Noslēdzies ražošanas uzņēmuma AS Spilva izsludinātais iepirkums par vakuumiekārtas majonēzes un dresingu gatavošanai iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā piedāvājumus iesniedza septiņi pretendenti, bet tajā uzvarēja Šveices uzņēmums Fryma Koruma AG. Spilva iekārtu iegādāsies par 339 tūkstošiem eiro.

Iekārta iegādāta projekta Augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju ieviešana SIA Spilva ražotnē ietvaros, lai nodrošinātu jaunu pārtikas produktu ražošanu vietējam un eksporta tirgiem.

Iekārta paredzēta homogenizācijas, maisīšanas un termiskās apstrādes procesu nodrošināšanai majonēzēm un dresingiem. Iepirkumā tika noteikts, ka iekārtas vārīšanas katla tilpumam jābūt vismaz 700 litriem, bet darba tilpumam – vismaz 500 litriem.

Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Uzticamus un jaunus partnerus šobrīd piesaistīt nav viegli, turklāt izskatās, ka tuvākā nākotnē vieglāk nebūs, jo ir definēti stingrāki sadarbības kritēriji – partneruzņēmumiem ir jābūt stabiliem maksājumiem, pozitīvai kredītvēsturei.

Tā uzskata SIA Spilva valdes locekle Lolita Bemhena, komentējot uzņēmuma kredītspēju un valsts kredītreitinga ietekmi uz uzņēmējdarbību. Coface Latvija veidotajā lielāko pārtikas ražotāju kredītspējas izvērtējumā, balstoties uz aktuālo finanšu datu izvērtējumu, Spilva ierindojusies 13. vietā, šodien vēsta Dienas Bizness.

Spilvas kredītspēju nosakot darbs ar Spilvas un tās pārstāvētās Orkla Grupas piegādātājiem. «Spilva strādā ar ilgtermiņā pārbaudītiem piegādātājiem Latvijā. Tāpat arī rūpīgs darbs ir veltīts darbam ar klientiem, ieviestas efektīvas naudas plūsmas kontoles sistēmas,» skaidro valdes locekle.

Orkla grupā ietilpstošo Latvijas uzņēmumu restrukturizācijas ietvaros augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA Spilva tiek apvienots ar sulu, nektāru, dzērienu un dzeramā ūdens ražotāju AS Gutta. Līdz ar restrukturizācijas procesa noslēgumu, kas plānots 2016. gada janvārī, apvienotajam uzņēmumam tiks ieviests juridiskais nosaukums – SIA Orkla Foods Latvija.

Arī juridiskās personas SIA NP Foods, AS Laima, AS Staburadze un AS Latfood tiks apvienotas vienā uzņēmumā. Reorganizācijas līgums un attiecīgie paziņojumi ir jau iesniegti kompetentajām reģistrācijas iestādēm. Reorganizāciju plānots pabeigt 2016.gada sākumā. Pēc šī procesa noslēgšanas uzņēmums turpmāk sauksies SIA Orkla Confectionery and Snacks Latvija. Reorganizācija un nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmēšot patērētājus, jo tirgū tāpat kā līdz šim būs pieejami Laimas, Staburadzes un Latfood zīmolu produkti.

Uzņēmumu restrukturizācija un arī juridiskā nosaukuma izvēle norisinās atbilstoši starptautiskās Orkla grupas uzņēmumu struktūrai, kuru veido četri biznesa virzieni, kas specializējas attiecīgo produktu ražošanā:

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva eksports 2013. gadā veidoja 2,82 miljonus eiro, sasniedzot 6,9% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

2012. gadā “Spilvas” eksporta apjoms bija 2,64 miljoni eiro. Straujākais Spilvas eksporta pieaugums pērn vērojams Lielbritānijā, Baltkrievijā un Zviedrijā.

«Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi 2013. gadā bija Krievija, Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija, kas jau ir kļuvuši par tradicionālu Spilvas darbības virzienu ārzemēs. No jaunajiem tirgiem, kur aizvadītajā gadā esam veiksmīgi strādājuši, jānosauc Dānija, Islande, Izraēla un Ungārija. Īpaši izceļams Spilvas darbs Dānijas tirgum, kuram pirms Ziemassvētkiem Spilva saražoja un piegādāja 100 560 burciņas Ķiršu deserta. Attiecīgi Dānijas eksporta tirgus Spilvai aizvadītajā gadā veidoja apjoma ziņā lielāko pieaugumu,» 2013. gadu ieskicē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādātājs Spilva 2014.gadā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investējis 366 tūkstošus eiro, pastāstīja Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«Par [2014.] gada nozīmīgāko paveikto projektu varētu nosaukt pasterizācijas tuneļa (termotuneļa) uzstādīšanu. (..) Kopumā pasterizācijas tuneļa iegādē, uzstādīšanā un darbības sākšanā investēti 366 tūkstoši eiro,» teica Spilvas mārketinga direktore.

Viņa pastāstīja, ka pasterizācijas tunelis uzņēmuma ražotnē darbu sācis 2014.gada novembrī un līdz ar tā uzstādīšanu uzņēmums var būtiski palielināt pasterizēšanas procesa jaudas, lai no 2015.gada patērētājiem piedāvātu visu Spilvas tomātu mērču klāstu bez konservantiem.

Tāpat Spilva pērn īstenoja citus plānotos projektus, tostarp izstrādāja jaunus produktus, kā arī veica uzlabojumus darba apstākļos un tehniskajā nodrošinājumā.

Ēdienu un ēdienu piedevu ražotājas SIA Spilva 2011. gada neto apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, audzis par 8,7%, savukārt peļņa gada griezumā palielinājusies par 29%, liecina Lursoft dati.

Pērnā gada SIA Spilva apgrozījums sasniedzis 12,082 milj. Ls, liecina Lursoft informācija. Uzņēmuma kopējie ieņēmumi no Latvijā realizētās produkcijas pērn veidoja 10,2 milj. Ls, kas ir par teju 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt ieņēmumi no eksporta auguši līdz 1,8 milj. Ls, kas ir par 7% vairāk nekā 2010. gadā.

SIA Spilva peļņa 2011. gadā bija 478 tūkst. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaugums 29% apmērā.

SIA Spilva reģistrēta 1992. gada septembrī. 2004. gada jūlijā par uzņēmuma īpašnieku kļuvis Norvēģijas koncerna Orkla ASA uzņēmums Zviedrijā – Orkla Aba. Tajā pašā gadā Orkla Aba apvienojās ar Zviedrijas kompāniju Procordia Food AB, kas tad arī kļuva par vienīgo SIA Spilva kapitāldaļu turētāju.

Mums jābūt pievilcīgiem gan izmaksu ziņā, gan efektivitātē, ikgadējā žurnālā Uzņēmumu Reputācijas Tops 2017 stāsta SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētāja Lolita Bemhena.

Orkla Foods Latvija, kas līdz šim vairāk bija pazīstama kā uzņēmums Spilva, patlaban piedzīvo strukturālas izmaiņas un gatava jaunam izrāvienam eksporta tirgu iekarošanā.

Fragments no intervijas:

Orkla Foods Latvija reputācija pēdējā gada laikā pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad pēc nosaukuma maiņas bija vērojams kritums. Ar ko varat to izskaidrot?

Tas ir liels darbs, lai cilvēki tagad zinātu, ka Orkla Foods Latvija ir tā pati Spilva. Kad Spilva mainīja nosaukumu uz Orkla Foods Latvija, bija daudzi patērētāju jautājumi un neizpratne, līdz ar to nācās pacietīgi stāstīt, ka Spilvas ražotne saglabāta, arī zīmols Spilva saglabāts, un produkti joprojām tiek ražoti Babītē. Uzņēmuma nosaukums mainīts tikai viena iemesla dēļ – Spilvai tika pievienota Gutta, līdz ar to nācās domāt par jaunu nosaukumu. Tas nozīmēja arī izmaksas – nomainīt etiķetes, neuzbāzīgi vēstīt cilvēkiem, kas ir mainījies. Otra lieta – cilvēkiem jāskaidro, kas ir Orkla Foods Latvija un kas Orkla Confectionery & Snacks Latvija. Daudzi man jautā – vai vēl strādāju, vai ražotne pastāv. Ja mūs neatšķir pat klienti, tad joprojām ir nepieciešams skaidrošanas darbus turpināt. Arī man šis nav viegls laiks, jo Spilva ir mans zīmols un to joprojām uzskatu kā savu bērnu. Spilvas zīmols ir viens no tiem, kas ir stiprs, un tajā ir ļoti daudz ieguldīts. Un es gribētu, lai Spilvas zīmols paliek. Šobrīd gan nav nekādu šaubu, ka tas paliks Latvijas tirgū. Tikai cilvēkiem jāskaidro, ka nekas nav mainījies. Mums tagad ir divas ražotnes, bet abām ir viens menedžments.

SIA Spilva kopējais neto apgrozījums pērn sasniedza19,2 milj. eiro (13,519 milj.Ls), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2012. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 1,1 miljonam eiro, liecina Lursoft dati.

Pēn SIA Spilva ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijā bija 16,1 milj. eiroapmērā (11,3 milj.Ls), kas ir par 4,1% vairāk nekā pirms gada. Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad plānots, ka lielākā SIA Spilva saražotās produkcijas daļa tiks realizēta Latvijā.

Uzņēmuma kopējo aktīvu vērtība 2013. gadā pieaugusi par 10,0%. To galvenokārt sekmējis krājumu vērtības pieaugums, kā arī lielāka apgrozāmo līdzekļu pieejamība.

SIA Spilva reģistrēta 1992.gadā un tās vienīgais kapitāldaļu turētājs ir zviedru uzņēmums Procordia Food AB. Pašai SIA Spilva pieder 2,0% SIA Pārtikas uzņēmumu neatkarīgais kompetences centrs daļu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Lolita Bemhena, augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva vadītāja.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Septembrī svinēsim Spilvas 22 gadu jubileju. Šo gadu laikā strādājot Latvijā, esam ievērojami paplašinājuši ražotni, investējuši daudzus miljonus un strādājam 9 kategorijās. Joprojām Latvija ir mūsu galvenais noieta tirgus. Jau 10 gadus ietilpstam starptautiskā uzņēmumu grupā Orkla, kas mums ir sniegusi neatsveramas zināšanas, pieredzi un arī nodrošinājusi investīcijas uzņēmuma attīstībai.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pateicoties pieaugošajam Īrijas latviešu pieprasījumam, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums SIA Spilva produkcijas eksports uz Īriju šā gada desmit mēnešos pieaudzis par 190% salīdzinājumā ar analogu periodu pērn.

Šajā laikā strauji auguši eksporta tirgi arī Lietuvā un Krievijā - attiecīgi 13% un 5% pieaugums.

«Lielākos produkcijas apjomus Īrijā cilvēki iegādājas Dublinā, kur mitinās un strādā lielāks skaits iedzīvotāju, tostarp latvieši, kuri pārsvarā pērk Spilvas produktus. Uzņēmuma produkcija ir pieejama arī Korkā, Limerikā, Kildērā, Droedā,» sacīja uzņēmuma mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Populārākie Spilvas produkti Īrijas tirgū ir sinepes, mārrutki, zaļie un pelēkie zirņi, marinēti gurķīši, tomātu mērces.

Patlaban Spilvas ražojumi tiek eksportēti uz Igauniju, Īriju, Krieviju, Lietuvu, Somiju, bet pēdējā gada laikā no jauna sākts vai atsākts produkcijas eksports uz Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Kazahstānu, Lielbritāniju, Ukrainu, Vāciju, Zviedriju.

Lai gan pagājušajā gadā kopumā iepirkts par 58% vairāk dārzeņu un ogu, nekā plānots, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmumam Spilva tomēr aptrūcies izejvielu populāro Latvijas lauku gurķu ražošanai, atzīst uzņēmuma mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

«2011.gada vasarā nevarējām iepirkt pietiekošu apjomu Latvijā audzētu gurķu. Ar iepirktajām 39 tonnām Latvijas gurķu pietika, lai varētu saražot tādus produktus kā Marinēti kreptīgie gurķi ar mārrutkiem, Latgales salāti, Mednieku salāti, Piknika salāti. Bet Latvijas lauku gurķu ražošana uz sezonu bija pārtraukta,» sacīja Erciņa-Užāne.

Šo produktu daļēji aizstāja pēc Spilvas pasūtījuma Vācijā ražotie Lauku gurķi, no kuru nosaukuma, lai nemaldinātu patērētāju, tika izņemts vārds Latvijas.

«Latvijas lauku gurķu ražošanu ražotnē Babītes novadā ir paredzēts atsākt šovasar, jau pēc diviem mēnešiem. Pēc pašreizējiem plāniem, Spilvas ražotne plāno iepirkt vismaz 62,6 tonnas gurķu, ar ko vajadzētu pietikt Latvijas lauku gurķu un citu produktu saražošanai,» sacīja Spilvas pārstāve.

Pateicoties ražošanai Čehijas tirgum un eksporta izaugsmei Igaunijā, Lielbritānijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmuma Spilva kopējais eksporta apjoms 2015. gada 11 mēnešos (janvāris - novembris) pieaudzis par 18,5%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, informē uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

Šī gada sākumā Spilvas ražotnē tika uzsākta majonēzes ražošana Čehijas tirgum, un jau gada 11 mēnešos Čehija kļuvusi par lielāko Spilvā ražotās produkcijas noieta tirgu ārpus Latvijas. Otrs lielākais uzņēmuma produkcijas tirgus ārzemēs ir Igaunija, kur Spilvas produkcijas pārdošanas apjoma pieaugums veido 6,5%.

«Straujāk augošais no līdzšinējiem eksporta tirgiem ir Lielbritānija, kur pieaugums veido 148,8%. Iepriekšējā gada šajā pašā laika posmā Lielbritānija bija sestais lielākais Spilvas eksporta tirgus. Tagad eksports uz Lielbritāniju ieņem ceturto vietu, apsteidzot pat Spilvas tradicionālos noieta tirgus - Lietuvu, Somiju un Zviedriju,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Pārtikas ražotājs SIA Spilva ar nākamo mēnesi pārņem Igaunijas saldumu ražotāja Kalev Chocolate Factory tirdzniecības un mārketinga organizēšanu un pārraudzību Latvijā.

No 1. novembra Spilva nodrošinās Kalev produkcijas tirdzniecību visiem mazumtigotājiem Latvijā, izņemot Rimi, Maxima un Baltstor mazumtirdzniecības tīklus, kuri saņems Kalev produkciju atbilstoši iepriekš slēgtiem līgumiem ar Kalev Igaunijā, informē kompānija. Taču plānots, ka 2011. gadā Kalev produkcijas pārdošanu arī šiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā pārņems Spilva.

«Līdz šim Latvijā ir pārstāvēts tikai neliels klāsts Kalev produkcijas. Ar laiku plānojam Latvijā piedāvāt plašāku Kalev produkcijas sortimentu, kā arī pilnīgi jaunus produktus,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Ēdienu un ēdiena piedevu ražotājuzņēmums Spilva sācis jaunu majonēzes veidu ražošanu.

Sākotnēji plānots Somijā pārdot 11,2 tonnas majonēzes. Somijas tirgum tiek ražota speciāla majonēze, kas atšķirībā no Latvijas ir saldāka un treknāka, stāsta Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa - Užāne. Igaunijas un Somijas tirgiem Spilvas majonēze tiek ražota ar zīmolu Felix, bet citiem eksporta tirgiem – ar Spilva.

Kopumā Spilva paplašinājusi majonēzes eksporta tirgus un gada laikā majonēzes ražošanas apjomi pieauguši par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdzšinējiem Spilvā ražotās majonēzes eksporta tirgiem 2011. gadā ir pievienojusies Krievija un 2012. gada sākumā – Somija.

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

SIA Spilva neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 21,583 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2013. gadā,liecina Lursoft dati.

Jāpiebilst, ka kopumā uzņēmuma realizācijas ieņēmumi Latvijā pērn sasniedza 18,4 miljonus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Pērn pieauga arī uzņēmuma peļņa, kas gada nogalē sasniedza jau 1,392 miljonus eiro.

Spilvas vadība norāda, ka Latvijas tirgū uzņēmums joprojām saglabā vadošās pozīcijas tomātu mērču, kečupu, piedevu, majonēžu, sulu un dzērienu grupās. Spilva nākotnē plāno turpināt attīstīt pārtikas produktu ražošanu un tirdzniecību atbilstoši uzņēmuma mērķiem un vadlīnijām.

Uzņēmums ražo un izplata preces ar tādām preču zīmēm, kā Spilva, Kalev, Latplanta, Abba Seafood un Alta.

SIA Spilva ir iekļauta Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, pēc 2013. gada apgrozījuma ierindojoties 385. vietā.

Šonedēļ ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs Spilva uzsākusi vasaras ogu iepirkumus.

Kompānija vēsta, ka šonedēļ paredzēts iepirkt 3,34 tonnas zemeņu, kas audzētas Pūres novadā. Ogu iepirkumu paredzēts turpināt ar aveņu iepirkumiem, kā arī rudenī noslēgt ar brūkleņu iepirkumu. Avenes paredzēts iepirkt no Līgatnes novada.

«Ja pērn vasaras ogu iepirkuma lielāko daļu veidoja zemenes, tad šogad iepirkuma proporcija mainās par labu avenēm. Pēc provizoriskiem aprēķiniem Spilvas ražotnei būtu nepieciešamas 9 tonnas aveņu, kas ir par 134% vairāk nekā iepirkām pērn. Pagājušovasar Spilvā iepirkām 3839,5 kg aveņu. Šis apjoms arī pagājušogad varēja būt lielāks, taču iepriekšējos gados Latvijas piegādātāji nevarēja mūs nodrošināt ar visu nepieciešamo apjomu. Ļoti ceram, ka šogad varēsim iepirkt avenes nepieciešamajā daudzumā,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Mājražotāju - Māra Lapiņa un viņa ģimenes - mārrutku produktu tirdzniecības apjomi aug. Arī šogad tiks pārstrādāts apmēram par 40% vairāk veselīgo sakņu nekā pērn.

Jaunākie «Mārlapiņu» produkti ir mārrutku etiķis ar čili, kā arī marinādes, ko paši ražotāji nosaukuši par «Lapinādēm», un marinēti mārrutki. Ja līdz šim vislielākais pieprasījums ir bijis tieši pēc «Īstajiem mārrutkiem», kam sastāvs nav bagātināts ne ar etiķi, ne citronskābi, tad jaunpienākušais etiķis tagad ierindojas pirktākā produkta līdera pozīcijā.

Pašlaik «Mārlapiņu» piedāvājumā ir 13 veidu mārrutki - arī saldā veidā, turklāt mārrutku šokolāde un mārrutki ar avenēm esot diezgan pieprasīti.

Strādāts tiek arī pie citu jaunu produktu tapšanas. Drīzumā ražotāji iepazīstinās mārrutku fanus ar kaut ko pavisam veselīgu, kur sastāvā bez mārrutkiem būšot vēl deviņas vērtīgas sastāvdaļas, atklāt M.Lapiņš.

Pārtikas ražošanas uzņēmums Spilva sācis iepirkt un pārstrādāt dārzeņus. Kopumā uz sezonas laiku uzņēmumā plānots atvērt papildu 25 darba vietas.

Skābenes ir tradicionāli pirmās Latvijas dārzu veltes, kas gatavas konservēšanai. Tās uzņēmumam tiek piegādātas galvenokārt no Cēsu novada.

Kopējie Spilvas plāni šai sezonai paredz dažādu dārzeņu iepirkumu 650-700 tonnu apmērā.

Aizvadītās dārzeņu sezonas ražas Spilvā iepirktas 674,7 tonnu apjomā, no kā lielāko apjomu veidoja skābenes, kabači, gurķi, mārrutki, saldie pipari, baklažāni, pelēkie zirņi, sīpoli. Šosezon dārzeņu pārstrādes apjoms paredzēts līdzīgs; šīs sezonas plānotās lielākās dārzeņu iepirkumu pozīcijas ir – skābenes (150 tonnas), gurķi (138 tonnas), kabači (33 tonnas), saldie pipari (18 tonnas), sīpoli (10 tonnas), baklažāni (8 tonnas), ķirbji (8 tonnas). Savukārt mārrutku un pelēko zirņu iepirkuma plāni būs zināmi sezonas gaitā.

Krievijas noteiktais embargo pārtikas produktiem, iespējams, būtiski samazinās arī augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma SIA Spilva eksportu austrumu virzienā, lai gan patlaban Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā, norādīja uzņēmuma tirdzniecības direktors Gints Užāns.

«Rēķināmies, ka eksports austrumu virzienā šogad var būtiski samazināties,» atklāj Užāns. «Ja runa ir par konkrētajiem produktiem, tad vismaz pagaidām Spilvas produkcija neietilpst aizliegto produktu sarakstā. Tas, protams, var būt tikai laika jautājums, lai šis saraksts tiktu papildināts,» viņš bilst.

Krievija Spilvai esot nozīmīgs eksporta tirgus - kopumā eksports uz šo valsti veido aptuveni 5% no Spilvas pārdošanas apjoma. Uz Krieviju tiek eksportēti dažādi produkti, no tiem lielākās grupas ir dresingi, ābolu biezeņi un tomātu mērces.

Užāns arī atklāj, ka eksports uz Krieviju nekad nav bijis vienkāršs un viegls darbs: «Arī iepriekšējās desmitgadēs esam sastapušies ar sarežģījumiem, problēmām un pat zaudējumiem. Tādēļ situācija kā tāda nav un nevar būt pārsteigums.»

Laikā, kad lielākā daļa piemājas dārziņu īpašnieku un entuziastu tomātus ziemai jau ir iekonservējuši, Db.lv viesojās Spilvas ražotnē Babītes novadā, kur aktīvākā ražošanas sezona ilgst no jūlija līdz septembrim. Db.lv augstāk galerijā piedāvā aplūkot, kā tiek ražota tomātu mērce.

Tomātu mērce viennozīmīgi ir Spilvas pārdotākais un attiecīgi visvairāk ražotais produkts. Kā Db.lv stāstīja ražošanas direktore Egita Bērziņa, kopumā tomātu mērce no visām 800 tonnām produktu, ko Spilva vidēji saražo ik mēnesi, aizņem vismaz 40%.

Patlaban Spilvas tomātu mērces Latvijā ir līderes un aizņem vairāk nekā 60% tirgus daļas, Db.lv uzzināja uzņēmumā. Kopumā Spilva tomātu mērču un kečupu kategorijā ražo 26 dažādus produktus, un tie tiek gatavoti no Spānijā pirkta tomātu biezeņa.

Uzņēmuma lielākie eksporta tirgi posmā no šā gada janvāra līdz augustam ir Krievija, Ukraina un Īrija. Kopumā eksporta apjoms šajā laika posmā gada griezumā ir audzis par 8%, savukārt straujākais eksporta apjomu pieaugums ir Lielbritānijā (+392,8%) un Baltkrievijā (+373,5%).

Pieņemot lēmumu par reorganizāciju, pārtikas uzņēmumu vadības, tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu kompānija NP Foods ar šodienu, 25.septembri, sākusi meitasuzņēmumu AS Gutta un SIA Spilva reorganizāciju, liecina oficiālais paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Tajā norādīts, ka reorganizācija tiks veikta kā pievienošana un tās rezultātā Gutta (pievienojamā sabiedrība) tiks pievienota SIA Spilva (iegūstošā sabiedrība).

Abu uzņēmumu kreditori tiek uzaicināti savas prasības pieteikt viena mēneša laikā no šī paziņojuma publicēšanas Latvijas Vēstnesī, savu prasību un to pamatojošos dokumentus iesniedzot zvērinātu advokātu birojā Kļaviņš Ellex, Rīgā, K.Valdemāra ielā 62.

Kā norādīja NP Foods pārstāve Dana Erciņa-Užāne, reorganizācijas mērķis ir uzlabot grupas darbību, panākot uzlabojumus, īpaši loģistikas, pārvaldības un mārketinga jomās, vienlaikus saglabājot zīmolus, darbvietas un ražošanu. Reorganizācijas rezultātā tiks paaugstināta uzņēmumu konkurētspēja, kas ļaus labāk attīstīt produktus, vairāk investēt darbinieku izaugsmē, kā arī kopumā uzlabot abu uzņēmumu tirgus pozīcijas.