Latvijas Parlaments salīdzinājumā ar citām valstīm ir viens no visšvakāk atalgotajiem. «Mēs tiešām dzīvojam pieticīgi,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Viņš norādīja, ka pirms neilga laika pieņemtais lēmums, ar kuru deputāti nolēma savas algas nesamazināt, lielākoties bija ažiotāža.

«Ažiotāža bija lielāka nekā problēma, jo pagājušajā gadā arī Saeima, tai skaitā deputāti samazināja savu atalgojumu divas reizes un šobrīd tas ir par 35% mazāks nekā to noteiktu likums Saeimas kārtības rullī,» skaidroja G.Daudze, atzīmējot, ka tas tika terminēts līdz pērnā gada 31.decembrim, jo toreiz vēl nebija pārliecības, vai šogad deputātu atalgojumu nevajadzēs samazināt vēl.

«Bet tā kā bija uzstādījums un vienošanās arī izpildīt, ka nevienai no valsts budžeta finansētai nozarei šajā gadā atalgojums salīdzinājumā ar 2009.gada otro pusgadu netiks samazināts, tad arī Saeimas deputātu atalgojums palika pērnā gada līmenī,» sacīja G.Daudze.

«Saeimai tiem vai citiem līdzekļiem ir izdevies pieņemt tos lēmumus, kas Latvijas valsti izglāba no bankrota,» tā ir viena no trim būtiskākiem lietām, ar kuru esošā Saeima ieies vēsturē.

Tā otrdien LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

«Otrkārt, tīri politiski, šī Saeima varētu ieiet vēsturē ar to, ka tika izdarīti grozījumi Satversmē, kas izmaina Saeimas ārkārtas vēlēšanu kārtību, un paredz to, ka iniciatīva var būt arī no vēlētāju puses,» stāstīja G. Daudze.

Savukārt trešā lieta, pēc G. Daudzes domām ir tāda, ka esošā Saeima vairāk nekā iepriekšējā, strādā komunikācijā ar sabiedrību.

Vienlaikus, komentējot Saeimas negatīvo balsojumu par Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā un kādu tas atstās uz Saeimas prestižu, G. Daudze paskaidroja, ka Saeima nav iestāde šī jēdziena klasiskā izpratnē, kur viens ir direktors un visi pārējie pakļaujas kaut kādiem rīkojumiem no tā, kurš apstiprināts par iestādes vadītāju.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) savu vietu tomēr vairāk redz parlamentā nevis izpildvarā, taču tas neesot galīgais lēmums.

Tomēr, ja šis amats paliek ZZS, tad G.Daudze būtu gatavs darbu turpināt. Tā viņš norādīja, raidījumā 900 sekundes.

G.Daudze skaidroja, ka Saeimā esot uzsāktas daudz labas lietas, kuras viņš gribētu turpināt, neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās darbu kā Saeimas priekšsēdētājs vai nē. Viņš arī piebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja amats patlaban jau ir kļuvis līdzvērtīgs nopietna ministra amatam. Tomēr patlaban viss esot atkarīgs no tā, kā tad izveidosies koalīcija un kas to veidos, un kāda būs pārstāvošo spēku proporcija parlamentā un valdībā.

G.Daudze arī norādīja, ka ZSS būtu tradicionāli jāturpina uzņemties atbildība gan par zemkopības nozari, gan vidi. Viņš neredzu politisku loģiku, kāpēc no šo nozaru vadības ZZS varētu atteikties.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš ir ekonomists un tautsaimnieks, tādēļ viņa pirmie darbi un prioritātes, stājoties amatā, būs konkurētspējīga un kvalitatīva izglītība, tautsaimniecības attīstīšana un Latvijas konkurētspējas celšana, LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja jaunā Prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Turpmāk valstij jāliek īpašs uzsvars uz izglītību, lai tā netiktu iegūta tikai diploma dēļ, bet sniegtu vērtīgas zināšanas un prasmes, skaidroja G. Daudze.

Jautāts par to, kā vērtē šīs Saeimas darbu, kurā strādājis arī pats, G. Daudze atbildēja, ka viņam ir žēl, ka tā nav izmantojusi savu potenciālu, jo ievēlēti spējīgi cilvēki ar labām valodu zināšanā, kam nav bijusi iespēja sevi pierādīt. Turklāt G. Daudze prognozēja, ka pašlaik ir pārtrūcis līdzīgi politiski orientēto partiju konsolidācijas process, tādēļ, ja rudenī notiks 11. Saeimas vēlēšanas, tās sastāvs varētu būt ļoti sadrumstalots.

Šodien ir pēdējā diena, ko līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvada valsts vadītāja amatā. Rīt Saeimas ārkārtas sēdē jaunais Prezidents Andris Bērziņš nodos svinīgo zvērestu.

Pretējie iepriekš apgalvotajam, Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājam par dienesta automašīnu izmantošanu nodokļi nebūs jāmaksā.

Tas izriet no Finanšu ministrijā tapušajiem noteikumiem par kārtību, kādā ar nodokļiem apliek labumu par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas.

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Latviju un Japānu saista veiksmīgs politiskais dialogs, kas paver potenciālu ciešākiem ekonomiskajiem sakariem arī nākotnē, otrdien, 19.janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, tiekoties ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Mariko Fudži (Mariko Fujii).

Atzinīgi vērtējot augošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp abām valstīm, G.Daudze aicināja strādāt pie starptautiskiem līgumiem, kas atvieglotu sadarbību abu valstu uzņēmējiem. Latvija ir ieinteresēta noslēgt konvenciju par izvairīšanos no nodokļu dubultas uzlikšanas. Ekspertu diskusijas par šo jautājumu starp trīs Baltijas valstu un Japānas pārstāvjiem plānotas februāra nogalē Lietuvā.

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniedza 41 miljonu eiro, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2014.gadā. Tokijā un Osakā strādā uzņēmums, kas veicina saplākšņa eksportu, tāpat Japānas tirgū tiek piedāvāti Latvijā ražoti medikamenti, saldumi un kosmētika. Saeimas priekšsēdētājas biedrs akcentēja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai un investīcijām transporta un loģistikas jomā.

Latvijā mājokļa nodoklim ir jābūt, bet samērīgam, lai būtu noteikta kāda minimālā platība, konkrēts skaits kvadrātmetru uz cilvēku, kas nepieciešami dzīvošanai un netiktu aplikti ar šo nodokli.

Tā otrdien publicētā intervijā Latvijas Avīze norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Pārējais ir ekstra, par ko jāmaksā nodokļi. Ja gribat dzīvokli Rīgā, vasarnīcu Jūrmalā un vēl kaut kur, tad par šiem īpašumiem jāmaksā vairāk. Bet nekad nedrīkst būt tā, ka par vienīgo mājokli jāmaksā nesamērīgi liela nauda,» sacīja G. Daudze.

Vienlaikus atzīmējot, ka viņa pārstāvētā partija «Latvijai un Ventspilij» neatbalsta nodokļu paaugstināšanu.

«Nevaru šobrīd paust oficiālu partijas viedokli, jo neesam šo jautājumu skatījuši valdē vai kopsapulcē. Taču varu teikt, ka mēs neatbalstām nodokļu paaugstināšanu. It īpaši pašreizējos krīzes apstākļos, kad būtu tieši jāatvieglo cilvēkiem dzīve. Nodokļi bija jāpaaugstina pirms kādiem pieciem septiņiem gadiem, kad IKP pieaugums bija ap 10 procentiem gadā un bankas deva kredītus katram pretimnācējam,» tā viņš.

Par Saeimas priekšsēdētāja biedri savulaik neievēlētā deputāte Anta Rugāte ierosinājusi samazināt Saeimas prezidiju no pieciem uz diviem cilvēkiem, raksta Latvijas avīze.

Pēc Tautas partijas frakcijas Saeimas deputātes Antas Rugātes domām Saeimas prezidija pienākumu veikšanai pietiktu tikai ar Saeimas priekšsēdētāju un sekretāru. Pašlaik Saeimas prezidijā ir priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja biedri, sekretārs un sekretāra biedrs.

«Šis samazinājums attiektos tikai uz atlikušo devītās Saeimas termiņu un ļautu ietaupīt gan uz nesamērīgi augstajām prezidija locekļu piemaksām, gan uz saimnieciskiem izdevumiem,» paskaidroja A. Rugāte. Interesanti, ka kā Db.lv jau rakstīja, vēl septembra sākumā Rugāte pati neveiksmīgi kandidēja uz priekšsēdētāja biedres amatu, kuru tagad uzskata par lieku. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Rugātes priekšlikumu uzskata par populistisku un pieļāva, ka tā pamatā ir aizvainojums par saņemto noraidījumu. «Divu cilvēku sastāvā nebūtu iespējams pilnvērtīgi darboties. Saeimas prezidija darbam ir ne tikai redzamā puse – plenārsēžu vadīšana, bet arī neredzamā puse – darba grupu vadīšana, saimniecisku jautājumu kārtošana un dažādi reprezentatīvi pienākumi – tikšanās ar vēstniekiem un ārvalstu delegācijām, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām,» stāstīja Daudze.

Ja vien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša rīkojumi nav pretlikumīgi, tos atcelt nevar neviens, pat premjers.

Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Gundars Daudze (ZZS). LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka nav pamata N. Vilnīti atstādināt no amata, ja pārbaudē noskaidrosies, ka viņa rīkojumi bijuši likumīgi.

Deputāts uzskata, ka konfliktu KNAB iekšienē jāspēj risināt pašam N. Vilnītim, jo tā pamatā ir domstarpības pašu iestādes darbinieku starpā. «Šādā iestādē priekšnieks var būt tikai viens», teica G. Daudze, skaidrojot, ka tādēļ KNAB vadītājam pašam jāievieš kārtība sevis vadītajā iestādē.

Viņš gan arī skaidro, ka jāvērtē iestādes darbs un tas, vai KNAB vērojams progress. Ja uzlabojumu nav, tad jādomā, vai iestādi vada pareizā persona.

Šā gada oktobrī četri Saeimas deputāti saņēmuši augstāku atalgojumu nekā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ziņo Latvijas Avīze.

Šā gada oktobrī deputāts Andris Bērziņš (ZZS) nopelnīja 2 030 LVL, Gundars Daudze (ZZS) - 2 292 LVL, Andrejs Klementjevs (SC) - 2 012 LVL, Vineta Muižniece (TP) - 1 933 LVL, liecina Saeimas interneta mājaslapā publiskotā informācija. Salīdzinoši V. Dombrovska alga ir 1 908 LVL mēnesī.

Db.lv jau rakstīja, ka Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas.

Saeimas deputāts, kuram oktobrī bija vislielākais atalgojums, LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» paziņoja, ka šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams. «Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» norādīja Saeimas spīkers G. Daudze.

Partijas Latvijai un Ventspilij biedri izvirzījuši startam 10. Saeimas vēlēšanās vairākus kandidātus, tostarp partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāju, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu.

Lēmums pieņemts 8. jūnijā. Partijas sapulcē nolemts, tāpat kā 9.Saeimas vēlēšanās, startēt kopā ar Zaļo un zemnieku savienību. Kopumā no partijas Latvijai un Ventspilij izvirzīti septiņi kandidāti – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudzei, Ventspils Augstskolas lektors Dmitrijs Smirnovs, Ventspils pilsētas domes deputāte Ilze Buņķe, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes locekle Dana Reizniecei un Ventspils Augstskolas rektors, Ventspils pilsētas domes deputāts Jānis Vucāns.

Pašreizējās Saeimas darbs kļuvis konstruktīvāks, un diskusijas deputātu starpā kļuvušas interesantākās, šodien LNT raidījumā 900 sekundes teica Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze.

Viņš norādīja, ka daudzi deputāti Saeimā ievēlēti pirmo reizi un viņu apņemšanās ir «labas». Cita lieta esot, ka daudziem varot rasties vilšanās, ka jautājumi netiek atrisināti tik ātri, kā šķita, uzturoties ārpus Saeimas.

Runājot par prezidenta vēlēšanām, Saeimas priekšsēdētājas biedrs nevarēja izteikt viennozīmīgu prognozi attiecībā uz pašreizējā prezidenta Valda Zatlera pārvēlēšanu amatā uz otro termiņu.

Viņš norādīja, ka šobrīd nevarot spriest, vai V. Zatlers ir labākais kandidāts, jo šobrīd esot vienīgais, kas sevi oficiāli pieteicis kandidēšanai uz Prezidenta amatu. Pastāvot iespēja, ka tiks izvirzīta kāda cita kandidatūra. Kandidātu vidū varētu būt arī Egils Levits, kurš 2007. gada nogalē iecelts par Konstitucionālo tiesību komisijas priekšsēdētāju.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Nākamais Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmajā prezidentūras pilnvaru dienā sola paziņot kādu būtisku lēmumu. Kā viena no ticamākajām versijām tiek minēta iespēja, ka A.Bērziņš, iespējams, varētu atteikties no prezidenta algas, ziņo Neatkarīgā.

To viņš varētu darīt, lai pierādītu, ka viņa galvenā vēlme ir darboties nevis naudas dēļ, bet gan tautas interesēs. Tāpat jaunievēlētais Prezidents varētu nākt klajā ar praktiskiem priekšlikumiem, ko Saeima varētu īstenot. Viens no pirmajiem varētu būt novadu reformas pārskatīšana un bijušo rajonu atjaunošana.

Runājot par atteikšanos no algas, A.Bērziņš laikrakstam norādījis, ka konkrētu lēmumu par šo jautājumu paziņos 8.jūlijā. Tas būšot visiem saprotams un nepārprotams. Pastāv versija, ka viņš savu prezidenta algu varētu ziedot labdarībai.

Jāpiebilst, ka pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers šā gada aprīlī algā saņēmis 2,05 tūkst. Ls.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze, pildot Valsts prezidenta pienākumus viņa prombūtnes laikā, izsludinājis likumus, kas paredz atmaksāt pensionāriem ieturēto pensijas daļu.

Kā Db informē Saeimas Preses dienests, pagājušajā nedēļā apstiprināto likumu grozījumi stāsies spēkā 30. janvārī – nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Kā ziņots, ieturētās pensijas pensionāri saņems aprīlī kopā ar aprīļa pensiju, bet no 1.februāra vecuma pensijas izmaksās bez iepriekš pastāvošajiem samazinājumiem.

Ieturētās pensijas izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Lai tās saņemtu, pensionāriem VSAA nav jāiesniedz iesniegums, jo visa nepieciešamā informācija jau ir aģentūras rīcībā. Lai atmaksātu pensionāriem no 2009.gada 1. jūlija līdz šā gada 31. janvārim ieturētās pensijas, nepieciešami 73.7 milj. latu. Savukārt, lai no š.g. 1. februāra pensionāri saņemtu pensiju pilnā apmērā, nepieciešami 110.9 milj. latu. Kopumā ieturētajām pensijām un pensiju izmaksai pilnā apmērā šogad nepieciešami 184.6 milj. latu. Savukārt 2011.gadā papildu pensijām vajadzēs 122.1 milj. Ls. Šogad un nākamgad pensijām papildu vajadzīgos resursus ņems no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uzkrājuma.

Saeimas Juridisko komisiju vadīs Jānis Bordāns, otrdien, 20.novembrī, komisijas pirmajā sēdē lēma tās locekļi.

Par komisijas priekšsēdētāja biedru šodien ievēlēts Aldis Gobzems (KPV LV), bet par komisijas sekretāru - Valērijs Agešins (Saskaņa).

J.Bordāns pirms ievēlēšanas Saeimā bija Rīgas domes deputāts. No 2012. līdz 2014.gadam J.Bordāns ieņēmis tieslietu ministra amatu.

Juridiskajā komisijā strādās arī deputāti Gundars Daudze (ZZS), Ritvars Jansons (NA), Inese Lībiņa-Egnere (JV), Ralfs Nemiro (KPV LV), Ivans Ribakovs (Saskaņa), Jūlija Stepaņenko, Juta Strīķe (JK), Vita Anda Tērauda (AP!). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā. Tie ir likumi, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, regulē materiālās un procesuālās tiesību normas, nosaka tiesu izpildītāju, notāru un advokātu darbību. Komisijas kompetencē ir lemt arī par izmaiņām atsevišķos vēlēšanu likumos. Tāpat komisija vērtē piedāvātās izmaiņas Saeimas kārtības rullī un valsts pamatlikumā – Satversmē -, kā arī pirms Saeimas balsojuma lemj par valsts kontroliera, tiesnešu un citu ar tieslietu sistēmu saistītu amatpersonu iecelšanu, apstiprināšanu un atbrīvošanu no amata.

Vissmagākās debates, nododot grozījumus Krimināllikumā un kriminālprocesa likumā Saeimai, 9. oktobra sēdē bija tieši par debatēm, proti, ka tiesneši turpmāk varētu ierobežot debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējo vārdu.

Grozījumi vairākos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma pantos tiek virzīti tieši ar Saeimas Juridiskās komisijas iniciatīvu, nevis kā ierasts - pēc izskatīšanas Ministru kabinetā. Deputāta Andreja Judina skaidrojums par šādu risinājumu ir vienkāršs – tā būs ātrāk. Tieslietu ministrija pauda atbalstu, norādot, ka izskatīšana Ministru kabinetā prasītu daudz lielāku laiku. Savukārt deputāts Gundars Daudze norādīja, ka tie, kuri nav strādājuši apakškomisijā, pirmo reizi ierauga šādus jaunumus.

Būs maznozīmīgi noziegumi

Gaidāmās izmaiņas Krimināllikumā ir visdažādākās, sākot no tā, ka suņu īpašniekiem nedraudēs kriminālsods par to, ka viņu mīlulis kādam iekodis tikai mazliet, jo tāds sods, pēc A. Judina domām, ir pārāk skarbs. Līdzīgi ir ar Krimināllikuma 260. pantu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Proti, autovadītāji, kuri, uzbraucot upurim, radīs tikai nelielus miesas bojājumus, būs sodāmi administratīvā kārtībā un šis pārkāpums tiek dekriminalizēts.

Līdzās Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (Vienotība) Saeimas prezidijā tagad sēdēs Jānis Vucāns (ZZS), kurš, 61 deputātam balsojot «par», ceturtdien tika ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāja biedru.

Līdz šim Saeimas priekšsēdētāja biedrs bija Gundars Daudze (ZZS), kurš tagad kļuvis par Valsts prezidenta Andra Bērziņa kancelejas vadītāju un ceturtdien tika atsaukts no parlamenta vicespīkera amata.

«Pret» ZZS pārstāvja J. Vucāna ievēlēšanu par Saeimas priekšsēdētāja biedru nobalsoja 16 deputāti. Savukārt vēlēšanu zīme, kurā kāds jokdaris Saeimas priekšsēdētāja biedra amatam bija pamanījies izvirzīt pie frakcijām nepiederošo deputātu Visvaldi Lāci, tika atzīta par nederīgu.

Jāatgādina, ka 23. jūlijā notiks tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu un, ja parlaments tiks atlaists, pēc referenduma Saeima varēs pulcēties tikai uz ārkārtas sēdēm, kuru darba kārtību noteiks Valsts prezidents A. Bērziņš.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas (LM) virzītos likuma grozījumus, kas nosaka, ka valsts apmaksās slimības lapas pirmās trīs dienas darbiniekiem ar augšējo elpceļu kādu infekciju.

Iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika spriests, ka slimības lapas izsniegšana tiks attiecināta arī citu nespecifisku simptomu dēļ, kas varētu norādīt uz saslimšanu ar Covid-19. Likuma tekstā tas nav iekļauts, jo deputāti secināja, ka praksē šī informācija ģimenes ārstiem ir un būs pieejama.

Deputāts Gundars Daudze (ZZS) iepriekš komisijas debatēs gan vērsa uzmanību, ka tomēr problemātiska paliek situācija, ka, ja netiks pagūts vēl veikt Covid-19 testu vai tas būs negatīvs, tad par pēc trešās dienas izsniegtās A lapas pirmo dienu darbiniekam netiks apmaksāta darbnespēja.

Atbilstoši Saeimas šodienas lēmumam likumā noteikts, ka akūtas elpceļu infekcijas gadījumā darbiniekam bez personas personīgas apskates jeb attālināti tiks izsniegta darbnespējas lapa B no pirmās darbnespējas dienas līdz trešajai dienai. Ja persona būs nosūtīta Covid-19 testa veikšanai un tests būs pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta darbnespējas lapa saslimšanas dēļ.