“Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) veiktā izpēte liecina, ka lielākā daļa komercbanku pakalpojumu Latvijā ir dārgāki nekā pārējās Baltijas valstīs. Tāpat visas četras lielākās komercbankas Latvijā ir būtiski ierobežojušas klātienes pakalpojumu nodrošināšanu. Līdz ar to komercbanku pakalpojumu izmaksas un to pieejamība bija viens no būtiskiem jautājumiem, ko šodien pārrunājām, tiekoties ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku”, pēc tikšanās uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ekonomikas ministrs un LB prezidents vienojās, ka abas puses tuvākajā laikā cieši sadarbosies šī jautājumā risināšanā, šajā procesā cieši iesaistot arī Konkurences padomi (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
V. Valainis ar M. Kazāku vienojās arī par kopīgu darbu pie banku kreditēšanas likumu izmaiņām, kas vienkāršotu un padarītu lētāku arī juridisko personu aizņēmumu pārkreditēšanu citā bankā. Jau ziņots, ka Saeima 15. februārī pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus.
Pēc ekonomikas ministra rīkojuma iepriekš veiktais PTAC pētījums liecina, ka banku pamatkomplektu apkalpošanas maksas Latvijā ir dārgākas visās četrās lielākajās kredītiestādēs, salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm. Maksa par valūtas konvertāciju par kartes darījumiem Latvijā ir dārgākā trijās no četrām kredītiestādēm.
Latvijā ir arī dārgākās debetkartes un kredītkartes apkalpošanas maksas ārpus klienta komplekta gadījumos, kad šāds pakalpojums tiek piedāvāts. Kā norāda PTAC, lai arī salīdzinoši norādītās maksas atšķiras par pārdesmit centiem vai procentu punktiem, uz kopējo darījumu skaita, apmēra un mēneša transakciju skaita papildus ieņēmumi, kas tiek gūti no Latvijas patērētāju apkalpošanas, varētu būt būtiski.
PTAC ieskatā visās trijās Baltijas valstīs pirmšķietami kredītiestādes naudas inkasācijas funkcijas nodrošina uz patērētāju rēķina, nosakot naudas izņemšanu no bankomāta bez komisijas maksas vidēji desmit reizes mazākā summas apmērā, nekā naudas iemaksas kontā.
Tāpat PTAC norāda uz faktu, ka visas četras lielākās kredītiestādes visās trīs Baltijas valstīs ir būtiski ierobežojušas klātienes pakalpojumu nodrošināšanu, atsevišķos gadījumos atsakoties no to piedāvāšanas vispār vai nosakot klātienes pakalpojuma maksas, kas patērētajam nav ekonomiski pamatotas.