Šogad gan galvaspilsētā, gan reģionos uz kopējā būvniecības fona izceļas kultūras un publiskās ārtelpas uzlabošanas projekti; reģionos ir uzbūvēti vairāki ražošanas kompleksi, pielikts punkts nozīmīgu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecībai. Salīdzinot ar t.s. treknajiem gadiem, būvniecības aktivitāte Rīgā vēl krietni atpaliek, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ekspluatācijā nodoti vairāki nozīmīgi projekti. Rīgas pilsētas būvvaldes dati liecina, ka līdz oktobra beigām izsniegti 598 akti par būvju un ēku pieņemšanu ekspluatācijā, kamēr pērn gadā kopumā tika izsniegti 783 šādi akti. Lielākās investīcijas ieguldītas satiksmes infrastruktūras projektos, sakārtotas arī vairākas publiskas teritorijas (Spīķeri, Ziemļblāzma) un rekonstruēti slimnīcu korpusi.   Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu. Bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, turklāt pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes.