Jaunākais izdevums

Rīgas dome rīt lems par atbalstu projektam, kas paredz tūristu un interesentu ērtībām apkopot un digitalizēt informāciju par Rīgas kapsētās esošajiem kultūras pieminekļiem un cilvēkiem, kas tur atdusas.

Rīgas un Tallinas kopīgais projekts paredz divu gadu laikā apkopot pieejamo informāciju un izdot virkni informatīvu materiālu par Rīgas pašvaldības kapsētās – I un II Meža kapos, Raiņa, Torņkalna un Mārtiņa kapos – apglabātajiem ievērojamajiem cilvēkiem un tēlniecības objektiem. Kā atzīst gide, kas vada ekskursijas Meža kapos, šāda informācija ir ļoti nepieciešama, jo pašlaik nezinātājs nevarot atrast pat prezidentu kapavietas.

Ja projekts tiks apstiprināts, esot arī ideja izveidot virtuālu pastaigu pa šīm atdusas vietām, līdzīgi kā tas interneta vidē jau vairākus gadus iespējams, piemēram, Perlašēzas kapsētā, Parīzē, stāsta RD Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece – biroja vadītāja Inga Ivanova. Vēsturniece un tūrfirmas Jauni Rakursi gide, kas piedāvā ekskursijas pa kapsētām, Zita Valdmane, atzinīgi vērtē pašvaldības iniciatīvu, gan piebilstot, ka mērķauditorija šim tūrisma produktam ir vecāka gada gājuma cilvēki, tāpēc nedrīkstot aizmirst par tradicionāliem informācijas materiāliem. Tādi tikšot sagatavoti četrās valodās – latviešu, krievu, angļu un vācu, sola I. Ivanova.

Līdz šim veikti atsevišķi darbi, lai interesentiem un tūristiem palīdzētu atrast ievērojamos objektus kapsētās, piemēram, pie Meža kapu vārtiem izvietota shēma, kur atzīmētas nozīmīgu personu atdusas vietas. «Tomēr ar to viss arī beidzas. Zinu, cik daudz laika jāpavada, lai atrastu, piemēram, Gustava Zemgala kapavietu,» stāsta Z. Valdmane. Viņa arī ir sašutusi par šo mākslas objektu stāvokli. «Latviešu kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta kultūras kanonā, tomēr šajā gadījumā vārdi nesaskan ar darbiem,» uzskata Z. Valdmane.

Plānotais projekta finansējuma apjoms ir 210 tūkstoši latu, no kura nepieciešamais Rīgas domes līdzfinansējums 31,5 tūkstoši latu. Projekts tiks īstenots divus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmalā sākti krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi

Žanete Hāka,10.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2009. gada Brāļu kapu rekonstrukcijā un renovācijā Rīgas dome ieguldījusi apmēram 900 tūkstošus eiro. No citiem finansējuma avotiem - Aizsardzības ministrijas, Kultūras ministrijas, ziedojumiem - Brāļu kapu ansamblim piešķirti 672 tūkstoši eiro.

Īstenojot Brāļu kapu rekonstrukcijas projektus, šajā laikā atjaunota kapliča, renovēti trīs depozitāriji, izveidojot piemiņas telpas Svešumā kritušajiem latviešu karavīriem un Godam un pateicībai, restaurēta Ziedu altāra siena, nomainītas bojātās un uzliktas trūkstošās kapa uzrakstu plāksnes, veikts Svētās uguns terases remonts un citi darbi.

Šogad jau pabeigta sienas ar epitāfijām restaurācija, tā paredzēta arī sienai gar Varoņu ielu, Svētās uguns altāra terases iesegumam, noslēdzošās sienas priekšlaukumam, uzejai starp centrālā kapu lauka terasēm, skulptūru grupai Ievainotais jātnieks. Patlaban tiek atjaunoti centrālā kapu lauka celiņi un noslēdzošā siena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, šonedēļ uzsākti Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līdz marta sākumam pludmalē plānots izvietot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus.

Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla kapu pieminekļu un aksesuāru ražotājs SIA Glasstone nolēmis savu produkciju vest arī ārpus Latvijas - uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir visu gadu, informē uzņēmumā.

«Šur tur pasaulē jau ir atrodami formā kausēti stikla kapakmeņi, bet Glasstone piedāvājums ar savu tehniku atšķiras. Kausētie stikla pieminekļi ieņem savu formu krāsnī, pavadot tajā pat vairākas nedēļas. Mūsu mākslinieks ir ar maģistra grādu stikla mākslā, lielu uzņēmību un vīziju padarīt gaišāku Latvijas kapu vidi,» stāsta Glasstone īpašnieks Ernests Ronis.

Produktu piedāvājums šobrīd sastāv gan no stikla krāvuma tehnikā radītiem pieminekļiem, gan arī formā kausētiem, kas bieži ir laba kombinācija ar tradicionālo laukakmeni un marmoru, kā arī stikla kapu soliņiem. Glasstone ir nolēmuši savu produkciju vest ārpus Latvijas, uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir viscaur gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile,20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā.

Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lielo kapu teritorija turpmāk būs Rīgas domes īpašums

Zane Atlāce - Bistere,02.11.2016

No 2.novembra Lielo kapu teritorijas uzkopšanu veic Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Foto: Nora Krevņeva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome konceptuāli ir vienojusies ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcu par īpašumu apmaiņu un kļūs par Lielo kapu teritorijas īpašnieku, informē pašvaldībā.

«Īpašumu apmaiņa notiks pavisam pārskatāmā nākotnē. Tāpēc dome jau no šodienas sāk kapu teritorijas uzkopšanu. Savukārt pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzskata, ka baznīcai nav finansiālu iespēju uzturēt kārtību kapos, kas tika iznīcināti pirms 50 gadiem: «Visu pēdējo desmitgažu laikā tur tika vadāti suņi, bet naktīs bieži «atpūšas» bezpajumtnieki. Reizēm kapos notiek nelielas talkas, taču daži desmiti aktīvistu var sakopt tikai nelielu daļu apbedījumu. Tieši tāpēc Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bimbuļi rimbuļi, Palikt LV, Sēdnīca un citas asprātības uzņēmumu nosaukumos

Dienas Bizness,23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa,28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iespējas Skanstes tramvaja līnijas izvietošanai pētījis vairākkārt Rīgas domes iepirkumos uzvarējis mazpazīstams uzņēmums

LETA,28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējas Skanstes tramvaja līnijas izvietošanai pēc pašvaldības SIA Rīgas satiksme pasūtījuma pētījis uzņēmums SIA VIA Design Group, kas jau iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību iepirkumos, izpētīja aģentūra LETA.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka tika rīkots iepirkums, kura rezultātā pērn 26.jūnijā tika noslēgts līgums ar VIA Design Group.

Pamatojoties uz noslēgto līgumu, uzņēmums pētīja iespējas tramvaja līnijas izvietošanai. Tika pētīts, kur tehniski iespējams izbūvēt tramvaja infrastruktūru, kā arī kur būtu maksimālā atdeve no pasažieru pārvadāšanas viedokļa.

Līguma summu Rīgas satiksme nedēļas laikā nav atklājusi, bet ar uzņēmumu VIA Design Group aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka VIA Design Group iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību izsludinātajos iepirkumu konkursos. Šogad augustā tas uzvarējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajā iepirkumā par transporta attīstības tematiskā plānojuma izstrādi, ko veica par 79 500 eiro. Tāpat uzņēmums šogad jūnijā uzvarējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par luksoforu objektu projektēšanu, ko veica par 41 750 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VKPAI: Skanstes tramvaja līnija Senču ielā nedrīkst skart Lielos kapus

LETA,14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu un nedrīkst skart Lielos kapus, šodien Rīgas domes opozīcijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Katrīna Kukaine.

Kukaine stāstīja, ka VKPAI vērsās Rīgas domes Īpašumu iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes departaments, prasot viedokli par trīs Lielo kapu teritorijā esošām būvēm, kuras atrodas tuvu Senču ielai. Minētās ēkas ir kapliča, norobežojošā ķēde un dekoratīvais piemineklis krēsla formā. VKPAI informēja domi, ka konkrētās ēkas nedrīkst tikt nojauktas, risinot jauno tramvaja izbūvi, jo tie visi ir ne tikai daļa no kultūras pieminekļu kompleksa, bet arī kapa pieminekļi.

Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa pastāstīja, ka 2005.gadā dome apstiprināja sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2005.-2018.gadam, kas paredz arī pilsētas elektrotransporta attīstību. Rīgas domes lēmums ietvēra elektrotransporta modernizāciju, esošo vagonu rekonstrukciju un jaunu līniju atklāšanu, tostarp tādas līnijas izveidi, kas savieno jau esošās līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rucavas novada Būvvalde anulējusi būvatļauju sešu vasaras namiņu būvniecībai Papes ciema īpašumā Šalkas. Tam par iemeslu bijusi īpašnieku patvaļīga rīcība, pārlieku smagas tehnikas izmantošana, zemsedzes bojāšana kāpu zonā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Rucavas novada Būvvalde trīs privātpersonām, kuru īpašumā ir Šalkas, pērn izsniegusi būvatļauju sešu vasaras namiņu celtniecībai. Īpašnieki noslēguši līgumu par celtniecības darbu veikšanu ar uzņēmumu SIA Liepājas celtnieks.

Šobrīd objektā fiksēti vairāki pārkāpumi. Piemēram, objektā bijusi smagā tehnika, kuras svars pārsniedz 18 tonnas. Tās izmantošana bojājusi zemsedzi kāpu aizsargjoslā, kā arī pievadceļu. Izbraukāti arī kaimiņu zemesgabali. Aizliegtās vietās izvietoti būvmateriāli un tehnika, kāpu aizsargjoslā izbērti būvgruži.

«Kurš par nodarījumu ir atbildīgs un kādas būs soda sankcijas, lemsim turpmāk,» apliecina Rucavas novada Būvvaldes vadītājs arhitekts Uldis Ekšteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par četru ziediņu – jūrmalas dedestiņu – sabraukšanu ar motociklu dabas lieguma teritorijā kādam ventspilniekam draud 12 tūkstošu latu naudas sods un pieci gadi aiz restēm.

To šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kāpu izbraukāšanas lietu Ventspils tiesa sāka skatīt vakar, informē laikraksts. Tiesas priekšā stājies 28 gadus vecs ventspilnieks, kaut arī kāpu izbraukāšanā ar motocikliem piedalījās pieci cilvēki.

Pārkāpums Ventspils novada piekrastē, dabas lieguma Ovīši teritorijā notika pagājušā gada septembrī. Valsts vides inspektors Raits Čakstiņš tiesā liecināja – inspektori jau augusta beigās no tuvējā ciema iedzīvotājiem saņēma signālus, ka dabas lieguma teritorijā izbraukā kāpas. Pārbaudot saņemto informāciju, inspektori drīz vien konstatēja, ka četru motociklu grupējums braukā pa priekškāpas virspusi, proti, nevis pa liedagu, bet pa augu segu, izpostot augsni un ekosistēmu. Tajā reizē nevienu noķert neizdevās, taču noskaidrots, ka trīs līdz piecu motociklu grupējums ir no Ventspils un viņi šeit braukājot regulāri. Kārtējā teritorijas apsekošana 6. septembra pēcpusdienā vainagojās panākumiem – vides aizstāvji konstatēja, ka dabas lieguma teritorijā pa kāpu brauc pieci motocikli. Uz inspektora norādi apstāties motociklisti nereaģēja un devās Ventspils virzienā. Vēlāk pēc pēdām izsekots, ka viņi pa kāpu aizbraukuši līdz pat Ventspilij – vairāk nekā 20 kilometrus.

Komentāri

Pievienot komentāru