Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Darba vides iekārtošanā biroja galdi spēlē ļoti lielu lomu. Taču, tos izvēloties, vērā jāņem daudz un dažādi faktori, lai galds ne tikai skaisti izskatītos, bet arī būtu funkcionāls, ērts lietošanā un atbilstu katra darbinieka individuālajām ergonomikas prasībām. Noskaidrosim, kādiem aspektiem pirms galda izvēles jāpievērš pastiprināta uzmanība!

Kāpēc kvalitatīvam biroja galdam ir tik liela nozīme?

Viens no lielākajiem mīnusiem darbam birojā ir garās stundas sēdus pozīcijā. Tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc ir svarīgi, lai biroja galds ir katra darbinieka vēlmēm un vajadzībām piemērots. Atrodot pareizo galdu, ieguvumi būs vairāki:

• Ērta darbošanās – optimāls galda modelis pareizā izmērā darbiniekam palīdzēs pie tā strādāt ērti un bez aizķeršanās, jo viss nepieciešamais būs pa rokai;

• Ergonomiska un veselīga darba vide – strādājot pie nepiemērota galda, ķermenis ilgstoši atrodas tam neatbilstošā pozīcijā, kas negatīvi ietekmē labsajūtu un veselību;

Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras krahs ir solis banku konsolidācijas virzienā, lai gan sperts nepiemērotā veidā, uzskata Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

«Tas ir pirmais solis konsolidācijas virzienā. Tiesa gan, sperts nepiemērotā veidā,» atzina Mančinskis.

Viņš arī norādīja, ka diezgan daudzi bijušie Latvijas Krājbankas klienti ir pārgājuši uz Swedbank. «Jā, skaits ir diezgan liels. Tiesa, ir visai grūti pateikt, tieši cik liels tas ir bijis. Vairāk nekā 30 tūkstoši klientu atvēra jaunus kontus. Taču vienlaikus bija arī pietiekami daudz jau esošo mūsu klientu, kas aktivizēja savus kontus. Latvijas tirgum ir raksturīgi, ka cilvēkiem ir konti divās vai pat trijā bankās – kāda no šīm bankām ir galvenā, ar ko šis cilvēks strādā, pārējās konti tiek izmantoti kādām noteiktām vajadzībām. Līdz ar to mums ir grūti pateikt, vai šie cilvēki bija Latvijas Krājbankas klienti vai arī aktivizēja savus kontus citu iemeslu dēļ,» pastāstīja Mančinskis.

Granīta ielas kvartāls Rīgā ir viens no lielākajiem rūpnieciskajiem kvartāliem, kurā darbojas 25 uzņēmumi, taču sliktajā stāvoklī esošā ielas infrastruktūra un reālajai situācijai nepiemērotā satiksmes organizācija apdraud strādājošo ikdienu.

Kvartālā strādājošie uzņēmēji vienojušies kopīgā prasībā atbildīgajām valsts institūcijām beidzot risināt šo situāciju.

Granīta ielas kvartālā nav izbūvētu gājēju pāreju, lai arī to būtu iespējams veikt saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļu» (LVS) 190-10:2007 standartu. Liela daļa kvartālā strādājošo izmanto sabiedrisko transportu, no kura izkāpjot ir spiesti šķērsot ielas braucamo daļu tam nepiemērotā un neatļautā vietā, jo citas izejas, kā nokļūt otrpus esošajā darba vietā, nav. Visā Granīta ielas posmā ir intensīva automašīnu, sabiedriskā transporta un smago spēkratu plūsma, savukārt trotuāri pie braucamās daļas pieguļošajā teritorijā nav izbūvēti. Pārvietošanos pa Granīta ielas malu apgrūtina arī neesošais apgaismojums, ar krūmiem aizaugušās ceļmalas, kas pasliktina ielas pārredzamību, situācijai kļūstot īpaši kritiskai gada tumšākajos mēnešos.

Tas, ka Latvijas politiskā vide ir reāli plašs liekulības tirgus, šķiet, nevienam nav noslēpums jau daudzus gadus, tomēr, redzot, kādi balsojumi pēdējā laikā ir Saeimā, gluži klusēt par to arī nevar.

Klausieties mūsu lišķīgajos vārdos, bet nepievērsiet uzmanību tam, kā spiežam pogas balsojuma laikā – tāds droši vien būtu precīzākais apzīmējums notiekošajam.

Vispirms jau jāmin ierosinājums sākt darbu pie Satversmes grozījumiem, nosakot, ka Valsts prezidentu ievēl tauta nevis tā dēvētās 100 gudrās galvas. Šo priekšlikumu noraidīja! Tas ir interesants fakts, ņemot vērā, ka tikai viens Saeimā pārstāvētais politiskais spēks – Vienotība – pirms tam bija skaidri norādījis, ka vēlas saglabāt jau esošo prezidenta ievēlēšanas sistēmu. Vēl jo interesantāk tāpēc, ka Reformu partija iepriekš bija paziņojusi, ka šāda ievēlēšanas sistēmas maiņa tai iekļauta partijas programmā, bet vienalga balsoja «pret». Tātad, dārgie vēlētāji, nelasiet arī partiju programmas, jo principā tās raksta pasaku žanra lietpratēji.

«Oficiāli esmu bezdarbnieks, bet bezdarbnieka pabalstu nesaņemu. Bet, ja nopietni, tad 14 gadus esmu bijis aktīvajā politikā, tāpēc pašlaik vairāk laika izmantoju, lai būtu kopā ar ģimeni,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekspolitiķis Ainārs Šlesers.

«Man ir mazi bērni, mazākajam ir deviņi mēneši. Tagad man ir laiks redzēt, kā bērns sāk rāpot, staigāt, kā parādās pirmie zobi, nevis, kā tas bija iepriekš, kad no rīta, kad bērni pamostas, tēvs jau ir projām, vakarā tēvs ir atpakaļ, kad bērni jau guļ.

Šopavasar plānoju pievērsties uzņēmējdarbībai, tā būs saistīta ar investīciju piesaistīšanu, ar dažādiem projektiem. Investīcijas nāks gan no Austrumiem, gan Rietumiem,» viņš atklājis.

Runājot par krievu valodu Latvijā, Šlesers stāstījis: «Bērniem jāzina vismaz trīs valodas. Latviešu, krievu un angļu ir trīs tās, kurām jābūt obligāti zināmām. Bet notiek tas, ka krievvalodīgie bērni mācās bilingvāli, pabeidzot vidusskolu, viņi zina gan latviešu, gan krievu, gan arī angļu valodu, turpretī daudzi latvieši nezina krievu valodu. Un tad, kad viņi nonāks līdz darba tirgum, viņi nebūs tik konkurētspējīgi salīdzinājumā ar krieviem, kuriem mēs tagad kaut ko spiežam. Ja skatāmies uz pensionāriem, tad tur neko nevar darīt, ja septiņdesmitgadīgs cilvēks nezina valodu – tā ir viņa problēma, nedomāsim par to. Bet par bērniem gan – viņiem jāzina trīs valodas. Nemācot krievu valodu, latviešu bāleliņi būs nodrošinājuši saviem bērniem iespēju strādāt valsts pārvaldē, būt par birokrātiem, bet krievu bērni taisīs biznesu un pratīs darboties starp Austrumiem un Rietumiem.»

Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai neveidotos jaudas rezerves

Tā intervijā saka Agrofirmas Tērvete energonozares vadītājs Andris Ramons.

Agrofirma Tērvete tiek minēta, kā elektrotīkla jaudu efektīvas izmantošanas un optimizācijas piemērs. Kas pēdējo gadu laikā ir izdarīts?

Pēdējo gadu laikā agrofirmā būtībā ir paplašinājusies ražošana un veikta modernizācija visa veida ražotnēs – 90% gadījumu elektroiekārtas nomainītas pret modernām un jaunām. Uz ko mēs pamatā «spiežam», pirms ieviešam kaut ko jaunu? Mēs ilgi pētām rēķinu, lai elektroiekārtas, kuras pērkam, noslogotu optimāli – lai nav jaudas rezerves. Kādreiz bija tā – alus darītavā stāv lieli, jauni ventilatori, bet reāli tie griežas tikai uz niecīgu slodzi. Elektromotori lieli, būtībā ražojam aktīvo jaudu. Lai nebūtu daudz jāmaksā, pirkām kondensatoru baterijas. Savukārt tagad mums ir aprēķināti jaudu un izmaksu ziņā optimālie sūkņi un ventilatori, kas tiek noslogoti. Tāpat uzliktas modernākas apgaismes iekārtas.

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka tuvākajā nākotnē aizvien trūks darbinieku, kā arī būs jārisina emigrācijas jautājumi. Tas liek domāt, ka gaidāma darbaspēka ieplūšana no ārvalstīm.

Darbaspēka ieplūšana Latvijā notiek jau šobrīd, taču tā ir ļoti nosacīta. «Iniciatīvās, kurās parādījās daži simti tam, protams, apakšā nav skaidras politikas. Skaidrs, ka noteiktās profesijās mums nevajadzētu kautrēties attīstīt zinātnes vai tehnoloģiju centrus, uz kuriem droši varētu braukt cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām, kuri radītu zināšanu pievienoto vērtību ilgtermiņā,» portālam db.lv pastāsta «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta novērojumiem, šobrīd vislielākais spiediens ir uz to, ka trūkst šoferi, būvnieki un citi. D.Gašpuitis uzsver, ka mums pašiem jārada infrastruktūra, lai būtu šie zinātniskie centri un attiecīgi arī cilvēki.

«Redziet, mani Latvija kopumā šajā biznesā visai maz interesē. Es pat gribētu teikt tā - mums krīze Latvijā bija ļoti izdevīga, jo man nekad nav bijusi tik augsta darbinieku lojalitāte kā briesmīgākajos krīzes gados,» atbildot uz jautājumu par krīzi Latvijā, sacījis IT nozares uzņēmējs, a/s SAF tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

«Jāsaprot arī - Latvijas krīze jau nebija kaut kāda Latvijas krīze, tā bija globālās krīzes sastāvdaļa... Bet krīze pasaulē, protams, mūs skāra. Ja mūsu klients ir telekomunikāciju operators, tas pamatā nozīmē celtniecību. Un visai celtniecībai krīze iesita ļoti spēcīgi. Bet telekomunikācijas ātrāk atkopās.

Mēs no sākta gala esam bijuši orientēti uz ārpusi. Manuprāt, Latvijā vispār neviena ražošana nevar pastāvēt tikai kā lokāls projekts, bāzēties tikai uz iekšēju tirgu,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis N. Bergs.

«Man jāatzīst, krīzei bija arī kāds milzīgs labums - politiķi sāka runāt ar ļoti plašu uzņēmēju spektru, kādreiz bija ļoti izteikti tikai sevišķi pietuvinātie. Krīzes dēļ sākās jēdzīgs dialogs. Bet vienmēr var atrast lietas, par ko palamāt un pastrīdēties,» viņš arī norādījis.

AS Pasažieru vilciens valdes loceklis Māris Bremze iesniedzis atlūgumu.

Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka šādu lēmumu pieņēmis, lai ļautos jauniem profesionāliem izaicinājumiem.

Vienlaikus Bremze absolūti noliedza, ka uz viņu varētu būt izdarīts politisks spiediens, lai šo amatu atstātu.

Taujāts, vai jau ir noskatīta jauna darbavieta, Bremze norādīja, ka patlaban vēl to komentēt nevēlas.

Savukārt Pasažieru vilcienā apstiprināja, ka uzņēmuma valde joprojām ir lemtspējīga. Kompānijas valdē darbu turpina Mikus Pērse, kā arī valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa sacīja, ka šāds Bremzes lēmums bijis pārsteigums un savos skaidrojumos par tā iemesliem viņš bijis skops.

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmo reizi kopš 2019.gada pazemināja galvenās procentu likmes, bankas prezidente Kristīne Lagarda pieļauj, ka drīzumā turpmāks likmju samazinājums nav gaidāms.

Inflācijas tendences eirozonā pašlaik ir labas, lai sasniegtu ECB mērķrādītāju 2%, Lagarda norādīja viedokļrakstā, kas sestdien publicēts laikrakstā "Rheinische Post".

Tomēr viņa uzsvēra, ka paies vēl laiks līdz inflācijas pilnīgai ierobežošanai un ceļš uz to var nebūt gluds. "Šajā ceļā būs vajadzīga modrība, apņēmība un neatlaidība," rakstīja ECB prezidente.

"Šā iemesla dēļ procentu likmēm jāpaliek ierobežojošām tik ilgi, cik ilgi vien iespējams, lai ilgtermiņā nodrošinātu cenu stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, mums vēl kādu laiku jātur kāja uz bremzes, kaut arī ne tik stingri kā iepriekš," Lagarda precizēja.

"Mūsu turpmāko monetārās politikas lēmumu izšķirošie faktori būs tas, vai inflācija savlaicīgi turpinās atgriezties pie mūsu mērķa līmeņa, vai cenu spiediens tautsaimniecībā kopumā mazināsies un vai mūsu monetārā politika turpinās efektīvi darboties pret inflāciju," lasāms Lagardas viedokļrakstā.

Ārējie riski bremzēs kreditēšanas kāpumu, lai gan mērenu pieaugumu uzņēmēju kreditēšanā varam sagaidīt arī nākamajos mēnešos, paredz Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Latvijas tautsaimniecības attīstību ārējās vides augsto risku apstākļos turpina veicināt arī naudas piedāvājuma stabilitāte un uzņēmējdarbības kreditēšanas aktivizēšanās šā gada aprīlī. Gan kredītu ieplūde uzņēmumu sektorā, gan iedzīvotāju tēriņi veicinājuši uzņēmumu noguldījumu kāpumu bankās, kamēr mājsaimniecību sektors vairāk izvēlējies patērēt, kā arī turpinājis virzīt savus uzkrājumus kredītu atmaksai, tādēļ šī sektora noguldījumu pieaugums bijis minimāls.

Kopumā līdzīgas tendences gaidāmas arī turpmākajos mēnešos, jo ārējie riski bremzēs kreditēšanas kāpumu, lai gan mērenu pieaugumu uzņēmēju kreditēšanā varam sagaidīt arī nākamajos mēnešos. Vien maijā monetāro rādītāju līmeni vēl samazinās AS Latvijas Krājbanka datu izslēgšana sakarā ar kredītiestādes licences anulēšanu šai bankai.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Situācija ir paradoksāla – lai paveiktu steidzami nepieciešamu reformu, labāk būtu nesteigties

Pastāv iespēja vēl Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā pieņemt vispārējo pieeju jautājumā par Eiropas banku strukturālajām reformām ‒ tām pašām, kuru izskatīšana nesen izgāzās Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā (ECON). EP ir paradums savu viedokli par topošo likumdošanu paust pirms Padomes vispārējās pieejas formulēšanas attiecīgajos jautājumos, tomēr šis ir gadījums, kad steigties nevajag.

ECON caurkritušās ES regulas projekta nosaukums ir «Par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību», un tas raksturo arī iemeslu, kāpēc steigties nevajag. Proti, tāpēc, ka jautājums būtībā ir ļoti steidzams, tomēr vēl jo vairāk – izšķirīgi svarīgs, tāpēc sasteigšana nāks tikai par sliktu.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcionārs Deivids Einhorns pieprasījis kompānijai dividendēs investoriem izmaksāt lielāku daļu no tās rīcībā esošajiem 137 miljardiem dolāru.

Sarunā ar ASV televīzijas kanālu CNBC akcionārs norādīja, ka Apple ievērojot Lielās depresijas laikam atbilstošu mentalitāti, kas rada tendenci uzkrāt finanšu līdzekļus un ievērot piesardzīgu uzņēmējdarbību. D. Einhorns kompāniju iesūdzējis arī tiesā, pieprasot, lai tā saviem akcionāriem izmaksā lielākas dividendes.

Analītiķi norāda, ka investoru uzbrukumi iegadījušies ļoti nepiemērotā brīdī – Apple cīnās ar akciju vērtību kritumu, pieaugošu un agresīvu konkurenci no citiem viedtālruņu ražotājiem un nozarē valdošajām bažām, ka kompānijai neizdodas radīt inovatīvus produktus.

«Tā ir tāda depresīva domāšana. Citiem vārdiem sakot, tāda, kā cilvēkiem, kas savā mūžā piedzīvojuši dažādas traumas un traģēdijas. Apple savā vēsturē ir arī piedzīvojusi traumas, un dažreiz viņi [Apple] domā, ka nekad nebūs pietiekoši daudz naudas,» sacīja D. Einhorns, kurš ir arī investīciju kompānijas Green Light Capital īpašnieks.

Brazīlijas valdība samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, atsaucoties uz šajā gadā novēroto bremzēšanos, raksta MarketWatch.

Brazīlijas IKP šajā gadā augs par 1,8%, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 2,5%. Tāpat valdība palielinājusi šā gada inflācijas prognozi – no 5,6% līdz 6,2%.

Valdības izaugsmes prognozi gan par optimistisku nosaukuši daļa ekonomistu, kuri šajā gadā sagaidā tikai 1% kāpumu. Ekonomisti pat uzskata, ka kādā brīdī Brazīlija ieies recesijā.

Ziņas gan ir galīgi nepiemērotā laikā prezidentam Dilmam Rusefam, kura pārvēlēšana notiks oktobrī. Patlaban, inflācijai turoties virs 6,5% noteiktajiem centrālās bankas griestiem, kā arī palēninoties izaugsmei, pastāv bažas, ka Brazīlija ieiet tā saucamās stagflācijas periodā.

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Viena no Āzijas vadošajām zemcenu aviokompānijām bijusi spiesta aizvākt lidojumu žurnālu, kas aizskāris daudzu cilvēku sirdis saistībā ar Malaysia Airlines lidmašīnas pazušanu, vēsta metro.co.uk.

AirAsia atvainojusies, jo jaunākajā Travel3Sixty izdevumā publicēts raksts, kurā apgalvots, ka tās labi apmācītie piloti «nekad nepazaudēs lidmašīnu».

Viens no aviokompānijas vadības pārstāvjiem Kamarudins Meranuns paudis dziļu nožēlu un atzinis, ka viņu moka sirdsapziņas pārmetumi. Viņš gan uzsvēris, ka žurnāls nodots printēšanai krietni pirms Malaysia Airlines pazušanas 8. martā.

«Šis ir patiešām grūts laiks tautai, un ar vārdiem nevar raksturot, kā es personīgi jūtos saistībā ar šo incidentu. Šī raksta publicēšana tik nepiemērotā brīdi patiesi apbēdina mani,» skaidrojis K. Meranuns, vienlaikus akcentējot, ka žurnāla veidotāji saņems sodu.