Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – savā pirmajā runā pateica ASV prezidents Donalds Tramps. Esošais ASV prezidents Donalds Tramps, par kuru pirms vēlēšanām ņirgājās lielākā daļa pašlaik pie varas esošo Latvijas politiķu!

Arī vairums žurnālistu, kuri cenšas pie katras izdevības nomelnot un apsmiet ASV prezidentu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja nekrist panikā, ja uzvar Donalds Tramps, bet žurnālists Kārlis Streips saukāja Donaldu Trampu par «oranžo pērtiķi» un «lielāko idiotu», kāds jebkad redzēts. Un viņi joprojām turpina zākāties par «Trampistānu» – Amerikas Savienotajām Valstīm!

Katras tautas tiesības ir rūpēties pirmkārt par savām interesēm – un tieši tas ASV prezidents, kurš ir pateicis šos svarīgos vārdus, saņem lielāko naida devu. Ne uz vienu prezidentu visā ASV vēsturē nekad nav izlietas tādas samazgas kā uz Donaldu Trampu. Tieši tāpēc lielākais Trampa ienaidnieks Džordžs Soross ir pasludinājis, ka «viss, kas varēja notikt nepareizi, ir noticis, un ka (Tramps) grib sagraut pasauli».

Pasauli sagaida sarežģīts laiks – sabrūkot eirozonai, atjaunosies konflikti starp Eiropas valstīm, ASV sāksies sociāli nemieri, kuru novēršanai tiks piemērotas politiskas represijas, bet finanšu sistēma var pilnībā sagrūt, uzskata ASV investors Džordžs Soross.

«Mūs sagaida ļoti sarežģīts laiks, kuru var salīdzināt ar Lielo Depresiju. Pastāv briesmas, ka attīstīto pasauli piemeklēs recesija, kas ilgs desmitgadi. Labākais scenārijs, kas mūs sagaida, ir deflācija, bet sliktākais – finanšu sistēmas sabrukums,» intervijā žurnālam Newsweek sacīja Dž. Soross.

Pasaules finanšu nedienas ASV investors salīdzināja ar PSRS sabrukumu. «Padomju sistēmas sabrukums bija ļoti negaidīts notikums, pašlaik mēs saskaramies ar kaut ko līdzīgu – pilnībā pat neapzinoties to, kas notiek,» klāstīja Dž. Sorss.

Notiekošā saprašana ir galvenā vērtība, uzsvēra Dž. Soross. «Mūsu pašreizējās situācijas lielākā traģēdija ir nepilnīgas izpratnes negribētas sekas. Ļoti daudz ļaunu lietu ir patiesībā netīšas. Daudzi cilvēki finanšu sistēmai nodarīja postījumus to nemaz negribēdami.»

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Berlīnes loma eirozonas parādu krīzes laikā veicinās to, ka Vācija tiks ienīsta un no tās novērsīsies visa Eiropa, uzskata ASV miljardieris Džordžs Soross.

Sarunā ar laikrakstu Spiegel Dž. Soross uzsvēra, ka Vācijas darbības, kas veiktas lai glābtu eiro, saglabās situāciju, kurā Eiropas valstīm – parādniecēm jāmaksā milzīgas «piemaksas», lai varētu refinansēt savus parādus. «Rezultātā izveidosies Eiropa, kurā Vācija tiek uzskatīta par imperiālistisku lielvaru, kuru nemīl un neapbrīno, bet gan ienīst un tai pretojas,» klāstīja Dž. Soross.

Savukārt pie šādas situācijas izveidošanās atbildība jāuzņemas visiem, kas bija iesaistīti Eiropas vienotās valūtas izveidošanā, īsti nesaprotot sekas. «Kad eiro tika izveidots, regulatori ļāva bankām iegādāties neierobežotu daudzumu valsts obligāciju, neprasot nodrošināt pamatkapitālu. Komercbankas uzskatīja par izdevīgu uzkrāt vāju valstu obligācijas,» sacīja Dž. Soross. Tikmēr Vācija, cīnoties ar apvienošanās sekām, «savilka ciešāk jostu». Tas viss noveda pie lielas atšķirības ekonomiskajā sniegumā.

ASV miljadieris un investors Džordžs Soross asi kritizējis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, brīdinot, ka viņas īstenotā politika var izraisīt Lielās Depresijas atkārtošanos, vēsta AFP.

«Es cienu Merkeli par viņas vadību, bet diemžēl viņa ved Eiropu nepareizā virzienā,» intervijā Vācijas laikrakstam Der Spiegel sacīja Dž. Soross. Viņš norādīja, ka nav pareizi finanšu krīzi censties atrisināt ar tēriņu samazinājumiem, bet nepieciešams veikt finanšu injekcijas.

«Pretējā gadījumā mēs atkārtosim tās pašas kļūdas, kuras iegrūda Ameriku Lielajā Depresijā 1929. gadā. To Angela Merkele nesaprot,» uzsvēra ASV miljardieris.

Tāpat Dž. Soross pauda pārliecību, ka Eiropa finanšu krīzi var pārvarēt saviem spēkiem, bez Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības. Viņš arī norādīja, ka ir kļūdaini piedāvāt Grieķijai starptautisko finanšu palīdzību, kas ir «piesieta» augstām procentu likmēm. «Tāpēc valsti pašlaik nevar glābt. Tas pats notiks arī ar Itāliju, ja mēs šai valstij liksim piespiedu kārtā maksāt bargas procentu likmes,» sacīja Dž. Soross.

Eiropas līderi, uzturot pie dzīvības «sapuvušo» eiro, novedīs reģionu līdz sabrukumam, pavēstījis ASV miljardieris un investors Džordžs Soross. Savukārt Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans uzskata, ka, nodarbojoties ar «jukušiem» taupības pasākumiem, Eiropa veic ekonomisko un politisko pašnāvību.

«Eiro draud iznīcināt Eiropas Savienību (ES), bet tās līderi, ar vislabākajiem nodomiem cenšoties ieviest nepieņemamus noteikumus, ved to līdz sabrukumam,» sarunā ar Francijas laikrakstu Le Monde sacīja Dž. Soross.

Pēc Sorosa domām, eiro ieviešana novedusi pie lielām atšķirībām, pretēji gaidītajam valstu tuvināšanās procesam. «Vājākās eirozonas valstis ir negaidīti atklājušas, ka atrodas Trešās pasaules valstu situācijā, bet nestrādājošu noteikumu ievērošanas piespiešana situāciju padara vēl sliktāku,» sacīja Dž. Soross, vēsta Express.co.uk.

Neatkarīgi no Dž. Sorosa cits ekonomikas zinātnes smagsvars un Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans savā slejā laikrakstā The New York Times brīdināja, ka finanšu krīze Eiropā draud atgriezties ar jaunu sparu. Pirms pāris mēnešiem viņš jutis zināmas cerības par Eiropu, taču pašlaik tās izgaisinājušas Vācijas «jukušās» taupības programmas, un vienīgais risinājumus būtu, ja visas eirozonas valstis pamestu monetāro savienību.

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Vācijai nepieciešams pieņemt lēmumu par eirozonas vadīšanu, veicinot ekonomikas izaugsmi un veidojot fiskālo savienību, vai arī jāpamet Eiropas monetārā savienība, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Intervijā laikrakstam Financial Times Dž. Soross norādīja, ka Vācijai nepieciešams dalīties Eiropas liktenī – riskējot kopā ar to izpeldēt vai arī noslīkt. «Tas pilnībā ir atkarīgs no Vācijas attieksmes – ja viņi uzstāj uz taupības politiku un no tās neatsakās, tad patiesībā tas [Vācijas aiziešana no eirozonas] pat būtu labāk,» klāstīja Dž. Soross.

Miljardieris uzsvēra, ka, ja savienības biedri nespēj sadzīvot kopā, tad labāk ir, ja katrs iet savus ceļus. «Vācijas izstāšanās būtu graujošs, bet kontrolējams un vienreizējs notikums, pretēji haotiskam, ieilgušam domino efektam, kad viena pēc otras parādu pārņemtas valstis spiestas pamest eirozonu,» sacīja ASV miljardieris.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

92 gadus vecais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross nodevis biznesa un filantropijas lietas sava 37 gadus vecā dēla Aleksandra pārziņā, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal".

Aleksandrs Soross, kurš biežāk tiek saukts par Aleksu, tagad ir vienīgais Sorosu ģimenes pārstāvis uzņēmuma "Soros Fund Management" investīciju komitejā. "Soros Fund Management" pārvalda 25 miljardus ASV dolāru vērtos Sorosa īpašumus.

Decembrī Aleksandrs Soross nomainīja tēvu "Atvērtās sabiedrības fondu" padomes priekšsēdētāja amatā. Šie fondi, kas pasludinājuši par mērķi veicināt tiesiskumu, izglītību, sabiedrības veselību un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus, piešķir finansējumu projektiem daudzās pasaules valstīs.

Aleksandrs Soross arī kļuvis par prezidentu politiskās rīcības komitejā, ar kuras starpniecību Soross ziedo naudu ASV Demokrātu partijai. Tuvākajos gados šai komitejai paredzēts piešķirt 125 miljonus dolāru.

Vācijai nepieciešams izdarīt vairāk, lai glābtu Eiropas vienoto valūtu, pretējā gadījumā Berlīnei eirozona ir jāpamet, uzskata ASV miljardieris un investors Džordžs Soross, vēsta AFP.

Sarunā ar laikrakstu Welt am Sonntag viņš norādīja, ka vāciešiem nepieciešams izvēlēties – vai viņi vēlas eiro vai nevēlas. «Ja vācieši vēlas – viņiem jāveic maksājumi. Ja nevēlas – viņiem jāpamet eirozona,» sacīja Dž. Soross.

Dž. Soross arī vainoja Vācijas valdību un valsts centrālo banku, kas, neatlaidīgi pastāvot uz taupības pasākumiem eirozonā, apdraud pašu vienoto valūtu. «Taupīšana un cenu uzraudzība darbojās Vācijā, taču pašlaik tā Eiropai var atnest neveiksmi,» akcentēja Dž. Soross.

Tomēr viņš atzina, ka gadījumā, ja Berlīne izstātos no eirozonas, ciestu valsts eksports, jo «jaunajai Vācijas valūtai būtu augstāka vērtība».

Miljardieris investors Džordžs Soross pārmet Vācijai vadošo lomu taupības pasākumu ieviešanā, kas iegrūdīšot eirozonu deflācijas spirālē, ziņo Reuters.

Papildus fiskālie stimuli - un nevis fiskālā disciplīna - ir izeja no krīzes gan Eiropai, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, Soross sacījis otrdien savā runā Kolumbijas Universitātē.

«Deficīta samazināšana no tādas kreditorvalsts kā Vācija puses ir tiešā pretrunā ar pieredzi, kas gūta no Lielās depresijas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Tas var iegrūst Eiropu ilgstošas stagnācijas periodā vai pat sliktāk,» sacījis Soross.

Tomēr Vācija, maz ticams, mainīs savu uzvedību, jo tās ekonomikai klājas labi un citu valstu grūtībās var vainot strukturālo neelastību, stāstījis slavenais investors.

Soross atzīmējis, ka Vācijas kanclere Angela Merkele nesen guva virsroku G20 sanāksmē, kur viņa apvienoja spēkus ar Kanādu un jaunievēlēto Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu, spiežot citas valstis ieviest taupības pasākumus.

Pasaules ekonomika pašlaik atrodas «ļaunā deflācijā», bet noteikumus notiekošajam eirozonā diktē Vācija, uzskata ASV finansists Džordžs Soross.

Globālā ekonomika šobrīd ir piedzīvojusi «ļaunu deflācijas ciklu», kuru izraisījušas eirozonas valstu taupības programmas. Tās ir domātas budžeta deficīta kontrolēšanai, tomēr samazina pieprasījumu un «saspiež cenas», sacīja Dž. Soross, vēsta The Wall Street Journal.

Nākotnē Eiropas monetāro savienību gaida «drakonisks taupības» režīms, kuru radīs tie veidi, kādus eirozona izvēlējusies, lai atrisinātu savas parādu problēmas, uzsver ASV finansists.

Dž. Soross arī akcentēja, ka, lai gan eirozonai ir sava galvenā finanšu iestāde – Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF) – tomēr noteikumus tajā nosaka valstis, kuras izsniegušas kredītus, kā, piemēram, Vācija.

Pašlaik finanšu tirgos esot svinības, kuras pārtrauks realitātes iestāšanās, teic Džordžs Soross

Dažkārt investīciju pasaules uzmanības starmešu gaismā nonāk tas, ko saka dažas šīs jomas lielākās leģendas. Savu viedokli par visai pesimistisko skatījumu uz finanšu tirgus nākotni pēdējo dienu laikā turpinājis deklarēt viens no slavenākajiem spekulantiem Soros Fund Management vadītājs Džordžs Soross. Viņš Pasaules Ekonomikas forumā Davosā izteicies, ka ASV prezidenta amatā nonācis potenciāls diktators, Eiropas Savienība sairst, briti atrodas politiskās nestabilitātes priekšvakarā, un arī Ķīna kļūstot par arvien represīvāku sabiedrību.

Britu sakarā Dž. Soross paudis pārliecību, ka pašreizējā Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja nespēs ilgi noturēties pie varas, jo birtu politiķi un arī sabiedrība ir visai sašķelti attiecībā uz Brexit perspektīvām. Džordžs Soross, kurš pazīstams kā cilvēks, kas salauza Anglijas centrālo banku, norāda, ka arī D. Trampam neizdosies īstenot viņa pretrunīgās idejas, jo ASV politiķi lielāku laiku pavadīs, viens ar otru strīdoties, nevis darot ko produktīvu. Rezultātā slavenais investors izsaka prognozi, ka ASV akciju tirgū kāpumam pienākšot gals.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Protestiem pret taupību un valstu glābšanu eirozonā pieņemoties spēkā, arī miljardieris, investors Džordžs Soross (George Soros) kritizējis Vācijas lomu, norādot valstij, ka taupība nestrādā un tai pat pašai vajadzētu apsvērt domu par eirozonas pamešanu, vēsta CNBC.

«Finanšu problēma ir tā, ka Vācija uzspiež eirozonai nepareizu politiku. Taupība nedarbojas. Nevar samazināt parādu slogu, samazinot budžeta deficītu,» Vācijā sacījis Soross, Soros Fund Management dibinātājs un priekšsēdētājs.

Soross Eiropā lielākajai ekonomikai norādījis, ka tā ir pieļāvusi kļūdas, glābjot Kipru, spiežot daļu noguldītāju dalīties ar izmaksām: «Kipras glābšanā Vācija aizgāja pārāk tālu. Tas, kas notika Kiprā, iedragāja Eiropas banku biznesa modeli, kas balstīts uz noguldījumiem.»

Soross arī paziņojis, ka liela daļa no atbildības saistībā ar eirozonas krīzi ir jāuzņemas tieši Vācijai: «Es jau iepriekš gribu darīt zināmu, ka es nevainoju Vāciju. Jebkurš būtu pieļāvis līdzīgas kļūdas... Es saprotu, ka es riskēju izraisīt negatīvu reakciju, atbildību uzliekot Vācijai. Bet tikai Vācija var labot radušos situāciju,» teicis miljardieris. Saskaņā ar viņa teikto Vācijai vai nu vajadzētu atmest iebildumus pret eiroobligācijām, vai pamest eirozonu.

Slavenais ekonomists Džordžs Soross Davosas Pasaules ekonomikas forumā pievienojies lielo pasaules banku nīdēju pulciņam.

Dž. Soross aizstāvēja ASV prezidenta Baraka Obamas ierosinātās reformas ierobežot banku lielumu, kuru problēmas rada problēmas valstij, kas rezultātā prasa milzīgus nodokļu maksātāju līdzekļus, raksta BBC.

Jāatgādina, ka B. Obama izteicies, ka nākotnē nevēlas redzēt uzņēmumus, kurus apzīmē ar vārdiem too big to fail (pārāk lieli, lai kristu).

Arī JPMorgan Chase vadošie baņķieri pieķerti izsakoties, ka tie noraizējušies par «sliktu banku sektora regulāciju.»

«Tomēr pat pēc iespējamas banku sadalīšanas mazākās daļās, joprojām daudz investīciju bankas būs «pārāk lielas, lai kristu». Lai saturētu šīs bankas, visām pasaules vadošajām ekonomikām būtu jāapvienojas, nosakot kopīgus finanšu sistēmas regulēšanas noteikumus, kas iezīmē striktas robežās, cik daudz banka var aizņemties, lai to investētu tālāk. Bez globālu noteikumu pieņemšanas kapitāls vienkārši aizplūstu uz valsti ar maigākajām regulām,» tā Dž. Soross.

Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par Eiropas parādu krīzes risināšanu sabruks pēc trim mēnešiem, paziņojis ASV finansists Džordžs Soross, vēsta The Telegraph.

Atēnu parādu samazināšana par 50% valsts parāda slogu samazinās tikai par 20% un tas būs nepietiekami, lai apturētu Grieķijas ekonomisko lejupslīdi, kas savukārt novedīs pie plašiem sociālajiem nemieriem, uzskata Dž. Soross.

«Ņemot vērā krīzes apmērus, šis risinājums ir nācis pārāk vēlu,» klāstīja ASV finansists. «Tas sniegs tikai daļēju atvieglojumu, kas var pazust laika posmā no vienas dienas līdz trim mēnešiem pēc vienošanās panākšanas.»

«Nav atrisināti fundamentāli krīzes iemesli. Ir skaidrs, ka Grieķijas uzkrātie parādu apjomi, kurus tā turpina palielināt, ir neatrisināmi un valsts ir faktiski maksātnespējīga,» sacīja Dž. Soross.

Vai Džordžs Soross gaida akciju cenu kritumu? Uz nemitīgo cenu rekordu fona ASV akciju tirgū šādu jautājumu pašlaik izvirzījuši vairāki finanšu tirgus dalībnieki pēc tam, kad atkārtoti aplūkojuši slavenā investora vadītās kompānijas šā gada otrā ceturkšņa atskaiti ASV Vērtspapīru un biržas komisijai.

Proti, šī atskaite liecina, ka Soros Fund Management otrajā ceturksnī pastiprināti pircis Standard & Poor’s 500 indeksa izaugsmei piesaistīto biržās tirgoto fondu tā saucamās put opcijas (pārdošanas opcijas). Tās dod tiesības, bet ne pienākumu investoram (šajā gadījumā Sorosam) pārdot noteiktos finanšu aktīvus noteiktā laika periodā par noteiktu cenu. Savukārt šo opciju pārdevējs uzņemas saistības šos vērtspapīrus, ja investors tā izlemj, iegādāties. Sorosa ieguldījumu stratēģijas interesenti norāda, ka Soros Fund Management put opciju ieguldījumi otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo palielinājušies par 605%, kas esot netipiski straujš pieaugums.

Pasaules finanšu tirgi virza globālo ekonomiku uz vēl vienu Lielo Depresiju, bet Eiropas varasiestādes ir zaudējušas kontroli pār situāciju, uzskata ASV finansists Džordžs Soross.

Eiropai nepieciešams atjaunot zaudēto kontroli un tas jādara nekavējoties, savā blogā, kas izvietots The Financial Times interneta vietnē, raksta Dž. Soross, piedāvājot trīs rīcības variantus.

ASV investors uzskata, ka, pirmkārt, eirozonas valdībām nepieciešams principiāli vienoties par kopīgas finanšu ministrijas izveidi. Otrkārt, galvenās Eiropas bankas jānodod īslaicīgā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārvaldīšanā, apmaiņā pret pagaidu garantijām un rekapitalizāciju. Treškārt, ECB vajadzētu atļaut tādām valstīm kā Itālija un Spānija īslaicīgi refinansēt savus parādus ar minimāliem procentiem.

Šīs darbības nomierinās tirgus un dos Eiropai nepieciešamo laiku, lai izstrādātu ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, bez kuras nav iespējams atrisināt parādu problēmas, skaidro Dž. Soross.

Eiropas Savienības (ES) līderu panāktā vienošanās, kuras ietvaros paredzēts izmantot eirozonas finanšu stabilitātes fondus banku rekapitalizācijai, kā arī ekonomisko problēmu nomocīto valstu parādu izmaksu samazināšanai, liecina par to, ka Vācija kļūst izolētāka, uzskata amerikāņu analītiķis.

«Ir skaidrs, ka vienošanās tika noslēgta tikai tāpēc, ka Vācija saskārās ar ārkārtīgi spēcīgu spiedienu. Rezultātā Vācija izskatās politiski izolēta un, visticamāk, arī ļoti aizvainota. Tas izskatās pēc bīstamas kombinācijas,» atsaucoties uz finanšu konglomerāta Bank of New York Mellon Valūtas stratēģiju nodaļas vadītāja Saimona Derika (Simon Derrick) sacīto, vēsta CNBC.

«Jāsaprot, ka panāktā vienošanās neatrisina eirozonas strukturālās problēmas, kas galvenokārt radīja krīzi. Tieši otrādi – vienošanās novirza problēmas smagumu no nacionālām valstīm uz Eiropas glābšanas fondiem, kas patiesībā nozīmē Eiropas Ziemeļu valstis un galvenokārt Vāciju,» pauž S. Deriks. Analītiķis arī norāda, ka nosacīto noteikumu vājināšanās liks Itālijai lūgt starptautisko palīdzību.

Naftas ieguvēju valstu iedzīvotājiem vajadzētu saņemt vairāk labuma no to dzimtenes resursiem, BBC stāstīja miljardieris un investors Džordžs Soross.

Revolūcija Lībijā ir «revolūcija pret korupciju, ko baro naftas naudas ļaunprātīga izmantošana». Ir vajadzīga lielāka «caurredzamība un atbildība» arī no citiem naftas produktu ražotājiem, kā, piemēram, Krievijas un Saūda Arābijas.

«Lībijas revolūcija ir valdības ļaunprātīgās dabas resursu izmantošanas sekas. Resursu izlietošanas procesa caurspīdīgums un atbildība ir tas, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, lai tie gūtu labumus no savas valsts resursiem. Lībijas nafta radīja neizmērojamas bagātības, kuras baudīja tikai Kadafi», skaidroja Dž. Soross.

Lībija dienā iegūst ap 1,6 miljoniem barelu naftas un ir 17. lielākā naftas ieguvēja pasaulē. Tās diktatora Muamara Kadafi vara lielākoties ir atkarīga no naftas pārdošanas ienākumiem.

Par eirozonas parādu krīzes eskalāciju atbildība jāuzņemas Vācijai un kanclerei Angelai Merkelei par tās piesardzīgo pieeju krīzes risināšanā, izteicies ASV investors Džordžs Soross.

«Tā bija Vācijas neizlēmība, kas saasināja Grieķijas krīzi un noveda pie tās transformēšanos par visas Eiropas nepatikšanām,» Dž. Soross raksta laikraksta Handelsblatt komentārā. Savukārt A. Merkeles piesardzība ir pārāk lēna, lai risinātu krīzi.

ASV investors uzsver, ka ir kļūdaini glābt atsevišķas valdības, bet nestiprināt Eiropas Savienību (ES) kopumā. Džordžs Soross arī ir aicinājis ieviest kopīgas ES parādzīmes; šo aicinājumu ir izteikuši arī citi ekonomisti, bet pret to iebilst Vācija.

Pašlaik spēkā esošā starptautisko aizdevumu kārtība nav ilgtspējīga. Tā nozīmē, ka Itālijai un Spānijai nākas maksāt augstākas procentu likmes par saviem parādiem nekā tās saņem no Grieķijas par piešķirto ārkārtas finansējumu. ASV investors jau ir vairākkārt kritizējis Eiropas mēģinājumus savaldīt parādu krīzi.

Eiropai nepieciešama ciešāka integrācija un lielākas tiesības Eiropas Savienības (ES) institūcijām nodarboties ar finanšu kontroli un pārraudzību, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta Euobserver.

«Mums vajag vairāk Eiropas, īpaši jau eirozonā. Tas nozīmē, ka ES institūcijām, ieskaitot Eiropas komisiju, būtu jāpiešķir lielākas kontroles iespējas. Pretējā gadījumā monetārās savienības darbība nebūtu iespējama,» klāstīja kanclere.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka nepieciešams, lai ES līderi izveidotu eirozonas nākotnes plānu. «Pasaule grib redzēt, kādā veidā mēs iedomājamies politisku savienību, kas atbilstu monetārai savienībai. Atbilde uz šo jautājumu jādod tuvā nākotnē, un šā procesa laikā Vācija būs konstruktīvs partneris,» sacīja A. Merkele.

A. Merkele pauda savu atbalstu t. s. banku savienībai – Eiropas lielāko banku pakļaušanu vienotai pārraudzībai, kā arī akcentēja vajadzību pēc lielākas kontroles pār dalībvalstis budžeta stabilizācijas mērķu sasniegšanu.

Investors un filantrops Džordžs Soross (George Soros) nākamo desmit gadu laikā ziedos 100 miljonus ASV dolāru organizācijai Human Rights Watch (HRW), ziņo BBC.

«Human Rights Watch ir viena no visefektīvākajām organizācijām, ko es atbalstu,» sacījis Dž. Soross.

Dāvana no Dž. Sorosa Open Society Foundations ir lielākā, kādu miljardieris ir pasniedzis nevalstiskai organizācijai, informējusi HRW.

Savukārt pats Dž. Soross norādījis, ka šī dāvana ir tikai pirmā no lielu ziedojumu sērijas, ko viņš ieplānojis.

«Tas ir daļēji saistīts ar vecumu,» stāstījis 80 gadus vecais finansists, piebilstot: «Sākotnēji es gribēju sadalīt visu naudu savas dzīves laikā, bet es esmu atteicies no šī plāna.»

HRW naudu izmantošot, lai pieņemtu darbā jaunus darbiniekus un paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā.