Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

Tirdzniecības centram "Spice" būs e-lapa, kurā pircēji varēs izvēlēties pirkumus no "Spices" veikaliem arī tiešsaistes režīmā - vai nu pasūtīt uz mājām, vai izvēlēties internetā un uz veikalu braukt jau pēc konkrēta pirkuma, pastāstīja tirdzniecības centra vadītāja Kadrija Pudova.

Viņa atklāja, ka darbs pie e-lapas izstrādes ir sākts jau iepriekš. Tiek strādāts arī pie "Spices" jaunās zīmola stratēģijas. "Tādēļ varētu teikt, ka šis periods [ārkārtējā situācija] mums ir nācis par labu, jo ir radījis nepieciešamību uz ļoti daudzām lietām paraudzīties citādāk," sacīja Pudova.

Savukārt mārketinga aktivitātes, kas bija plānotas pirms pandēmijas laika, nenotika. Līdz ar to "Spice" strauji pārstrukturējās. Piemēram, tirdzniecības centrs izlaida pirmo e-katalogu, kas pirms tam bija žurnāla formātā.

Tāpat "Spicē" ir jauns kampaņas "LetOut" formāts - lai izvairītos no cilvēku drūzmēšanās, tika rīkots izpārdošanas posms, kas ilgst četras dienas. Tāpat vairāk investēja mediju projektos.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Ilggadējo tirdzniecības kompleksa Spice vadītāju Ivetu Lāci izpilddirektores amatā nomaina Kadrija Pudova. Jaunās vadītājas uzdevums būs turpināt audzēt tirdzniecības kompleksa apgrozījumu un strādāt pie jauniem attīstības projektiem, lai stiprinātu Spices pozīcijas Rīgas tirdzniecības centru vidū.

«Iveta vadījusi tirdzniecības kompleksu Spice kopš tā pirmsākumiem, izveidojusi Spice Home un veikusi vairākas kompleksa paplašināšanas kārtas. Esam ļoti pateicīgi par viņas veikumu Spices attīstīšanā kopš 2002.gada,» komentē tirdzniecības kompleksa Spice Padomes priekšsēdētājs, uzņēmuma vairākuma daļu īpašnieks un Kapitel valdes priekšsēdētājs Tāvi Ojala.

«Mums ir izdevies izveidot no citiem atšķirīgu, unikālu piedāvājumu, piesaistot daudzus zīmolus, kuru nav citos Latvijas tirdzniecības centros. Domāju, Spice ir savā līdz šim augstākajā attīstības punktā, un ir radīti visi priekšnosacījumi veiksmīgai izaugsmei nākotnē. Spicē darbojas stabila augstākā līmeņa vadības komanda, un tādēļ šis ir piemērots brīdis, lai es nodotu Spices vadības stafeti savai pēctecei, dodoties pretī jauniem personiskiem un karjeras izaicinājumiem,» vadības maiņu komentē Iveta Lāce.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Tirdzniecības centrā Spice 9.martā tiek atklāts spāņu zīmola Massimo Dutti veikals, kas līdz šim Latvijā nav bijis pārstāvēts.

Ņemot vērā veiksmīgo zīmola veikala darbību Viļņā, tirdzniecības un izklaides centrā Akropolis, prognozējam, ka līdzīgus panākumus gūsim arī Rīgā, komentēja Aušra Tartiliene, Inditex ķēdes vadītāja Baltijas valstīs. Veikala izveidē investēti vairāk nekā 200 tūkstoši latu. Veikals būs 406 kvadrātmetrus plašs.

Massimo Dutti ir Inditex grupas zīmols. Tas izveidots 1985.gadā. Inditex grupa veikalu tīklu iegādājās 1991.gadā. Šobrīd ar 569 veikaliem šis zīmols ir pārstāvēts 52 valstīs.

Tirdzniecības centra Spice vadība informē, ka šogad šajā tirdzniecības kompleksā gaidāmi arī citi jaunumi. Piemēram, 15. martā plānots atvērt lielāko amerikāņu zīmola Tommy Hilfiger veikalu Latvijā. 2012.gada pavasarī t/c Spice atvērti Max Mara itāļu zīmola grupas brendu MAX&Co un iBlues vienīgie veikali Latvijā. 20.aprīlī durvis vērs britu apavu meistaru, zīmola Clarks monobrenda veikals. «Spicē vērojam lielu pieprasījumu kvalitatīvu un izsmalcinātu modes preču – apģērbu un apavu segmentā,» skaidroja Spices direktore Iveta Lāce.

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Vēja enerģijas parka attīstītāja SIA Rapsoil vienojusies ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi par zemes ilgtermiņa nomas līgumu.

Līgumu ar LSEZ pārvaldi SIA Rapsoil slēgs uz 12 gadiem būvprojekta izstrādei, 12 vēja staciju būvniecībai un komercdarbības veikšanai. Kopējā zemesgabala platība ir 672,9 tūkstoši kvadrātmetru. Noteikta nomas maksa 1,5% no kadastra vērtības gadā līdz būvprojekta izstrādei, pēc nodošanas ekspluatācijā nomas maksu noteiks saskaņā ar Liepājas pilsētas saistošajiem noteikumiem.

2012.gada aprīlī LSEZ pārvalde ar SIA Rapsoil noslēdza zemes rezervācijas līgumu, kurā nomniekam bija noteikts izstrādāt detālplānojumu vēja elektrostaciju izvietošanai. Šā gada janvārī līgums tika pagarināts līdz 2014.gada 16.janvārim. Šobrīd uzņēmums sācis tehniskā projekta izstrādi, liecina LSEZ valdei sniegtā informācija.

Marts būs pēdējais Somijas veikalu Sotka un Asko darbības mēnesis Latvijā, vēsta laikraksts Biznes&Baltija un piebilst, ka šāda informācija bijusi pārsteigums tirdzniecības centra Spice pārstāvjiem.

Spices mēbeļu centrs ir vienīgā vieta, kur patlaban pārstāvēti mēbeļu un interjera preču tirgotāji. Pērnā gada augustā tika paziņots par abu veikalu slēgšanu tirdzniecības centrā Alfa.

31.marts būs pēdējā darba diena, atzinuši Asko un Sotka darbinieki. Katra veikala platība ir 1400 kvadrātmetri. Lēmumu atstāt Spici laikraksts saista ar apgrozījuma kritumu, kas esot sasniedzis 70%.

"Ļoti dīvaini, mums viņi par to nav paziņojuši," laikrakstam teikusi Spices direktore Iveta Lāce. Savukārt Spice Home direktors Raimonds Ozoliņš informējis, ka līgums ir līdz 2012.gadam, tādējādi Asko un Sotka īpašnieki īrēs telpas vēl divus gadus. Saistībā ar jauno informāciju plānots sazināties ar uzņēmuma vadību Somijā un noskaidrot situāciju.

Lai arī šogad jau pārsniegti 2020.un 2021.gada apgrozījuma rādītāji, pirms Covid-19 pandēmijas līmeni plānots sasniegt 2024.gadā, intervijā sacīja tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāja Iveta Priedīte.

Viņa atklāja, ka šogad "Spice" un "Spice Home" tirdzniecības centri ir pārmaiņu priekšā, jo tajos notiek gan interjera atjaunošanas, gan nomnieku un veikalu dažādības uzlabošanas darbi. Cita starpā patlaban atvērti jau 11 jauni veikali, četrus plānots atvērt rudenī, savukārt 17 veikali un restorāni ir jau veikuši rekonstrukcijas vai pabeigs tās līdz gada beigām.

"Visi šie procesi arī ļoti lielā mērā ietekmē "Spices" apgrozījumu. Mūsu ieņēmumi patlaban pārsniedz 2020. un 2021.gada rezultātus, bet atgriezties pie pirms Covid-19 līmeņa mēs varēsim, sākot no 2024.gada," uzsvēra Priedīte, piebilstot, ka arī nākamgad "Spice" un "Spice Home" tiek plānoti rekonstrukcijas darbi un nomnieku rotācija.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagarinājusi SIA Rapsoil zemes nomas līgumu līdz 2014.gada 16.janvārim būvatļaujas saņemšanai diviem vēja parkiem.

2012.gada 2.aprīlī starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA Rapsoil tika noslēgts zemes nomas tiesību rezervēšanas līgums līdz 2013.gada 13.aprīlim. Taču šā gada 15.janvārī LSEZ pārvaldē tika saņemta Rapsoil vēstule, kurā kapitālsabiedrības vadība lūdz pagarināt zemes nomas tiesību rezervēšanas līgumu plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai, vēja elektrostacijas tehniskā projekta izstrādei, būvatļaujas saņemšanai, kā arī zemesgabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā atbilstoši izstrādātajam detālplānojumam.

Db.lv rakstīja, ka ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums divu vēja parku ierīkošanai Liepājas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras. Viena SIA Rapsoil iecere ir izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri. Savukārt otra iecere paredz būvēt vēja parku teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

Pēc piedzīvotās krīzes pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaits Kurzemē atkal ir pieaudzis un, lai arī kopš 2011.gada tas uzrādījis nelielas svārstības, kopējā tendence liecina, ka ik gadu Kurzemes reģionā tiek reģistrēti aptuveni 1100 jauni uzņēmumi, un 58,84% no visiem uzņēmumiem, kas reģistrēti kopš 2010.gada, ir mazkapitāla SIA, liecina Lursoft dati.

Ik gadu Kurzemē tiek likvidēti vairāki simti uzņēmumu, līdz ar to kopējais uzņēmumu skaita pieaugums nav mērāms ar četrciparu skaitli. Ņemot vērā likvidēto uzņēmumu skaitu, kam pēdējos gados ir bijusi tendence samazināties, redzams, ka ik gadu reģiona uzņēmēju pulks kļūst kuplāks par aptuveni 600 jauniem komersantiem. 2014.gadā, visticamāk, līdzšinējā dinamikā būs vērojamas izmaiņas, jo gada pirmajos astoņos mēnešos likvidēts jau 421 uzņēmums un to skaits atlikušajos mēnešos vēl turpinās pieaugt, noteikti pārsniedzot 2013.gada rādītāju.

nteresi par uzņēmējdarbības attīstīšanu Kurzemē izrādījuši arī ārvalstnieki. No Kipras šogad Kurzemes uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīti jau 1,33 miljoni eiro, savukārt pērn no attiecīgās valsts Kurzemes uzņēmumu kapitālā investēti nepilni 7 miljoni eiro. Llielākās tiešās investīcijas no Kipras šogad ieguldītas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA GI Termināls.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 1,6%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,8%, liecina Eurostat dati.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par attiecīgi 0,9% un 0,8%.

Savukārt decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā saruka par 1%, bet ES pieauga par 0,1%.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu kategorijā eirozonā saruka par 1,4%, bet ES – par 0,7%. Savukārt nepārtikas sektors saruka attiecīgi par 1,8% un 0,9%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums saruka 16 valstīs, bet pieauga sešās. Lielākais kritums reģistrēts Portugālē – par 5,8%, Spānijā – par 3,6% un Vācijā – par 2,5%, bet straujākais kāpums bijis Lielbritānijā – par 2,6%, Maltā – par 2% un Īrijā – par 1,4%. Latvijā mēneša laikā apgrozījums sarucis par 0,5%, kas ir trešais mazākais kritums ES.

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, eirozonā mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis par 0,2%, savukārt Eiropas Savienībā – par 0,4%, liecina Eurostat dati.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums eirozonā sarucis par 0,1%, bet ES – palielinājies par 0,5%.

Mēneša laikā eirozonā pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības apgrozījums audzis par 0,7%, bet Eiropas Savienībā – par 0,5%.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, mazumtirdzniecības apgrozījums sarucis deviņās valstīs, bet audzis – 11. Lielākais kritums bijis Spānijā – par 1,8%, Dānijā un Polijā – par 1,3%, savukārt straujākais pieaugums vērojams Igaunijā – par 3,1%, Francijā un Slovēnijā – par 1,2%. Latvijā mēneša laikā mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 0,4%.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Tirdzniecības kompleksa Spice apgrozījums 2010.gadā ir pieaudzis un sasniedzis 73,3 miljonus latu (2009.gadā - 71,7 milj.Ls), savukārt pircēju plūsma pērn sasniedza 8,7 miljonus (2009.gadā – 8,4 milj.).

Neskatoties uz pieaugošo konkurenci tirdzniecības centru vidū un ekonomiskās krīzes sekām, Spice spējusi piesaistīt un noturēt maksātspējīgo pircēju auditoriju, uzskata kompleksa Spice direktore Iveta Lāce.

Strauju izaugsmi pērn piedzīvojis mājas lietu un interjera preču centrs Spice Home – tā pircēju plūsma 2010.gadā attiecībā pret 2009.gadu pieaugusi par 40%, sasniedzot 1,17 miljonus, savukārt pirkumu skaits palielinājies par 86%, sasniedzot 509 tūkstošus, bet apgrozījums pieaudzis par 23% un sasniedza 10,41 miljonu latus.

Uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un pieaugot pirktspējai, arī tirdzniecības centrā Spice, sākot no jūlija, bija vērojams pieaugums visos rādītājos – pircēju plūsmā, pirkumu skaitā un apgrozījumā. Pircēju plūsma gada griezumā pret 2009.gadu ir palielinājusies par 0,1% un sasniedza 7,55 miljonus. Pērn par 3% palielinājies arī pirkumu skaits – 2010.gadā Spicē veikti 6,96 miljoni pirkumu. Lai arī gada aktīvākajā posmā - decembrī - pircēji iepirkušies par 3% vairāk nekā 2009.gada decembrī, t/c Spice apgrozījums saglabājies gandrīz pērnā gada līmenī, sasniedzot 62,88 miljonus latus (-1%).

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Šā gada pirmajā pusē no Latvijas eksportēts par 20% vairāk preču nekā šajā laikā pērn, bet Latvijā importēto preču apjoms pieaudzis par 19%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi, šā gada sešos mēnešos par 31% jeb 186,17 miljonu latu augusi arī eksportēto preču kopējā vērtība un šogad pēc muitas deklarācijām eksportētas 784,27 miljonus latu vērtas preces, savukārt no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, importēto preču kopējā statistiskā vērtība bijusi 909,59 miljoni latu, kas ir par 237,08 miljoniem latu jeb 26% vairāk nekā šajā laikā pērn.

Pēc VID datiem, gada pirmajā pusē noformētas 45 334 eksporta deklarācijas, kas ir par 7847 deklarācijām jeb par 20% vairāk nekā pērn, savukārt importa muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā noformētas par 19% jeb 7649 deklarācijām vairāk nekā šajā laikā pērn - šogad noformētas 47 977 importa muitas deklarācijas.