Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku pirmdien atcelti visi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» reisi starp Briseli un Rīgu, pastāstīja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

No Briseles uz Rīgu bija paredzēti reisi plkst.13.00 un plkst.22.10, bet no Rīgas uz Briseli plkst.7.30 un plkst.16.35. «airBaltic» nav informācijas, cik ilgi streiks varētu turpināties, pauda Briede.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Strādājošie Grieķijā trešdien rīko 24 stundu streiku, paralizējot satiksmi uz autoceļiem un dzelzceļiem, apturot banku un plašsaziņas līdzekļu darbu.

Streiks tiek rīkots, lai protestētu pret valdības plāniem paātrināt privatizāciju un reformēt darba likumus, kā arī pārskatīt tiesības streikot.

Streika dēļ nekursē autobusi un tramvaji, Atēnu metro un prāmji, kas pārvadā pasažierus starp Grieķijas salām un valsts kontinentālo daļu.

Tāpat trešdien nestrādā bankas un žurnālistu apvienība «Poesy» norāda, ka streiko arī mediji, tāpēc no tiem nevar gūt informāciju par jaunākajiem notikumiem.

Streiks Atēnās izraisījis garus sastrēgumus, jo valsts lielākā arodbiedrība GSEE pilsētas centrā rīko demonstrāciju.

Šis pēdējo divu nedēļu laikā jau ir otrs streiks. Pagājušajā nedēļa rīkotais streiks ietekmēja transporta kustību, slimnīcu, skolu un tiesu darbu.

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem ir dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

"Nav runa par to vai nākotnē augs pedagogu algas, bet jautājums ir tas, kas būs finansējuma avots. Naudas avots ir sistēmas sakārtošana. Nevaram atļauties likt vairāk naudas neefektīvā sistēmā, un tā ir jāsakārto," sacīja Kariņš, paužot cerību, ka izglītības darbinieku asociācijas izvēlēsies sadarboties ar Izglītības ministriju.

Ar pedagogiem pagājušajā gadā panākta vienošanās un šajā gadā pedagogu atalgojumam atvēlēti teju 100 miljoni eiro, kas ir lielākais pieaugums, kāds līdz šim bijis.

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" pirmdien vērsies tiesā ar prasību pret Zviedrijas valsti saistībā ar pasta darbinieku streiku, kura dēļ bloķētas numura zīmju piegādes jauniem automobiļiem.

"Tesla" Zviedrijā šobrīd skāris vairāku nozaru darbinieku streiks saistībā ar autoražotāja nevēlēšanos parakstīt darba koplīgumu.

20.novembrī šim streikam pievienojās pasta darbinieki, apturot piegādes "Tesla" birojiem un remontdarbnīcām.

Tā kā numura zīmes jauniem automobiļiem Zviedrijā tiek piegādātas tikai pa pastu, šis streiks var apturēt jaunu "Tesla" nonākšanu uz valsts ceļiem.

"Tesla" lūgusi tiesai piespiest Zviedrijas Transporta aģentūru nodrošināt, lai aģentūrā reģistrēto transportlīdzekļu numura zīmes "nonāktu "Tesla" īpašumā".

Uzņēmums arī lūdza tiesu piemērot naudas sodu viena miljona kronu (87 000 eiro) apmērā, ja Zviedrijas Transporta aģentūra neizpildīs šo prasību.

Saistībā ar Briseles lidostas virszemes apkalpošanas uzņēmuma «Aviapartner» darbinieku streiku piektdien dienas pirmajā pusē atcelti reisi starp Briseli un Rīgu, aģentūrai LETA apstiprināja starptautiskās lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

«Pašlaik mums nav informācijas par citu reisu atcelšanu, bet tāda var ienākt dienas laikā,» pauda Karnīte.

Lidosta «Rīga» aicina pasažierus sekot līdzi informācijai lidostas mājaslapā, kā arī interesēties pie aviokompānijām.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas, 25.oktobra, pēcpusdienā Briseles lidostā streiku pieteica bagāžas krāvēji, liekot atcelt vairākus desmitus reisu. Darbu pārtraukuši Briseles lidostu apkalpojošā uzņēmuma «Aviapartner» darbinieki, kurus neapmierina personāla trūkums.

«Tas bija spontāns darbinieku streiks,» pavēstīja arodbiedrības pārstāvis, norādot, ka nav skaidrs, cik ilgs būs streiks.

Streiks ietekmējis visus ielidojušos un izlidojušos reisus, jo nav iespējams piekraut un izkraut lidmašīnas. Pasažieri ir spiesti doties prom no lidostas vai izlidot tikai ar rokas bagāžu.

Vācijā pasažieru vilcienu vadītāji rīkos sešu dienu streiku, jo nespēj vienoties par darba samaksu ar valsts dzelzceļa uzņēmumu "Deutsche Bahn", pirmdien paziņoja arodbiedrība GDL.

Streiks sāksies trešdien plkst.2 (3 pēc Latvijas laika) un turpināsies līdz nākamajai pirmdienai plkst.18 (19 pēc Latvijas laika).

Piektdien "Deutsche Bahn" iesniedza jaunu algu piedāvājumu, kas paredz 4,8% darba samaksas pieaugumu šogad augustā un vēl 5% palielinājumu 2025.gada aprīlī.

Tomēr arodbiedrība paziņoja, ka šis piedāvājums to neapmierina.

Šis būs jau ceturtais streiks pašreizējā strīdā par algām. Pagājušā gada beigās lielu daļu pasažieru pārvadājumu Vācijā paralizēja divi streiki, bet vēl viens trīs dienu streiks notika šomēnes.

Vairāki desmiti tūkstoši pasažieru Eiropā otrdien saskārušies ar ceļošanas traucējumiem, jo aviosabiedrības «Lufthansa» un «Air France» skāruši streiki, kas ietekmējuši vairākas Eiropas lidostas.

Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» bijusi spiesta atcelt 800 no ieplānotajiem 1600 lidojumiem, tostarp 58 tālos reisus, ņemot vērā Vācijas sabiedriskajā sektorā strādājošo, tostarp lidostas darbinieku, streiku, kas tiek rīkots no plkst.5 līdz plkst.18 (no plkst.6 līdz plkst.19 pēc Latvijas laika).

Otrdienas brīdinājuma streiks skāris Vācijas lielāko - Frankfurtes - lidostu, kā arī citas lidostas, tostarp Minhenes, Ķelnes/Bonnas un Brēmenes lidostas.

Arodbiedrība «Ver.di» vēsta, ka puse lidojumu Minhenes lidostā tikusi atcelta vai aizkavēta.

Tāpat šis streiks skāris ar bērnudārzus, atkritumu savācējus un slimnīcas. «Ver.di» pieprasa 6% algu pieaugumu aptuveni 2,3 miljoniem darbinieku dažādās valsts sektora nozarēs.

Vācijas zemo cenu lidsabiedrības "Eurowings" piloti pirmdien sāka trīs dienu streiku, kas strīdā par darba apstākļiem ir jau otrais streiks šomēnes.

Pilotu arodbiedrība "Vereinigung Cockpit" (VC) izsludinājusi trīs dienu streiku.

Neskatoties uz streiku, "Eurowings" prognozē, ka pirmdien ierastā režīmā tiks veikti vairāk nekā 230 no plānotajiem 400 reisiem. Streiks neietekmē kompānijas meitasuzņēmuma Austrijā "Eurowings Europe" un Frankfurtē un Minhenē bāzētā "Eurowings Discover" darbību.

Savukārt Diseldorfas lidostā atcelti 102 no 171 plānotā "Eurowings" reisa.

Otrdien un trešdien pieejamo reisu saraksts tiks publicēts, tiklīdz būs zināms, cik daudz pilotu paziņos par ierašanos darbā, neskatoties uz streiku, norāda "Eurowings".

Tas jau ir otrais pilotu streiks pēdējās pusotras nedēļas laikā, un VC, kas pieprasa darba apstākļu uzlabošanu, norāda, ka darba devējs nav izteicis apmierinošu koplīguma piedāvājumu.

Dienvidkorejas tehnoloģiju giganta "Samsung Electronics" darbinieki piektdien sarīkojuši pirmo streiku šajā uzņēmumā, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja arodbiedrības vadītājs.

"Samsung Electronics" ir viens no pasaulē lielākajiem viedtālruņu ražotājiem, kā arī ražo atmiņas mikroshēmas, kuras izmanto ģeneratīvajam mākslīgajam intelektam. Uzņēmuma vadība kopš janvāra risina sarunas ar arodbiedrību par algām, taču abām pusēm nav izdevies mazināt domstarpības.

"Šodien notiek pirmais streiks "Samsung Electronics", izmantojot apmaksātu atvaļinājumu, un saprotams, ka tajā piedalās daudzi darbinieki," paziņoja Nacionālās "Samsung Electronics" arodbiedrības vadītājs. Viņš sacīja, ka ir grūti nosaukt precīzu streikojošo darbinieku skaitu, bet, aplūkojot darbavietu apmeklējumu, redzama ievērojama atšķirība no ierastā.

"Samsung Electronics" paziņoja, ka "cītīgi iesaistījies sarunās ar arodbiedrību un turpinās to darīt". Uzņēmums apgalvoja, ka streiks neietekmē ražošanu.

Brazīlijas naftas rūpniecībā strādājošie trešdien sāka 72 stundu streiku, kas notiek pēc 10 dienas ilgušā kravas automašīnu šoferu streika.

Brazīlijas abas galvenās naftinieku arodbiedrības paziņoja, ka streiks tiek rīkots, pieprasot zemākas degvielas cenas un valsts naftas kompānijas «Petrobras» prezidenta Pedru Parentes atkāpšanos.

Streiks sākās, neraugoties uz Brazīlijas augstākās darba tiesas lēmumu, ka tas ir nelikumīgs un arodbiedrībām par tā rīkošanu būs jāmaksā soda nauda – 500 000 reālu (115 150 eiro) par katru streika dienu.

Naftas rūpniecības darbinieku federācija informēja, ka streika dēļ ir apturēts naftas pārstrādes rūpnīcu darbs sešos Brazīlijas štatos.

«Petrobras» paziņoja, ka krīžu novēršanas vienības nodrošina darbu uzņēmumos, kur streiks neļāva organizēt darbu maiņās.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Streika dēļ Berlīnes Brandenburgas starptautiskajā lidostā trešdien atcelti vai pārplānoti visi pasažieru reisi.

Šodien lidostā bija plānoti aptuveni 300 avioreisi ar 35 000 pasažieru, taču streika dēļ aviokompānijas atlikušas daļu reisu līdz ceturtdienai, bet citus novirzījušas uz lidostām Drēzdenē un Leipcigā. Citiem pasažieriem lidojumu vietā piešķirtas vilciena biļetes.

Streiks plānots visas dienas garumā. To organizē arodbiedrība "Verdi", iesaistot lidostu darbiniekus un drošības personālu. Gaidāms, ka streiks ietekmēs arī lidostas ugunsdzēsēju brigādi, degvielas uzpildi lidmašīnās, bagāžas pārvietošanu un pasažieru reģistrāciju.

Arodbiedrība pieprasa algu palielināšanu par 500 eiro mēnesī, lidostai slēdzot kolektīvo līgumu ar darbiniekiem uz 12 mēnešiem.

ASV autobūves uzņēmuma «General Motors» (GM) darbinieku streiks Savienotajās Valstīs, kas šobrīd norisinās jau trešo nedēļu, kompānijai līdz šim izmaksājis aptuveni vienu miljardu dolāru (917,5 miljonus eiro), liecina bankas «JPMorgan Chase» apkopotā informācija.

Streiku pagājušajā mēnesī sāka ASV arodbiedrības «United Auto Workers» (UAW) biedri, nekavējoties apturot ražošanu Savienotajās Valstīs un neilgi pēc tam ietekmējot arī Kanādas un Meksikas rūpnīcas.

Kopējās streika radītās izmaksas šobrīd, visticamāk, pārsniedz vienu miljardu dolāru, norāda banka, taču piebilst, ka GM ir iespējas daļu no zaudētās peļņas atgūt ceturtajā ceturksnī, ja streiks drīzumā beigsies.

Kopš 16.septembra streiko gandrīz 50 000 ASV autoražošanas nozarē strādājošo, GM un UAW nespējot vienoties par darbinieku atalgojumu, veselības aprūpi un darba drošību.

Desmitiem tūkstoši Holivudas aktieru piektdien sāks streiku, praktiski apturot milzīgās kino un televīzijas nozares darbību.

Ekrāna aktieru ģilde (SAG-AFTRA) paziņoja par streiku pēc tam, kad aktieru sarunas ar studijām par viņu prasībām saistībā ar atalgojuma samazināšanos un mākslīgā intelekta radītajiem draudiem beidzās bez vienošanās.

"Šis ir vēstures mirklis, patiesības mirklis - ja mēs tieši tagad nerīkosimies ar lepnumu un pārliecību, tad mēs visi būsim nelaimē," preses konferencē paziņoja SAG-AFTRA prezidente Frana Drešere pēc valdes vienprātīga balsojuma par streiku.

Streiks oficiāli sāksies piektdien plkst.10 pēc Latvijas laika, un tajā aktieri pievienosies scenāristiem, sākot pirmo Holivudas "dubultstreiku" kopš 1960.gada.

Scenāristi jau kopš 2.maija protestē pie "Disney", "Netflix" un citu studiju galvenajiem birojiem, piedaloties līdz šim ilgākajā un plašākajā streikā, ko rīko ASV Scenāristu ģilde.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» piloti Īrijā piektdien gatavojas rīkot kārtējo streiku, aizsākot jaunu streiku vilni Eiropā.

Tādējādi šis Īrijā jau būs ceturtais «Ryanair» darbinieku streiks, un tas ietekmēs 20 no piektdien 300 ieplānotajiem lidojumiem.

Trešdien publiskotā paziņojumā aviokompānija piedāvāja tikties ar Īrijas pilotiem sestdien vai nākamajā nedēļā, lai atrisinātu pašreizējās domstarpības.

Tikmēr Zviedrijas pilotu arodbiedrība «Svensk Pilotforening» (SPF) trešdien pavēstīja, ka tās dalībnieki streiku plāno rīkot 10.augustā.

Arodbiedrība norāda, ka «Ryanair» vadības pārstāvji pastāvīgi atteikušies no sarunām ar ar SPF pārstāvjiem. SPF piebilda, ka Skavstas lidostā 100 kilometru attālumā no Stokholmas streikā piedalīsies aptuveni 40 piloti.

Arodbiedrība gan nesniedza informācija, cik daudz lidojumus šis streiks ietekmēs, bet «Ryanair» sīkākus komentārus nesniedz.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair piloti vairākās Eiropas valstīs piektdien rīko koordinētu 24 stundu streiku, ietekmējot desmitiem tūkstošu pasažieru plānus.

Streiku rīko Ryanair piloti Īrijā, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Zviedrijā, aviosabiedrībai liekot atcelt aptuveni 400 no piektdien ieplānotajiem 2400 reisiem.

Lidsabiedrība norāda, ka šis streiks ietekmējis aptuveni 55 000 pasažieru, kuriem piedāvāta par biļetēm iztērētās naudas atmaksa vai alternatīvi lidojumi.

Streiks vissmagāk skāris Vāciju, kur desmit lidostās atcelti 250 lidojumi. Vācijas arodbiedrība Cockpit norāda, ka aicinājusi tās 400 Ryanair pilotus rīkot 24 stundu streiku, sākot no piektdienas plkst.3.01 (plkst.4.01 pēc Latvijas laika).

Tikmēr Nīderlandē tiesa ceturtdien atļāva Ryanair pilotiem valstī pievienoties šiem streikiem, taču aviokompānija vēsta, ka lidojumi uz un no Nīderlandes netiks atcelti.

Lielbritānijā aizvien plašumā vēršas dažādu nozaru darbinieku streiki laikā, kad inflācijas straujš pieaugums samazina iedzīvotāju nopelnītās naudas vērtību.

Lielbritānijas dzelzceļa darbinieki streikos ceturtdien un sestdien pēc šovasar jau rīkotā vairāk nekā pēdējos 30 gados lielākā streika. Sagaidāms, ka šajās divās dienā streikos vairāki desmiti tūkstoši dzelzceļnieku.

Londonas metro satiksmi darbinieku streiks ietekmēs sestdien, bet no svētdienas astoņu dienu streiku rīkos Lielbritānijas lielākās kravu ostas - Felikstovas ostas - darbinieki.

Vienlaikus gan daļa šovasar Lielbritānijā paredzēto streiku tikuši atcelti, arodbiedrībām un uzņēmumiem spējot vienoties par atalgojumu palielināšanu.

Kamēr lidsabiedrības "British Airways" lidostu darbinieki un lidmašīnu degvielas uzpildītāji Hītrovas lidostā paredzētos streikus atcēluši, vairāk nekā 115 000 valsts pasta pakalpojumu kompānijas "Royal Mail" darbinieku augusta beigās iecerējuši četru dienu streiku.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik nav gatavs nosaukt precīzas summas, kādas iecerēts ietaupīt, ministrijām pārskatot savus budžeta izdevumus, taču līdzšinējie vērojumi liecinot, ka katru gadu netiekot izmantoti ap 100 miljoni eiro budžeta līdzekļu.

Kariņš intervijā TV3 stāstīja, ka viņa otrās valdības galvenais uzdevums pirmajās 100 dienās bijis panākt ātru valsts budžeta pieņemšanu. Tas ticis izdarīts, taču vēl tiek cerēts rasts papildu līdzekļus, kurus varētu novirzīt veselības aprūpei un izglītībai. Politiķis ir pārliecināts, ka paralēli nepieciešamas arī skolu un slimnīcu tīklu reformas, kurām abām tuvāko nedēļu laikā vajadzētu nākt izvērtēšanai valdībā.

Līdztekus visām ministrijām uzdots pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Kariņš konkrētas summas, kuras šādi iecerēts iegūt, nenosauca, bet esot novērots, ka katru gadu ir ap 100 miljoni eiro neizmantotu budžeta līdzekļu, kurus varētu pārdalīt veselībai un izglītībai.

Eiropas gāzes tirgū notiekošo pirms jaunās apkures sezonas nebūt nevar salīdzināt ar pagājušās vasaras beigu drāmu, kad šī resursa cena uz brīdi katapultējās kaut kur kosmosā. Tomēr nav arī gluži tā, ka šajā tirgū tagad viss būtu pilnīgi mierīgi, lai gan, ņemot vērā pagājušā gada fonu, tas tā, protams, varētu arī nedaudz maldīgi likties.

Piemēram, Nīderlandes gāzes nākamā mēneša piegāžu līgumu cena, ko var mēģināt uzskatīt par Eiropas etalonu, kopš augusta sākuma līdz pagājušās nedēļas pirmajai pusei bija palēkusies jau par gandrīz 60% līdz teju 43 eiro par megavatstundu. Pēc tam nedēļas vidū tā strauji atkāpās (trešdien par 14,5%), lai gan cena pagaidām vēl paliek nosacīti paaugstināta.

Gāzes cenu Eiropā nosaka streiki...

Austrālijā!Viena lieta, kas ir interesanta, ka Eiropas gāzes tirgū, šim resursam būtiski lielākos apmēros nākot no citurienes (nevis Krievijas), arī cenas ietekmē notiekošais citās mūsu planētas malās. Piemēram, nu izskatās, ka Eiropas gāzes cenu nosaka notikumi tālajā Austrālijā. Tur nobriedis šķidrinātās gāzes industrijas darbinieku streiks, kas var ietekmēt pat 10% no pasaulē eksportētā šī resursa apmēra. Proti, Austrālijas arodbiedrības brīdinājušas, ka streiks varētu sākties septembrī, ja sarunās ar šķidrinātās gāzes ražotāju Woodside Energy Group netiks panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanu.

Igaunijas vispārizglītojošajās skolās pirmdien sākas skolotāju beztermiņa streiks, pieprasot palielināt darba samaksu.

Streikotāju prasība ir noteikt minimālo mēnešalgu vispārizglītojošo skolu skolotājiem 1950 eiro apmērā, jo lielā darba slodze un zemais atalgojums rada arvien lielāku skolotāju trūkumu.

Streiks ir izsludināts uz nenoteiktu laiku, bet konkrētu skolotāju dalība un streikošanas ilgums ir brīvprātīgs.

Izglītības darbinieku arodbiedrība pirmdienas rītā informēja, ka streikā piedalīsies 9471 skolotājs no 330 skolām.

Aptuveni tikpat liels skaits cilvēku piedalīsies arī solidaritātes streikā, kas sāksies trešdien un varētu ilgt līdz trim dienām, tostarp 2581 skolotājs no 169 vispārizglītojošām skolām, 5556 darbinieki no 283 bērnudārziem un 558 darbinieki no 37 profesionālās un interešu izglītības skolām.

Norvēģijas valdība otrdienas vakarā paziņoja par iejaukšanos, lai izbeigtu naftas un gāzes ieguves nozares darbinieku streiku sakarā ar bažām, ka šis streiks var ietekmēt energoresursu piegādes Eiropai laikā, kad Eiropa jau piedzīvo to trūkumu saistībā ar Krievijai noteiktām sankcijām.

Valdība paziņoja, ka plāno piespiest arodbiedrību "Lederne" un darba devēju organizāciju "Norsk olje og gass" panākt vienošanos par streika izbeigšanu.

Abas puses paziņoja, ka izbeigs streiku pēc nodarbinātības ministres Martes Mjēsas Persenas pieprasījuma, lai darbs atsāktos iespējami ātrāk.

"Ir bezatbildīgi apturēt gāzes ieguvi tik lielā mērā, kas šī streika dēļ varētu notikt tuvākajās dienās," sacīja ministre.

"Šī eskalācija ir kritiska pašreizējā situācijā gan no enerģētiskās krīzes viedokļa, gan no ģeopolitiskās situācijas viedokļa, ar kuru mēs saskaramies kara Eiropā dēļ," teica Persena.

Valdība savā paziņojumā piebilda, ka Norvēģijai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu enerģētisko drošību Eiropā un Eiropas solidaritāti pret Krievijas karadarbību.