Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva iegādājusies tēju, garšvielu un pārtikas piedevu ražotājuzņēmumu a/s Latplanta, kas atrodas Siguldas novadā.

Spilva sadarbībā ar Latplanta plāno paplašināt produkcijas klāstu un atrast sinerģiju abu uzņēmumu kopīgā darba organizēšanā – izejvielu un pakalpojumu iepirkumos, ražošanā, loģistikā un pārdošanā, teikts kompānijas paziņojumā.

Lēmums par Latplanta uzņēmuma un zīmola iegādi Spilvā pieņemts saskaņā ar Spilvas stratēģiskās attīstības plānu. «Uzņēmums Latplanta Latvijā strādā kopš 1991. gada un tā zīmols ir iekarojis Latvijas tirgū spēcīgu atpazīstamību. Tāpēc Spilva plāno saglabāt Latplanta zīmolu, skaidro Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Uzticamus un jaunus partnerus šobrīd piesaistīt nav viegli, turklāt izskatās, ka tuvākā nākotnē vieglāk nebūs, jo ir definēti stingrāki sadarbības kritēriji – partneruzņēmumiem ir jābūt stabiliem maksājumiem, pozitīvai kredītvēsturei.

Tā uzskata SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, komentējot uzņēmuma kredītspēju un valsts kredītreitinga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Coface Latvija veidotajā lielāko pārtikas ražotāju kredītspējas izvērtējumā, balstoties uz aktuālo finanšu datu izvērtējumu, Spilva ierindojusies 13. vietā, šodien vēsta Dienas Bizness.

Spilvas kredītspēju nosakot darbs ar Spilvas un tās pārstāvētās Orkla Grupas piegādātājiem. «Spilva strādā ar ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem Latvijā. Tāpat arī rūpīgs darbs ir veltīts darbam ar klientiem, ieviestas efektīvas naudas plūsmas kontoles sistēmas,» skaidro valdes locekle.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Latvijas ekonomika 2008. gada pēdējā ceturksnī sarukusi par 7.3%, tādējādi uzstādot dziļākās recesijas rekordu ceturksnī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Tā liecina ekonomistu veiktais pētījums, raksta Bloomberg.

Kopš ekonomikas izaugsmes dati tika sākti vākt arī par ceturkšņiem (1995. gadā), Latvija pērnā gada pēdējos trīs mēnešos ir uzstādījusi absolūto rekordu.

"Latvija, tāpat kā liela daļa no šī reģiona, lūkojas bezdibenī," uzsvēris Capital Economics analītiķis Neils Šērings (Neil Shearing). Viņš arī uzsvēra, ka pirms kļūs labāk, situācija cēl krasi pasliktināsies.

10 Bloomberg aptaujātie ekonomisti norāda, ka iemesli šai lejupslīdei ir nekustamā īpašuma tirgus straujā krišana un patēriņa samazināšanās.

Db.lv jau ziņoja, ka 2008. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta apjoms, salīdzinot ar 2007. gada atbilstošo periodu, bija samazinājies par 4.2%.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs SIA Spilva jaunā loģistikas centrā investēs aptuveni 2.5 miljonus Ls.

Kā Db atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena, kopā ar nepieciešamo aprīkojumu izmaksas var sasniegt līdz 3 miljoniem Ls. Patlaban loģistikas centra izveidē pabeigts būvniecības «0» cikls un norit 1. un 2. kārtas būvdarbi. Līdz šim brīdim ieguldīts vairāk nekā viens miljons Ls. Celtniecības darbus veic firmas Orions un Selva Būve un loģistikas centru plānots pabeigt šā gada maijā.

L. Bemhena uzsvēra, ka jaunais centrs ļaus palielināt uzņēmuma konkurētspēju un radīs uzņēmuma darbiniekiem ērtus darba apstākļus. Ieviešot elektronisko pasūtījumu komplektēšanu, iecerēts samazināt iespējamo kļūdu skaitu līdz minimumam. Tāpat plānots darbiniekus nodarbināt tikai dienas maiņās, atsakoties no nakts maiņām. Centra kopējā platība ir vairāk nekā 6000 kvadrātmetri, no tā 4000 kvadrātmetri paredzēti noliktavām. Loģistikas centrā iecerēts pareizs telpu un darba zonu izvietojums. Tāpat jaunuzbūvētajā objektā, kas tiks savienots ar pašreizējo gatavās produkcijas noliktavu, atradīsies 700 kvadrātmetrus liela aukstumkamera ar modernu aukstumapgādes sistēmu, plašām komplektēšanas zonām, astoņām uzkraušanas rampām lielgabarīta kravas mašīnām un elektronisko uzskaites sistēmu atvieglotai un ātrākai produkcijas šķirošanai, iekraušanai un nogādei līdz klientiem.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājas SIA Spilva 2011. gada neto apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, audzis par 8,7%, savukārt peļņa gada griezumā palielinājusies par 29%, liecina Lursoft dati.

Pērnā gada SIA Spilva apgrozījums sasniedzis 12,082 milj. Ls, liecina Lursoft informācija. Uzņēmuma kopējie ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas pērn veidoja 10,2 milj. Ls, kas ir par teju 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt ieņēmumi no eksporta auguši līdz 1,8 milj. Ls, kas ir par 7% vairāk nekā 2010. gadā.

SIA Spilva peļņa 2011. gadā bija 478 tūkst. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaugums 29% apmērā.

SIA Spilva reģistrēta 1992. gada septembrī. 2004. gada jūlijā par uzņēmuma īpašnieku kļuvis Norvēģijas koncerna Orkla ASA uzņēmums Zviedrijā – Orkla Aba. Tajā pašā gadā Orkla Aba apvienojās ar Zviedrijas kompāniju Procordia Food AB, kas tad arī kļuva par vienīgo SIA Spilva kapitāldaļu turētāju.

Līdz ar pirmo augļu un dārzeņu ražu nogatavošanos, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva uzsāk vietējo Latvijas izejvielu aktīvo iepirkšanas ciklu, kas ilgs visu sezonu.

Šogad Spilva plāno iepirkt 205 tonnas Latvijā audzēto gurķu, palielinot gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomus par 55% salīdzinājumā ar pagājušo sezonu.

Plānotie gurķu iepirkuma un pārstrādes apjomi ir ievērojami lielāki nekā visus iepriekšējos Spilvas darbības gadus. Lai saražotu visu iepriekš minēto gurķu apjomu, Spilvai ir nepieciešami piegādātāji, kas varētu nodrošināt 0.8 tonnas tīrītu ķiploku, 4.5 tonnas diļļu, 1.6 tonnas mārrutku sakņu un 500 kg pētersīļu lapu piegādi. Viss šis apjoms tiek iepirkts 8 nedēļu laikā, periodā līdz augusta vidum. Kopumā sezonā plānots iepirkt un pārstrādāt arī aptuveni 100 tonnu skābeņu, 5 tonnas kabaču, 41 tonnu mārrutku sakņu. Savukārt, Latvijā audzētās ogas – zemenes un avenes – kopumā sezonas garumā paredzēts iegādāties un pārstrādāt aptuveni 20 tonnu apmērā.

Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva 2014.gadā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investējis 366 tūkstošus eiro, pastāstīja Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Par [2014.] gada nozīmīgāko paveikto projektu varētu nosaukt pasterizācijas tuneļa (termotuneļa) uzstādīšanu. (..) Kopumā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investēti 366 tūkstoši eiro,» teica Spilvas mārketinga direktore.

Viņa pastāstīja, ka pasterizācijas tunelis uzņēmuma ražotnē darbu sācis 2014.gada novembrī un līdz ar tā uzstādīšanu uzņēmums var būtiski palielināt pasterizēšanas procesa jaudas, lai no 2015.gada patērētājiem piedāvātu visu Spilvas tomātu mērču klāstu bez konservantiem.

Tāpat Spilva pērn īstenoja citus plānotos projektus, tostarp izstrādāja jaunus produktus, kā arī veica uzlabojumus darba apstākļos un tehniskajā nodrošinājumā.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

SIA Spilva kopējais neto apgrozījums pērn sasniedza19,2 milj. eiro (13,519 milj.Ls), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 1,1 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Pēn SIA Spilva ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijā bija 16,1 milj. eiroapmērā (11,3 milj.Ls), kas ir par 4,1% vairāk nekā pirms gada. Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad plānots, ka lielākā SIA Spilva saražotās produkcijas daļa tiks realizēta Latvijā.

Uzņēmuma kopējo aktīvu vērtība 2013. gadā pieaugusi par 10,0%. To galvenokārt sekmējis krājumu vērtības pieaugums, kā arī lielāka apgrozāmo līdzekļu pieejamība.

SIA Spilva reģistrēta 1992.gadā un tās vienīgais kapitāldaļu turētājs ir zviedru uzņēmums Procordia Food AB. Pašai SIA Spilva pieder 2,0% SIA Pārtikas uzņēmumu neatkarīgais kompetences centrs daļu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Savu ienākšanu dabīgo sulu tirgū uzsākusi Spilva, kas oktobrī ir laidusi klajā Pai dabīgās sulas. Spilva plāno iekarot 50% dabīgo sulu tirgus Latvijā, Db.lv informēja Spilva sabiedrisko attiecību konsultants Andris Zeļenkovs.

SIA Spilva mārketinga un kvalitātes direktore Dana Erciņa uzsver: "Dabīgo sulu tirgus Latvijā ir salīdzinoši neattīstīta kategorija, kurā Spilva plāno kļūt par līderi ar vismaz 50% tirgus. Pašreiz dabīgo sulu tirgū Latvijā ir tikai pāris spēlētāju, un tie neveido patērētājiem vērā ņemamu izpratni par dabīgajām sulām kā kategoriju. Piemēram, Igaunijas kolēģu pieredze liecina, ka pieprasījums pēc dabīgajām sulām Igaunijā ir nesalīdzināmi lielāks par pašreizējo pieprasījumu Latvijā."

Pai sulas ir dabīgas, bez cukura un konservantu piedevas. Tā kā Pai ir dabīgās sulas, tad patērētājiem jārēķinās, ka Pai sulas jāuzglabā vēsā vietā. Arī uzglabāšanas ilgums ir salīdzinoši neliels – pēc atvēršanas tikai 48 stundas. Tāpēc Pai sulas iepakojumam izvēlēts atbilstošākais 0,5 litru tilpums.

SIA Spilva paplašinās produkcijas noietu Krievijā

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa pastāstīja, ka Spilva jau atradusi jaunu sadarbības partneri Krievijā, kas strādā ar lielām tirdzniecības ķēdēm un tuvākajā laikā iecerēts nosūtīt pirmo kravu ar produkciju.

Jaunais partneris nodrošināšot Spilvas produktu iekļūšanu tajās tirdzniecības ķēdēs, kas vēl nav apgūtas. Db jau iepriekš vēstīja, ka Krievija ir viens no galvenajiem Spilvas eksportā – uz šo valsti tiek eksportēti 6 % no kopējā saražotā apjoma.

Runājot par citiem mārketinga pasākumiem, D. Erciņa atzina, ka izstādēs Latvijā Spilva vairs nepiedalās, jo uzņēmums ar savu produkciju ir pazīstams, tāpēc līdzekļi šajos pasākumos netiek tērēti. Tā vietā Spilva rīko produktu degustācijas veikalos, lai iepazīstinātu patērētājus ar jaunajiem produktiem. D. Erciņa uzsver, ka šobrīd pircēji arvien vairāk izvērtē produktu cenu, jo, piemēram, pirktākajiem produktiem – salātu mērcei, sinepēm un citiem pazeminot cenu, to pārdošanas apjomi pieaug pat 7 – 10 reizes.

Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā notikušajās Pasaules kausa izcīņas sestā posma sacensībās bobslejā uzvaru izcīnīja Jāņa Miņina pilotētā ekipāža ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Oskaru Melbārdi un Intaru Dambi.

Latvijas ekipāža pirmo vietu ieņēma divu braucienu summā apsteidzot amerikāņa Stīvena Holkomba pilotēto ekipāžu par 0.06 sekundēm.

Pasaules kausa kopvērtējumā četrinieku ekipāžām pirmo vietu ieņem Aleksandrs Zubkovs (1 246 punkti), bet otrajā vietā ir J. Miņins (1 129 punkti).

Jānis Miņins Vankūveras olimpiskajā trasē Vistlerā pirmā brauciena laikā sasniedza ātrumu 153.02 kilometri stundā. Līdz šim lielāko ātrumu bobsleja ekipāžas varēja sasniegt Šveicē, Sanktmoricas trasē, tomēr tur ne reizi nav ticis pārsniegts 150 kilometru stundā ātrums.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

Šosezon ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva dažās dārzeņu kategorijās veica lielākus iepirkumu apjomus nekā bija plānots sezonas sākumā.

Vairāk iepirktas ir Latvijas audzētāju piegādātās skābenes, burkāni, tumšie kabači un citi dārzeņi. Spilva jau ir iepirkusi lielāko daļu ražošanai nepieciešamo augļu, ogu un dārzeņu. Ievērojamākais sezonas dārzeņu pirkums, kas vēl paredzēts šogad, ir 30 tonnas mārrutku sakņu.

Sezonas sākumā bija plānots iepirkt aptuveni 100 tonnas skābeņu, taču jau tagad ir iepirktas 111 tonnas, bet vēl sezonas noslēgumā plānots iepirkt 3,5 tonnas. Septembra sākumā par 9,6% vairāk nekā plānots Spilva iepirka burkānus, 6,3% - tumšos kabačus, 5,2% - sīpolus.

«Eksporta tirgos pieaug pieprasījums pēc Spilvas sezonas produktiem, un šī iemesla dēļ vairākām produktu grupām iepērkam vairāk izejvielu un attiecīgi palielinām saražotās produkcijas apjomu,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Šonedēļ ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs Spilva uzsākusi vasaras ogu iepirkumus.

Kompānija vēsta, ka šonedēļ paredzēts iepirkt 3,34 tonnas zemeņu, kas audzētas Pūres novadā. Ogu iepirkumu paredzēts turpināt ar aveņu iepirkumiem, kā arī rudenī noslēgt ar brūkleņu iepirkumu. Avenes paredzēts iepirkt no Līgatnes novada.

«Ja pērn vasaras ogu iepirkuma lielāko daļu veidoja zemenes, tad šogad iepirkuma proporcija mainās par labu avenēm. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Spilvas ražotnei būtu nepieciešamas 9 tonnas aveņu, kas ir par 134% vairāk nekā iepirkām pērn. Pagājušovasar Spilvā iepirkām 3839,5 kg aveņu. Šis apjoms arī pagājušogad varēja būt lielāks, taču iepriekšējos gados Latvijas piegādātāji nevarēja mūs nodrošināt ar visu nepieciešamo apjomu. Ļoti ceram, ka šogad varēsim iepirkt avenes nepieciešamajā daudzumā,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva sācis jaunu majonēzes veidu ražošanu.

Sākotnēji plānots Somijā pārdot 11,2 tonnas majonēzes. Somijas tirgum tiek ražota speciāla majonēze, kas atšķirībā no Latvijas ir saldāka un treknāka, stāsta Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa - Užāne. Igaunijas un Somijas tirgiem Spilvas majonēze tiek ražota ar zīmolu Felix, bet citiem eksporta tirgiem – ar Spilva.

Kopumā Spilva paplašinājusi majonēzes eksporta tirgus un gada laikā majonēzes ražošanas apjomi pieauguši par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdzšinējiem Spilvā ražotās majonēzes eksporta tirgiem 2011. gadā ir pievienojusies Krievija un 2012. gada sākumā – Somija.

SIA Spilva neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 21,583 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2013. gadā,liecina Lursoft dati.

Jāpiebilst, ka kopumā uzņēmuma realizācijas ieņēmumi Latvijā pērn sasniedza 18,4 miljonus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn pieauga arī uzņēmuma peļņa, kas gada nogalē sasniedza jau 1,392 miljonus eiro.

Spilvas vadība norāda, ka Latvijas tirgū uzņēmums joprojām saglabā vadošās pozīcijas tomātu mērču, kečupu, piedevu, majonēžu, sulu un dzērienu grupās. Spilva nākotnē plāno turpināt attīstīt pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību atbilstoši uzņēmuma mērķiem un vadlīnijām.

Uzņēmums ražo un izplata preces ar tādām preču zīmēm, kā Spilva, Kalev, Latplanta, Abba Seafood un Alta.

SIA Spilva ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ierindojoties 385. vietā.