Rīgas Spīķeru kvartāla atjaunotās ēkas ir skaisti sapostas kā kārdinošas Ziemassvētku dāvanas, bet pagaidām daudzas no tām vēl nav pilnībā apdzīvotas. Staigājot pa kvartālu, DB secina, ka daudzviet logos redzams paziņojums, ka telpas tiek iznomātas. Dažviet slēģi ir aizvērti, aiz tiem vēl nenotiek rosība.

Jaunus vaibstus XIX gadsimta otrajā pusē veidotais Spīķeru kvartāls ieguva pirms diviem gadiem. Vizuālas pārmaiņas ieguva gan kvartāla teritorija, gan promenāde gar Daugavu starp Dzelzceļa un Salu tiltu. 2013. gada 1. augustā DB rakstīja, ka kopējās teritorijas labiekārtošanas projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā septiņus miljonus eiro (5,37 miljoni latu). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika piesaistīts finansējums 3,6 milj. eiro (2,55 miljoni latu) apjomā, Rīgas domes līdzfinansējums bija 3,9 milj. eiro (2,75 miljoni latu), bet vēl 170 tūkst. eiro (120 tūkst. latu) tika piešķirti no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem betona skeitparka būvniecībai.

Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam tiks pabeigti 2013.gada aprīlī, šodien rekonstrukcijas darbu atklāšanā sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Līdz aprīlim plānots nojaukt pagaidu un teritoriju degradējošās ēkas un nožogojumus, apzaļumot teritoriju, nobruģēt ietves un riteņbraucēju celiņu, izbūvēt žogu, soliņus, atkritumu urnas, kā arī izbūvēt apgaismojumu, atjaunot gājēju tuneli un, tuneļa kāpnes aprīkojot ar estakādi, izveidot drošu un ērtu pieeju Daugavas krastmalai.

Papildus gājēju promenādei un veloceliņam paredzēts izveidot aktīvo skrituļotāju atpūtas zonu. Krasta ielā un gar Daugavas krastu tiks uzstādītas jaunas norobežojošās tērauda margas, remontēta esošā norobežojošā Krasta ielas siena, veikts Daugavas krasta aizsargdambja akmens daļu remonts un citi darbi.

Daugavas krastmalas nostiprinājuma remontdarbi un zemūdens hidrotehniskie darbi Rīgas domei izmaksās vairāk nekā 258,4 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā, kurā par uzvarētāja galveno izvēlēs kritēriju tika izvirzīts saimnieciskais izdevīgums, uzvarēja SIA Merks. Kopumā konkursā savus pieteikumus iesniedza vien divi būvuzņēmēji, liecina IUB informācija.

Daugavas krastmalas nostiprinājuma zemūdens hidrotehnisko darbi paredz arī gultnes attīrīšanu.

Daugavas krastmalas nostiprināšana tiks veikta Eiropas reģionālās attīstības (ERAF) projekta «Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija» ietvaros. Kopumā vecā promenāde, un Spīķeru kvartāls tiks atjaunoti un uzlaboti par 5,37 miljoniem latu. Spīķeru kvartālu atjaunoja personu apvienība Merks – Saldus ceļinieks. Db.lv jau rakstīja, ka pēc rekonstrukcijas rīdziniekiem Spīķeru kvartāls un Daugavas promenāde tika atvērti 1. augustā. Iepriekš Rīgas mērs Nils Ušakovs klātesošajiem stāstīja, ka 2016. vai 2017. gadā Rīgas dome ķersies pie kreisā krasta sakārtošanas, sākot promenādes rekonstrukciju gar Mūkusalas ielu, radot patīkamāku apkaimi pie Nacionālās bibliotēkas ēkas.

Pirmdien, 22. oktobrī tiks uzsākti Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbi, informē Rīgas Dome.

Rekonstrukcijas darbu uzsākšanā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. Tāpat pasākumā piedalīsies apvienības Merks - Saldus ceļinieks pārstāvji. Pasākumā arī iecerēts informēt par plānoto rekonstrukcijas gaitu un termiņiem.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments septembrī parakstīja līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju apvienību Merks – Saldus ceļinieks par Spīķeru kvartāla un Daugavas labā krasta rekonstrukciju.

Projekta ietvaros līdz nākamā gada vasaras sezonai paredzēts izveidot «atraktīvu un sabiedrībai saistošu publisko telpu, kas ļaus rīdziniekiem, pilsētas viesiem un tūristiem no jauna iepazīt šo Rīgas rajonu un izmantot tajā piedāvātās kultūras un aktīvās atpūtas iespējas», norāda Rīgas dome.

Projekta «Maskavas ielas, Krasta ielas un Turgeņeva ielas kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija» būvniecību, būvuzraudzību un autoruzraudzību nākamajā gadā plānots nodrošināt, zmantojot aizņēmuma līdzekļus, liecina Rīgas domes informācijas sistēmā pieejamie dokumenti.

Līdzekļus plānots ņemt vai nu no Valsta kases, vai arī cita aizdevēja, ja tas piedāvās izdevīgākus nosacījumus. Nākamgad plānots aizņemties līdz 3,86 milj. Ls.

Pašvaldība vēlas ņemt aizņēmumu, kura atmaksas termiņš nepārsniedz 15 gadus, kā arī pamatsummas atliktais maksājums ir līdz trīs gadiem. Gala lēmums gan jāpieņem Rīgas domei 18. decembra sēdē. Jāmin, ka Spīķeru kvartāla un Daugavas krasta rekonstrukcijas darbus no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam plānots pabeigti 2013.gada aprīlī.

Līdz aprīlim plānots nojaukt pagaidu un teritoriju degradējošās ēkas un nožogojumus, apzaļumot teritoriju, nobruģēt ietves un riteņbraucēju celiņu, izbūvēt žogu, soliņus, atkritumu urnas, kā arī izbūvēt apgaismojumu, atjaunot gājēju tuneli un, tuneļa kāpnes aprīkojot ar estakādi, izveidot drošu un ērtu pieeju Daugavas krastmalai.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments parakstījis līgumu ar atklātā konkursa uzvarētāju apvienību Merks – Saldus ceļinieks, un jau septembrī tiks uzsākti būvdarbi Spīķeru kvartālā un Daugavas krastmalā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam.

Projekta ietvaros līdz nākamā gada vasaras sezonai paredzēts izveidot «atraktīvu un sabiedrībai saistošu publisko telpu, kas ļaus rīdziniekiem, pilsētas viesiem un tūristiem no jauna iepazīt šo Rīgas rajonu un izmantot tajā piedāvātās kultūras un aktīvās atpūtas iespējas», norāda Rīgas dome.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Vadims Jerošenko sacīja: «Parakstot līgumu, esam paveikuši visus sagatavošanās darbus un var sākties projekta īstenošana dzīvē. Revitalizācijas gaitā mēs šai iepriekš nolaistajai pilsētas teritorijai piešķiram jaunu dzīvi – esmu pārliecināts, ka te veidosies viens no interesantākajiem kultūras un atpūtas centriem Rīgā. Tas ir labs piemērs, kā degradētu teritoriju atgriezt pilsētas apritē, turklāt šīs vietas sakārtošanā esam spējuši piesaistīt nozīmīgu Eiropas finansējumu.»

Rīgas apgabaltiesa šodien izbeidza tiesvedību pilnsabiedrības Spīķeri prasībā pret bijušajiem pilnsabiedrības dalībniekiem Igoru Bukovski un Uldi Dinni par īpašuma tiesību atzīšanu uz īpašumiem, jo lietā ir apstiprināts izlīgums. Trešā puse šajā lietā ir SIA Spikeru nami.

Uz tiesas sēdi ieradušies pušu pārstāvji nevēlējās plašāk komentēt prasību, līdz ar to arī konkrētus nekustamos īpašumus, par kuriem lietā ir strīds.

Bukovskis un Dinne bija noslēguši hipotēkas līgumu ar AS Swedbank, un, pamatojoties uz to, īpašumi tika ieķīlāti par labu bankai, lai nodrošinātu no aizdevuma līgumiem izrietošo saistību izpildi vairāk nekā 4,8 miljonu latu apmērā. Secīgi starp atbildētājiem un pilnsabiedrību tika noslēgts nekustamo īpašumu pirkuma līgums.

Tā kā nedz prasītāja, nedz atbildētāji nebija pilnībā izpildījuši savstarpējās saistības viens pret otru, līdz ar izlīgumu tiek atcelts noslēgtais nekustamo īpašumu pirkuma līgums. Pilnsabiedrība Spīķeri esot tikai daļēji izpildījusi savas no pirkuma līguma izrietošās saistības pret atbildētājiem, proti, samaksājusi daļu no līgumā noteiktās nekustamo īpašumu pirkuma maksas.

Šobrīd norisinās telpu rekonstrukcija, taču, sākot ar šā gada 18.maiju, teātris «Dirty Deal Teatro» skatītājus uzņems Āgenskalnā, Talsu ielā 1, stāsta teātra vadītāja un producente Anna Sīle. Biznesa portālam db.lv bija ekskluzīva iespēja ielūkoties teātra jaunās mājvietas tapšanā.

«Dirty Deal Teatro» ir nevalstisks, profesionāls teātris, kurā satiekas gan pieredzējušie, gan arī jaunie režisori, dramaturgi, aktieri, horeogrāfi un citi skatuves mākslinieki, lai skatītājiem piedāvātu jaunu, laikmetīgu teātra pieredzi.

«Dirty Deal Teatro» šobrīd aizvada savu 11.sezonu, taču ienākšana teātra pasaulē bijis izaicinājums, jo tolaik teātra telpa Latvijā kopumā bija daudz tradicionālāka. «Tajā laikā bija grūti ieiet ar laikmetīgās mākslas darbiem. Jauniešiem, kuri pabeidza Latvijas Kultūras Akadēmiju, nebija iespēja veidot darbus, kas atbilst viņu izpratnei par laikmetīgu skatuves mākslu. Šo 10 gadu laikā teātra telpa ir ļoti atbrīvojusies. «Dirty Deal Teatro» atšķiras ar to, ka mēs cenšamies pārkāpt pāri sabiedrības stereotipiem, par ko var un par ko nevar runāt,» atklāj A.Sīle.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Naktī no sestdienas uz svētdienu aizvadīts festivāls Baltā nakts.

Šogad festivālu apmeklējuši aptuveni 40 tūkstoši cilvēku.

Šogad festivāls Rīgā tiek organizēts jau 10 gadu pēc kārtas, iesaistot galvaspilsētas aktīvākos kultūras un mākslas dzīves pārstāvjus, kā arī starptautiskus mūsdienu mākslas projektus.

Baltās nakts programmā tika ietverti ap 40 dažādu žanru kultūras un mākslas projektu, to vidū - kino, performances, izstādes, mūzika, dzeja, kā arī starpdisciplināri projekti.

Visi Baltās nakts pasākumi ir bez maksas un notiek dažādās pilsētas vietās. Šogad aktīvākie Rīgas punkti bija Spīķeru kvartāls Maskavas forštatē, Vecrīga, Miera ielas rajons, aktīvais Rīgas centrs, kā arī Pardaugava - Torņkalns, Mūkusalas ielas un Kalnciema ielas apkārtne.

Pasaules līmeņa zvaigznes uz konferencēm galvenokārt ved pelnošākie uzņēmumi, nozaru asociācijas un vēstniecības , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A klases lektoru honorāri svārstās no 100 līdz 400 tūkst. eiro. Līdz šim Latvijā ir viesojušies vien pāris pasaules līmeņa spīkeri – Robins Šarma (Robin Sharma) un Stīvens Kovejs (Stephen Covey). Pārējās Baltijas valstīs un Skandināvijā uzņemti visnotaļ dārgi ārvalstu spīdekļi. Tur tiek rīkotas vērienīgākas konferences, kurās ņem dalību pazīstami, augstas klases spīkeri, atzīst apmācību un biznesa konsultāciju uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. Lielāko Lietuvas un Somijas konferenču organizatoru - Formu 1 un Nordic Forum - organizētās konferences apmeklē vidēji 4–5,5 tūkstoši cilvēku, Latvijā kuplāks dalībnieku skaits pasākumā, kurā piedalījušies augstākā līmeņa lektori, ir bijis aptuveni 900 cilvēku. Gan pārējās Baltijas valstīs, gan Skandināvijā biļešu cenas ir augstākas nekā Latvijā. Piemēram, Somijā biļete uz A klases lektora lekciju maksā ,sākot no 500 eiro, bet Latvijā biļetes cena ir divas reizes zemāka – aptuveni 250 eiro. V.Gražulis norāda, ka Latvijā A klases lektoru vizīšu organizēšana ir nerentabla.

Diskusijas radījusi Krievijas kolekcionāru apvienības prezidenta Aleksandra Ņikišina ideja Liepājas spīķerī izveidot jūrniecības muzeju.

Aleksandrs Ņikišins, krievu nacionālā alkohola vodka jeb šņabja pētnieks, grāmatas Mans dārgais šņabis (Моя дорогая водка) autors, ir spīķeru kompleksa Māja, kas atrodas Liepājas tirdzniecības kanāla malā, īpašnieka Aleksandra Šličkova konsultants.

Saskaņā ar DB rīcībā esošo informāciju, A. Ņikišins Liepājā ticies ar vietējiem uzņēmējiem, kā arī ar militāro apģērbu un personības kulta priekšmetu kolekcionāru Andri Skābi, ar kuru pārspriesta jūrniecības un Krievijas impērijas militārās vēstures muzeja izveide. Ar plāniem Liepājā izveidot privātu kolekciju izstāžu kompleksu A. Ņikišins iepazīstinājis arī Liepājas mēru Uldi Sesku. Šāda iniciatīva raisījusi neizpratni Liepājas Kultūras pārvaldē, kas jau vairākus gadus virza izdeju par Jūrniecības muzeja izveidi Liepājas promenādē, citos, pagaidām neatjaunotos spīķeros. «Ar Kultūras pārvaldi neviens par šādu ideju nav konsultējies. Iniciatīva un lielu investīciju piesaiste pilsētai, protams, ir apsveicama, tikai tādā gadījumā rodas jautājums – vai tas būs privāta kolekcionāra veidots muzejs, vai arī tiks veidots uz Liepājas muzeja koncepcijas bāzes? Un vai tādā gadījumā ideja par Jūrniecības muzeja izveidi bijušajos kanālmalas spīķeros, par ko Liepājas dome savulaik izsludināja arhitektūras skiču konkursu un prēmēja uzvarētāju, ir nolikta malā? Kas būs muzeja satura veidotājs, kas būs muzeja īpašnieks un kādas būs juridiskās attiecības ar ēkas īpašnieku? Ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, uz kuriem atbilžu manā rīcībā nav,» norāda Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna.

Šogad gan galvaspilsētā, gan reģionos uz kopējā būvniecības fona izceļas kultūras un publiskās ārtelpas uzlabošanas projekti; reģionos ir uzbūvēti vairāki ražošanas kompleksi, pielikts punkts nozīmīgu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecībai.

Salīdzinot ar t.s. treknajiem gadiem, būvniecības aktivitāte Rīgā vēl krietni atpaliek, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ekspluatācijā nodoti vairāki nozīmīgi projekti. Rīgas pilsētas būvvaldes dati liecina, ka līdz oktobra beigām izsniegti 598 akti par būvju un ēku pieņemšanu ekspluatācijā, kamēr pērn gadā kopumā tika izsniegti 783 šādi akti. Lielākās investīcijas ieguldītas satiksmes infrastruktūras projektos, sakārtotas arī vairākas publiskas teritorijas (Spīķeri, Ziemļblāzma) un rekonstruēti slimnīcu korpusi.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu. Bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, turklāt pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes.

Liepājā atklāts Blue Shock Race elektrokartingu centrs, kas turpmāk atradīsies kādreizējā ostas spīķerī, Vecajā ostmalā, informē Blue Shock Race preses pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Elektrokartinga centrs top vairākās kārtās, un pirmā atklāta aptuveni 150 metru garā iekštelpu trase, kas darbosies visu gadu, neatkarīgi no laikapstākļiem.

«Patlaban braucējiem pieejami četri mazie kartingi, kas piemēroti bērniem vecumā no četriem, pieciem gadiem, kā arī viens lielais kartings, ar kuru elektrisko jaudu piedāvājam izbaudīt pieaugušajiem. Lielo kartingu skaits drīzumā tiks palielināts,» stāsta Blue Shock Race īpašnieks Artis Daugins.

Otrā kārta paredz aptuveni 160-170 metru gara papildinājuma izveide ēkas pagalmā, līdz ar to kopējais trases garums sasniegs 320 metru.

Blue Shock Race šī projekta īstenošanai ieguvusi pašvaldības atbalstu 3500 eiro apjomā. Projektā iesaistījušies arī vairāki privāti investori un partneri.

Ņemot vērā situāciju Ukrainā, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību, uzskata Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Āboltiņa šodien ES dalībvalstu nacionālo parlamentu spīkeru konferences laikā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā piedalījās Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē, informē Saeimas Preses dienests.

«Satraucošā politiskā situācija Ukrainā liecina, ka šobrīd ir jo īpaši svarīgi, lai ES dalībvalstis un starptautiskās organizācijas skaidri un vienoti nosodītu Krievijas agresīvo un neleģitīmo rīcību. Tikai kopīga starptautiskās sabiedrības rīcība var novērst tālākus satricinājumus un apdraudējumu reģionā,» sarunā ar Baltijas un Ziemeļvalstu kolēģiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Āboltiņa norādīja, ka pašlaik mēs vairs nerunājam par atsevišķu valstu brīvību un drošību, bet par kopīgo drošības telpu, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskām vērtībām.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) klientu apkalpošanas centrs Brīvības ielā 191 tiek slēgts uz rekonstrukciju, informē RS Klientu apkalpošanas un komunikācijas daļas vadītājs Viktors Zaķis.

No 15. maija uz rekonstrukciju tiek slēgts klientu apkalpošanas centrs Brīvības ielā 191. No 18. maija pie klientu centra ārpusē tiks izvietots pagaidu klientu apkalpošanas centrs, kurā tiks pieņemti klienti līdz rekonstrukcijas beigām augusta vidū.

Pagaidu klientu apkalpošanas centrs darba dienās strādās no plkst. 9.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00, bet svētdienās tas būs slēgts. V. Zaķis skaidro, ka klientiem būs pieejami visi pakalpojumi, kas līdz šim tika nodrošināti klientu centrā Brīvības ielā 191 - personalizēto un nepersonalizēto e-talonu noformēšana un saņemšana, atlaižu saņēmēja statusa pagarināšana un citi pakalpojumi.

Rīgas pašvaldības budžetā pilsētas svētku pasākumu rīkošanai šogad tika atvēlēti kopumā 500 000 eiro.

Kā pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību projektu koordinatore Sarmīte Baltmane, 265 000 eiro no kopējā finansējuma tika novirzīti Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībai un tās struktūrvienībām triju dienu svētku programmas nodrošinājumam.

Pašvaldībā tika izsludināts konkurss svētku pasākumu organizēšanai. Tam pieteicās uzņēmumi un biedrības, no kuriem 19 saņēma finansējumu. Piemēram, 65 538 eiro tika atvēlēti biedrībai I did it pasākuma Pasaku piestātnes Vērmanē. Rīgas dārgumi. organizēšanai. Šī pati biedrība par 5000 eiro organizēja retro koncertu Ostas lustes. Savukārt biedrība Kultūras perons par 22 000 eiro organizēja Līvu dziesmu svētkus, bet biedrība Komturia-Riga par 20 000 eiro organizēja Rīgas viduslaiku tirgu. Biedrība Rīgas spīķeri par 13 000 eiro organizēja Rīgas svētkus Spīķeros.

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Jaunajā birojā fokusā ir darbinieku labsajūta – tajā ir gan biodinamiskais apgaismojums, gan trenažieru zāle, gan fizioterapijas kabinets.

Veidojot jaunu galveno mītni, tiešsaistes platformas "Printify" prioritāte bija radīt vidi, kas veicina inovācijas un ļauj tās iemītniekiem strādāt pēc iespējas ērti, patīkami un efektīvi.

Pirmajā stāvā ir nodrošinātas visas ērtības atpūtas mirkļiem, lai dotu iespēju ērti aprunāties, satikties, ēst pusdienas, kā arī noorganizēt kādu ātru tikšanos ar viesi.

Otrajā un ceturtajā stāvā ir darba zonas, kuru mērķis ir veicināt pēc iespējas vieglāku koncentrēšanos. Trīs ēkas stāvi ir aprīkoti ar automatizētu biodinamisko apgaismojumu. Tā izvietojums ir pielāgots telpai, lietotāja vajadzībām un funkcijai, kas katrā stāvā atšķiras.

"Biodinamiskais apgaismojums ataino saules hronoloģiskos ciklus, kas pastarpināti ir sasaistē ar cilvēka iekšējo bioloģisko ritmu. Tādejādi apgaismojums pozitīvā veidā veicina darba spējas, ar apgaismojumu darbinieks ļaujas darbam, neiemieg un tajā pašā laikā vakarā tiek sagatavots nākamajai dienai. Gaismekļiem ir ieprogrammēts gaismas krāsas temperatūras un pielāgota spilgtuma maiņa visā dienas garumā," stāsta Jānis Berdigans, "Printify" līdzdibinātājs.

ASV valdības pārtraukums ilgst jau otro nedēļu, un pagaidām neizskatās, ka tas tuvotos nobeigumam, tomēr strauji tuvojas 17. oktobris, kad ASV Kongresam jāpaaugstina parāda griesti vai tās riskē bankrotēt, raksta Reuters.

Iepriekšējās lielākās diskusijas par parāda griestiem 2011. gada augustā noslēdzās ar pēc 11 stundām panāktu vienošanos, ko veicināja spiediens no svārstīgajiem finanšu tirgiem un brīdinājumiem par katastrofu ekonomikā, ja valstij atļaus bankrotēt. Šoreiz arī pastāv iespēja, ka vienošanās tiks panākta pēdējā minūtē.

Svētdienas politiskajā sarunu šovā ne no republikāņu, ne demokrātu puses nevarēja saskatīt mājienus par iespējamu vienošanās panākšanu ne par ASV valdības darba apturēšanu, ne parāda griestiem.

«Es vēlos apsēsties un runāt ar prezidentu,» ASV Baltā Nama spīkeri Džonu Bēneru citē Reuters. Tomēr spīkeris uzsvēris, ka ASV Prezidenta Baraka Obamas nevēlēšanās risināt sarunas nostāda valsti riska pozīcijās.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgiem izvērtējot dažādus ekonomikas datus un sarunu turpināšanos par ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu, bet naftas cenas kritās bažās par mazu pieprasījumu.

Investori iepazinās ar dažādiem ekonomikas datiem pirms piektdien gaidāmas ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas būs pēdējā pirms ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī.

Starp ceturtdien publicētajiem bija ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 36 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 837 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 873 000 apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 850 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 870 000.

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?