Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi arī turpmāk varēs ražot šprotes, izmantojot tradicionālo kūpināšanu zivju apstrādes nozarei nozīmīgā produkta ražošanā.
To panākusi Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar zivrūpniekiem pēc ilgstošām un saspringtām sarunām ar Eiropas Komisiju (EK). EK kompromisa vārdā ir mainījusi savu viedokli par kūpinātu šprotu policiklisko aromātisko ūdeņražu maksimāli pieļaujamo līmeni (MPL) un akceptējusi šprotes kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu MPL līmeni, vēsta ZM. Lai to pierādītu, ZM sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm MPL, kas būtu augstāks nekā pārējām kūpinātām zivīm. «Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ir daudz darījuši, lai veiktu ievērojamus tehnoloģiskos uzlabojumus un izpildītu Eiropas Komisijas rekomendācijas. Latvija atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas uzrādīto pretimnākšanu, kā rezultātā ir pieņemts veiksmīgs kompromiss, kas pieņemts, ņemot vērā gan patērētāju veselības, gan pārtikas industrijas intereses,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Vairāk nekā 90 procentus no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi Šprotes eļļā un Rīgas šprotes eļļā. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60 procenti no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma. Lielākā daļa šprotu tiek eksportēta ārpus Eiropas Savienības robežām (uz Krieviju – aptuveni 55 %, uz Ukrainu – 6%, uz ASV – aptuveni 5%, uz Baltkrieviju – 3 %, uz Uzbekistānu – 3 %). Iepriekšminētajos 26 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 % no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, kā arī atvēsinātām Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča brētliņām, izmantojot aptuveni 46 tūkstošus tonnu gadā.