Jaunākais izdevums

Jūrmalas pilsētas pašvaldība turpina pagājušajā gadā sāktos vides aizsardzības pasākumus kāpu stabilizēšanai. Pērn, kā arī šā gada februārī smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, no 16. marta smilšu piebēršanu sāks Majoru pludmalē.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana plānota aptuveni 240 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas, Kaiju ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 900 kubikmetrus smilšu. Darbus plānots pabeigt līdz 1. aprīlim.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi tika sākti 2015. gadā Kaugurciema pludmalē un turpināti arī šogad, jo tieši šī krasta zona ir visvairāk pakļauta noskalošanai un smilšu uzkrāšanās šajā posmā notiek lēni. Samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks ir ne tikai Kaugurciema pludmalē, bet arī posmā no Bulduriem līdz Dubultiem, tādēļ tagad kāpu stabilizēšanas darbi tiks turpināti Majoros. Šajā posmā kāpu eroziju veicina vairāki nelabvēlīgi faktori.

Minētajā teritorijā pludmali veido un starpvētru periodos nelielā apjomā papildina ļoti smalkas smiltis, kas nodrošina gruntsūdens pacelšanos līdz pat pludmales virsmai, tādējādi smilšu virskārta nenožūst un vēji mitrās smiltis nevar iepūst kāpu joslā. Tāpat vētru laikā pludmalē un seklūdens joslā veidojas pārrāvuma straumes, kas aiznes smalkgraudainās pludmales smiltis dziļi zemūdens nogāzē. Kāpu noskalošanos veicina arī klimatisko apstākļu maiņa – ziemā arvien retāk veidojas ledus, kas varētu ierobežot vētras radīto viļņu iedarbību uz krastu. Secināts, ka notiek lēna vidējā ūdenslīmeņa paaugstināšanās un biežāk novērojamo vēju virziens nav labvēlīgs kāpu atjaunošanās procesam dabīgā ceļu. Kāpu eroziju veicina arī ļoti augsta antropogēnā slodze – šajā pludmales posmā atpūšas daudz cilvēku un rezultātā kāpu veģetācija tiek izbradāta.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus.

J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte.

Vēl viens no pasākumiem krasta kāpu stabilizēšanai, ko veic Jūrmalas pašvaldība, ir kārklu stādīšana. Pērn tie tika iestādīti divās joslās pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi. Kārklu zona pludmalē tiek atjaunota regulāri, savulaik Majoru pludmalē tika stādītas arī graudzāles – smiltāju kāpuniedre. Kāpas no izbradāšanas pasargā arī pludmalē izvietotās dēļu laipas, kas ierīkotas lielākajā daļā izeju uz pludmali.

Turpinot pludmales kāpu stabilizēšanas pasākumus, 2016. gadā aprīlī Kaugurciema pludmalē tiks atjaunoti kārklu stādījumi – iestādīta jauna kārklu josla un veikta veco kārklu sēdināšana apzāģējot, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases, jo tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība veic vides aizsardzības pasākumus kāpu zonas stiprināšanai, pieberot smiltis Majoru pludmalē. Darbi tiek veikti, lai mazinātu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kopš 2015. gada smilšu piebēršana kāpu stabilizēšanai tika veikta Kaugurciema pludmalē, šonedēļ smilšu piebēršana notiek arī Majoru pludmalē, kur šādi darbi tika veikti arī pērn.

Kāpu stabilizācijas pasākumi erozijas mazināšanai tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem un izstrādāto metodiku.

Majoru pludmalē smilšu piebēršana tiks veikta aptuveni 520 metru garā joslā, sākot no Ērgļu ielas Tirgoņu ielas virzienā, pieberot kopumā līdz 5600 kubikmetrus smilšu. Ja būs labvēlīgi laika apstākļi, darbus plānots pabeigt līdz 4. aprīlim. Dr. geol. J. Lapinskis skaidro, ka smilšu piebēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, un šādu metodi izmanto arī citas Eiropas valstis. Kā priekšrocību zinātnieks min arī to, ka piebērtās smiltis organiski iekļaujas ainavā, līdz ar to uzlabojas teritorijas rekreācijas kvalitāte. Smiltis, kuras tiek piebērtas Majoru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, šonedēļ uzsākti Kaugurciema pludmales kāpu stabilizēšanas darbi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Līdz marta sākumam pludmalē plānots izvietot vairāk nekā 3000 kubikmetru smilšu. Jūrmalas pilsētas pašvaldība bija pirmā piekrastes pašvaldība, kas pērn pēc savas iniciatīvas uzsāka pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumus.

Kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar vides eksperta, ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska veiktajiem krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem, ieteikumiem un izstrādāto metodiku. Stabilizācijas pasākumi tiek veikti atbilstoši vides eksperta rekomendācijām, nebojājot dabīgo vidi, kārklus un biotopus un ievērojot vides aizsardzības normatīvos aktus par videi nekaitīgu pasākumu izpildes procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Kaugurciema pludmalē sākta kārklu stādījumu atjaunošana, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kārklu stādījumi tiek veidoti Kaugurciema pludmales zonā virzienā no Kapteiņa Zolta ielas uz Jaunķemeru pusi divās joslās aptuveni 2000 metru garā posmā.

Kārklu stādīšana ir viens no pludmales krasta kāpu aizsardzības un kāpu stabilizēšanas pasākumiem, ko regulāri īsteno Jūrmalas pilsētas pašvaldība. Jūrmalas pilsētas domes Vides nodaļas vadītājs Jānis Artemjevs uzsver, ka pludmales un kāpu attīstības procesā liela nozīme ir augiem, kuri rada dabiskus šķēršļus, aiztur vēja pūstās smiltis un tādējādi pasargā krasta kāpu no noskalošanas.

«Stādu veidošanai tiks izmantoti kāpās augošie kārklu krūmi, kurus apzāģēs līdz 50 centimetru augstumā, tādējādi iegūstot stādmateriālu. Jauniegūtos stādus iegulda iepriekš izraktās tranšejās vietās, kur jūra pilnībā iznīcinājusi kārklu joslu, veidojot vienlaidus stādījumus. Pieredze liecina, ka apzāģētie kārkli ātri ataug, saknes sāk dzīt jaunas atvases, tie biezi sakuplo un tādējādi spēj aizturēt smiltis, veicinot to uzkrāšanos kāpu joslā un nostiprinot kāpu,» skaidro J. Artemjevs. «Arī iestādītie jaunie kārkli labi ieaug un sazaro; aprīlī iestādīti, tie sāks savu attīstības ceļu un sakuplos jau maijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskais Majoru muižas komplekss Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, ir veiksmīgi nosolīts atkārtotā izsolē par 699 084,97 eiro.

Īpašuma atkārtotā izsole noslēdzās 27. jūnijā ar sākumcenu 315 084,97 eiro un 2000 eiro soli un tajā piedalījās 4 dalībnieki, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

“Ceram, ka investoru aprūpēta, Majoru muiža drīzumā atvērs savas durvis kā viesmīlības vai dzīvojamo platību objekts. Šis unikālais komplekss piedāvā izcilu iespēju attīstīt uzņēmējdarbību prestižajā Jūrmalas reģionā. Nekustamais īpašums var kļūt par izcilu viesnīcu, kas būs pievilcīga gan vietējiem iedzīvotājiem, gan Jūrmalas pilsētas viesiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, potenciālie pircēji iegūs iespēju iegādāties vērtīgus īpašumus Jūrmalas centrā un tiks papildināta pilsētas vide,” norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības, tas izrietēja no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā šodien pēc koalīcijas padomes sēdes.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Savukārt īpašuma atpirkšana nav atbilstošs veids šī jautājuma risināšanai, izrietēja no premjerministra teiktā mediju pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Saeima aizvadītajā nedēļā otrajā lasījumā atbalstīja koalīcijas pārstāvju sākotnēji iesniegto likumprojektu Lielo kapu un citu aizsargājamu vēsturisku vietu kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai.

Grozījumi paredz noteikt, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiktu neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta teritorija, kā arī mainīta šo teritoriju izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms 38 gadiem Somijā savu aizsākumu guvušais uzņēmums nodarbojas ar būvju un infrastruktūru nosēšanās problēmu risināšanu vairāk nekā 50 valstīs, izmantojot nosēdušos ēku un grunts stabilizēšanai ģeopolimēra sveķus. Gadu desmitu laikā ir apturēta simtiem tūkstošiem ēku nosēšanās, un pirmie objekti nevainojami kalpo līdz pat šodienai, t.i., gandrīz 40 gadus.

URETEK ir izstrādājis pārdesmit ģeopolimēru maisījumus, kas ļauj piedāvāt ilglaicīgus risinājumus gan privātmājām un daudzdzīvokļu namiem, gan ražošanas uzņēmumiem un infrastruktūras objektiem. Kā liecina laboratorijās veikto izmēģinājumu rezultāti, ģeopolimēru kalpošanas laiks ir vismaz 100 gadi. URETEK materiāliem ir visi nepieciešamie vides un drošības sertifikāti, un uzņēmuma speciālistu darbam tiek dota divu gadu, bet materiāliem - 10 gadu garantija. URETEK Baltic darbojas Igaunijā jau divus gadus, un šajā laikā uzņēmums ir stabilizējis un pacēlis iepriekšējā līmenī jau pārsimts objektu - no privātmājām līdz pat tirdzniecības centriem un autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik, salīdzinot ar laiku vēl tikai pirms desmit gadiem, situācija ar būvniecību un saimniecisko darbību kāpu aizsargjoslā ir manāmi uzlabojusies

To DB apliecina aptaujātās pašvaldību amatpersonas, norādot, ka zemju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā, īpašnieki kļūst izglītotāki, labāk saprot, ko var darīt un ko ne. Samnieciskās darbības liegumus un ierobežojumus nosaka Aizsargjoslu likums, kas gan mainīts ir gana bieži.

Nebūtu pareizi teikt, ka kāpu aizsargjoslā ir pilnībā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, skaidro Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons. Tā ir atļauta gadījumos, kad tā ir paredzēta attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, kas ir izstrādāts saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz saimniecisko darbību Aizsargjoslu likums paredz, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumus, kad tiek attīstīta osta vai attīstīti un pārbūvēti esošie zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumi. Tātad esošie uzņēmumi savu darbu var turpināt un attīstīt, taču jaunus veidot nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules volejbola turnīra posms Jūrmalā – ieguvums ne tikai sportam, bet arī ekonomikai

Jānis Buks, Latvijas Volejbola federācijas prezidents,19.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapsētu informācijas digitalizācijas un pārvaldības sistēmā "cemety.lv" līdz šim digitalizētas vairāk nekā 400 gan pašvaldībām, gan baznīcām piederošas kapsētas visā Latvijā, digitāli apkopojot informāciju par vairāk nekā miljons apbedītajām personām.

Šobrīd notiek darbs pie vēl vairāk nekā 40 Latvijas kapsētu digitalizācijas. Jau vairākus gadus "Cemety.lv" darbojas Lietuvā, kā arī uzsākta darbība Anglijā, Somijā, Francijā un Itālijā.

"Cemety.lv" jebkurš interesents var virtuāli izstaigāt jau digitalizētās Latvijas kapsētas, kā arī atrast informāciju par kapsētā plānotajiem publiskajiem pasākumiem, piemēram, kapusvētkiem. Digitalizētajās kapsētās vietnē redzama kapsētas karte, apbedījumu plāns, kā arī apskatāma konkrētu kapavietu fotofiksācija. Tāpat vietne ir palīgs visiem tiem, kuri vēlas atrast savu radinieku un draugu atdusas vietas, bet dažādu iemeslu dēļ nezina, kur tās atrodas. Ievadot mirušās personas vārdu, sistēmā iespējams atrast ne tikai kapsētu, kurā konkrēts cilvēks apbedīts, bet arī kartē redzēt kapavietas atrašanās vietu konkrētajā kapsētā. "Cemety.lv" atrodamā informācija kļuvusi par noderīgu instrumentu arī ciltskoku veidotājiem – tiem, kas apzina un pēta dzimtas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla kapu pieminekļu un aksesuāru ražotājs SIA Glasstone nolēmis savu produkciju vest arī ārpus Latvijas - uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir visu gadu, informē uzņēmumā.

«Šur tur pasaulē jau ir atrodami formā kausēti stikla kapakmeņi, bet Glasstone piedāvājums ar savu tehniku atšķiras. Kausētie stikla pieminekļi ieņem savu formu krāsnī, pavadot tajā pat vairākas nedēļas. Mūsu mākslinieks ir ar maģistra grādu stikla mākslā, lielu uzņēmību un vīziju padarīt gaišāku Latvijas kapu vidi,» stāsta Glasstone īpašnieks Ernests Ronis.

Produktu piedāvājums šobrīd sastāv gan no stikla krāvuma tehnikā radītiem pieminekļiem, gan arī formā kausētiem, kas bieži ir laba kombinācija ar tradicionālo laukakmeni un marmoru, kā arī stikla kapu soliņiem. Glasstone ir nolēmuši savu produkciju vest ārpus Latvijas, uz valstīm, kurās kapu kultūra ir tikpat spēcīga kā Latvijā, un kapu iekārtošanas sezona ir viscaur gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar oficiālās peldsezonas sākšanos, Jūrmalas pašvaldība ir labiekārtojusi 12 oficiālās peldvietas, papildinot pludmales ar nepieciešamo atpūtas aprīkojumu. Pilsētā šogad plīvos 5 Zilie karogi – Jaunķemeros, Dubultos, Dzintaros, Majoros, Bulduros. Kauguru peldvietai piešķirts Nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts.

Kūrortpilsētā ir 11 oficiālas pilsētas piekrastes peldvietas jūras krastā, viena Lielupes krastā.

Līdz ar aktīvās peldsezonas sākšanos - no 15.maija līdz 15.septembrim, 26 kilometru garajā Jūrmalas pludmalē izvietotas 160 pārģērbšanās kabīnes, 165 atkritumu konteineri,16 konteinertipa sabiedriskās tualetes, kā arī atpūtniekiem pieejami 149 pastāvīgie soliņi. Piecās peldvietās - Bulduru, Dzintaru, Majoru, Asaru un Kauguru pludmalēs - ir izvietotas publiski pieejamas dušas un kāju skalotāji. 54 pludmales izejās uz jūru ir uzstādītas koka laipas. 10 pludmales izejas uz jūru ir nodrošinātas ar betona plāksnēm, pa kurām var nobraukt pludmalē operatīvais transports. Šogad pludmalē atpūtniekiem būs pieejamas 26 kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lielo kapu teritorija turpmāk būs Rīgas domes īpašums

Zane Atlāce - Bistere,02.11.2016

No 2.novembra Lielo kapu teritorijas uzkopšanu veic Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Foto: Nora Krevņeva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome konceptuāli ir vienojusies ar Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcu par īpašumu apmaiņu un kļūs par Lielo kapu teritorijas īpašnieku, informē pašvaldībā.

«Īpašumu apmaiņa notiks pavisam pārskatāmā nākotnē. Tāpēc dome jau no šodienas sāk kapu teritorijas uzkopšanu. Savukārt pēc tam, kad pilsēta kļūs par kapu īpašnieku, varēsim sākt atjaunot dižo rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju pieminekļus, kā arī pamazām sākt savest kārtībā visus Lielos kapus,» norāda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Viņš uzskata, ka baznīcai nav finansiālu iespēju uzturēt kārtību kapos, kas tika iznīcināti pirms 50 gadiem: «Visu pēdējo desmitgažu laikā tur tika vadāti suņi, bet naktīs bieži «atpūšas» bezpajumtnieki. Reizēm kapos notiek nelielas talkas, taču daži desmiti aktīvistu var sakopt tikai nelielu daļu apbedījumu. Tieši tāpēc Rīgas dome ir gatava pārņemt kapus un līdz ar to pārņemt arī saistības šo teritoriju uzturēt un sakopt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Cemety» vadītājs Miks Blate jau piekto gadu īsteno vienu no lielākajiem digitalizācijas projektiem Latvijā – kapsētu plānu un datu pārnešanu elektroniskā formātā, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ikvienu kapu kopiņu plānots fotografēt un publicēt internetā.

Ideju par kapu digitalizāciju Mikam Blatem ieteica paziņa, sirms kungs. «Viņš bija mantojis Rīgā kapa vietu. Aizgāja uz kapsētu un tur gaidīja divas stundas, kamēr kapsētas grāmatās atrada minēto un nokārtoja visas formalitātes. Viņš atnāca pie manis un paprasīja: «Vai tiešām to nevar elektroniski sakārtot?» Un mēs sākām domāt,» atceras M. Blate.

Bija vajadzīgi ieguldījumi – aptuveni 200 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda, tāpēc vispirms braukuši uz Jelgavas pašvaldību ar piemēru un kapsētas plānu. «Kad viņi pateica, ka to grib, mums vēl digitālās platformas nebija. Arī turpmākos gadus firma strādāja ar zaudējumiem. Mērķis ir uzņēmumu uzturēt par sistēmas apkalpošanas maksu. Peļņa mums nav liela, digitalizējot mazas kapsētas, ir pat zaudējumi,» stāsta SIA «Cemety» vadītājs. Pieaugot apkalpojamo kapsētu skaitam, palielinās ieņēmumi un darbība kļūst rentabla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Ar pieskārienu nodrošina biznesu

Ilze Žaime,06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Lockero ražo gudrās mantu glabātuves, kas ar pirksta noskenēšanu dod piekļuvi darba instrumentiem vai līdzpaņemtām pusdienām savā mantu glabātuvē.

Rolanda Indriksona uzņēmums Lockero, kas dibināts 2012.gadā, nodarbojas ar mantu glabātuvju izgatavošanu, tirdzniecību un uzstādīšanu. Izmantojot modernās tehnoloģijas, Lockero strādā, lai radītu jaunus risinājumus mantu glabātuvju ražošanas nozarē. Atšķirībā no ikdienā bieži sastopamajiem pakomātu skapīšiem, kuru galvenās funkcijas ir ļoti līdzīgas ar Latvijā izgatavotajiem skapīšiem, Lockero koncentrējas uz sarežģītāku tehnoloģiju izmantošanu un papildu funkciju nodrošināšanu skapīšu lietotājiem. Tam piemērs ir skapīši, kas aprīkoti ar dzesēšanas iespējām, elektroiekārtu uzlādes iespēju, vendinga aparātu un kluso darba zonu izvietošanu starp mantu glabātuvēm. Arī pirkstu noskenēšana, lai piekļūtu noliktajām mantām, ir pašmāju uzņēmuma jaunievedums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas salā Ibicā noskatītais plumales kafejnīcas koncepts Liepājas zīmolam Red Sun Buffet izrādījies veiksmīgs un bizness jūras krastā turpinās arī ziemas periodā.

Zīmols Red Sun Buffet savu darbību uzsāka 2010. gada vasarā, atverot pludmales kafejnīcu Liepājā. Gadu gaitā, ņemot vērā to, ka aizvadītās vasaras bija biznesam veiksmīgas, nolemts, ka, spītējot sezonalitātei, jāstrādā arī ziemas periodā. 2017. gada septembrī blakus esošajai vasaras laikapstākļiem piemērotajai teltij tika novietota moduļu tipa kafejnīca, kas ir pārvietojama un strādā visu sezonu.

Jaunajā kafejnīcā ieguldīta uzņēmuma vairāku gadu peļņa, un kopējās projekta investīcijas veidoja aptuveni 70 tūkstošus eiro, no tiem 4000 eiro tika iegūti Liepājas pašvaldības mazo un vidējo uzņēmēju projektu konkursā.

Kafejnīcas īpašnieks Mikus Alberts novērojis, ka pēdējo gadu gaitā ir bijušas tikai trīs siltas vasaras – 2010.,2015. un šajā gadā. Siltie laikapstākļi veicina konkurenci, kas neļauj atslābt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Tūristu izpostīto filmas The Beach slaveno pludmali slēgs uz nenoteiktu laiku

LETA--AFP,03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taizemes pludmale, ko slavenu padarīja 2000.gadā uz ekrāniem iznākusī filma «The Beach» («Pludmale») ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā, tiks slēgta uz nenoteiktu laiku, lai palīdzētu tās ekosistēmai atkopties no tūristu bariem, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Jūnijā pludmale tika slēgta uz četriem mēnešiem erozijas un piesārņojuma dēļ, ko izraisījis lielais tūristu pieplūdums. Taču pētījums, kas tika veikts šai laikā, liecināja, ka īstermiņa aizliegums nebūs pietiekams risinājums un kaitējums ir lielāks, nekā tika sākotnēji domāts.

«Mēs veicām novērtējumu katru mēnesi un atklājām, ka ekosistēmu ir nopietni iznīcinājis tūrisms,» sacīja Nacionālo parku biroja direktors Songtams Suksavangs, norādot, ka pludmalē ik dienas ieradās vidēji 5000 cilvēku.

Viņš sacīja, ka pludmale un tās augu sega ir pilnībā iznīcināta un to nevar izlabot četru mēnešu laikā. Tādēļ izlemts pludmali slēgt uz nenoteiktu laiku, kamēr ekosistēma atkopsies līdz normālam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) konstatējis nelikumību Talsu novada Kolkas pagasta pludmalē, kur izvietotas divas laivas, kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām viesu izmitināšanai pielāgotas konstrukcijas.

VVD aicina iedzīvotājus neizmantot nelikumīgās tūrisma mītnes “laivas-mājas”, kas starptautiskajās naktsmītņu rezervēšanas platformās Booking.com, Airbnb.com. tiek izīrētas ar nosaukumu “Baltic Maldives”.

VVD devis pārkāpējam, kurš šajā pludmalē nodarbojas ar tūristu izmitināšanu zvejai paredzētās, bet patvaļīgi tūrisma pakalpojumu sniegšanai pielāgotās laivās, termiņu līdz 17.augustam pārvietot tās normatīvajos aktos atļautā vietā, vienlaikus brīdinot, ja norādījumi netiks pildīti, VVD kā izpildiestāde uzsāks izpildi piespiedu kārtā un izņems prettiesiski novietotās konstrukcijas. Visi ar izņemšanu saistītie izdevumi būs jāsedz pārkāpējam.

16.augustā no Rīgas līča pludmales Kolkā aizvestas nelikumīgi izvietotās tūrisma mītnes "laivas-mājas", novēroja aģentūra LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strīdi kūrortpilsētā uzkarst

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam,18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pilsētas uzraksts Liepājas pludmalē, jūras krastā būs jaunā veidolā un pludmalē atradīsies nevis kā līdz šim - tikai trīs mēnešus vasaras sezonā, bet visu gadu, informē Liepājas dome.

Šī projekta investīcijas ir 29 892, 20 eiro, paredzot arī ikgadējās uzturēšanas izmaksas 670 eiro. Jaunos burtus paredzēts uzstādīt līdz 10. maijam un noteikts, ka tie pludmalē atradīsies visu gadu, vismaz piecus gadus.

Kā norāda Liepājas domes sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, tad pagājušajā gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss, kurā kopumā piedalījās seši pretendenti. Par vispiemērotāko risinājumu – ņemot vērā gan tehniskos, gan ilgnoturības, gan vizuālā izskata un cenas faktorus, tika atzīts SIA «Stage Art» piedāvājums un pagājušajā nedēļā tika noslēgts līgums par jaunu pludmales burtu izveidošanu un uzstādīšanu. Objekta mākslinieciskais koncepts pieder liepājniekam Miķelim Šķilam.

Komentāri

Pievienot komentāru