Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

Foto: Freepik.com / senivpetro

Ziema ir tepat aiz stūra, un tas nozīmē, ka pienācis laiks parūpēties par sava uzņēmuma autoparka gatavību mainīgajiem laikapstākļiem. Riepu garāža, viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, jau vairākus gadus atgādina, ka laicīga sagatavošanās ir atslēga uz drošu un komfortablu braukšanu visos gadalaikos. Lasi un uzzini, kā tavam uzņēmumam var palīdzēt profesionāls riepu serviss!

Kāpēc ir svarīgi sagatavot uzņēmuma autoparku ziemai?

Laikapstākļi ziemā uz ceļiem rada īpašas prasības automašīnai un tās riepām. Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos, ir būtiski aprīkot automašīnu ar piemērotām ziemas riepām, kas nodrošina optimālu veiktspēju pat vissziemīgākajos laikapstākļos. Taču drošas ziemas riepas ir tikai viens no aspektiem, par ko jāparūpējas pirms ziemas iestāšanās. Ne mazāk svarīga ir, piemēram, savirzes regulēšana un nesezonas riepu uzglabāšana. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

Šogad meža nozarē uzkrājušās vairākas neatrisinātas problēmas, sacīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Viņš pauda, ka viena no lielākajām problēmām ir netaisnīgās kompensācijas par saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Tika izveidoti jauni dabas liegumi vairāku 10 000 hektāru platībā, tomēr mežu īpašniekiem piešķirtās kompensācijas par platību izņemšanu no noražošanas bija netaisnīgas. Patlaban maksimālā kompensācija meža platībām ir 190 eiro par hektāru, bet patiesā mežaudžu vērtība var sasniegt pat 20 000 eiro par hektāru.

Tāpat būtisks bija Satversmes tiesas spriedums, ar kuru par neatbilstošu satversmei noteica normu par samazinātu galvenās cirtes caurmēru, kuru iepriekš pieņēma valdībā, pamatojoties uz zinātnieku ieteikumiem. Lēmums negatīvi ietekmēja meža īpašnieku iespēju laicīgi pieņemt lēmumus par meža ciršanu, lai izvairītos no postījumiem, tostarp vējgāzēm un mizgraužu postījumiem.

Tuvākā mēneša laikā Rīgā tiks pilnībā slēgta autotransporta satiksme uz tilta pār dzelzceļu Altonavas ielā, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā.

Tas tiks darīts, ņemot vērā pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē iekļautās rekomendācijas.

Pārvada slēgšana radīs neērtības satiksmē, tomēr drošības riski, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti, norāda pašvaldībā.

Veicot satiksmes pārvada tehniskā stāvokļa novērtēšanu, secināts, ka pārvada velves bojājumu apmērs ir palielinājies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ mitruma un sala radītu bojājumu dēļ betons ap plaisām izdrūp, kā arī ir konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm.

Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Pašlaik izdrupumi no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rada apdraudējumu arī vilcienu satiksmei.

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Apledojuši, slideni ceļi, sniegputenis un sals – ziemai raksturīgie laikapstākļi mēdz sagādāt papildu izaicinājumus mazāk pieredzējušiem autovadītājiem. Turklāt ne vien pieaug risks iekļūt satiksmes negadījumā, bet arī aukstā laikā saasinās dažādas transporta līdzekļu tehniskās problēmas.

Minēto iemeslu dēļ ir vērts pirms ziemas iestāšanās parūpēties par maiņas auto papildpakalpojumu KASKO apdrošināšanas polisē, kas pasargās no palikšanas kājniekos pat tad, ja pēc iebraukšanas kupenā vai spēkrata «sasalšanas» nāksies to nogādāt autoservisā.

Kā liecina statistikas dati, apdrošinātāju pieredze nepārprotami parāda, ka tieši gada aukstākajos mēnešos autovadītājiem nākas biežāk meklēt automehāniķu palīdzību.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotā informācija liecina, ka ziemā brīvprātīgi apdrošināto transporta līdzekļu jeb KASKO segmentā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir par 14% augstāks nekā vasarā. Piedevām ik gadu pirmajos aukstajos rudens rītos vairākiem desmitiem vai pat simtiem autovadītāju nākas izsaukt evakuatoru, jo dažādu tehnisko nepilnību dēļ auto nav iedarbināms.

Novembra sākumā Latvijā laiks kļūs vēsāks un vietām gaidāms sezonas pirmais sniegs, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze.

Atbilstoši šai prognozei līdz 1.novembrim saglabāsies rudenīgi silts gaiss, temperatūra nereti pakāpsies virs +10 grādiem. No sestdienas, 2.novembra, laiks kļūs vēsāks un bez lietus gaidāma arī krusa un sniegs. Aukstajam gaisam plūstot pāri siltajai jūrai, vietām iespējami stipri nokrišņi un pērkona negaiss.

Parasti pirmais sniegs Latvijā uzsnieg oktobrī, pērn jau 8.oktobra rītā vietām valstī bija neliela sniega kārtiņa. Savukārt 2012.gada oktobra beigās Cēsu apkaimē sniega dziļums sasniedza 35 centimetrus, 2003.gadā Rīgā - 39 centimetrus.

Šīs nedēļas nogalē vietām īslaicīgi līs, saulaināks laiks gaidāms svētdien. Pūšot lēnam dienvidu vējam, gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz +1..+10 grādiem, maksimālā temperatūra sestdien būs +7..+12 grādi, Kurzemē līdz +14 grādiem, bet svētdien gaidāma temperatūras paaugstināšanās līdz +11..+15 grādiem.

Noslēdzoties atlases procesam, mācības uzsāks pirmie simts IT un start-up izglītības programmas “StartSchool” dalībnieki.

Interese par iespēju attīstīt tehnoloģiju un biznesa prasmes bija augsta - uz vienu vietu programmā pretendēja aptuveni septiņi dalībnieki, tādejādi apliecinot, ka šādas programmas ir pieprasītas un nepieciešamas. Jau augustā, atlasi izturējušie pretendenti, uzsāks intensīvu 12 mēnešu mācību programmu, iegūstot praksē balstītas zināšanas un kompetences. Liela daļa no dalībniekiem pēc programmas absolvēšanas vēlas dibināt savu jaunuzņēmumu (30%), mainīt karjeru (28%), kā arī sekmēt personīgo izaugsmi (12%).Līdzvērtīgu interesi par mācībām izrādījuši kā vīrieši tā sievietes - 48% no pretendentiem bija vīrieši un 52% - sievietes.

Apmācības ir piemērotas ne tikai jauniešiem, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet arī cilvēkiem, kuri jau aktīvi veido savu karjeru un ir ekonomiski aktīvajā vecumā. Vidējais dalībnieku vecums ir 31,7 gadi un vairāk nekā 70% dalībnieku ir ar vismaz 3 gadu darba pieredzi kādā jomā. Kopumā pieteikušies dalībnieki no 15 valstīm, no kuriem vairums ir no Latvijas, kā arī dalībnieki no Igaunijas, Ukrainas, Tunisijas un Indijas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ieviesīs ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumus, kas palīdzēs uzlabot klientu apkalpošanu.

MI ļaus samazināt klientu gaidīšanas laiku, jo “Tele2” darbinieki ar MI risinājumu palīdzību varēs sniegt ātrākas un precīzākas atbildes uz klientu jautājumiem.

Tāpat MI risinājumi tiks ieviesti klientu tiešajā saziņā ar uzņēmumu digitālajā vidē, proti, klients digitālajā vidē varēs sarunāties ar MI, kas sniegs izsmeļošas atbildes uz visiem ar pakalpojumu saistītajiem jautājumiem.

Kā atzīmē “Tele2” pārstāvji, MI risinājums eldigen.ai klientu apkalpošanā tiks ieviests sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu asya.ai, kas darbojas ģeneratīvā mākslīgā intelekta zinātniskajā izpētē un biznesa risinājumu izstrādē.

“Ieviešot mākslīgā intelekta risinājumus, mums ir divi mērķi. Pirmkārt, atvieglot darbinieku ikdienu, jo MI risinājums ļaus daudz ātrāk atrast vajadzīgo atbildi uz klienta jautājumu. Tas ļaus darbiniekiem vairāk koncentrēties uz sarunu ar klientu nevis informācijas meklēšanu mūsu IT sistēmās. Otrkārt, uzlabot klientu apkalpošanas pieredzi, jo vairs nebūs vajadzība pašiem meklēt informāciju mūsu mājas lapā vai zvanīt uz klientu informatīvo tālruni. Tā vietā būs iespēja pajautāt MI konkrēto jautājumu un tas sniegs precīzu un izsmeļošu atbildi. MI risinājumi ne tikai uzlabos efektivitāti, bet arī nodrošinās, ka gan mūsu darbinieki, gan klienti jūtas novērtēti un atbalstīti,” saka “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta vadītāja Marita Romanovska.

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē, paziņojuši par apvienošanos.

Šis solis pavērs jaunas perspektīvas abu uzņēmumu straujākai izaugsmei, nodrošinot vēl plašākas iespējas miljoniem klientu ērti attīstīt savu tiešsaistes biznesu globālā mērogā. Abas platformas turpinās darboties kā atsevišķi zīmoli un stiprinās Rīgu kā inovāciju centru un tehnoloģiju investīciju stratēģisko mērķi.

Saņemot gan abu uzņēmumu akcionāru atbalstu, gan komercdarbību uzraugošo iestāžu atļauju, Printful un Printify šodien paziņojuši par apvienošanos. Integrējot tehnoloģijas un resursus kā līdzvērtīgiem partneriem, paredzēts izveidot biznesu ar vēl plašāku produktu klāstu, ģeogrāfisko pārklājumu un personalizētiem ražošanas risinājumiem ikvienam – no individuāliem uzņēmējiem līdz pasaules vadošajiem uzņēmumiem. Arī pēc apvienošanās abi zīmoli – Printful un Printify – tiks saglabāti uz nenoteiktu laiku, un jau drīzumā abās platformās būs iespējams iepazīties ar atjaunināto piedāvājumu.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā valsts pārstāvis noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu Finanšu ministrijas virzītās pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmas īstenošanai Latvijā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030.gadam, kopējām investīcijām veidojot apmēram 100 miljonus eiro.

VNĪ norāda, ka programma ļaus nodrošināt modernus un energoefektīvus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs. Dzīvokļi būs pieejami skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.

No šī gada 20. septembra apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia visās Baltijas valstīs ievieš jaunu klientu lojalitātes programmu.

Tā būs pieejama Balcia mobilajā lietotnē un būs piemērota iedzīvotājiem, kuri dzimuši tehnoloģiju laikmetā jeb tā sauktajai Z paaudzei.

Lojalitātes programmā varēs piedalīties ikviens Balcia mobilās aplikācijas lietotājs, un tā paredz, ka dalībnieki saņems punktus par apdrošināšanas polišu iegādi mobilajā lietotnē, to atjaunošanu vai aktīvu iesaisti Balcia aktivitātēs, piemēram, aptauju aizpildīšanu un piedalīšanos dažādos izaicinājumos, kā arī par katru kopā pavadīto mēnesi ar Balcia.

Uzkrātos punktus varēs pārvērst ziedojumā dažādiem izglītības vai labdarības projektiem, samainīt pret atlaidi citiem Balcia produktiem vai izmantot pie Balcia partneriem.

Pavisam klusi un mērķtiecīgi tieslietu ministres Ineses Lībiņas – Egneres ("Jaunā Vienotība") vadībā virzās slikts demokrātijas, varu dalīšanas un tiesiskuma precedents, par kuru tikpat klusi tiek runāts Tieslietu ministrijas (TM), valdības un Saeimas gaiteņos. Runa ir par prokurora Jura Jurisa virzīšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Klusums ne tikai gaiteņos, bet arī publiskajā telpā.

Notikums ir būtisks viena iemesla dēļ – tas izgaismo demokrātijas trauslumu. Viens no demokrātijas pamatprincipiem ir varas dalīšana. Ja tas tiek pārkāpts vai ignorēts, demokrātija ir apdraudēta. Vai TM to apzinās, virzot Jurisu uz tiesneša amatu? Visticamāk, nē. Ja jānostiprina vara, uz principiem, tā izskatās, var pievērt acis.

Šajā stāstā nav svarīgs konkurences trūkums uz amatu – tā nebija vispār. Būtiskāks ir iespējamais interešu konflikts. Kopš 2021. gada Juris Juriss vada Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļu, kas piemēro arī tās kriminālprocesuālās normas, kas šobrīd apstrīdētas ST. Juridisko zinātņu doktors Juriss tagad sēdīsies galda otrā pusē un vērtēs, vai šīs normas atbilst Satversmei.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LPKS LATRAPS pašlaik aktīvi gatavojas pirmajam publiskajam obligāciju piedāvājumam 2024.gada 4. ceturksnī, kurā būs aicināti piedalīties Baltijas privātie un institucionālie investori.

Kooperatīva nodoms ir piesaistīt līdzekļus, lai īstenotu Austrumeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes ASNS Ingredient projektu Latvijā. Ražotnes būvniecība tiks uzsākta jau šī gada nogalē.

"LATRAPS stabilas izaugsmes pamatā ir pastāvīgs kooperatīva biedru un klientu skaita pieaugums, eksporta attīstība un inovācijas lauksaimniecības nozarē. Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi Baltijas durvis uz pasauli, un mūsu mērķis ir turpināt veicināt reģiona lauksaimnieku izaugsmi un nodrošināt spēcīgu pārstāvību globālajos tirgos. Vienlaikus sevi piesakām jaunās attīstības nišās, kas fokusējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu," atklāj LATRAPS valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Latvijā nākamais gads alus ražošanas nozarē varētu būt bankrotu gads, samazinoties vietējo ražotāju skaitam, aģentūrai LETA prognozēja alus ražotāja SIA "Zlaukts", kas strādā ar zīmolu "Labietis", līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Viņa ieskatā viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas sektora (HoReCa) nozare ir uz sabrukuma sliekšņa, kas varētu ietekmēt arī vietējo alus ražotāju skaita samazinājumu. Tāpat izaugsme alus ražošanas nozarē 2025.gadā noteikti nav sagaidāma.

Kā labu tendenci, kas sniegs pozitīvu devumu arī nākotnē, Pļaviņš minēja prasību pēc alus un citu pārtikas produktu izcelsmes norādīšanas lielveikalu plauktos, piebilstot, ka būtu nepieciešams līdzīgu principu ieviest arī krogos un restorānos, kur bieži, piemēram, "Madonas" vai "Lielvārdes" alus tiek pasniegts kā vietējais alus.

Patlaban HoReCa nozarē dominē lielās starptautisko alus darītavu grupas, kuras, manipulējot ar nozares pastāvīgo apgrozāmo līdzekļu trūkumu, ierobežo vietējo alus darītavu iespējas piegādāt alu kafejnīcām un bāriem, akcentēja "Zlaukts" līdzīpašnieks.

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Strauji būvniecības noslēgumam tuvojas Latvijas Mikroķirurģijas centra specializētās slimnīcas būvniecība, kas 6. augustā svinēja spāru svētkus.

Būve atrodas Brīvības gatvē 332, Rīgā un pēc objekta nodošanas ekspluatācijā slimnīcā veiks plaša spektra rekonstruktīvās, rokas ķirurģijas un plastiskās ķirurģijas operācijas.

Jauna pieredze! Vai paspēs laikā?

Nav noslēpums, ka būvniecības nozare pēdējos gados izbaudījusi ne mazums izaicinājumu, tādēļ arī, izmantojot izdevību, Dienas Biznesa pirmais jautājums ir – vai objekts tiks pabeigts norunātajā laikā, proti, jānodod 2025. gada 1. ceturksnī. “Spāru svētki iezīmē būtisku posmu projekta izpildē, un līdz šim visi darbi ir veikti saskaņā ar plānoto grafiku. Mēs esam nodrošinājuši rūpīgu plānošanu un efektīvu resursu pārvaldību, līdz ar to paredzam, ka objekts tiks pabeigts veiksmīgi un laikā, par kuru esam savstarpēji vienojušies ar pasūtītāju,” spāru svētkos apliecināja SIA Monum valdes locekle Evita Domello, pie viena gan atklājot, ka šī slimnīca ir pirmā medicīniska rakstura būve MONUM vēsturē, lai arī uzņēmums ir daudznozaru un ar ilggadēju pieredzi.