"Es izsaku visdziļāko nožēlu par tiem huligāniem, kuri, skaidri redzamā alkohola ietekmē, ir devušies uz Saeimas māju," intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Spriežot pēc situācijas, var domāt, ka huligānisms un vandālisms pie Saeimas nama ir organizēts. Ar nožēlu var secināt, ka Latvijā ir tādi spēki un cilvēki, kuru mērķis bija diskreditēt mierīgi notikušo tautas sapulci Doma laukumā," uzsver A. Štokenbergs.

A. Štokenbergs Db.lv atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrības organizētais pasākums izvērties grautiņā tikai IeM nekopetences dēļ, jo jau gandrīz nedēļu pirms mītiņa Drošības policijai bijis zināms par iespējamajiem grautiņiem.

"Mūsu organizētais pasākums beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt es regulāri policiju informēju par norisēm Doma laukumā," teica A. Štokenbergs.

Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

Lai rastu papildu finansējumu kultūrai, izglītībai un zinātnei, Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs iesniedzis priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, kas paredz pussantīmu liela akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei.

Štokenbergs portālam Delfi sacīja, ka, meklējot iespējas rast papildu finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kura finansējums nupat saruks par 79%, kā arī zinātnei, kurai līdzekļi «apcirpti» teju par 30 %, SCP nonākusi pie atziņas, ka šāda akcīzes nodokļa ieviešana būtu taisnīga, jo dabasgāze ne visur Latvijā ir pieejama, turklāt tās cenas ir kritušās. SCP rosina iekasēt pussantīmu par mājsaimniecības patērēto gāzes kubikmetru.

Ar šādi nodokli varētu iekasēt aptuveni 2.8 miljonus latu, no kuriem ap 640 000 latu no mājsaimniecībām.

Patlaban Finanšu ministrijas eksperti novērtē iespēju dabasgāzi aplikt ar nodokli. Tiklīdz kā informatīvais ziņojums būs gatavs, to nekavējoties izskatīs Ministru kabineta sēdē.

Tautas partijas līderi no savām rindām pagājušās nedēļas nogalē nolēma izslēgt Aigaru Štokenbergu, kā arī pieprasīt viņa demisiju. Intervijā laikrakstam Dienas bizness A. Štokenbergs neslēpj savu sarūgtinājumu par notikušo, asu kritiku veltīdams šīs partijas ierindas biedram Andrim Šķēlem.

Uz laikraksta jautājumu: "Kāpēc, jūsuprāt, notika jūsu izslēgšana no Tautas partijas rindām?", A. Štokenbergs atbild, ka "notikušais kārtējo reizi pierāda Andra Šķēles milzīgo ietekmi partijā".

"Jūs taču zināt pēdējo mēnešu notikumus, kad es atļāvos runāt, ka ES un NATO dalībvalstij nepiedien tās metodes, ko A. Šķēle lietoja deviņdesmito gadu vidū. Protams, bija arī dažādi mazāki iemesli, kas A. Šķēli tracināja. Piemēram, pēdējais gadījums — viņa ģimenes atkritumu biznesa traucēšana," stāsta A. Štokenbergs.

Uz laikraksta jautājumu: "Jūs uzskatāt, ka Rīgas dome darbojas, atbilstoši A. Šķēles interesēm?", A. Štokenbergs atbild apstiprinoši: "Protams!"

Kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsver: «Latvijai ir pēdējais brīdis ekonomiskajos jautājumos no galēji labējas politikas pagriezties virzienā pa kreisi. No šī brīža situācijas kaut kā ir jātiek laukā!»

Par vienu no Latvijas politikas nezūdošajām vērtībām ir kļuvis vēlētāju balsojums «pret». Pret Saeimas pozīciju, pret valdību. Nav svarīgi, «par» ko nobalsot, galvenais, ka «pret», pret tiem vecajiem – riebīgajiem! Pirms katrām vēlēšanām rodas arvien jaunas partijas, par kurām, kā likums, nobalso ļoti liels vēlētāju skaits. Gadu no gada jaunās partijas sola citu politiku, citus laikus, citas personālijas, citu skatījumu un citas prioritātes. Un pieredze liecina, ka jaunas partijas dibināšana ir «drošs numurs».

Jautājums par orientāciju

Pašlaik uzmanības centrā ir nevalstiskā organizācija Sabiedrība citai politikai, kura maijā grasās pārtapt par pilnasinīgu partiju. Viss būtu loģiski, ja ne viens liels «bet». Tas ir jautājums par politisko orientāciju, kuru stabili politiķi, šķiet, nespēj mainīt vienā dienā tāpat kā «stabils heteroseksuālis» nespēj mainīt savu seksuālo orientāciju. Organizācijas Sabiedrība citai politikai līderis ir kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš tika izslēgts no Tautas partijas (TP) par «partijas rindu šķelšanu», kā arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. Ņemot vērā šo abu politiķu līdzšinējo piederību izteikti labējam spēkam, organizācijas pirmā publiskā akcija – parakstu vākšana par izmaiņām likumā Par valsts pensijām – daudzos varētu radīt aizdomas par tās «patiesumu». Nenoliedzot šī darba svētīgumu, tā vien gribas jautāt – kādēļ politiķi, kuri savā līdzšinējā darbībā atbalstījuši izteikti labējās ekonomiskās prioritātes, pēkšņi pievērsušies sociālajiem jautājumiem?

Iespējams, šodien valdība pieliks punktu vairāku gadu diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, apstiprinot jauno novadu karti. Saskaņā ar sagatavoto projektu, līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot aptuveni 95 novadus un desmit republikas pilsētas.

Varēs ķerties pie darba

«Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes apstiprināšanas pie darba beidzot varēs ķerties ministrijas, kas vēlas nodrošināt iedzīvotājiem maksimāli ērtu valsts pārvaldes iestāžu tīklu, sākot no ugunsdzēsēju depo un beidzot ar Lauku atbalsta dienesta un zemesgrāmatu nodaļām,» skaidro reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Būs moderna pārvalde

Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu apvienības vadītāja Silvija Greste Db atzīst: «Teorētiski reforma ir atbalstāma kaut vai tāpēc, ka lielākā teritorijā ir iespējams saprātīgāk plānot infrastruktūru. Lielākas pašvaldības būtu pozitīvi vērtējamas gan no sakārtotības, gan no līdzekļu ekonomijas viedokļa. Protams, ir dzirdēti argumenti, ka nemaz jau tik daudz tie pašvaldību deputāti neizmaksā, tomēr vairāk deputātu nozīmē arī lielāku birokrātiju un arī laiks taču ir nauda! Lai šie deputāti pievēršas uzņēmējdarbībai, veido savus uzņēmumus un rada jaunas darba vietas.» Viņasprāt, galvenajam jauno novadu veidošanas kritērijam jābūt iedzīvotāju skaitam topošajā pašvaldībā, savukārt pašai reformai vairāk jābalstās uz brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, nevis valsts diktētām novadu robežām.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Trešdien, 15.augustā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs dosies darba vizītēs uz Limbažiem un Valmieru, lai ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem pārrunātu novadu veidošanas gaitu.

Plkst. 11 ministrs Limbažu rajona padomes ēkā (Rīgas ielā 16) tiksies ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem. Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām, saliedējot apkārtējās lauku teritorijas, varētu veidoties spēcīgi novadi.

Tiekoties ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem, A.Štokenbergs uzklausīs priekšlikumus novadu veidošanai un pārrunās arī citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Plkst. 14 Valmieras rajona padomes ēkā (Lāčplēša ielā 2) ministrs tiksies ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem.

Kā liecina Valmieras rajona padomē veikts apkopojums, rajona pašvaldības izteikušas iniciatīvu par trīs novadu izveidi. Patlaban Valmieras rajonā jau izveidots Burtnieku novads, un vēlmi tam pievienoties izteikuši vēl trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Turpinot konsultācijas par novadu veidošanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs trešdien, 15.augustā, darba vizītē apmeklēja Limbažus un Valmieru, tiekoties ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem.

Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām varētu veidoties spēcīgi novadi.

Ministrs A.Štokenbergs šodien uzklausīja Limbažu rajona pašvaldību vadītāju priekšlikumus novadu veidošanai, diskutējot par atsevišķu pagastu attīstības iespējām un redzējumu, kā veicināt līdzsvarotu izaugsmi rajona teritorijā.

Arī tiekoties ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem, galvenā uzmanība tika veltīta novadu veidošanas procesam.

Valmieras rajonā, apkopojot pašvaldību priekšlikumus, varētu veidoties četri novadi - Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Brenguļu. Jau izveidotajam Burtnieku novadam vēlas pievienoties trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.augustā, Kuldīgā tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu topošo novadu attīstības perspektīvas un citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Kuldīgas rajonā pašvaldības ir vienojušās par divu novadu izveidi. Kuldīgas novadā vēlas iekļauties Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti - savukārt iniciatīvu par Skrundas novada veidošanu izteikušas četras pašvaldības - Skrundas pilsēta un trīs pagasti.

Diskutējot par Alsungas pagasta vēlmi saglabāt esošo statusu, ministrs A.Štokenbergs uzsvēra, ka spēcīgā novadā tiek koncentrēti pašvaldību finanšu resursi un ir vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Pašvaldību vadītājus interesēja arī iespējamās izmaiņas valsts iestāžu reģionālo nodaļu izvietojumā pēc novadu izveides. Ministrs informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir uzsākusi konsultācijas ar nozaru ministrijām, lai vienotos par iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu valsts iestāžu tīklu.

Jaunais dabasgāzes nodoklis vissmagāk skars Latvijas ražotājus, padarot viņu preci vēl mazāk konkurētspējīgu. Tādu viedokli Db pauda vairāki aptaujātie uzņēmēji par partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētāja Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu 2010. gada budžetam.

Viņš ierosina ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, turklāt tā apmērs varētu būt 5 Ls par 1000 dabasgāzes kubikmetriem. Ņemot vērā a/s Latvijas gāze dabasgāzes prognozētos pārdošanas apjomus uz nākamā gada sākumu, kas veido 1.45 miljardus kubikmetru, iekasētais nodoklis nākamgad varētu būt 7.3 milj. Ls, lēš deputāts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars izsakās negatīvi par budžeta lāpīšanas iespējām uz energotarifu paaugstināšanas rēķina.

Dabasgāzes nodokļa ieņēmumus A. Štokenbergs ierosina novirzīt kultūrai un zinātnei, piebilstot, ka šis nodoklis varētu būt stimuls arī pašmāju atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, turklāt kaimiņvalstī Igaunijā jau šāds nodoklis tiek piemērots. «Ja mēs tiešām gribam atbalstīt vietējos atjaunojamos energoresursus, tad vajadzētu sākt ar PVN samazināšanu no 21 līdz 10%, kā tas ir dabasgāzei. Rīcībai jābūt kompleksai, jāapsver kopēja fosilās enerģijas nodokļa ieviešana. Pretējā gadījumā tie 5 lati uz 1000 m3 vairāk izskatās pēc tīri formāla žesta, nevis patiesa atbalsta,» Db teica Latvijas Biomasas asociācijas LatBIONrg valdes loceklis Didzis Palejs.

Pirmdien, 17.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Nacionālās reģionālās attīstības padomes sēde. Tajā paredzēts izvērtēt Zemgales un Latgales plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

Otrdien, 18.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta sēdē.

RAPLM Attīstības plānošanas uzraudzības departamenta direktors Artis Grinbergs un VRAA pārstāvji tiekas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmas (OECD LEED) ekspertu Petri Uusikyla.

Tikšanās mērķis ir projekta ietvaros analizēt Latvijas praksi teritorijas attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā.

Ar Šķēles atnākšanu problēmas valstī tikai saasināsies, intervijā laikrakstam Telegraf prognozē Sabiedrība citai politikai līderis, bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs.

Andra Šķēles atgriešanās mērķis ir kļūt par premjeru, uzskata A. Štokenbergs. Viņam tā šobrīd ir vienīgā iespēja – Tautas partijai ir 20 mandātu Saeimā, bet nākamajā var būt tikai 5 – 6, labākajā gadījumā, uzskata A. Štokenbergs.

Līdz budžeta apstirpināšanai valdības gāšana diez vai esot iespējama, taču pēc tam sākšoties «uzbrukums».

Tomēr, SCP līderis uzskata, ka Šķēle partijas reitingu var pacelt par vienu – diviem procentpunktiem. Un nākamajās vēlēšanās ap 40 % varētu savākt Saskaņas centrs, kas diez vai gribēs premjera posteni atdot Šķēlem. Tāpēc šis brīdis esot vienīgā izdevība tikt pie valdības vadīšanas. Taču pirms vēlēšanām, iespējams, Tautas prtija kā projekts tikšot slēgta, lai finanšu resursus novirzītu citas partijas atbalstam, apgalvo A. Štokenbergs. Viņš to pamato ar Šķēles biznesa filozofiju – neviens Šķēles biznesa projekts nav vērsts uz ilglaicīgu ieguldījumu politiku.

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) turpina apkopot pašvaldību viedokļus un priekšlikumus novadu veidošanai, lai Ministru kabinets tuvākajā laikā varētu lemt par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šīs nedēļas laikā tiekas ar vairāku rajonu pašvaldību vadītājiem.

Pirmdien ministram bija tikšanās ar Alsungas pagasta padomes deputātu Grigoriju Rozentālu. Ministrs, iepazīstoties ar Kuldīgas rajona Alsungas un Gudenieku pagasta vēlmi veidot Suitu novadu, akcentēja, ka Kuldīgas novadā, koncentrējot pašvaldību finanšu resursus, būs vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Šodien A.Štokenbergs novadu veidošanu pārrunāja ar Aizkraukles rajona novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmi, kā arī Rīgas rajona Krimuldas pagasta un Limbažu rajona Lēdurgas pagasta pārstāvjiem.

Pirmdien, 10.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta komitejas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vadības grupas sēde.

RAPLM Ilgtermiņa plānošanas departamenta amatpersonas piedalās seminārā par telpiskās plānošanas jautājumiem Latvijas un Flandrijas divpusējās sadarbības projekta ietvaros.

RAPLM amatpersonas piedalās seminārā "Pētījuma "Rīgas plānošanas reģiona attīstības vērtēšanas indikatoru un rezultatīvo rādītāju noteikšana saskaņā ar reģiona plānošanas dokumentiem" starprezultātu izvērtēšana", kura mērķis ir izvērtēt Rīgas plānošanas reģiona plānošanas dokumentu attīstības vērtēšanas indikatorus un rezultatīvos rādītājus.

Sestdien nodibināta jauna politiskā partija Sabiedrība citai politikai, par kuras priekšsēdētāju ievēlēts bijušais baņķieris Gatis Kokins.

Saskaņā ar Sabiedrība citai politikai, par līdzpriekšsēdētājiem kļuvuši A. Štokenbergs un A. Pabriks, valdes priekšsēdētājs G. Kokins un trīs līdzpriekšsēdētāji, kas atbild par politiskās plānošanas sfēru - A. Štokenbergs, sadarbību ar ārvalstu partneriem - A. Pabriks un likumdošanu atbild Karīna Korna. Mazāk zināmi vārdi, tagad valdes locekļi – Gundars Ramanovskis, Edgars Štelmahers, Valters Bruss, Aldis Gobzems, Gundega Rancāne, Eduards Smiltēns, Jānis Oga.

Kā raksta Latvijas Avīze (LA), doma par jaunas partijas dibināšanu radusies pērnā gada nogalē un ar šo ideju klajā nākuši divi bijušie Tautas partijas biedri – Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks.

Latvijā padziļinās banku krīze un tuvākajā laikā bankrotēs vēl kāda banka, intervijā Neatkarīgajai (NRA) apgalvo Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lai šobrīd veiktu privatizāciju, neesot valstiski racionālu argumentu, jo šobrīd varēs dabūt zemāko cenu, norāda A. Lembergs.

«Ja ir mērķis valsts īpašumus pārdot kādam pircējam, kas zināms vien dažiem, par zemāko cenu – tad tā jau ir cita loģika,» tā A. Lembergs. Parex banku gan varot pārdot, jo tur uzdevums ir atgūt valsts ieguldīto naudu ar nelieliem procentiem, viņš piebilst. Tomēr pamatā banku krīze prasa mainīt komercbanku darbības politiku ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, pirmkārt, jau ASV, uzskata Lembergs. Viņaprāt, šobrīd Latvijā padziļinās banku krīze. Lai varētu īstenot krīzes vadību, banku uzraudzība pilnībā būtu jānodod attiecīgo valstu valdībām. Jau 15 gadus valdība banku darbību neuzrauga, atgādina Ventspils mērs. Rezultātā šobrīd par banku kļūdām maksā valdība, tātad nodokļu maksātāji. Par kļūdām esot jāmaksā banku īpašniekam, nevis valdībai. Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā Latvijā bankrotēs vēl kāda banka, Ventspils mērs atbild nešaubīgi: Protams. Viņš uzsver, ka viens no Latvijas trumpjiem sarunās ar SVF varēja būt arguments – ja jūs mums nepalīdzēsiet, mēs neglābsim ziemeļvalstu bankas. «Banku afēras ir problēmu problēma. Banku uzraudzība nevar būt ārpus valdības,» norāda A. Lembergs.

Tikai 28% aptaujāto iedzīvotāju Eiropas Savienībā (ES) atzīst, ka lietas viņu valstī virzās pareizajā virzienā, pretējās domās ir gandrīz puse (49%) aptaujāto. Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka lietas virzās nepareizajā virzienā (61%), kamēr tikai 19% aptaujāto atzīst, ka lietas virzās pareizajā virzienā.

Eirobarometra jaunākais pētījums liecina, ka pusgada laikā to iedzīvotāju īpatsvars, kuri saka, ka lietas virzās nepareizajā virzienā, Latvijā palielinājies par 8 procenta punktiem (PP).

Pašreizējo ekonomisko situāciju valstī ES valstu iedzīvotāji kopumā vērtē vairāk kā sliktu: aptuveni divas trešdaļas (69%) situāciju vērtē kā diezgan sliktu vai ļoti sliktu, bet 29% – kā diezgan labu vai ļoti labu. Kopējā aina, salīdzinot ar laiku pirms gada, ir pasliktinājusies – ekonomisko situāciju kā sliktu vērtē par 20 PP vairāk iedzīvotāju. Baltijas valstu vidū Latvijā joprojām ir visskeptiskāk noskaņotie iedzīvotāji – ekonomisko situāciju valstī kā diezgan labu vai ļoti labu vērtē tikai 7% aptaujāto. Puse Latvijas iedzīvotāju (49%) paredz, ka ekonomiskā situācija valstī nākamo 12 mēnešu laikā kļūs sliktāka, desmitā daļa iedzīvotāju (12%) prognozē, ka ekonomiskā situācija valstī kļūs labāka, bet 35% pauž viedokli, ka valstī ekonomiskajā situācijā nekas nemainīsies.