pildījis pēdējos trīs gadus. Pirms pāris mēnešiem viņš uzrunājis Talsu novada uzņēmēju, mežistrādes uzņēmuma SIA «Krauzers» valdes priekšsēdētāju Andi Araku, aicinot uzņemties LTRK Kurzemes padomes vadīšanu. Kā skaidroja Vilnītis, Araks līdz šim ļoti aktīvi darbojies LTRK Kurzemes padomē, kā arī iepriekš vadījis Talsu komersantu klubu, gūstot vērtīgu pieredzi. Vilnītis plāno atteikties arī no dalības LTRK lielajā padomē, par savu pēcteci tajā iesakot virzīt Araku.

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Pēdējā laikā korumpantu darbības metodes kļuvušas arvien konspiratīvākas, un tas attiecas ne tikai uz sarežģītajām shēmām naudas iegūšanai, bet arī uz nelikumīgo darījumu sagatavošanu, intervijā Latvijas Avīzei norāda Korupcijas Novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Normunds Vilnītis.

«Acīm redzami, ka kukuļu pieprasītāji seko līdzi lietu atklāšanas metodikai un to analizē. Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un informācijas fiksēšana galvenokārt notiek ar tehniskiem līdzekļiem. Kamēr mēs pilnveidojam taktiku, kā pierādījumus fiksēt, otra puse ar visiem iespējamajiem līdzekļiem veic pretdarbību, lai pierādījumu fiksēšanu novērstu. Kratīšanu laikā esam atraduši pretnoklausīšanās iekārtas, no datoriem izdzēsta informācija, kam būtu pierādījumu nozīme,» tā N. Vilnītis.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.