Latvijas Parlaments salīdzinājumā ar citām valstīm ir viens no visšvakāk atalgotajiem. «Mēs tiešām dzīvojam pieticīgi,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Viņš norādīja, ka pirms neilga laika pieņemtais lēmums, ar kuru deputāti nolēma savas algas nesamazināt, lielākoties bija ažiotāža.

«Ažiotāža bija lielāka nekā problēma, jo pagājušajā gadā arī Saeima, tai skaitā deputāti samazināja savu atalgojumu divas reizes un šobrīd tas ir par 35% mazāks nekā to noteiktu likums Saeimas kārtības rullī,» skaidroja G.Daudze, atzīmējot, ka tas tika terminēts līdz pērnā gada 31.decembrim, jo toreiz vēl nebija pārliecības, vai šogad deputātu atalgojumu nevajadzēs samazināt vēl.

«Bet tā kā bija uzstādījums un vienošanās arī izpildīt, ka nevienai no valsts budžeta finansētai nozarei šajā gadā atalgojums salīdzinājumā ar 2009.gada otro pusgadu netiks samazināts, tad arī Saeimas deputātu atalgojums palika pērnā gada līmenī,» sacīja G.Daudze.

Prezidenta prasību neizdosies izpildīt un Satversmes grozījumus līdz 31.martam nebūs iespējams pieņemt, paziņojis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Ja tas netiks izpildīts, prezidents solījis Saeimu atlaist. G.Daudze skaidroja, ka Saeima aktīvi ķērusies pie pārējo prezidenta uzdevumu pildīšanas - jau izveidota uzraudzības padome, kam būs jāuzrauga starptautisko aizdevumu izlietojums. Tāpat jau šodien otrajā lasījumā tiks skatīti grozījumi Vēlēšanu likumā, kas arī bija viens no prezidenta uzdevumiem. Runājot par grozījumiem Satversmē, Daudze iztiecās, ka pašreizējā kārtība, kas paredz prezidentam tiesības jautājumu par Saeimas atlaišanu nodot referendumam, par labu nenākot. Tomēr esot skaidrs, ka līdz marta beigām grozījumi Satversmē nevar tikt pieņemti.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) savu vietu tomēr vairāk redz parlamentā nevis izpildvarā, taču tas neesot galīgais lēmums.

Tomēr, ja šis amats paliek ZZS, tad G.Daudze būtu gatavs darbu turpināt. Tā viņš norādīja, raidījumā 900 sekundes.

G.Daudze skaidroja, ka Saeimā esot uzsāktas daudz labas lietas, kuras viņš gribētu turpināt, neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās darbu kā Saeimas priekšsēdētājs vai nē. Viņš arī piebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja amats patlaban jau ir kļuvis līdzvērtīgs nopietna ministra amatam. Tomēr patlaban viss esot atkarīgs no tā, kā tad izveidosies koalīcija un kas to veidos, un kāda būs pārstāvošo spēku proporcija parlamentā un valdībā.

G.Daudze arī norādīja, ka ZSS būtu tradicionāli jāturpina uzņemties atbildība gan par zemkopības nozari, gan vidi. Viņš neredzu politisku loģiku, kāpēc no šo nozaru vadības ZZS varētu atteikties.

«Saeimai tiem vai citiem līdzekļiem ir izdevies pieņemt tos lēmumus, kas Latvijas valsti izglāba no bankrota,» tā ir viena no trim būtiskākiem lietām, ar kuru esošā Saeima ieies vēsturē.

Tā otrdien LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

«Otrkārt, tīri politiski, šī Saeima varētu ieiet vēsturē ar to, ka tika izdarīti grozījumi Satversmē, kas izmaina Saeimas ārkārtas vēlēšanu kārtību, un paredz to, ka iniciatīva var būt arī no vēlētāju puses,» stāstīja G. Daudze.

Savukārt trešā lieta, pēc G. Daudzes domām ir tāda, ka esošā Saeima vairāk nekā iepriekšējā, strādā komunikācijā ar sabiedrību.

Vienlaikus, komentējot Saeimas negatīvo balsojumu par Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā un kādu tas atstās uz Saeimas prestižu, G. Daudze paskaidroja, ka Saeima nav iestāde šī jēdziena klasiskā izpratnē, kur viens ir direktors un visi pārējie pakļaujas kaut kādiem rīkojumiem no tā, kurš apstiprināts par iestādes vadītāju.

Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas. Šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams, uzskata Saeimas spīkers Gundars Daudze.

«Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» norādīja G. Daudze.

Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs pirmdien nolēma samazināt Saeimas darbības nodrošināšanai 2010.gadā paredzētos izdevumus par 7%. Tādējādi parlamenta funkciju nodrošināšanai nākamgad plānots finansējums 11.56 miljonu latu apmērā, kas ir par 0.82 miljoniem latu jeb 7% mazāk nekā jau samazinātajā šā gada budžetā.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš ir ekonomists un tautsaimnieks, tādēļ viņa pirmie darbi un prioritātes, stājoties amatā, būs konkurētspējīga un kvalitatīva izglītība, tautsaimniecības attīstīšana un Latvijas konkurētspējas celšana, LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja jaunā Prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Turpmāk valstij jāliek īpašs uzsvars uz izglītību, lai tā netiktu iegūta tikai diploma dēļ, bet sniegtu vērtīgas zināšanas un prasmes, skaidroja G. Daudze.

Jautāts par to, kā vērtē šīs Saeimas darbu, kurā strādājis arī pats, G. Daudze atbildēja, ka viņam ir žēl, ka tā nav izmantojusi savu potenciālu, jo ievēlēti spējīgi cilvēki ar labām valodu zināšanā, kam nav bijusi iespēja sevi pierādīt. Turklāt G. Daudze prognozēja, ka pašlaik ir pārtrūcis līdzīgi politiski orientēto partiju konsolidācijas process, tādēļ, ja rudenī notiks 11. Saeimas vēlēšanas, tās sastāvs varētu būt ļoti sadrumstalots.

Šodien ir pēdējā diena, ko līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvada valsts vadītāja amatā. Rīt Saeimas ārkārtas sēdē jaunais Prezidents Andris Bērziņš nodos svinīgo zvērestu.

Šā gada oktobrī četri Saeimas deputāti saņēmuši augstāku atalgojumu nekā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ziņo Latvijas Avīze.

Šā gada oktobrī deputāts Andris Bērziņš (ZZS) nopelnīja 2 030 LVL, Gundars Daudze (ZZS) - 2 292 LVL, Andrejs Klementjevs (SC) - 2 012 LVL, Vineta Muižniece (TP) - 1 933 LVL, liecina Saeimas interneta mājaslapā publiskotā informācija. Salīdzinoši V. Dombrovska alga ir 1 908 LVL mēnesī.

Db.lv jau rakstīja, ka Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas.

Saeimas deputāts, kuram oktobrī bija vislielākais atalgojums, LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» paziņoja, ka šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams. «Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» norādīja Saeimas spīkers G. Daudze.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā otrdien intervijā Latvijas Avīze, norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Visus viņus ievēlējuši Latvijas pilsoņi. Deputāti ir tādi paši cilvēki kā visi citi, viņiem piemīt tādi paši tikumi, netikumi vai ieradumi kā visiem. Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, kamēr turpinās pārkāpt likumu tikai tādēļ, ka var palikt nesodīti, kamēr dos kukuļus ceļu policistiem, jārēķinās, ka arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs,» sacīja G. Daudze.

Tāpat viņš piekrīt, ka nav nekā sliktāka kā pieņemt likumu, kuru neviens tāpat nepildīs. Tam spilgts piemērs ir grozījumi Alkohola aprites likumā.

Latviju un Japānu saista veiksmīgs politiskais dialogs, kas paver potenciālu ciešākiem ekonomiskajiem sakariem arī nākotnē, otrdien, 19.janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, tiekoties ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Mariko Fudži (Mariko Fujii).

Atzinīgi vērtējot augošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp abām valstīm, G.Daudze aicināja strādāt pie starptautiskiem līgumiem, kas atvieglotu sadarbību abu valstu uzņēmējiem. Latvija ir ieinteresēta noslēgt konvenciju par izvairīšanos no nodokļu dubultas uzlikšanas. Ekspertu diskusijas par šo jautājumu starp trīs Baltijas valstu un Japānas pārstāvjiem plānotas februāra nogalē Lietuvā.

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniedza 41 miljonu eiro, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2014.gadā. Tokijā un Osakā strādā uzņēmums, kas veicina saplākšņa eksportu, tāpat Japānas tirgū tiek piedāvāti Latvijā ražoti medikamenti, saldumi un kosmētika. Saeimas priekšsēdētājas biedrs akcentēja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai un investīcijām transporta un loģistikas jomā.

Pretējie iepriekš apgalvotajam, Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājam par dienesta automašīnu izmantošanu nodokļi nebūs jāmaksā.

Tas izriet no Finanšu ministrijā tapušajiem noteikumiem par kārtību, kādā ar nodokļiem apliek labumu par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas.

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Lietuvas Seima spīkers Arunas Valinskas nācis klajā ar priekšlikumu kaimiņvalsts parlamenta deputātu skaitu samazināt no 141 deputāta līdz 121 tautas priekšstāvim.

Seima spīkers jau sagatavojis attiecīgus Lietuvas Konstitūcijas grozījumus un iesniedzis tos izskatīšanai parlamentā, vēstī lenta.ru.

Deputātu skaita samazināšana, pēc A. Valinskas domām, ļautu ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus un «atbilstu tautas gaidītajam».

Pagaidām gan nav zināms, vai Konstitūcijas grozījumi, kas paredz samazināt Seima deputātu skaitu, attiektos uz nesen ievēlēto Lietuvas parlamentu.

Budžeta līdzekļu taupīšanas vārdā Lietuvā jau samazinātas Valsts prezidenta, ministru un Seima deputātu algas, tomēr arī kaimiņvalsts valdība gatavo budžeta grozījumus, kas paredzēs 2009. gada valsts budžeta izdevumus samazināt par aptuveni 1 miljardu ASV dolāru jeb vairāk nekā 500 milj. Ls. Lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, sabiedriskajā sektorā strādājošo lietuviešu atalgojumu tiek plānots samazināt par 10 %, bet augstāko amatpersonu, tas ir, ministru un deputātu algas varētu tikt samazinātas par 20 %.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien īslaicīgi pieauga līdz piecu mēnešu maksimumam, pateicoties jaunam Brexit optimismam, bet pēc tam kritās.

Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā pieauga, ko noteica pozitīvs noskaņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības situāciju un labu kompāniju peļņu.

Britu mārciņas vērtība dienas vidū pieauga līdz 1,3013 ASV dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš maija, atjaunojoties Brexit optimismam pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona lūguma ES pagarināt Brexit termiņu.

Mārciņas vērtība vēlāk kritās pēc tam, kad Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Bērkovs bloķēja Džonsona mēģinājumu sarīkot atkārtotu balsojumu par viņa panākto jauno Brexit vienošanos.

«Tiem, kas seko Džonam Bērkovam, nebija nekāds pārsteigums, ka palātas spīkers ir paziņojis, ka šodien nebūs nekāda nozīmīga Brexit balsojuma,» sacīja XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Ceturtdien atkāpies Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs, kurš šajā amatā atradies desmit gadus.

Berkovs atradies vairāk nekā trīs gadus parlamentā notiekošo Brexit debašu centrā, izpelnoties Brexit atbalstītāju nopēlumu un tā pretinieku atbalstu.

Berkovs nokaitinājis konservatīvo valdību, vairākkārt atļaujot deputātiem pārņemt savā kontrolē parlamenta dienaskārtību, tādējādi ietekmējot Brexit gaitu.

Berkovs uz valdības pārmetumiem atbildējis, ka viņš vienkārši pildījis savu pienākumu, dodot parlamentam iespēju paust savu viedokli.

56 gadus vecais Berkovs savu pilnvaru laikā vairāk nekā 14 000 reižu parlamentā skaļi saucis «Order! Order!» («Kārtību! Kārtību!»), cenšoties nomierināt deputātus debašu gaitā.

12.decembrī paredzētajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās Berkovs nekandidēs.

Dienas Bizness (DB) kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru šonedēļ rīkoja konferenci par Latvijas interesēm un attiecībām ar Krieviju. Pasākums noritēja uz drūmas nots

Klausoties pētījumos gan par iespējamiem Krievijas sankciju ietekmes scenārijiem uz tautsaimniecību, gan par pašreizējām aktualitātēm, biznesā atšķirībā no politikas lirisku atkāpju ir maz. Fakti un tikai fakti, kas viegli izmērāmi naudā.

Pārsteidzoši kupli apmeklētais pasākums un viedokļu apmaiņa skaidri un gaiši iezīmēja biznesa nostāju – bez dialoga ar Krieviju neiztikt, un vienam otram kareivīgi noskaņotam Latvijas politiķim diezin vai vajadzētu būt starp tiem Eiropas pirmrindniekiem, kuri vicinās dūrēm Krievijas deguna priekšā.

Kārtējo «velti» šādu dāvaniņu virtenē biznesam konferences norises dienā pasniedza valsts otrā amatpersona – Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL/TB/LNNK), tiešraidē LTV paziņojot, ka Ukrainas notikumu dēļ netikšoties ar Krievijas vēstnieku.

Zviedrijas parlamenta spīkers Andreass Norlens pirmdien vēlreiz uzticējis valdības veidošanu moderātu līderim Ulfam Kristersonam, kura pirmais mēģinājums izveidot ministru kabinetu bija neveiksmīgs.

Norlens paziņoja, ka uzticības balsojums notiks trešdien.

Kristersons sacīja, ka mēģinās izveidot valdību no moderātiem un kristīgajiem demokrātiem.

Viņš atklāja, ka liberāļi un Centra partija atteikušies piedalīties viņa iecerētajā valdība.

Jau ziņots, ka 9.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanā nevienam no partiju blokiem neizdevās iegūt vairākumu. Līdz ar to Zviedrijā izveidojies politiskais strupceļš un jaunā valdība joprojām nav izveidota.

Līdzšinējā premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti un «zaļie», kas veidoja iepriekšējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.

Reizē ar 10.Saeimas sanākšanu 2.novembrī stāsies spēkā pērn pieņemtie Satversmes grozījumi, kas ļaus desmitajai daļai vēlētāju rosināt parlamenta atlaišanu. Jaunais Saeimas sasaukums būs pirmais, uz kuru varēs attiecināt šādu normu, raksta Latvijas Avīze.

«Droši vien neviens īsti nav aizdomājies par šiem grozījumiem, bet tomēr ar tiem būs jārēķinās un vairāk jādomā par dialogu ar sabiedrību un pieņemto lēmumu skaidrošanu,» spriež Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). Viņš uzsvēra, ka pēdējo četru gadu laikā parlaments kļuvis sabiedrībai daudz atvērtāks.

Tomēr Saeimas spīkers piebilst: «Diemžēl tagad mēs varam redzēt – ir politiskie spēki, kas draud ar ārkārtas vēlēšanām, ja viņus nepielaidīs pie varas,» Saeimas priekšsēdētājs komentēja Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča nesenos izteikumus. Tajā pašā laikā viņš atzina Satversmes grozījumus par pietiekami kvalitatīvi izstrādātiem, jo tie neļauj rosināt ārkārtas vēlēšanas parlamenta pirmajā un pēdējā gadā.

Latvijā mājokļa nodoklim ir jābūt, bet samērīgam, lai būtu noteikta kāda minimālā platība, konkrēts skaits kvadrātmetru uz cilvēku, kas nepieciešami dzīvošanai un netiktu aplikti ar šo nodokli.

Tā otrdien publicētā intervijā Latvijas Avīze norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Pārējais ir ekstra, par ko jāmaksā nodokļi. Ja gribat dzīvokli Rīgā, vasarnīcu Jūrmalā un vēl kaut kur, tad par šiem īpašumiem jāmaksā vairāk. Bet nekad nedrīkst būt tā, ka par vienīgo mājokli jāmaksā nesamērīgi liela nauda,» sacīja G. Daudze.

Vienlaikus atzīmējot, ka viņa pārstāvētā partija «Latvijai un Ventspilij» neatbalsta nodokļu paaugstināšanu.

«Nevaru šobrīd paust oficiālu partijas viedokli, jo neesam šo jautājumu skatījuši valdē vai kopsapulcē. Taču varu teikt, ka mēs neatbalstām nodokļu paaugstināšanu. It īpaši pašreizējos krīzes apstākļos, kad būtu tieši jāatvieglo cilvēkiem dzīve. Nodokļi bija jāpaaugstina pirms kādiem pieciem septiņiem gadiem, kad IKP pieaugums bija ap 10 procentiem gadā un bankas deva kredītus katram pretimnācējam,» tā viņš.

Saeima taupīs uz spuldzēm un nodos papīru otrreizējai pārstrādei

Lai taupītu nākamā gada budžeta līdzekļus, Saeima pamazām pāriet uz ekonomiskajām spuldzītēm, kā arī apsver iespēju papīru nodot otrreizējai pārstrādei, atsaucoties uz Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS), raksta Delfi.

Kā sacījis Daudze, lai arī kopējos ciparos parlamenta budžets nav sarucis, tajā ir paredzēti izdevumi 1.3 miljonu latu apmērā NATO parlamentārās asamblejas organizēšanai. Līdz ar to Saeimas izdevumi nākamgad būs ievērojami mazāki, nekā šogad vai citus gadus.

«Vieglāk ir pateikt, uz ko mēs netaupīsim,» sacījis Daudze, norādot, ka līdzekļu samazinājums skars visas jomas.

Viņš sacījis, ka jau patlaban parlaments cenšas taupīt finansējumu, piemēram, ļoti tiek piedomāts vai ļaut deputātiem doties ārzemju komandējumos. Šogad desmit mēnešu laikā ir iztērēti tikai puse no komandējumiem atvēlētajiem līdzekļiem.