Jaunākais izdevums

Uzņēmējs Armands Stendzenieks, kurš bijis notiesāts par krāpšanu, grasās Rīgas jūras līcī meklēt un iegūt dzelzs un mangāna rūdas.

Viņa uzņēmums SIA Pomerium jau vērsies Vides ministrijā, lai saņemtu atļauju veikt ģeoloģiskos izmeklējumus, raksta Bizness&Baltija. Līdz šim Latvijā izdota tikai viena licence dzīļu pētīšanai, proti, naftas krājumu izpētei Gudeniekos Kuldīgas novadā.

Savukārt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis laikrakstam pastāstījis, ka vēl pagājušā gadsimta 70. un 80.gados Rīgas jūras līcī veikti pētījumi, un 30 līdz 40 metru dziļumā atrastas dzelzs un mangāna konkrēcijas. Tie ir akmeņi, kuri pārsvarā atrodas jūras dibenā un kuri satur 15% līdz 20% dzelzs un mangāna, kas esot salīdzinoši augsts rādītājs.

Tā kā padomju laikā veikti tikai izmēģinājuma urbumi, cik varētu būt kopējie krājumi, nav zināms. Somu līcī, kurā ir līdzīgi ģeoloģiskie apstākļi, krājumi novērtēti 30 milj. tonnu apjomā.

Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas uzņēmums Pomerium jau trīs reizes ir sūtījis vēstules Vides ministrijai ar lūgumu piešķirt licenci ģeoloģisko izmeklējumu veikšanai Rīgas jūras līča apgabalos pie Kurzemes un Vidzemes krastiem. Šobrīd jautājums ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Vides ministrijas pārstāve Dace Ozola skaidro, ka pirms tam Latvijā neesot bijusi normatīvā bāze, kas regulētu minerālo resursu izstrādi teritoriālajos ūdeņos. Un tikai jūnijā Saeima pieņēmusi nepieciešamās izmaiņas likumā un patlaban tās arī stājušās spēkā.

Jūras apgabals, uz kuru pretendē Armands Stendzenieks, daļēji atrodas aizsargājamā teritorijā, kas iekļauts Natura 2000 sarakstā. Tāpēc vēl esot jāizstrādā noteikumi, kas regulētu izmeklējumu kārtību.

Uzņēmums Pomerium dibināts 2006.gadā, bet Lursoft informācija liecinot, ka uzņēmums darbojas nekustamo īpašumu jomā. Tomēr pats A.Stendzenieks laikrakstam apstiprinājis, ka viņam ir saistība ar minēto uzņēmumu un projektu, taču kā tas tiks realizēts, neatklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija veidos jauno nacionālo aviokompāniju

LETA,16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība gatavojas izveidot jaunu uzņēmumu, kas pārņemtu nacionālās aviokompānijas Estonian Air lomu gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) pieņems nelabvēlīgu lēmumu attiecībā uz lidsabiedrībai piešķirto valsts finansējumu, vēsta Postimees.

Igaunijas televīzija ETV ziņo, ka investīciju apjoms uzņēmuma akciju kapitālā veido 40,7 miljonus eiro.

«Igaunijai ir jābūt gatavai gan uz pozitīvu, gan negatīvu [EK] lēmumu, tāpēc valdība ir pilnvarojusi ekonomisko lietu un infrastruktūras ministru izveidot valstij piederošu uzņēmumu ar akciju kapitālu 40,7 miljonu eiro apmērā. Galvenais šīs kompānijas mērķis ir izveidot aviokompāniju un struktūru šajā grupā, lai spētu apkalpot Igaunijas gaisa pakalpojumu tirgu un nodrošināt pakalpojumus citām aviosabiedrībām,» pavēstījis Ekonomisko lietu un komunikāciju ministrijas preses nodaļas vadītājs Rasmuss Rūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām nav atrasts labs risinājums dzīvokļu parādu piedziņai pret pakalpojumu sniedzējiem un bankām, trešdien Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pārskata prezentācijā pastāstīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen reģionālās nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupas vadītājs, partneris zvērināts advokāts Ģirts Rūda.

«Tendence, kas sākās vairākus gadus iepriekš, bet pagājušogad nesamazinājās, ir tāda, ka mēs kopā slīkstam parādu jūgā. Un tas, protams, vairāk attiecas uz dzīvokļiem. Parādu apmērs pakalpojumu sniedzējiem, bankām un citām trešajām personām nemainās, vai pat turpina pieaugt,» sacīja Rūda.

Viņš uzsvēra, ka joprojām nav efektīva risinājuma dzīvokļu parādu piedziņai. «Dzīvojamajās ēkās mēs redzam, ka ir saglabājusies šī parādu problēma, un ne valdība, ne Saeima nav spējusi atrast labu risinājumu parādu piedziņas un samazināšanas problēmai, gan pret pakalpojumu sniedzējiem, siltuma, elektrības un gāzes piegādātājiem, gan arī pret bankām,» teica "Soreinen" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieroču ražošanā izmantojamā mangāna rūda uz Krieviju plūst caur Latvijas un Igaunijas ostām

LETA--BNS,08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgo fizisko personu skaits turpina pieaugt; politiķiem būs jāizšķiras starp aizdevējiem un vieglprātīgiem kredītņēmējiem - vēlētājiem.

Tā kā arvien aktuālāks kļūs jautājums par iespēju šiem cilvēkiem sākt dzīvi no jauna, politiķiem būs jāizdara salīdzinoši smaga izvēle - nedarīt neko, veikt «kosmētisko remontu» maksātnespējīgo fizisko personu sakarā vai arī atvēzēties uz kādiem kardināliem soļiem, piemēram, parādu dzēšanas termiņa saīsināšanu, šo personu šķirošanu atkarībā no tā, vai tas ir kredītņēmējs vai galvinieks. Tiesa, «piedodot» parādniekiem, jārēķinās, ka būs arī zaudētāji - kredītu aizdevēji bankas, kuras nespēs atgūt aizdoto naudu.

Kā situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, tad politiķiem būs jāizšķiras starp tiem, kuri nespēj samaksāt kredītus, taču var būt svarīgs elektorāta slānis vēlēšanās, vai arī jānostājas kredītu devēju - banku - pozīcijās. Daudziem gan šķiet, ka kardināla izšķiršanās par labu vienai vai otrai pusei nenotiks. Vēl vairāk - parādu piedošanas gadījumā tām fiziskajām personām, kuras būs ar tiesas lēmumu atbrīvotas no atlikušā parāda segšanas, iespējas aizņemties naudu būs apgrūtinātas (ja kāds vispār vēlēsies aizdot), jo Kredītbirojā jau būs dati par nespēju samaksāt iepriekšējo kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Darījumu apjoms ar īpašumiem šogad varētu palielināties

Ingrīda Drazdovska,30.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus ir atvērts jauniem dalībniekiem, ir apstiprinājusies interese no investoru puses, kuri saskata potenciālu pašreizējā tirgus situācijā, uzskata Colliers International vadītājs Deniss Kairāns.

Nekustamā īpašuma tirgus sāk stabilizēties. Pagājušajā gadā pieauga darījuma skaits ikvienā no nekustamā īpašuma segmentiem salīdzinājumā ar 2009. gadu.

Db.lv jau ziņoja, ka nule somu kompānija Citycon par 105 milj. eiro ir iegādājusies tirdzniecības centru Tallinā – Kristiine Shopping Centre. Vēl viens vairāk nekā 100 milj. eiro vērts darījums šobrīd esot procesā, teic D. Kairāns.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts Ģirts Rūda apstiprina, ka kopš pagājušā gada vidus arī Latvijas ir notikuši lielāki pirkuma darījumi, tostarp investori iegādājušies biroja telpas, dzīvojamām ēkas un zemi. Pašlaik izpētei un visam iegādes procesam tiek veltīts krietni ilgāks laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ekonomiskā situācija Baltijā ir labvēlīga nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, secina Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā notikušās diskusijas eksperti.

Kā atzina DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, vispārējās ekonomikas perspektīvas Baltijā šobrīd ir diezgan labas. Eksporta izaugsme trijās valstīs paātrinās, jo bizness ir spējis pielāgoties norisēm un politiskajai situācijai Krievijas tirgū, savukārt izaugsme ES valstīs izskatās stabila, lai gan diezgan pieticīga.

«Nekustamā īpašuma tirgus Igaunijā ir atguvies vislabāk, tāpēc tam paredzama neliela izaugsme, ko veicinās algu pieaugums un patēriņš, kurš kaimiņzemē ir diezgan spēcīgs. Latvijā potenciāls augšupejai ir lielākais starp Baltijas valstīm, jo mājsaimniecību un uzņēmējdarbības parādu samazināšanās bija visilgākā un smagākā. Tāpēc neizbēgami šī procesa beigās mūsu valstī ir vislielākais potenciāls izaugsmes radītiem pārsteigumiem tirgū. Lietuvas nekustamā īpašuma tirgus atrodas pa vidu šīm abām galējībām,» sacīja Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ikea mēbeļu ražotnē Lietuvā par piektdaļu apcērp darbavietu skaitu

Gunta Kursiša,21.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumā Lietuvā Swedwood Kazlų Rūda, kas ražo mēbeles zviedru mēbeļu tirdzniecības gigantam Ikea, par piektdaļu tiks samazināts darbinieku skaits, ziņo news2biz.com.

Darba attiecības tiks pārtrauktas ar 62 strādājošajiem un 45 ārštata darbiniekiem, un tādējādi ražotnē darbu turpinās 400 strādnieki, mediju informēja Swedwood Kazlu Ruda rīkotājdirektors Kristers Ogrens (Christer Ågren).

«Mums vairs nebūs nepieciešams tik daudz darbinieku, jo mēs atjaunināsim dizainu aptuveni pusei no ražoto produktu klāsta. Tā kā jauniem produktiem sākumā parasti nav tik liels pieprasījums, kā vecākiem produktiem, paredzams, ka arī ražošanas apjomi samazināsies,» lēmumu ražotnē samazināt darbinieku skaitu, komentē K. Ogrens.

«Ir tādi produkti, kas tiek ražoti divdesmit gadu garumā, bet citi produkti ir aktuāli īsāku laiku posmu. Vidējais produkta, ko ražojam Lietuvā, ražošanas «dzīves ilgums» ir no pieciem līdz desmit gadiem,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RB Rail AS akcionāri - Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas un Rail Baltica statyba UAB – 1. februārī par Baltijas kopuzņēmuma padomes pagaidu locekli apstiprināja Ģirtu Rūdu.

Ģ. Rūda ir pieredzējis jurists un šobrīd VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir juridiskais un administratīvais direktors.

No 2020. gada līdz 2022. gadam bijis padomes loceklis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, darba pieredzi uzkrājis starptautiskos advokātu birojos un no 2017. gada līdz 2020. gadam vadījis juridisko departamentu RB Rail AS.

Ģ. Rūda jurisprudences izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, studijas maģistratūrā turpinājis Apvienotajā Karalistē Bristoles Universitātē, kā arī Rīgas Biznesa skolā ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā. Vairāk nekā desmit gadus bijis pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Līdz ar Ģirtu Rūdu RB Rail AS padomē strādā padomes priekšsēdētājs Sandors Līve, Arēnijs Jackus, Arnis Kākulis, Keits Kasemets, Romass Šveds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzturēšanās atļauju izsniegšanā arvien saglabājas neskaidrības – varētu mainīties Imigrācijas likuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš, arī ieceri par valdības pilnvaru paplašināšanu nozarē saista tikai ar politiskiem mērķiem.

Lai arī koalīcija jau vienojusies par jaunu priekšlikumu piešķirt valdībai tiesības uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem, pilnībā vēl nav pabeigts darbs pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem Imigrācijas likuma grozījumiem. Atbildīgā komisija darbu gandrīz noslēgusi, nolemjot, ka izmaiņas stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī, taču šis termiņš nesaskan ar politiķu iepriekš lemto un var mainīties. «Šāds termiņš ir par ilgu, tā ir vilkšana garumā,» DB saka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (Reformu partija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izvēļu arhitektūra ir projektējama

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors,04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politika un inovācija Biheiviorisma ekonomikas atziņas palīdz radīt efektīvu rīcībpolitiku; to novērtē aizvien vairāk valdību, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rīcībpolitikas efektivitāte no ātruma ierobežojumu ievērošanas līdz mājokļu siltināšanai, hronisku slimību ārstēšanai un nodokļu iekasēšanai var tikt panākta ar psiholoģijas atziņu pielietojumu, saka Lielbritānijas Cilvēku uzvedības pētniecības organizācijas (Behavioural Insights Team jeb BIT) Iekšlietu un starptautisko programmu direktors Saimons Ruda (Simon Ruda). Latvijā viņš viesojās sarunu festivālā Lampa, kā arī, lai tiktos ar Latvijas amatpersonām.

Fragments no intervijas

Parasti politikas veidošanas maiņa notiek līdz ar kādu krīzi. Kad un kāpēc sākās BIT?

Pirmo reizi par BIT sāka domāt 2004. gadā. Pašreizējais BIT vadītājs Deivids Halpērns (David Halpern) tad bija galvenais analītiķis premjerministra Tonija Blēra stratēģijas komandā. Viņš uzrakstīja ziņojumu, kā ietekmēt iedzīvotāju uzvedību. Bet tolaik tas netika labi uzņemts, jo kreisi centriskā valdība jau bija visai iesaistīta visās cilvēku dzīves jomās, un tobrīd bija pretrunīgi vērtētais plāns par «tauku nodokli» neveselīgajai pārtikai. Laikraksti pret to sacēlās, un šai situācijā, kad valdībai tika pārmesta pārlieka jaukšanās cilvēku dzīvēs, BIT ideja bija nepieņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Siliņa: Ja mangāna rūdu neiekļaus ES sankcijās, meklēsim citus risinājumus

LETA,19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisija vērtē naudas piešķiršanu ostas pārcelšanai Rīgā

Māris Ķirsons,26.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas termināļu iecerētā pārcelšana uz Krievu salu tiks finansēta no Kohēzijas fonda aptuveni 54 miljonu Ls apmērā.

Finanšu ministrija apstiprināšanai Eiropas Komisijā (EK) ir iesniegusi Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda lielo infrastruktūras projektu par Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu un tur nepieciešamās infrastruktūras attīstību, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.

Projekta kopējās izmaksas ir ~ 130 milj. Ls, no tiem ~ 75 milj. Ls ir Rīgas Brīvostas pārvaldes finansējums, bet ~ 54 milj. Ls Kohēzijas fonda finansējums.

Projekta galvenais mērķis ir novērst ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju, jo šobrīd lielākā daļa Rīgas Brīvostas aktivitāšu notiek Andrejostā un Eksportostā, kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra tiešā tuvumā Daugavas Ziemeļu krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Risinājums ielaistajiem parādiem vēl nav; runā par īpašuma pārdošanas aizliegumu

Ingrīda Drazdovska,27.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādu apjomam uzrūgstot, atsākusies diskusija par problēmas risinājumiem, tostarp virmo ideja par īpašuma pārdošanas aizliegumu, līdz nav segtas saistības.

Parādu apmērs pakalpojumu sniedzējiem, bankām un citām trešajām personām nemainās, vērtē advokātu biroja Sorainen partneris, zvērināts advokāts Ģirts Rūda. 2011. gadā pieņemtie Civilperocesa likuma grozījumu par mazo prasību izskatīšanu paātrinātā kārtībā nav devuši tūlītēju efektu. Parādu piedziņas process joprojām ir dārgs un neefektīvs. Piedziņas lietas pirmās un otrās instances tiesās ilgst deviņus mēnešus un ilgāk.

Mazo parādu risināšanai pērn pieņemtie grozījumi īpaši nestrādā, jo tie nebija izdarīti līdz galam – mūsuprāt, vajadzēja radikālāku pieeju, piekrīt Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis. Viņaprāt, pašreizējie Ekonomikas ministrijas ierosinājumi ir pareizi, bet «apstājas» pie lielajiem, vecajiem parādiem. Jāteic, ministrija pati atzinusi, ka šobrīd problemātiski esot rast risinājumu īpašumiem, kur parāda piedziņa tikpat kā nav iespējama (nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu un tā vērība ir zemāka par ķīlas vērtību un parādniekam nav citas mantas). Db.lv jau ziņoja, ka ministrija ir redz virkni iespējamo risinājumu, kā varētu padarīt efektīvāku parādu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde ir panākusi vienošanos ar stividorkompāniju Rīgas centrālais termināls (RCT) par uzņēmuma pārcelšanos uz Krievu salu, sacīja ostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. RCT norāda - joprojām noris intensīvas sarunas.

«Jā, viss ir kārtībā. Vienošanās jau ir panākta,» teica Loginovs.

Viņš norādīja, ka Rīgas brīvosta līgumu ar stividoru par pārvākšanos parakstīs pēc ostas valdes sēdes.

Savukārt RCT pārstāve Kristīne Vizule-Karpova atzīmēja, ka joprojām noris intensīvas sarunas ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Kad tās varētu noslēgties, viņa gan nemācēja teikt.

30.novembrī beidzās termiņš, kurā Rīgas brīvostas pārvaldei jāvienojas ar RCT par pārvākšanos. Sākotnēji līgumu bija paredzēts parakstīt līdz 30.septembrim, taču vienošanos panākt neizdevās, tāpēc Rīgas brīvostas valde termiņu pagarināja par diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā uzvar ideja par personas ātru identificēšanu

Db.lv,25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā Latvijas notariāta hakatonā Go2SmartNotary uzvarējusi ideja par personas ātru identificēšanu, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā 48 stundu intensīvā darbā komanda, kurā bija notāri un IT speciālisti, izstrādāja programmu, kas tiešsaistes konsultācijā 10 sekunžu laikā pēc identifikācijas dokumenta fiksēšanas kamerā veic datu apkopošanu par personu no visiem iespējamiem reģistriem un datu bāzēm.

«Pašlaik zvērināts notārs klienta identitātes noteikšanai on-line konsultācijā velta gandrīz 2 minūtes laika. WILLI 4.0. risinājums paredz, ka tas varēs notikt 10 sekundēs. Līdz ar to tehniskām darbībām veltītais laiks samazinātos, lai, tiekoties on-line konsultācijā, gan zvērināts notārs, gan klients laiku varētu veltīt pašam darījumam,» prezentējot ideju un hakatonā paveikto, uzsvēra WILLI 4.0. komandas kapteinis zvērināts notārs Agris Jaunpujēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alumīnija cena pirmdienas rītā sasniegusi tieši 3000 dolāru (2533,57 eiro) par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 13 gados.

Alumīnija cenas kāpumu izraisījis valsts apvērsums Gvinejā, kas ir nozīmīga alumīnija ražošanā izmantotā boksīta ieguvējvalsts.

Boksīta rūda tiek izmantota alumīnija ražošanā.

Alumīnija cenas virsotnes 

Pēdējā laikā viena no topa tēmām ir dažādi cenu pieaugumi. Šajā ziņā...

Alumīnija cenai pieaugums bijis novērojams jau kopš apvērsuma Gvinejā mēneša sākumā, un tā kopš janvāra palielinājusies par aptuveni 40%, ņemot vērā globālās ekonomikas atgūšanos pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tāpat kāpumu veicina elektroenerģijas cenu pieaugums Ķīnā, kura dēļ samazinājusies ražošana vairākās lietuvēs valsts Siņdzjanas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms gada lielāko meža zemes privātīpašnieku vidū ārzemnieki nebija tik lielā pārsvarā kā starp lauku zemes īpašniekiem – fiziskajām un juridiskajām personām. Nu situācija ir mainījusies arī šajā jomā, raksta Latvijas Avīzē.

Ārzemnieki gada laikā bijuši arī pārliecinošākie jaunu platību uzpircēji. Zviedrijas SPP Livforsakring AB un Norvēģijas Storebrand Livsforsikring AS īpašumā esošā Foran Real Estate (līdzīpašnieks ar 3,47% ir Latvijas uzņēmējs Gundars Skudriņš) pērn savas meža platības palielinājusi par 9,2 tūkst. hektāru (gadu iepriekš – pat par nepilniem 17 tūkst. hektāru).

Bet citi iespaidīgu meža zemes platību pircēji ar ārvalstu «vecākiem» bijuši uzņēmumi Myrtillus (5 tūkst. hektāru klāt), Fragaria (3 tūkst. hektāru), Sodra mežs (2,7 tūkst. hektāru), Ruda, Mežinvests, Empetrum, IFI Latvia un vēl citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Izejvielu krājumi ir lieli, bet daudzi turpina ražot par spīti zemajai cenai

Žanete Hāka,19.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Milzīgs ražošanas apjoms palīdzēja izejvielu cenām kristies 2014. gadā, un analītiķi ir pārliecināti, ka tur tās arī kādu laiku uzkavēsies, jo krājumi ir izveidojušies ļoti lieli un daudzi turpina ražot iepriekšējos apjomos, par spīti zemajai cenai, norāda LHV bankas eksperts Mareks Rudovičs.

Pēdējo gadu augstās izejvielas cenas ļāvušas daudzām izejvielu kompānijām veikt ļoti lielas investīcijas visā pasaulē. Tas arī palīdzēja attīstīties vairākiem lieliem un maziem uzņēmumiem, kuri bija pilnīgi atkarīgi no šo kompāniju sekmēm. Šis kritums izejvielu cenā ir bijis diezgan postošs.

Izejvielu tigus kopumā saņēma vairākus triecienus iepriekšējā gadā, cenai strauji krītoties sākoties ar naftu, akmeņoglēm līdz pat cukuram. Izejvielu zemā cena ir novedusi pie vairākiem atlaistiem darbiniekiem, raktuvju slēgšanām un zaudējumiem investoriem, uzsver eksperts.

Viņš kā piemēru min - pirms diviem gadiem Daniela Nilsona ģimene iegādājās viesnīcu Zviedrijas pilsētā Pajalā, apmēram 80 kilometru attālumā no Polārā Loka. Tuvumā esošā Kaunisvāras dzelzs rūda bija tikko uzsākusi savu darbību un Nilsonu ģimene tikmēr izveidoja jaunas tikšanās vietas un atjaunoja nakstklubu. Kā atzina Nilsona kungs, tad viņš gribēja izveidot vietu, kur dzelzs rūdas darbiniekiem būtu patīkami atrasties. Citiem vārdiem sakot, viņš redzēja potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa,07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pa bremzēm spiež arī Austrālijas ekonomika

Jānis Šķupelis,05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas ekonomikā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugusi vien par 0,6%, kas ir mazāk nekā pirms tam prognozēja analītiķi, ziņo Reuters.

Vēl šā gada pirmajā ceturksnī minētās valsts IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 1,4%. Līdz ar to var secināt, ka arī Austrālija nav imūna pret globālās ekonomikas problēmām. Tiesa gan Austrālijas ekonomika salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn joprojām demonstrējusi vērā ņemamu pieaugumu – par 3,7%.

Ekonomisti gan attiecībā uz Austrālijas ekonomiku saskata vairākus riskus. Galvenie no tiem saistīti ar valsts eksporta sektoru, kur buksēšanas pazīmes demonstrē kalnrūpniecības sektors (dzelzs rūda ir lielākais Austrālijas eksporta produkts). Piemērām, dzelzs rūdas cena augustā pasaulē samazinājās par 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu cenas moka pārprodukcija un spēcīgais ASV dolārs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz to, ka daži pēdējie ceturkšņi lielākajai daļai pasaulē populārāko izejvielu jau tāpat nav bijuši tie veiksmīgākie, to izpārdošana turpinās. Zemāk šobrīd ceļo gan naftas, gan dārgmetālu, gan arī daudzu pārtikas izejvielu cena. No krituma nav izvairījusies arī dabasgāze un dzelzs rūda. Valdot šādam fonam, piemēram, Bloomberg Commodities indeksa, kurš apkopo pasaulē populārāko izejvielu cenu izmaiņas, vērtība šonedēļ sarukusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Kopš šā gada sākuma šī indikatora vērtība samazinājusies jau par 7,6%, bet 12 mēnešu skatījumā – par 25,5%. Šādi skaitļi nozīmē, ka izejvielas pēc ļoti vāja 2014. gada arī šogad investoriem ir bijis pats sliktākais aktīvs. Jāpiebilst, ka šī indeksa vērtība arī noslīdējusi zem sava 2008. gada līmeņa, kad pilnā apmērā pēc investīciju bankas Lehman Brothers bankrota iegriezās globālās finanšu krīzes aplis. Toreiz ASV vieglās jēlnaftas (West Texas Intermediate jeb WTI) cena saruka zem 40 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru